-
21.jūnijā plkst.14:00 Ādažu Kultūras centra Ceriņu zālē notiks pirmā jaunā sasaukuma domes sēde, kurā tiks ievēlēts Ādažu novada domes priekšsēdētājs.
2017.gada 3.jūnija pašvaldību vēlēšanās Ādažu novada domē no partijas “Latvijas Reģionu Apvienība” ir ievēlēti deputāti: Māris Sprindžuks, Liāna Pumpure, Kerola Dāvidsone, Valērijs Bulāns, Kristīne Savicka, Jānis Beķers, Pēteris Pultraks, Edgars Verners, Pēteris Balzāns, Jānis Neilands, no partijas “Latvijas Zaļā partija” ievēlēti Gundars Bojārs un Raitis Kubuliņš, no partijas “Latvijas Zemnieku savienība” – Adrija Keiša un Edvīns Šēpers, bet no partijas “Saskaņa” – Karina Sprūde.
-
Šodien Ādažu novada pašvaldība sadarbībā ar Zivju fondu divos novada ezeros ielaida 32500 līdaku mazuļus – 25000 līdaku mazuļus Mazajā Baltezerā un 7500 – Dūņezerā.
Atbilstoši Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumu rekomendācijām, Lauku atbalsta dienestā tika iesniegti divu projektu pieteikumi Valsts Zivju fonda atbalsta saņemšanai.
Pasākuma “Zivju resursu pavairošana un atražošana publiskajās ūdenstilpēs un ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības pieder Valstij, kā arī citās ūdenstilpēs, kas ir Valsts vai pašvaldību īpašumā” ietvaros tika pieteikti sekojoši projekti – “Zivju resursu pavairošana Ādažu novada Dūņezerā” un “Zivju resursu pavairošana Ādažu novada Mazajā Baltezerā”. Martā Zivju padomes sēdē izskatīja 72 projektu iesniegumus, kuru kopējais pieprasītais Zivju fonda finansējums bija 318 501.80 EUR, bet izsludinātai pasākuma kārtai pieejamais atbalsta apmērs – 215 000.00 EUR. Tādējādi pasākumam iesniegto projektu pieprasītais finansējums ievērojami pārsniedza projekta iesnieguma kārtā izsludināto un pieejamo atbalsta apmēru. Ņemot vērā pieejamā finansējuma ierobežojumu, visi projekti tika rūpīgi vērtēti un tikai 33 projekti apstiprināti pilnā apmērā. To vidū bija arī abi Ādažu novada domes pieteikumi.
Projekta “Zivju resursu pavairošana Ādažu novada Dūņezerā” kopējās izmaksas ir 2175.00 EUR ar PVN, no kurām 1718.25 EUR jeb 79% ir Zivju fonda finansējums. Projekta “Zivju resursu pavairošana Ādažu novada Mazajā Baltezerā” kopējās izmaksas ir 7250.00 EUR ar PVN, no kurām 5727.50 EUR jeb 79% ir Zivju fonda finansējums.
Zivju mazuļu piegādi un ielaišanu ezeros veica SIA “Rūjas zivju audzēta”. Ādažu novadā esošos publiskos ūdeņus pašvaldība valdījumā no valsts pārņēma 2014.gadā.
-
Turpinot 2016. gadā uzsākto Ādažu novada domes iniciatīvu, š.g. 18.aprīlī tika izsludināts konkurss “Ādažu novada jauno uzņēmēju konkurss 2017”.
Konkursa mērķis – veicināt jaunu uzņēmēju darbību Ādažu novadā, sekmējot darbavietu radīšanu, jaunu produktu un pakalpojumu piedāvājumu.
Projektus Konkursā var iesniegt fiziska persona, kas uzvaras gadījumā reģistrēsies kā saimnieciskās darbības veicējs vai komersants.
Ādažu novada domes kopējā līdzfinansējuma summa Konkursam ir 4000 eiro, kas tiek piešķirta Konkursa uzvarētājiem šādā apmērā:
1.vietas ieguvējam – 2000 eiro
2.vietas ieguvējam – 1000 eiro
3.vietas ieguvējam – 1000 eiro.
Piešķirto Domes līdzfinansējumu drīkst izmantot preces izstrādei, telpu iekārtošanai un inventāra iegādei (pirmreizējo izmaksu segšanai), mārketingam, specifiskas tehnikas un / vai iekārtas iegādei, izejmateriālu iegādei, mājaslapas izstrādei, licenču iegādei u.c. mērķiem.
Projekta īstenošanas termiņš ir ne vēlāk kā 12 (divpadsmit) mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas.
Projektu pieteikumi jāiesniedz līdz 2017.gada 19.jūnijam, plkst.17:00 nosūtot tos pa pastu, iesniedzot personiski Domes Klientu apkalpošanas centrā adresē: Gaujas iela 33A, Ādaži, Ādažu novads, LV-2164 vai elektroniski, parakstītus ar drošu e-parakstu, nosūtot uz e-pastu: dome@adazi.lv.
Konkursa nolikums, tajā skaitā pieteikuma veidlapa un citi saistītie dokumenti ir pieejami Ādažu novada domes mājas lapā www.adazi.lv sadaļā Pašvaldība/Konkursi.
Lūdzu jautājumu un neskaidrību gadījumā griezties pie Konkursa koordinatores Ādažu novada domes Attīstības un investīciju daļas projektu vadītājas Sanda Kašas, e-pasts: sanda.kasa@adazi.lv, tālrunis: 67996086.
Lai izdodas īstenot savas plānotās biznesa idejas kopējai mūsu novada attīstībai!1.pielikums pieteikuma veidlapa
3.pielikums prognozētā naudas plūsma
4.pielikums komisijas locekļa kvalitātes vērtējums
5.pielikums projekta finansēšanas līguma veidne
-
Laika posmā no 28.03.2017. līdz 28.04.2017. bija iespēja iesniegt projektu iesniegumus biedrības “Gaujas Partnerība” izsludinātajā projektu iesniegumu pieņemšanas konkursa 2.kārtā Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam (turpmāk – LAP) ietvaros. Pieteikšanās tika izsludināta LAP pakšpasākuma 19.2. “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” ietvaros apstiprinātās sabiedrības virzītās vietējās attīstības stratēģijas ieviešanai aktivitātēs 19.2.1. “Vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvas” un 19.2.2. “Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas”.
Kopējais 2.kārtā pieejamais publiskais finansējums abās aktivitātēs bija 107 795,27 EUR. Projektu iesniegumus varēja iesniegt kādā no 3 izsludinātajām rīcībām:
• 1.1. rīcībā, kas paredzēja uzņēmējdarbības un nodarbinātības veicināšanu (pieejamā atbalsta apmērs 83 290,10 EUR);
• 2.1. rīcībā, kas paredzēja vietējās teritorijas sakārtošanu (pieejamā atbalsta apmērs 14 610,11 EUR);
• 2.2. rīcībā, kas paredzēja sabiedrisko aktivitāšu dažādošanu (pieejamā atbalsta apmērs 9 895,06 EUR).
Kopumā tika iesniegti 13 projektu iesniegumi, kuros pieprasītā publiskā finansējuma summa ir 357 877,62 EUR. Lielākā interese, tāpat kā iepriekšējā kārtā, bija par 1.1.rīcību (atbalsts lauksaimniecības produktu pārstrādei, ar lauksaimniecību nesaistītai ražošanai un pakalpojumiem, produkcijas realizācijai un darbinieku produktivitātes kāpināšanai), kur tika iesniegti 9 iesniegumi par kopējo pieprasīto publisko finansējumu 325 524,02 EUR (gandrīz 4 reizes lielāks nekā izsludinātais publiskais finansējums attiecīgajā rīcībā). Pietrūkst finansējums arī 2.2.rīcībai (atbalsts sabiedrisko aktivitāšu dažādošanai).
Mēneša laikā pēc izsludinātā konkursa termiņa beigām biedrības “Gaujas Partnerība” projektu vērtēšanas komisija izvērtēja iesniegto projektu iesniegumu atbilstību vietējai attīsības stratēģijai, piešķirot attiecīgu punktu skaitu, pēc iepriekš noteiktiem vērtēšanas kritērijiem un atbalstītos projektus maija beigās nodeva Lauku atbalsta dienestam, kur notiks to turpmākā vērtēšana – projektu iesniegumu atbilstībai Ministru Kabineta noteikumu prasībām.
Paldies visiem projektu iesniedzējiem par piedalīšanos izsludinātajā projektu iesniegumu pieņemšanas atklātajā konkursā un vēlmi sekmēt Ādažu novada attīstību! -
Noslēgts projektēšanas līgums starp Ādažu novada domi un SIA “Grand Eko” par projektēšanas darbu veikšanu Ādažu pirmsskolas izglītības iestādes (ĀPII) ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas projektam. Projekta īstenošanai plānotais ERAF līdzfinansējums ir 451 000 eiro.
SIA “Grand Eko” plāno pabeigt projektēšanas darbus š.g. septembrī, lai Ādažu novada dome savlaicīgi pabeigtu projekta pieteikuma sagatavošanu un iesniegtu Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA) līdz š.g. 29. novembrim. Būvdarbus plānots īstenot pēc projekta līguma noslēgšanas ar CFLA 2018.gadā.
Projekta ietvaros paredzēta ĀPII nesiltināto ārsienu siltināšana, ēkas pagraba pārseguma siltināšana ar 150 mm biezu siltumizolāciju, ēkas bērnudārza daļas cokola (zem zemes līmeņa esošo sienu) siltināšana, ēkas bērnudārza daļas savietotā jumta siltināšana, ēkas bērnudārza daļas divslīpju jumta daļas papildus siltināšana, ēkas nemainīto ārdurvju nomaiņa pret jaunām siltinātām durvīm, ēkas nemainīto logu nomaiņa pret trīsstiklu pakešu logiem plastikāta rāmjos.
-
2017. gada 23. maijā Ādažu novada dome pieņēma lēmumu Nr.110 „Par Ādažu novada teritorijas plānojuma un Vides pārskata projekta pilnveidotās redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai un izstrādes laika grafika izmaiņām”.
Publiskās apspriešanas termiņš noteikts no 2017. gada 26. jūnija līdz 2017. gada 24. jūlijam.
Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 2017. gada 3. jūlijā plkst. 18:00 Ādažu novada pašvaldības administratīvās ēkas Ceriņu zālē, Gaujas ielā 33A, Ādažos, Ādažu novadā.
Ar teritorijas plānojuma pilnveidoto redakciju un Vides pārskata projektu no 26.jūnija varēs iepazīties Ādažu novada Būvvaldē Gaujas ielā 33A, Ādažos, Ādažu novadā, katru darba dienu, Būvvaldes darba laikā. Elektroniskajā vidē ar teritorijas plānojuma pilnveidoto redakciju un Vides pārskata projektu varēs iepazīties Ādažu novada pašvaldības interneta vietnē www.adazi.lv, sadaļā Būvniecība/Teritorijas plānojums un Latvijas ģeotelpiskās informācijas portālā Geolatvija.lv.
Rakstiskus priekšlikumus un ieteikumus par izstrādāto teritorijas plānojuma un Vides pārskata projekta pilnveidoto redakciju, lūdzam iesniegt Ādažu novada domē, Gaujas ielā 33A, Ādažos, Ādažu novadā, katru darba dienu, domes darba laikā, vai sūtīt elektroniski uz e-pasta adresi silvis.grinbergs@adazi.lv vai arī reģistrējoties Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā (TAPIS) https://geolatvija.lv
Priekšlikumus iespējams iesūtīt līdz 2017. gada 24. jūlijam.
-
Remontdarbu laikā 20.jūnijā būs slēgta piekļuve Gaujas ielā 11. Tiks veikta zemes klātnes ierakuma izbūve, salizturīgā slāņa izbūve un šķembu pamatu izbūve. Plānots darbus veikt no 20.06. plkst 9:00 līdz 20.06. plkst 16:00. Šajā laika posmā nevarēs iebraukt un izbraukt no stāvvietas. Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!
-
Piemiņas pasākumā Baltezera kapos šodien bija pulcējušies ap trīsdesmit cilvēku, lai kopīgi pieminētu komunistiskā genocīda upurus. Svētbrīdi vadīja NBS kapelāns Raimonds Krasinskis, uzrunu klātesošajiem teica Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks un Ādažu novada politiski represēto kluba vadītājs Ivans Graudiņš.
-
”Duni” papildinājis tirdzniecības centra “Apelsīns” veikalu klāstu. Veikals strādā katru dienu no plkst. 10.00 līdz 21.00. “Duni” pārstāvis Arno Strods informē, ka plašā sortimentā pieejami kvalitatīvi vienreizējie trauki (gan papīra, gan plastmasas), ko iespējams saskaņot ar galdautiem un svecēm, lietusmēteļi, lietussargi, āra sveces, lukturīši, galda un telpu dekorācijas, trauki, preces mājai un dārzam, karnevāla preces, tāpat pieejama arī hēlija balonu uzpildīšana.
-
Lai gan Latvija tiek uzskatīta par vienu no zaļākajām valstīm pasaulē, arī mūsu valsts dabas bagātības ir ierobežotā daudzumā. Lai šos resursus efektīvi pārvaldītu kā arī, lai plānotu teritoriju saimniecisko darbību, maija beigās plānots uzsākt Latvijas dabas vērtību apzināšanas projektu.
Projekta “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” jeb vienkāršāk – “Dabas skaitīšanas” mērķis ir iegūt informāciju par mūsu valsts dabas vērtībām, to apjomu un kvalitāti. Projektu līdzfinansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds.
Projekta izpratnē dabas vērtības ir dabas ainavas ar zālājiem, mežiem, purviem, jūras piekrasti un kāpām, upēm, ezeriem, iežu atsegumiem un sugu daudzveidību tajās. Dabas skaitīšanas projekta uzdevums ir noskaidrot, cik un kādi dabas vērtību veidi sastopami Latvijā.
Dabas vērtību apsekošana jeb biotopu kartēšana
Projekta ietvaros tiks veikta ES nozīmes aizsargājamo biotopu apsekošana gan valsts, gan privātajās zemēs. Biotops ir viendabīga teritorija, kuru apdzīvo kādas konkrētas dzīvnieku vai augu sugas, kuras piemērojušās noteiktiem dzīves apstākļiem.Apsekošanu veiks eksperti Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) uzdevumā. Apsekošana turpināsies trīs gadus. Eksperti pārbaudīs tikai tās teritorijas, kurās potenciāli iespējama īpašu dabas vērtību esamība.
Apsekojamās teritorijas sadalītas pa kvadrātiem, un katru gadu paredzēts apsekot noteiktu kvadrātu skaitu. Šogad apsekošanu plānots sākt daļā Vidzemes, Latgales un Kurzemes, tai skaitā aizsargājamās dabas teritorijās – Gaujas Nacionālajā parkā, Ķemeru Nacionālajā parkā, Lubāna mitrājā, aizsargājamo ainavu apvidū Augšdaugava, Dvietes palienē un Vidzemes akmeņainajā jūrmalā.
Kartei ir indikatīva nozīme. Attēloto kvadrātu apmeklējuma laiks var mainīties.
Dabas aizsardzības pārvalde ir noteikusi platības, kur ekspertiem nav nepieciešams izvērtēt dabas vērtību esamību, piemēram:
• intensīvi apsaimniekotās lauksaimniecības zemēs;
• apdzīvotās vietās, izņemot konkrētas teritorijas, kas noteiktas kā obligāti apsekojamas, piemēram, kāpu zona pilsētā;
• teritorijās, kurās pēdējo 3 gadu laikā jau ir veikti izpētes darbi un izsniegti saskaņojumi un atļaujas dažādu darbību veikšanai (karjeri, kūdras ieguves platības u.c.).
Kā zemju īpašnieki uzzinās par gaidāmo dabas vērtību apzināšanu?
Gan pašvaldībām, gan zemju īpašniekiem (tiesiskajiem valdītājiem) katru gadu pirms biotopu kartēšanas uzsākšanas uz to deklarētajām adresēm tiks izsūtītas informatīvas vēstules, lai informētu par aptuveno ekspertu apmeklējumu un eksperta atpazīšanas zīmēm. Vēstules tiks izsūtītas tiem īpašniekiem (tiesiskajiem valdītājiem), kuru īpašumos obligāti paredzēta eksperta vizīte.
Kā atpazīt ekspertu?
Visiem ekspertiem, dodoties dabā, ir jābūt līdzi Dabas aizsardzības pārvaldes izdotām noteikta parauga eksperta apliecībām, kas jāuzrāda zemes īpašniekam pēc to lūguma. Apliecībā būs iekļauts arī Dabas aizsardzības pārvaldes kontakttālrunis, kur nepieciešamības gadījumā iegūt papildu informāciju.
Eksperta apliecības paraugs:
Vai zemes īpašnieks var atteikties no dabas vērtību apzināšanas?
Zemes īpašnieks nevar atteikties no apsekošanas savā īpašumā. To nosaka Latvijas Republikas likumdošanu – Sugu un biotopu aizsardzības likuma 9.pants. Zemes īpašniekiem un pastāvīgajiem lietotājiem ir pienākums neierobežot īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izpēti, uzskaiti un kontroli.
Kā zemes īpašnieks uzzinās, ka viņa īpašumā atrasta nozīmīga dabas vērtība?
Ja teritorijas apsekojama laikā tiks atrasts ES nozīmes biotops, zemes īpašnieks (tiesiskais valdītājs) tiks rakstiski informēts. Informāciju par savā īpašumā esošajām dabas vērtībām zemes īpašnieks varēs iegūt arī dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols (ozols.daba.gov.lv).
Ja īpašumā tiks konstatēts bioloģiski vērtīgs zālājs, informācija tiks nodota Lauku atbalsta dienestam un būs pieejama arī Lauku atbalsta dienesta lauku informācijas sistēmā.
Ja zemes īpašnieka īpašumā tiks atrasts īpaši aizsargājams biotops, vai tiks noteikti kādi ierobežojumi saimnieciskajai darbībai?
Bažas par kartēšanas ietekmi uz saimniecisko darbību visbiežāk nav pamatotas. Īpaši aizsargājama biotopa atrašana noteiktā teritorijā nenozīmē automātisku ierobežojumu noteikšanu.
Dabas skaitīšanas mērķis ir iegūt informāciju nevis palielināt vai samazināt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju skaitu.
Lai gan termins “īpaši aizsargājams” daudziem asociējas ar saimnieciskās darbības aizliegumu vai ierobežojumu, tomēr praksē šādu biotopu aizsargā vien tad, ja tam ir izveidots mikroliegums, vai tas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Mikroliegumi ir teritorijas, kas tiek īpaši noteiktas, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamas sugas vai biotopa aizsardzību. Savukārt īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās saimnieciskās darbības aizliegumus vai ierobežojumus nosaka Ministru kabineta noteikumi. Jāņem vērā, ka vislielākā iespējamība atrast dabas vērtības ir teritorijās, kurām jau ir noteikts īpaši aizsargājamo dabas teritoriju statuss vai kādi citi ierobežojumi intensīvai saimnieciskajai darbībai (piem., aizsargjoslas, “zaļās zonas” pašvaldību teritoriju plānojumos, izteikts reljefs u.c.).
Lēmumus par sava īpašuma apsaimniekošanu Dabas aizsardzības pārvalde aicina nebalstīt uz baumām, bet šaubu gadījumā sazināties ar Dabas aizsardzības pārvaldi: skaitamdabu@daba.gov.lv; +37126107005.
Kā notiks dabas vērtību noteikšana?
Biotopu apsekošana tiks veikta pēc vienotas Metodikas (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas apstiprināta un Zemkopības ministrijas saskaņota “ES nozīmes biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas un darbu organizācijas metodika”). Biotopu apsekošanu veiks eksperti, kuri dabā apsekos teritoriju, aizpildīs speciālu apsekojama anketu un kartē iezīmēs precīzu konstatētā biotopa robežu. Katram ekspertam apsekojama laikā līdzi jābūt globālās pozicionēšanas sistēmai (GPS), kas fiksē arī eksperta pārvietošanās maršrutu, lai šaubu gadījumā būtu iespējams veikt kvalitātes pārbaudi.Kāds ir dabas vērtību apzināšanas ieguvums?
Pēc dabas vērtību apzināšanas tiks iegūta informācija par Latvijā sastopamajām dabas vērtībām (ES nozīmes biotopiem), to stāvokli un daudzumu valstī.
Daudzos gadījumos zemju īpašniekiem nevajadzēs tērēt privātos līdzekļus ekspertīzēm, lai pieteiktos atbalsta/kompensāciju maksājumiem, saņemtu būvatļaujas vai tehniskos noteikumus.
Projektā īstenotās aktivitātes palīdzēs samazināt administratīvo slogu un laika resursu patēriņu dažādu atļauju sagatavošanā un izsniegšanā, jo ievadītie dati dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols būs savietoti ar citām valsts informācijas sistēmām, piemēram, www.geolatvia.lv. Izmantojot datu bāzēs iekļauto informāciju, būs iespējams mērķtiecīgāk plānot uzņēmējdarbību, rēķinoties ar īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izplatību.
Projekta ietvaros iegūtie dati palīdzēs daudz efektīvāk sabalansēt dabas aizsardzības un tautsaimniecības attīstību, kā arī apzināt konkrētās teritorijas unikalitāti, kā arī būs atbalsts teritorijas plānojumam un no tā izrietošajiem ekonomiskajiem ieguvumiem.
Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un sugu aizsardzības plānu izstrādeDabas vērtību apzināšana jeb biotopu kartēšana ir tikai viena no projekta “Dabas skaitīšana” aktivitātēm. ” Dabas skaitīšana” ietver arī 20 esošo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju plānu izstrādi un 5 sugu aizsardzības (apsaimniekošanas) plānu izstrādi.
Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju plānu izstrāde
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāns ir dokuments, kurā apkopota informācija par konkrēto teritoriju un aprakstīti teritorijas apsaimniekošanas un izmantošanas pasākumi.
Projekta ietvaros īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plāni tiek izstrādāti tādā secībā, kā to nosaka īpaši aizsargājamo dabas teritoriju plānu izstrādes saraksts. Izstrādājot īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānus, ikviens iedzīvotājs ir aicināts izteikt savus priekšlikumus teritorijas izmantošanai un apsaimniekošanai.
Plānu izstrādes rezultātā, nosakot atšķirīgas aizsardzības un apsaimniekošanas prasības, daļai īpašnieku un uzņēmēju var tikt atvieglota saimnieciskā darbība vai arī rasties iespēja saņemt kompensācijas par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem un bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošanu.
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāns dod iespēju saskaņot dabas aizsardzības un teritorijas attīstības intereses.
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Latvijā ir dabas rezervāti, nacionālie parki, dabas parki, dabas pieminekļi, dabas liegumi, aizsargājamās jūras teritorijas un aizsargājamo ainavu apvidi.Sugu aizsardzības plānu izstrāde
Projekta “Dabas skaitīšana” ietvaros uzsākta sugas aizsardzības plāna izstrāde dīķa naktssikspārnim, platsausainajam sikspārnim, sugu grupai “Roņi” un sugu grupai “Pūces. Sugu aizsardzības plānu izstrāde, tāpat kā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plāna izstrāde, notiek saskaņā ar noteikto sarakstu. Sugu aizsardzības plānu izstrādes procesā tiek organizētas sabiedriskās apspriedes.
Rūpes par dabu nav jāuzskata par kavēkli un slogu ekonomikas attīstībai, bet gan iespēju plānot ilglaicīgu un sabalansētu valsts attīstību, nodrošinot dabas kapitālu kā ilgtermiņa ienākumu avotu valstij un iedzīvotājiem.
Papildu informāciju par projektu “Dabas skaitīšana” var iegūt, sūtot e-pastu uz skaitamdabu@daba.gov.lv, mājaslapā www.daba.gov.lv un www.skaitamdabu.gov.lv vai zvanot +37126107005 (darba dienās 8:30-17:00).
Projekts “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” jeb “Dabas skaitīšana” tiek īstenots ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu. Projekta īstenošanas ilgums ir līdz 2020. gada novembrim, biotopu izplatības un kvalitātes noteikšanas jomā – ne ilgāk kā līdz 2019. gada 31. decembrim.
Elīna Prikule,
Projekts “Dabas skaitīšana”