Aicinām iedzīvotājus paust viedokli par VAS “Latvijas Valsts ceļi” plānotajām satiksmes organizācijas izmaiņām uz Tallinas šosejas pie Ādažiem

14.09.2020.

VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) ir prezentējuši ieceri ar plānotajām satiksmes organizācijas izmaiņām uz Tallinas šosejas. Lai panāktu uzlabojumus plānotajā iecerē, Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks ir sazinājies ar uzņēmumu un vienojies, ka apkopos iedzīvotāju, kā arī pašvaldības ekspertu ieteikumus un tiksies ar “Latvijas Valsts ceļi” pārstāvjiem. Tāpēc aicinām Ādažu un Carnikavas novada iedzīvotājus iepazīties ar plānotajām satiksmes organizācijas izmaiņām un līdz 20.septembrim sūtīt savu viedokli un priekšlikumus domei e-pastā dome@adazi.lv .

Ar LVC prezentāciju – plānotajām satiksmes organizācijas izmaiņām, iespējams iepazīties ŠEIT: (PREZENTĀCIJA).

Ar padziļinātu projekta versiju iespējams iepazīties Elektronisko iepirkumu sistēmā www.eis.gov.lv .

“Latvijas Valsts ceļi” norāda, ka satiksmes organizācijas izmaiņas uz šosejas ir nepieciešamas, lai uzlabotu satiksmes drošību. Šosejas posmā no divlīmeņu krustojuma ar Vidzemes šoseju līdz Pulksteņezeram katru gadu notiek vairāki ceļu satiksmes negadījumi, tai skaitā ar bojāgājušajiem, šajā posmā ir vairāki tā saucamie “melnie punkti”. Lielākā daļa ceļu satiksmes negadījumu ar bojāgājušajiem šajā posmā notiek frontālu sadursmju dēļ. Lai uzlabotu satiksmes drošību un mazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu, ir izstrādāts satiksmes organizācijas izmaiņu projekts, ko plānots realizēt līdz šī gada beigām.

Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks norāda, ka konceptuāli pareizāk būtu nevis vadīt plūsmu cauri Ādažiem, bet starp Ādažiem un Carnikavu veidot ievadu Rīgā, piemēram, pa Ataru un Garciema ceļu. Tas prasītu ievērojamus ieguldījumus, toties radikāli samazinātu plūsmu caur Ādažiem un Baltezeru. “Nav saprotams LVC risinājums – daudzu kreiso pagriezienu likvidēšana, jo ceļu satiksmes koNfliktu noņemšana vienos punktos būtībā tos pārliks uz nākamajiem krustojumiem,” pauž Māris Sprindžuks.

Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Mieriņa diskusijā par projektu norādīja, ka nav piedāvāts uzlabojums kreisajam pagriezienam uz Siguļiem aiz Gaujas tilta, kurš ir tikpat bīstams un iedzīvotājiem nozīmīgs kā krustojums pirms Gaujas tilta. Siguļos un Gaujas ciemā dzīvo ap 2000 iedzīvotāju, turklāt drīzumā tur tiks atvērts pašvaldības bērnudārzs. Savukārt, pagriežoties pa labi no Siguļiem, nav ieskrējiena joslas pirms izbraukšanas uz tiltu pār Gauju.

“Statistikas dati rāda, ka joprojām uz valsts ceļiem notiek pārāk daudz ceļu satiksmes negadījumu. Diemžēl šogad uz valsts ceļiem bojā gājuši 58 cilvēki. Šis ceļa posms uz Tallinas šosejas ir viens no bīstamākajiem ar sešiem melnajiem punktiem. Eksperti norāda, ka kreisie pagriezieni ir vieni no bīstamākajiem manevriem, un uz valsts galvenajiem autoceļiem tie pakāpeniski tiek likvidēti. Lēmumi parasti nav populāri un izpelnās gan iedzīvotāju, gan arī pašvaldību neapmierinātību, jo ceļā ir jāpavada ilgāks laiks, taču cilvēku dzīvības viennozīmīgi ir augstākā vērtē nekā dažas minūtes, un pie šī principa mēs arī pieturamies,” uzsver VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Uz Tallinas šosejas posmā līdz Pulksteņezeram paredzētie pasākumi ietver:

  • sadalošās joslas un ribjoslas izveidi, nemainot brauktuves parametrus;
  • norobežojošo ceļa stabiņu izbūvi brauktuves sadalošās joslas vidū, tai skaitā iepretī ceļu pieslēgumiem, lai izslēgtu apdzīšanu un kreiso pagriezienu no mazāk svarīgiem pieslēgumiem;
  • ātruma maiņas joslas izveidi kreisajam pagriezienam, kur tas iespējams.

Paredzētās izmaiņas:

  • posmā no Vidzemes šosejas līdz ceļa 2,425. km:

– izbūvēs 1,7 m platu sadalošo joslu ar horizontālajiem apzīmējumiem un ribjoslām jeb speciāliem iefrēzējumiem ceļa segumā;

– izbūvēs norobežojošos stabiņus sadalošās joslas vidū ar savstarpējo attālumu 20 m, krustojumu zonās – 2,5m, un pretvirziena saliņās;

– šosejas pieslēgumiem aizliegs veikt kreiso pagriezienu, pamatbrauktuvi aprīkojot ar fiziskiem šķēršļiem – stabiņiem;

– likvidēs kreisos pagriezienus no galvenā ceļa 1,1. km un 1,875. km nobrauktuvēs;

  • posmā no ceļa 2,425. km līdz 4,640. km:

– pārbūvēs Alderu ceļa pieslēgumu un Baltezera ielas pieslēgumu, izveidojot kreiso uzbraukšanas joslu brauktuves vidū;

– izbūvēs divu metru platu sadalošo joslu ar horizontālajiem apzīmējumiem un ribjoslām (Baltezera posmā piegulošajām mājsaimniecībām būs iespēja veikt gan labos, gan kreisos pagriezienus);

– būtiski uzlabos drošību gājēju pāreju vietās;

  • posmā no ceļa 4,64. km līdz 9,79. km:

– slēgs kreiso pagriezienu manevrus 4,875. km, 4,985. km, 5,765. km, 5,825. km, 6,241. km, 8,403. km un 8,765. km, paredzot izmantot satiksmes pārvadu Draudzības ielā vai citas apgriešanās iespējas;

– slēgs kreiso uzbraukšanas manevru Muižas ielas pieslēgumā, paredzot izmantot satiksmes pārvadu Draudzības ielā un nokļūšanu līdz tam pa Rīgas ielu;

  • posmā no 9,79. km līdz 13,85. km:

– veiks būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas autoceļa Rīga–Carnikava–Ādaži (P1) pieslēguma zonā;

– pārbūvēs autoceļa P1 pieslēgumu, izveidojot kreisā pagrieziena joslu brauktuves vidū;

– sākot no pagrieziena uz Carnikavu 1,5 km garumā izveidos ceļa profilu “2+1” ar divām joslām Ainažu virzienā un vienu joslu Rīgas virzienā;

– slēgs kreiso pagriezienu pievedceļa Gaujas tiltam (V45) pieslēgumā pirms Gaujas tilta;

– izveidos kreiso nobraukšanas joslu uz Kadagu pa Iļķenes ceļu.

Paredzēto pārmaiņu ieguvumi:

– CSNg iespējamības samazināšana, aizliedzot kreiso pagriezienu, izņemot vietas, kur kreisais pagrieziens paredzēts ar ātruma maiņas joslu;

– frontālo sadursmju iespējamības samazināšana, izslēdzot vai ierobežojot apdzīšanu;

– uz galvenā ceļa intensīvākajos pieslēgumos izveidotas iekļaušanās joslas;

– izveidota kreisā pagrieziena josla uz Kadagu;

– Baltezerā uzlabota gājēju drošība pārejas vietās, kā arī saglabāta iespēja braukt visos virzienos, nekavējot pamatplūsmu.