a a a

Jaunumi novadā

  • 2012.gada 31. martā plkst. 20:30 pilsētas un pašvaldības visā pasaulē izslēgs iedzīvotājiem labi zināmo ēku ārējo apgaismojumu uz vienu stundu – Zemes stundu, lai simboliski pievērstu uzmanību vides ilgtspējai un aicinātu padomāt par katra cilvēka ikdienas rīcību tās saglabāšanai un uzlabošanai.
    Akcija Zemes stunda ir šobrīd lielākais globālais balsojums par planētas nākotni. Akcijā pagājušajā gadā piedalījās simtiem miljonu cilvēku 135 valstīs un teritorijās vairāk kā 5000 pilsētās, kuru vidū arī 38 Latvijas pašvaldības – Rīga, Saulkrasti, Dundaga, Roja, Ādaži, Jaunpiebalga, Beverīna, Kuldīga, Daugavpils, Pāvilosta, Aglona, Rundāle, Pļaviņas, Carnikava, Ogre, Rucava, Jūrmala, Olaine, Dobele, Kocēni, Lielvārde, Rugāji, Skrīveri, Ropaži, Balvi, Preiļi, Valka, Jelgava un Jelgavas novads, Tukums, Jaunpils, Krāslava, Liepāja, Ķegums, Jēkabpils, Ventspils, Talsi un Limbaži, kas piedalījās akcijā, izslēdzot apgaismojumu nozīmīgiem pašvaldības objektiem un aicinot akciju atbalstīt pašvaldības iedzīvotājus un uzņēmumus. Tāpat akcijā piedalījās arī Rīgas pils, LR Saeima, LR Ministru kabinets un citas iestādes, organizācijas un uzņēmumi visa Latvijā.
    Visā pasaulē iedzīvotāji ir izaicinājuši citus mainīt, uzlabot savu dzīvesveidu par videi draudzīgāku. Izaicinājumus pieņemt un veidot pašiem aicināts ikviens! http://www.youtube.com/earthhour .
  • Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) informē, ka no 2012.gada 1.marta iedzīvotāji var sākt iesniegt mantiskā stāvokļa deklarācijas.

    Mantiskā stāvokļa deklarācija ir jāsniedz fiziskajām personām, kuras uz 2011.gada 31.decembra pulksten 24:00 bija uzskatāmas par Latvijas pilsoņiem, Latvijas nepilsoņiem vai ārzemniekiem (kuriem izsniegta pastāvīgā uzturēšanās atļauja vai pastāvīgās uzturēšanās apliecība Latvijā) un vienlaikus Latvijas rezidentiem .

    Mantiskā stāvokļa deklarācija IR jāsniedz, ja minētajām personām:

    • ārvalstīs īpašumā vai kopīpašumā ir nekustamais īpašums vai tā daļas, ieskaitot arī to nekustamo īpašumu vai tā daļas, uz kuru persona nav nostiprinājusi īpašuma tiesības attiecīgās valsts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
    • ir iegūts Latvijā nekustamais īpašums vai tā daļas, uz kuru nav nostiprinātas īpašuma tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, un kuru kopējā iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam;
    • ārvalstīs īpašumā vai kopīpašumā ir transportlīdzeklis (mehāniskais sauszemes vai ūdens) vai gaisa kuģis;
    • īpašumā Latvijā ir kapitāla daļas, kuru kopējā iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam;
    • īpašumā ārvalstīs ir kapitāla daļas;
    • īpašumā Latvijā ir finanšu instrumenti, kuru kopējā iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam;
    • ārvalstīs ir finanšu instrumenti; 
    • naudas (skaidras un bezskaidras naudas) uzkrājumu kopējā summa Latvijā un ārvalstīs, vai tikai Latvijā, vai tikai ārvalstīs pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam;
    • privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanas (ar uzkrāšanu) visu uzkrāto līdzekļu kopējā summa Latvijā vai ārvalstīs pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam;
    • Latvijā vai ārvalstīs ir neatmaksāti aizņēmumi (kredīti) vai citas parādsaistības, kuru kopējās summas neatmaksātā daļa pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam;
    • persona Latvijā vai ārvalstīs ir izsniegusi aizdevumus vai tai ir citi prasījumi, kuru kopējās summas neatgūtā daļa pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam;
    • īpašumā Latvijā vai ārvalstīs ir cits iepriekš neminēts īpašums (lieta vai lietu kopība), kura vērtība, pēc personas ieskatiem, pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam;
    • persona ir patiesais labuma guvējs no citai personai piederošām vai pārvaldīšanā nodotām kapitāla daļām vai finanšu instrumentiem, ja šo īpašumu kopējā iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam.

    Mantiskā stāvokļa deklarācijā ir jānorāda ziņas par personas mantisko stāvokli uz 2011.gada 31.decembra pulksten 24:00.

    Mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniegšanas termiņš – no 2012.gada 1.marta līdz 2012.gada 1.jūnijam (ieskaitot).

    Iespēja deklarēt un nomaksāt samazināto iedzīvotāju ienākuma nodokli (15%) par līdz šim nedeklarētajiem gūtajiem ienākumiem
    Iesniedzot mantiskā stāvokļa deklarāciju, personas var brīvprātīgi deklarēt laikā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim iepriekš nedeklarētos ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamos ienākumus. Šiem ienākumiem tiek piemērota samazinātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 15% apmērā.

    Kādos gadījumos un kādā termiņā fiziskai personai jāiemaksā skaidras naudas uzkrājumi kredītiestādē?
    Fiziskai personai, kura mantiskā stāvokļa deklarācijā pēc stāvokļa uz 2011.gada 31.decembri plkst.24.00 ir uzrādījusi skaidras naudas uzkrājumus virs 10 000 latiem, naudas summa, kas pārsniedz 10 000 latu, jāiemaksā savā kontā jebkurā kredītiestādē/-s līdz 2012.gada 1.jūnija 24:00.

    Kur un kā var iesniegt mantiskā stāvokļa deklarāciju?
    Mantiskā stāvokļa deklarāciju var iesniegt:

    • personīgi vēršoties ikvienā VID klientu apkalpošanas centrā;
    • elektroniskā veidā, izmantojot drošu elektronisko parakstu, nosūtot  uz speciāli izveidotu e-pasta adresi VID.sakumdeklaracija@vid.gov.lv;
    • VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā; 
    • atsūtot pa pastu.

    Mantiskā stāvokļa deklarācija NAV jāsniedz, ja personai pieder tikai tāds īpašums, kas reģistrēts:

    • Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā;
    • Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā;
    • Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā;
    • Traktortehnikas, tās piekabju un traktortehnikas vadītāju informatīvajā sistēmā; 
    • Integrētajā Latvijas kuģu datu bāzē.

    Kur saņemt informāciju par mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniegšanu, aizpildīšanu?

    • VID mājaslapā www.vid.gov.lv ;
    • zvanot uz VID Informatīvo tālruni 1898, izvēloties tēmu „Nodokļi”;
    • uzdodot jautājumu VID mājaslapā www.vid.gov.lv, sadaļā „Uzdot jautājumu VID, atsauksmes”;
    • klātienē ikvienā VID klientu apkalpošanas centrā;
    • apmeklējot VID bezmaksas seminārus VID klientu apkalpošanas centros (informācija par semināriem pieejama VID mājaslapā).

    Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) informē, ka mantiskā stāvokļa deklarācijā nav jānorāda īpašumā esošs govju, jaunlopu vai savvaļas dzīvnieku ganāmpulks, kas ir nošķirts saimnieciskās darbības veikšanai un tiek izmantots saimnieciskajā darbībā.

    VID informē, ka mantiskā stāvokļa deklarācijā, proti, deklarācijas 8.punktā „Īpašums (lieta vai lietu kopība), kas nav minēts deklarācijas citos punktos”, ja to vērtība pēc personas ieskatiem pārsniedz 10 000 latu, personām, kuras ir saimnieciskās darbības veicēji (zemnieku saimniecību īpašnieki, individuālie komersanti) vai SIA īpašnieki, kuri nodarbojas ar govju un jaunlopu ganāmpulku vai savvaļas dzīvnieku audzēšanu, mantiskā stāvokļa deklarācijā nav jānorāda informācija par ganāmpulkiem, kas ir nošķirti saimnieciskās darbības veikšanai un tiek izmantoti saimnieciskajā darbībā.
    VID informē, ka mantiskā stāvokļa deklarācijas 8.punktā „Īpašums (lieta vai lietu kopība), kas nav minēts deklarācijas citos punktos” ir jānorāda tāds īpašums, kuru veido:

    • viena lieta, kuras vērtība pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam,

    vai

    • lietu kopums, kas tiesiskā ziņā var tikt atzīts par vienību jeb vienu pašu lietu, kuru kopējā vērtība pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam. Piemēram, gleznu kolekcija, antikvāras lietas, šķirnes dzīvnieki.

    VID Sabiedrisko attiecību daļa

  • Veselības ministrija ir uzsākusi aktīvu un mērķtiecīgu darbu, lai samazinātu sekundāro neatliekamās medicīniskās palīdzības (turpmāk – NMP) izsaukumu skaitu, par mērķi izvirzot 2012.gadā samazināt izsaukumu skaitu vismaz par 2544 izsaukumiem.
    2011.gadā sekundārie NMP izsaukumi veidoja 27,7% no kopējā izsaukumu skaita. Minētie izsaukumi ir nelietderīgs NMP resursu izmantojums un būtiski ietekmē NMP dienesta operativitāti un iespējas ātri nokļūt negadījuma vietās, kur jāpalīdz patiešām kritiski smagiem pacientiem vai cietušajiem.
    Lai informētu iedzīvotājus par medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām  2012.gadā janvārī ir uzsākta sociāla kampaņa „Jūties švaki? – Ne vienmēr ir tik traki!”
    Informējam, ka nelielu traumu vai vieglu saslimšanu gadījumos iedzīvotājiem, lai saņemtu vajadzīgo palīdzību vai konsultāciju un samazinātu sekundāro NMP izsaukumu skaitu, iespējams:

    • sazināties ar savu ģimenes ārstu (telefonkonsultācijas, apmeklēt ģimenes ārstu akūto pacientu pieņemšanas laikā, pieteikt ģimenes ārsta mājas vizīti);
    • pašam doties uz tuvāko ārstniecības iestādi (pie dežūrārsta, uz steidzamās medicīniskās palīdzības punktu, slimnīcas uzņemšanas nodaļu);
    • ārpus ģimenes ārsta darba laika darba dienās no 17.00-8.00, brīvdienās un svētku dienās visu diennakti ir iespēja zvanīt uz Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta izveidoto Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 un saņemt kvalificētu mediķa padomu vienkāršāku saslimšanu gadījumos. Zvanot uz minēto tālruni, konsultācijas tiek sniegtas par dažādiem medicīniskiem jautājumiem – kā rīkoties paaugstinātas temperatūras un saaukstēšanās gadījumā, paaugstināta asinsspiediena, vemšanas, caurejas, vēdera, ausu sāpju, dažādu traumu un lūzumu gadījumos, saules (tajā skaitā, solārija) apdegumu gadījumos;
    • saņemt informāciju par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem (piemēram, kādus ārstnieciskos pakalpojumus apmaksā valsts, informāciju par pacienta iemaksām un no pacientu iemaksām atbrīvotajām kategorijām u.c.), zvanot uz Nacionālā veselības dienesta bezmaksas informatīvo tālruni 80001234 (darba laikā) vai mājas lapā www.vmnvd.gov.lv.

    Informācija par dežūrārstiem

    Informācija par steidzamās medicīniskās palīdzības punktiem

  • No aprīļa līdz maija vidum, Latvijā jau sesto reizi norisināsies akcija “Tīrības dienas”, kuru laikā iedzīvotāji, biznesa un valsts institūcijas tiks aicinātas sakopt un satīrīt ikvienu valsts stūrīti, sākot no savām mājām, uzņēmumiem un pagalmiem, beidzot ar parkiem, pļavām un mežiem. “Tīrības dienu” ietvaros tiks rīkotas dažādas aktivitātes, kurās iesaistīties varēs ikviens, kam rūp tīra un sakopta vide.

    “Tīrības dienu” mērķis ir mudināt iedzīvotājus ar lielāku atbildību izturēties pret savu valsti, uzturēt tīru un sakoptu, kā arī ar neiecietību izturēties pret tās piemēslotājiem. Tāpat akcijā iesaistīties aicināti uzņēmumi, simboliski kopīgiem spēkiem iztīrot Latviju un veicinot ilgtspējīgu attīstību.

    „Jau šobrīd, kad lēnām nokūst sniegs, redzam tik daudz piemēslotu vietu – samestas pudeles, izsmēķi un cita veida atkritumi. Mums ir jāiestājas par tīru Latviju un jāpieliek roka tam, lai valsts, kurā dzīvojam, būtu tīra un priecētu ne tikai mūs pašus, bet arī tūristus,” atzīst “Tīrības dienu” organizatoru pārstāve Linda Osīte.

    Birojs „Tīrības dienas” vēršas arī pie uzņēmumiem, kas apzinās sevi kā neatņemamu Latvijas valsts sastāvdaļu, kuriem rūp Latvijas liktenis, kas vēlas līdzdarboties vietējās vides sakopšanā un saglabāšanā, piesakoties par informatīvajiem un finansiāliem atbalstītājiem un aicinot sabiedrību padarīt Latviju tīrāku un labāku.

    “Tīrības dienu” norises laikā tiks apzinātas Latvijas nesakoptākās vietas, organizējot tīrības komandas uz konkrētajiem punktiem, tās savedot kārtībā. Lai rādītu piemēru, liela uzmanība “Tīrības dienu” ietvaros tiks veltīta labo piemēru – sakoptāko māju, biroju un pagalmu – izcelšanai, tādējādi vēlreiz pierādot, ka mēs varam, ja tikai labi gribam. Tāpat tiks organizēti dažādi konkursi par aktīvāko tīrības inspektoru, čaklāko uzņēmumu – tīrības komandu un labāko padomu, kā ieviest tīrību ikvienā dzīves sfēra.

    “Kļūstot par “Tīrības dienu” atbalstītāju, dalībnieki iegūst ne tikai pozitīvas emocijas un pateicību, bet arī plašu publicitāti medijos, iespēju piedalīties TD publiskajos pasākumos, stāstīt par savu uzņēmumu, uzlabot tā tēlu un reklamēt medijos,” turpina “Tīrības dienas” organizatore.

    Ja saredzat savas iespējas atbalstīt Latvijas sakopšanu, esat aicināti sazināties ar “Tīrības dienu” biroju: piedalies@tiribasdienas.lv, tālrunis 26831571. Vairāk informācijas par “Tīrības dienu” aktivitātēm: www.tiribasdienas.lv.

    Vairāk informācijas:
    Linda Osīte,
    Tīrības dienu birojs
    Tālr.: 26831571
    E-pasts: piedalies@tiribasdienas.lv
    Mājas lapa: www.tiribasdienas.lv

  • 2012. gada Lielās Talkas ietvaros tiek akcentēts ūdens un rūpes par tā tīrību. Līdz ar to Lielā Talka izsludina akciju „Ūdensvīri un Sniegavīri par tīru ūdeni! Dzīve pēc sasaluma."

    Akcija norisināsies no 3. – 15. martam, kuras laikā visi Latvijas iedzīvotāji ir aicināti iesaistīties.

    Uz akcijas atklāšanas pasākumu aicina Lielās Talkas galvenie atbalstītāji – Latvijas Valsts meži, Skonto Būve un Rīgas Brīvostas pārvalde. Pasākuma laikā ikvienam būs iespēja piedalīties sava veida rekorda sasniegšanā – 2012 sniegavīru velšanā, našķoties ar uzkodām, piedalīties konkursos un laimēt balvas. Nāc un piedalies kopā ar ģimeni, radiem un draugiem! Jāpiemin, ka pasākuma laikā ar mobilās laboratorijas palīdzību tiks veikta sniegavīru „asinsanalīze" pārbaudīts skābekļa daudzums!

    Kā vari piedalīties akcijā/konkursā:

    Pirmkārt, brīvā formā jāizveido ūdensvīrs vai sniegavīrs, tad jāizveido sauklis saistībā ar tīru ūdeni, tas radošā veidā jāpiestiprina pie ūdensvīra vai sniegavīra, tad tas viss jānofotografē un jāaugšupielādē mājas lapā sadaļā „Ūdensvīri un Sniegavīri par tīru ūdeni". Kā arī, protams, ka jābalso par skaistāko sniegavīru.

    Akcijas nolikums: šeit

    Ar šo akciju Lielās Talkas organizatori vēlas atgādināt, ka ūdens ir neatņemama mūsu dzīvošanas, vai pat izdzīvošanas sastāvdaļa. Ir jādomā, kādus līdzekļus mēs lietojam savā piemājas dārzā, mazgājot traukus vai uzkopjot māju, jo tas viss nonāk milzīgajā ūdens sistēmā un daudzos līmeņos ietekmē norises dabā.

    Šopavasar "Lielā Talka" notiks 2012. gada 21. aprīlī.

    Vairāk informācijas par „Lielo Talku" mājas lapā www.talkas.lv

    Lielās Talkas koordinatore Ādažu novadā: Gunta Dundure

    Tālrunis: 67996086,

    E-pasts: gunta.dundure@adazi.lv.

     

  • „Man, tāpat kā lielai Latvijas sabiedrības daļai, ir bažas par to, ka Latvijā salīdzinoši lielos apjomos zemi  un mežus izpērk dažādi ārvalstu iedzīvotāji un investori. Uzdodot „Latvijas Valsts mežiem” palielināt meža un mežsaimniecībai piemērotas zemes iepirkšanas apjomus, mēs panāksim, ka daļa privātpersonu, kas mežu vēlas pārdot, īpašumā esošās meža zemes nonāks valsts pārziņā un tiks apsaimniekotas ilgtspējīgi atbilstoši valsts ekonomiskajām, vides aizsardzības un sabiedrības interesēm,” uzsver zemkopības ministre Laimdota Straujuma.
     
    Zemkopības ministre skaidro, ka līdz ar šo deleģējumu meža zemes pārdevējiem tiks piedāvāta izvēle – pārdot mežu ārvalstu uzpircējiem vai Latvijas valstij piederošam uzņēmumam, kam ilggadīga pieredze valsts īpašumā esošo mežu apsaimniekošanā.
    Līdz ar iespēju AS „Latvijas Valsts meži” palielināt valsts īpašumā saimniecisko mežu platību tiks palielināts to devums Latvijas tautsaimniecībai. „Protams, līdzekļu apjoms meža zemju iepirkšanai uzņēmuma rīcībā nav neierobežots, 2012. gadā tam ir paredzēts izlietot līdz vienam miljonam latu, tomēr Zemkopības ministrija kā akcionārs strādās, lai dividenžu politika attiecībā uz „Latvijas Valsts mežu” peļņu atbalstītu šī mērķa realizāciju,” paskaidro Laimdota Straujuma.
    „Pēdējos gados ir būtiski pieaugusi tā valsts mežu platības daļa, kuras galvenais apsaimniekošanas mērķis ir vides vērtību saglabāšana un rekreācijas iespēju nodrošināšana ikvienam iedzīvotājam.  Tādēļ „Latvijas Valsts meži” iepirkto meža zemju izmantošanas primārais mērķis būs intensīva meža audzēšana, veidojot kvalitatīvas mežaudzes ar augstu ikgadējo pieaugumu un apmežojot iepirktajiem meža īpašumiem piegulošās neizmantotās lauksaimniecības zemes, tādējādi gūstot pēc iespējas lielāku šo platību devumu tautsaimniecībai,” informē AS „Latvijas Valsts meži” valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.
     
    Zemju iegādi AS "Latvijas Valsts meži" organizē struktūrvienība LVM Nekustamie īpašumi.Informācija par to, kā ir noformējams pārdošanas piedāvājums, ir atrodams uzņēmuma "Latvijas valsts meži" mājas lapā, sadaļā "Zemes". Tur ir atrodama arī visa informācija par kontaktpersonām, kas atbildēs uz visiem ieinteresēto zemes īpašnieku jautājumiem. Piedāvājumus var sūtīt pa pastu vai nogādāt personīgi Rīgā, Kristapa ielā 30.
     
    AS "Latvijas Valsts meži" iepirks zemi, kas atbildīs sekojošiem kritērijiem:
    •         Iepērkamajā nekustamajā īpašumā ir atļauta mežsaimnieciskā darbība;
    •         Uz zemes gabala neatrodas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētas ēkas un būves;
    •      Iepērkamo nekustamo īpašumu ir lietderīgi pārņemt (pirkt) no izvietojuma, augsnes hidroloģiskā režīma, mežaudzes augšanas apstākļiem un meža tipa, piekļūšanas un citiem kritērijiem, kas nosaka saimniecisko izdevīgumu
    Iepērkamā nekustamā īpašuma pārdošanas cena vienam hektāram būs ne lielāka kā LVM noteiktā maksimālā pirkuma cena vienam hektāram, kas aprēķināta atbilstoši AS „Latvijas valsts meži” apstiprinātajai kārtībai.
     
     
    LVM Komunikācijas daļas vadītājs
    Tomass Kotovičs
  • Tās palīgēkas, kas dažādu iemeslu dēļ dabā vairs nepastāv, bet ir reģistrētas Kadastra reģistrā un par kurām tāpēc var tikt aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis, līdz 1.oktobrim ir iespējams dzēst no reģistra bez maksas. Lai ikviens nodokļu maksātājs varētu iegūt nepastarpinātu un objektīvu informāciju par dabā neesošu palīgēku dzēšanu no Kadastra reģistra, Valsts zemes dienests izveidojis informatīvo tālruni 67 038 677, pa kuru ikvienam interesentam tiks sniegta informācija par viņa īpašumā esošām būvēm un par dabā neesošu palīgēku dzēšanas procesu.
    Kā zināms, ar 2012. gadu pašvaldībām ir tiesības izvēlēties ar nekustamā īpašuma nodokli aplikt arī palīgēkas, kas reģistrētas Valsts zemes dienesta uzturētajā Kadastra reģistrā. Tomēr lielākā daļa pašvaldību ir nolēmušas to atlikt, tādējādi dodot iespēju nodokļu maksātājiem apzināt un sakārtot savus īpašumus, lai nodokli nevajadzētu maksāt par ēkām, kas savulaik reģistrētas, taču dažādu iemeslu dēļ dabā vairs nepastāv. Līdz ar to būvju īpašniekiem ir laiks informēt Valsts zemes dienestu  par izmaiņām īpašuma sastāvā un aktualizēt  datus atbilstoši faktiskajai situācijai dabā, lai turpmākajos gados netiktu aprēķināts nodoklis par dabā neesošajām būvēm. 
    Informāciju par to, kādas būves, tai skaitā palīgēkas, kas, iespējams, dabā vairs nepastāv, ir reģistrētas īpašuma sastāvā, jebkurš interesents var saņemt  bez maksas portālos http://www.latvija.lv un www.epakalpojumi.lv , izmantojot pakalpojumu „Mani dati kadastrā”, portālā http://www.kadastrs.lv , zvanot pa tālruni 67038677, kā arī klātienē – Valsts zemes dienesta Klientu apkalpošanas centros vai pašvaldībās.

    Kopumā valstī varētu būt vairāki tūkstoši palīgēku, kas savulaik ir reģistrētas  Kadastra reģistrā, taču patlaban reāli dabā vairs nepastāv, jo ir nojauktas vai sabrukušas, pieļauj Valsts zemes dienesta speciālisti. Tomēr šīm palīgēkām – dažādiem šķūnīšiem, garāžām, siltumnīcām, piebūvēm –  sistēmā automātiski ik gadus tiek aprēķināta kadastrālā vērtība pēc  noteiktajam kritērijiem – atrašanās vietas, celtniecības gada, materiāliem un citiem parametriem atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai. Savukārt pēc būvei noteiktās kadastrālās vērtības pašvaldībām ir tiesības aprēķināt nekustamā īpašuma nodokli.
    Lai dzēstu palīgēku no Kadastra reģistra, īpašniekam būs jāsaņem  pašvaldības (būvvaldes) atzinums, ka reģistrētā būve  dabā nepastāv un tas jāiesniedz Valsts zemes dienestā, kura darbinieki neesošo palīgēku  no reģistra dzēsīs bez maksas.  Lai spētu kvalitatīvi veikt pakalpojumu un savlaicīgi aktualizētu datus, pakalpojums bez maksas būs pieejams līdz šā gada 1.oktobrim.

  • Kopš 2009.gada daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem ir iespēja pieteikties 50-60% līdzfinansējuma saņemšanai no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. ERAF aktivitātes „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” mērķis ir paaugstināt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitāti, lai nodrošinātu dzīvojamā fonda ilgtspēju un energoresursu efektīvu izmantošanu.

    KAD?
    Šī gada 27.februārī plkst.18:00

    KUR?
    Kultūras un radošās izglītības centra 124.kab., Gaujas ielā 33A, Ādažos, Ādažu novadā.

    KAS?
    Projekta „Mājas draugs” un Kurzemes reģionālās enerģētikas aģentūras projektu vadītāja Signe Kajaka sadarbībā ar Ādažu novada Domi, Rīgas plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centru interesentus iepazīstinās ar iespējām piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltināšanai.

    Seminārā aicināti piedalīties visi interesenti, dalība seminārā bezmaksas.

    Semināra ietvaros tiks sniegta informācija par šādām tēmām:
    1. Lēmuma pieņemšana par renovāciju;
    2. ERAF līdzfinansējuma saņemšanas iespējas un nosacījumi pieteikuma iesniegšanai Latvijas investīciju un attīstības aģentūrā. Projekta iesniegumu aizpildīšana;
    3. Labas prakses piemēri ēku renovācijā ERAF projekta ietvaros Latvijā no 2009. – 2012.gadam.

    Lūgums iepriekš pieteikties interesentiem, kuri semināra laikā vēlas saņemt izdales materiālus, nosūtot ziņu e-pastā: girts.kindzulis@rpr.gov.lv

    Uz tikšanos!
  • Lauku atbalsta speciāliste aicina iedzīvotājus uz semināru šī gada 1. martā, plkst 10:00. Stacijas ielā 5, Carnikavas novada domes ēkā – Sociālā dienasta centra „Pilādzītis” telpās.

     

    Diskutēsim par:
    1.    Nosacījumiem mājražotājiem pārtikas ražošanai mājas apstākļos.
    2.    Mājražotāju iespējas piesaistīt ES līdzfinansējumu, iesaistoties LEADER piedāvātajos projektos.
    3.    Aktuālie jaunumi grāmatvedības un nodokļu jautājumos, izmaiņas likumdošanā 2012. gadā.
    4.    Gada Ienākumu un mantiskās deklarācijas aizpildīšana
    5.    Informācija par elektroniskās deklarēšanās sistēmu (EDS) VID.

    Informācija pa tālruņiem – 26403177 un 67997430

    Uz tikšanos! LAS Vallija Ošiņa

  • Latvijas reģionu iedzīvotāji tiek aicināti pieteikties platjoslas interneta ātruma pētījumam, kas ļaus Eiropas Komisijai lemt par nepieciešamajām investīcijām interneta pakalpojumu uzlabošanai. Pētījuma dalībnieki iegūs precīzus datus par saņemto interneta pakalpojumu kvalitāti, turklāt viens no pētījuma dalībniekiem izlozes kārtā iegūs savā īpašumā planšetdatoru „iPAD2”.

    Lai pieteiktos dalībai pētījumā, iedzīvotāji tiek aicināti reģistrēties mājas lapā www.samknows.eu/index.php/lv/ipad .

    Pēc reģistrēšanās uz e-pastu tiek atsūtīts apstiprinājums un, ja pretendents atbilst pētījuma kritērijiem, pa pastu tiek atsūtīta mērījumu ierīce „Whitebox”. Tā ir jāpieslēdz platjoslas pieslēgumam un ierīce veiks automatizētus testus, lai mērītu savienojuma ātrumu un veiktspēju. Pētījuma dalībnieki var būt droši, ka ierīce nenoslogos internetu, tāpat tā nepiekļūs un neuzglabās nekādu personisku informāciju par lietotāju.

    Nereti interneta pakalpojumu sniedzēji reklāmas sola vienu interneta ātrumu, lai gan realitātē ātrums nesakrīt ar solīto. Dalība pētījumā ļaus to precīzi pārbaudīt: pētījuma dalībnieki regulāri saņems precīzas atskaites par interneta sakaru kvalitāti.

    Pētījuma finansētājs ir Eiropas Komisija, kas apjomīgā pētījumā apkopo datus par interneta kvalitāti 30 Eiropas valstīs, lai lemtu par ātrgaitas platjoslas interneta infrastruktūrai nepieciešamajām investīcijām.

    "Ikvienam Eiropas Savienības iedzīvotājam vajadzētu būt iespējai lietot uzticamu un likumīgu internetu, bez slēptiem ierobežojumiem vai lēnāku nekā tiek solīts," uzsver EK Digitālās programmas komisāre Nēlija Krusa. "Mums nepieciešams ievākt informāciju par faktisko platjoslas interneta kvalitāti nepastarpināti no Eiropas patērētājiem. Ar šiem datiem mēs varēsim objektīvi novērtēt situāciju, lai atbilstoši nodrošinātu atbalstu un investīcijas.”

    Pētījumu veic pieredzējusī platjoslas interneta mērījumu firma „SamKnows”. Projekta mērķis ir ievākt precīzus datus par interneta pakalpojumu ātrumu un kvalitāti Eiropas valstīs, un, lai sniegtu statistiski reprezentatīvu izlasi, pētījumam nepieciešami vairāk nekā 100,000 pētījuma dalībnieku visā Eiropā.

    Informāciju sagatavoja:
    Anda Orlova, Sabiedrisko attiecību aģentūra PR Stils
    Tālr. 67282472 | E-pasts: anda.orlova@prstils.lv