2010. gada 27. martā plkst. 20:30 Pasaules Dabas Fonds rīko akciju Zemes stunda, kuras laikā katrs ir aicināts uz vienu stundu izslēgt apgaismojumu, lai simboliski pievērstu uzmanību klimata pārmaiņām. Simboliskās akcijas mērķis ir paust atbalstu gudras klimata politikas veidošanai un videi draudzīgas enerģijas izmantošanai, tāpat akcija rosina domāt par elektroenerģijas taupīšanu ikdienā.
Šobrīd akcijā Zemes stunda oficiāli dalību ir apstiprinājušas 23 Latvijas pašvaldības – Kuldīgas, Aglonas, Ādažu, Rundāles, Kārsavas, Amatas, Tukuma, Krāslavas, Apes, Baldones, Jaunpiebalgas, Vecumnieku, Aizkraukles, Raunas, Baltinavas, Skrīveru, Valkas, Ilūkstes, Iecavas, Mālpils, Lielvārdes, Saulkrastu, Balvu novads un Jelgavas pilsēta. Tāpat arī vairāki restorāni un kafejnīcas Rīgā gatavojas sveču gaismā uzņemt Zemes stundas viesus.
Ikviens var piedalīties Zemes stundas norisē!
Ikviens novada iedzīvotājs vai uzņēmējs var piedalīties Zemes stundas norisē. Kā? Pavisam vienkārši – uz vienu stundu izslēdzot vai samazinot apgaismojumu un izslēdzot maznozīmīgās elektroierīces 2010. gada 27. martā plkst. 20:30! Labs veids kā atbalstīt akciju ir stāstīt par Zemes stundu citiem. Atbalstu akcijai iespējams parādīt arī kļūstot par Zemes stundas sekotājiem kādā no sociālajiem portāliem – Draugiem.lv, Twitter.com, Sekoman.lv vai Facebook. Daudzi cilvēki Latvijā un pasaulē izvēlas organizēt savu Zemes stundu – veidot kādu kopīgu pasākumu sveču gaismā, doties vērot zvaigznes, priecāties un būt kopā.
Ko izslēgt Zemes stundas laikā?
Pasaules Dabas Fonds aicina izbaudīt akciju Zemes stunda, domājot par iespējām taupīt energoresursus arī ikdienā un pievienoties daudziem miljoniem cilvēku visā pasaulē, lai simboliski parādītu, ka arī mums rūp pasaules nākotne.
Lūk, daži ierosinājumi, ko uzņēmumi vai ģimenes var izslēgt Zemes stundas laikā.
Uzņēmumiem:
Mājsaimniecībās:
Atskatoties vēsturē
Akcija Zemes stunda aizsākās 2007. gadā Sidnejā, kad 2 miljoni cilvēku izslēdza apgaismojumu savos mājokļos uz vienu stundu, lai tādējādi demonstrētu attieksmi pret klimata izmaiņām. 2008. gadā akcijā piedalījās jau vairāk kā 50 miljoni cilvēku no visas pasaules. 2009. gadā notika kas vēl nepieredzēts – Zemes stunda vienoja simtiem miljonu cilvēku, vairāk nekā 3900 pilsētas 88 valstīs, to vidū arī 12 Latvijas pilsētas – Rīga, Preiļi, Jelgava, Dobele, Saldus, Aizkraukle, Ventspils, Limbaži, Cēsis, Valka, Lielvārde un Bauska, kā arī divi novadi – Lielvārdes un Krāslavas. Zemes stundas laikā Rīgā tika izslēgts Brīvības pieminekļa, Melngalvju nama, Latvijas Nacionālās operas, Zaķusalas televīzijas torņa u.c. objektu apgaismojums, Jelgavā – Jelgavas pils, Sv. Annas katedrāles un citu ēku ārējais apgaismojums. Dobelē tika organizēti īpaši Zemes stundas pasākumi, bet Aizkraukle piedalījās akcijā aktīvi informējot iedzīvotājus un uzņēmumus. Akciju atbalstīja arī Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Zemes stundas 2010 draugi Latvijā ir raidījums Vides Fakti, laikraksts „Diena”, reklāmas aģentūra LeoBurnett, pilna servisa kopētava CopyPro, SIA Zaļā josta, žurnāls Vides Vēstis, Latvijas Ziņu kanāls un portāls draugiem.lv.
Vairāk informācijas meklējiet Pasaules Dabas Fonda mājas lapā: www.pdf.lv
Lieldienas ir kristiešu lielākie svētki, jo tiek svinēta Kristus augšāmcelšanās. Šie svētki ir arī kristiešu vecākie svētki un apliecina, ka nāve nav beigas, bet sākums jaunai dzīvei. Baltezera baznīca aicina apmeklēt baznīcu un svinēt šos svētkus:
28. martā – Palmu (Pūpolu) svētdiena plkst. 11.00
29., 30., 31. martā plkst. 20.00 Lūgšanu svētbrīži
1. aprīlī – Zaļā ceturdiena plkst. 19.00
2. aprīlī – Lielā piektdienā plkst. 11.00
3. aprīlī – Klusā sestdiena – Agrais Lieldienu Rīts – plkst. 22.00
4. aprīlī – Lieldienu rīts plkst. 11.00
Vairāk informācijas
mājas lapā: www.BaltezeraBaznica.lv
pa tālruni: 29516790
Šodien, 2010. gada 25.martā, visā Latvijā piemin Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu, tādēļ atcerēsimies pacelt Valsts karogu sēru noformējumā.
Šī ir viena no traģiskākajām dienām Latvijas vēsturē kad no 1949. gada 25.marta līdz 29. martam tika veikta latviešu zemnieku izsūtīšana uz Sibīriju.
Šajās dienās bez tiesas un bez jebkādiem apsūdzības aktiem uz mūža nometināšanu Sibīrijā tika izsūtīti 42 125 nevainīgi cilvēki, viņu vidū 10 000 bērnu un jauniešu, mātes ar zīdaiņiem uz rokām, veci un slimi, pat no nāves gultas izcelti cilvēki.
Daudzi no izsūtītajiem nomira ceļā, citi pavadīja garus un grūtus gadus Krievijas ziemeļu apgabalos, necilvēcīgos apstākļos cīnoties par savu un bērnu dzīvību.
Lai novērtētu pašreizējo plūdu draudu situāciju Ādažu novadā 2010. gada 24. martā Ādažu novada domē, Gaujas ielā 33a, notika ārkārtas situācijas operatīvās komisijas sēde.
Ņemot vērā iepriekšējā komisijas sēdē nolemto komisijas locekļi un klātesošie atskaitījās par paveikto:
– Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvis ziņoja, ka 1000 smilšu maisi ir piepildīti;
– Ādažu glābšanas dienesta pārstāvis informēja, ka tiek sekots ūdens līmeņa izmaiņām Gaujā un pašlaik vēl ir 1.5m rezerve līdz kritiskajai 4m robežai.
– informācijas centra vadītājs informēja, ka Ādažu novada mājas lapā ir ievietota informācija par kritiskākajām vietām plūdu draudu gadijumā;
– meliorācijas speciālists ziņoja, ka Gaujas un Vējupes caurtecē izveidot aizvaru tehnisku iemeslu dēļ nevar, bet lai pasargātu Ādažu privātmāju iedzīvotājus no iespējamiem plūdiem ir nepieciešms noslēgt caurteku pie Saules ielas;
– Valsts policijas pārstāve informēja, ka plūdu gadījumā Valsts zemessardze ir gatava dot cilvēkus.
Ņemot vērā situāciju, ka vairākās vietās Latvijā plūdi jau ir sākušies operatīvās komisijas sēdē tika lemts par rīcību tuvākās nedēļas laikā:
– turpināt sekot ūdens līmeņa svārstībām un kritiskā situācijā attiecīgi reaģēt;
– pa tiešo apziņot plūdu apdraudētajā teritorijā dzīvojošos iedzīvotājus, informējot par gatavošanos plūdiem un rīcību plūdu gadījumā;
– lai pasargātu Ādažu privātmāju iedzīvotājus no iespējamiem plūdiem noslēgt caurteku pie Saules ielas;
– sagatavot ceļazīmes situācijai, ja būs sākušies plūdi;
– plūdu apdraudētajās teritorijās iezīmēt ceļus, gar ceļa malām nostiprinot alkšņa mietus;
– iedzīvotāju evakuācijas gadījumā pirmos cilvēkus pārvietot uz Ādažu slimnīcu.
UZMANĪBU!!!
Informējam, ka iespējami plūdu draudi.
Aicinām plūdu apdraudētajās teritorijās dzīvojošos iedzīvotājus laicīgi parūpēties par mēbeļu un svarīgu lietu pārvietošanu uz augstākiem stāviem vai vietām un plūdu gadījumā būt gataviem evakuācijai.
Gatavojoties plūdiem aicinam nodrošināties ar pārtikas krājumiem, uzlādēt mobilos tālruņus un padomāt arī par mājdzīvniekiem, piemēram, suņus plūdu draudu laikā nedrīkst pieķēdēt.
Plūdu gadījumā applūstošajās teritorijās tiks atslēgta elektrība.
Ārkārtas situācijā zvanīt:
-Ādažu glābšanas dienestam pa tālruni: 67997777,
-Lai izsauktu kādu no avārijas dienestiem, jāzvana pa glābšanas dienesta numuru 112.
Informācija par plūdu apdraudētajām teritorijām ir atrodama Ādažu novada mājas lapā skatīt:
Atbalstot krīzes skartās ģimenes, Rīgas un Rīgas rajona iedzīvotāji veikalu tīkla „Maxima” izvietotajās ziedojumu kastītēs labdarības projektam „Paēdušai Latvijai” līdz šim saziedojuši 14 495 latus.
„Gribu pateikties visiem Rīgas un Rīgas rajona iedzīvotājiem, kuri ziedojuši projektam. Par viņu saziedotajiem līdzekļiem varēsim palīdzēt vairāk nekā 1700 trūcīgām ģimenēm, taču izsalkušo ģimeņu skaits arvien pieaug, tādēļ ceru uz iedzīvotāju turpmāko atbalstu,” saka labdarības portāla Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta.
Lai arī projekta ietvaros kopā ir izdalīti jau vairāk nekā 13 tūkstoši pārtikas paku, ar to ir par maz, lai palīdzētu visām krīzes skartajām ģimenēm.
„Paēdušai Latvijai” 2009.gadā saziedoti 33 472 lati. Savukārt 2010.gadā pavisam saziedoti 125 194 lati, no kuriem 62 012 lati ziedoti, izmantojot labdarības tālruni 90006484, portālā Ziedot.lv – 31 000 lati un „Maxima” veikalu tīklā izvietotajās ziedojumu kastītēs – 32 182 lati.
„Paēdušai Latvijai” vienai ģimenei mēnesī piešķir pārtikas palīdzību 12 kilogramu apjomā, un šajā pakā ietilpst putraimi, grūbas, rīsi, griķi, auzu pārslas, pelēkie zirņi, makaroni, milti, eļļa, gaļas vai zivju konservi, cukurs, sausais piens, sausais buljons, maize un tēja. Vienas šādas pārtikas pakas vērtība ir vidēji 8,5 lati.
Pārtikas banka „Paēdušai Latvijai” ir labdarības portāla Ziedot.lv pārtikas programma krīzes skartām ģimenēm, lai sniegtu atbalstu ikdienas pārtikas nodrošināšanā. Palīdzība galvenokārt domāta bezdarba un ekonomiskās krīzes skartām ģimenēm ar bērniem un krīzes laika bezdarbniekiem, kuriem beidzas bezdarbnieka pabalsts, bet darbs objektīvu iemeslu dēļ nav atrasts.
Ziedot.lv aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju zvanīt pa tālruni 90006488, lai ziedotu vienu latu, atbalstīt projektu „Paēdušai Latvijai,” izmantojot „Maxima” veikalu tīklā izvietotās ziedojumu kastītes, kā arī ziedot portālā www.paedusailatvijai.lv, kur iespējams arī atrast plašāku informāciju par projektu. Uzņēmumi aicināti arī ziedot pārtiku.
Papildinformācija:
Rūta Dimanta
Ziedot.lv vadītāja
Tālr. 67289339, 29333763
e-pasts: ruta@ziedot.lv
Ņemot vērā šajā ziemā sasnigušā sniega daudzumu un neprognozējamos šī sniega kušanas tempus Ādažu novada domē 2010. gada 17. martā notika kārtējā ārkārtas plūdu draudu operatīvās grupas sēde, kurā tika apspriesta esošā situācija un meklēti risinājumi kā rīkoties iespējamo plūdu situācijā.
Pēc meteorologu prognozēm palu plūdi Ādažu novadā šogad varētu notikt laika periodā no 2. līdz 6. aprīlim.
Lai mazinātu plūdu izraisītās sekas, tika lemts kā rīkoties plūdu draudu gadījumā:
– Ūdens līmeņa celšanās gadījumā tiks liktas ūdenslīmeņa augstuma atzīmes un kritiskajā situācijā attiecīgi reaģēts (Plūdu riska situācija pastāv, ja līmenis ir sasniedzis 4m virs pašreizējā ūdens līmeņa);
– Lai Vējupē neieplūstu Gaujas palu ūdeņi Gaujas un Vējupes caurtecē plāno izveidot aizvaru;
– Lai mazinātu plūdu draudus ir plānots aizbērt Gaujas atteci pie Nūrnieku ielas;
– Nacionālo bruņoto spēki apņēmās jau pirms plūdiem piepildīt 1000 maisus ar smiltīm, lai plūdu gadījumā tos operatīvi varētu pārvietot uz kritisko vietu;
– Plūdu gadījumā kritiskās vietās ūdens atsūknēšanai tiks pielietoti ūdenssūkņi;
-Tika apzinātas iespējamās gultasvietas Ādažu slimnīcā un matraču izvietošanas vietas Ādažu vidusskolā plūdu gadījumā evakuētajiem iedzīvotājiem;
-Policija un Ādažu glābšanas dienests apņēmās iespēju robežās uzraudzīt no iedzīvotājiem evakuētās mājas;
-Informēt tos iedzīvotājus, kas dzīvo plūdu apdraudētajās vietās par plūdu draudiem un ieteikt savlaicīgi pārvietot vērtīgākās mantas no zemākām vietām uz augstākām, kā arī plūdu gadījumā būt gataviem evakuācijai.
Kā informēja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvis Ģirts Aleksis plūdu gadījumā Ādažu un Carnikavas iedzīvotāju evakuēšanai no plūdu apdraudētām vietām tiks izmantotas 12 smagās automašīnas un 100 karavīri. Ārkārtas situācijā NBS ir gatavi atbrīvot ceļus no plūdu radītiem šķēršļiem, vajadzības gadījumā ledus sablīvējuma vietās uz Gaujas spridzināt ledu, kā arī ir var piedāvāt ģeneratoru apgaismojumam.
Uzmanību!!!
Informējam, ka šogad apdzīvotās vietās „Upmalas" un „Saules pļavas" pastāv ļoti liela plūdu iespēja.
Aicinām iedzīvotājus plūdu apdraudētās teritorijās laicīgi parūpēties par mēbeļu un vērtīgu mantu pārvietošanu uz augstākiem stāviem un plūdu gadījumā būt gataviem evakuācijai.
Informācija par plūdu apdraudētajām teritorijām ir atrodama Ādažu novada mājas lapā skatīt:
Lai nodrošinātu sekmīgu projektu iesniegumu aizpildīšanu un iesniegšanu, biedrība "Gaujas Partnerība", sadarbībā ar Rīgas plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centru 2010. gada 31.martā, plkst.: 17:00, Ādažos, Gaujas ielā 16, 2.stāva zālē rīko semināru "LEADER veida pasākumi lauku teritorijas attīstībai".
Biedrība „Gaujas Partnerība" izsludina atklāta konkursa projektu iesniegumu pieņemšanas 1. kārtu Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam pasākuma "Vietējās attīstības stratēģijas" ietvaros apstiprinātās vietējās attīstības stratēģijas ieviešanai.
Projektu iesniegumu pieņemšana notiks no 2010.gada „12." aprīļa līdz 2010.gada „12." maijam,. plkst:15:00
Pirmajā kārtā pieejamais publiskais finansējums ir 34446,92 LVL.
Projektu iesniegumi jāiesniedz Biedrības „Gaujas Partnerība" birojā Ādažu novadā, Ādažos, Gaujas ielā 33a, 2. stāvā.
Projektu iesniegumu pieņemšana notiks Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam 4. ass 413. pasākuma „Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstību stratēģiju īstenošanas teritorijā" ietvaros šādām aktivitātēm un rīcībām:
Aktivitātes „Iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegāde un uzstādīšana un infrastruktūras izveide pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un sasniedzamībai pakalpojumu sniegšanas vietā vietējiem iedzīvotājiem" ietvaros šādām rīcībām:
2.3. rīcība „Jaunu alternatīvo sociālo un sadzīves pakalpojumu izveide un esošo sociālo un sadzīves pakalpojumu kvalitātes uzlabošana un pilnveidošana dažādām sociālām grupām, t.sk., pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo telpu vienkāršota rekonstrukcija, iekārtošana un materiāltehniskās bāzes (aprīkojuma un inventāra) iegāde", pieejamais finansējums 5167,04 LVL
Rīcības mērķis – Attīstīt jaunu alternatīvu sociālo un sadzīves pakalpojumu izveidi un uzlabot esošo sociālo un sadzīves pakalpojumu kvalitāti biedrības „Gaujas Partnerība" darbības teritorijā.
Plānotās darbības – Jaunu alternatīvo sociālo vai sadzīves pakalpojumu izveide, kā arī esošo sociālo vai sadzīves pakalpojumu kvalitātes uzlabošana vai pilnveidošana: iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegāde un uzstādīšana un infrastruktūras izveide pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un sasniedzamībai vietējiem iedzīvotājiem.
3.3. rīcība „Uzņēmējdarbības, t.sk., individuālās nodarbinātības, attīstīšanai nepieciešamās infrastruktūras izveide un materiāltehniskās bāzes nodrošināšana", pieejamais finansējums 5167,04 LVL
Rīcības mērķis – Attīstīt uzņēmējdarbības, t.sk., individuālās nodarbinātības, sekmēšanai nepieciešamo infrastruktūru un materiāltehnisko bāzi biedrības „Gaujas Partnerība" darbības teritorijā.
Plānotās darbības – Uzņēmējdarbības, t.sk., individuālās nodarbinātības, attīstīšanai nepieciešamās infrastruktūras izveide un materiāltehniskās bāzes nodrošināšana pie pakalpojumu sniedzēja Ādažu novada teritorijā: iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegāde un uzstādīšana un infrastruktūras izveide pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un sasniedzamībai vietējiem iedzīvotājiem.
Aktivitātes „Iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegāde un uzstādīšana un infrastruktūras izveide sabiedrisko aktivitāšu (tajā skaitā apmācību un interešu klubu, kultūras, vides aizsardzības, sporta un cita brīvā laika pavadīšanas aktivitāšu) dažādošanai vietējiem iedzīvotājiem" ietvaros šādām rīcībām:
1.2. rīcība „Atbalsts iedzīvotāju apmācībai un izglītošanai personiskai izaugsmei un jaunu iemaņu iegūšanai", pieejamais finansējums 5167,04 LVL
Rīcības mērķis – Attīstīt iedzīvotāju apmācību un izglītošanu biedrības „Gaujas Partnerība" darbības teritorijā, sekmējot iedzīvotāju izaugsmi un jaunu iemaņu iegūšanu.
Plānotās darbības – Ādažu novada iedzīvotāju apmācība un izglītošana: iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegāde un uzstādīšana un infrastruktūras izveide sabiedrisko aktivitāšu dažādošanai vietējiem iedzīvotājiem.
1.3. rīcība „Atbalsts iedzīvotāju un dažādu sabiedrības pārstāvju (bērnu, pusaudžu, pensionāru, invalīdu, sieviešu un citu) interesēm izveidotu vietējo rīcības grupu interešu aizsardzībai, t.sk., tiem nepieciešamo telpu un materiāltehniskās bāzes (aprīkojuma un inventāra) nodrošināšanai, sabiedrisko aktivitāšu realizēšanai", pieejamais finansējums 5167,04 LVL
Rīcības mērķis – Attīstīt iedzīvotāju un dažādu sabiedrības pārstāvju interesēm izveidotu vietējo rīcības grupu interešu aizsardzību un sabiedrisko aktivitāšu realizēšanu biedrības „Gaujas Partnerība" darbības teritorijā.
Plānotās darbības – Iedzīvotāju un dažādu sabiedrības pārstāvju (bērnu, pusaudžu, pensionāru, invalīdu, sieviešu un citu) interesēm izveidotu vietējo rīcības grupu interešu aizsardzība, sabiedrisko aktivitāšu realizēšana: iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegāde un uzstādīšana un infrastruktūras izveide sabiedrisko aktivitāšu dažādošanai vietējiem iedzīvotājiem.
4.1. rīcība „Radīt kultūrizglītības apgūšanai nepieciešamos materiālos resursus un nodrošināt to pieejamību visiem cilvēkiem neatkarīgi no tā, kādas ir viņu spējas, vajadzības un sociālais, fiziskais, garīgais stāvoklis", pieejamais finansējums 6889,38 LVL
Rīcības mērķis – Attīstīt kultūrizglītības apgūšanu biedrības „Gaujas Partnerība" darbības teritorijā.
Plānotās darbības – Pasākumi kultūrizglītības pieejamības sekmēšanai Ādažu novada iedzīvotājiem, kultūrizglītības īstenošanai nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu iegāde: iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegāde un uzstādīšana un infrastruktūras izveide sabiedrisko aktivitāšu dažādošanai vietējiem iedzīvotājiem.
4.2. rīcība „Veicināt jaunāko tehnoloģiju izmantošanu kultūrizglītības programmu formālajos un neformālajos izglītības procesos, sekmējot inovāciju radīšanu un izplatīšanu", pieejamais finansējums 6889,38 LVL
Rīcības mērķis – Attīstīt jaunāko tehnoloģiju izmantošanu kultūrizglītībā biedrības „Gaujas Partnerība" darbības teritorijā.
Plānotās darbības – Jaunāko tehnoloģiju iegāde un uzstādīšana izmantošanai kultūrizglītības programmu procesos: iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegāde un uzstādīšana un infrastruktūras izveide sabiedrisko aktivitāšu dažādošanai vietējiem iedzīvotājiem.
Ar Vietējās attīstības stratēģiju, rīcību mērķiem, plānotajām darbībām, projektu vērtēšanas kritērijiem un minimālo punktu skaitu pozitīva atzinuma saņemšanai var iepazīties biedrībā „Gaujas Partnerība", Ādažu novadā, Ādažos, Gaujas ielā 33a, 2.stāvā, Lauku atbalsta dienesta mājas lapā www.lad.gov.lv un Ādažu novada domes mājas lapā www.adazi.lv.
Projektu vērtēšanas kritēriji visām izsludinātajām rīcībām:
Nr.p.k. |
Kritēriji |
Maksimālais punktu skaits |
1. |
Projektā ir pamatota plānotā rīcība un nepieciešamība veikt pārmaiņas. Projekta apraksts pierāda vajadzību veikt pārmaiņas un projekta nepieciešamība ir pamatota ar atbilstošiem radītājiem. |
2 |
2. |
Projekts ir nozīmīgs vietējā sabiedrībā un/vai mērķa grupas pārstāvjiem. Projekta īstenošana ir virzīta uz mērķa grupu vajadzību sasniegšanu. |
2 |
3. |
Sagaidāmiem projekta rezultātiem ir ietekme uz vietējo iedzīvotāju dzīves vides uzlabošanu, rezultātu multiplikatīvais efekts. |
2 |
4. |
Projektā ir norādīti atbilstoši, pamatoti un objektīvi pārbaudāmi sasniedzamie indikatori. |
2 |
5. |
Projektā plānotās aktivitātes un ieviešanas shēma ir skaidri definētas un nodrošina kvalitatīvu rezultātu sasniegšanu un ir atbilstošas noteiktajai prioritātei un rīcībai. |
2 |
6. |
Projekts veicinās jauninājumu ieviešanu biedrības „Gaujas Partnerība" darbības teritorijā. |
2 |
7. |
Projekta budžeta pārskatāmība un detalizācijas pakāpe, izmaksu atbilstība plānotajiem uzdevumiem, to samērojamība ar plānotajiem rezultātiem. |
2 |
8. |
Projektam tiks nodrošināta ilgtspēja. Ilgtspēja ir novērtēta un pamatota. |
2 |
9. |
Projektā tiek plānotas atbilstošas aktivitātes projekta publicitātei un informācijas izplatīšanai. |
2 |
|
KOPĀ |
18 |
Papildus kritēriji 1.2. rīcībai |
||
1. |
Projekts veicinās izglītības attīstību biedrības „Gaujas Partnerība" darbības teritorijā. |
2 |
2. |
Organizācijai, kas plāno īstenot projektu, ir sekmīga iepriekšējās darbības pieredze. |
2 |
3. |
Projektu konkursa 1. kārtā: 2 punkti ja ir iesniegts 1 projekts, 1 punkts ja ir iesniegti 2 projekti, 0 punkti ja ir iesniegti 3 un vairāk projekti. Projektu konkursa nākamajās kārtās tiek summēti iepriekšējās kārtās realizētie un esošajā kārtā iesniegtie projekti: 2 punkti ja ir iesniegts 1 projekts, 1 punkts ja ir realizēti un iesniegti 2 projekti, 0 punkti ja ir realizēti un iesniegti 3 un vairāk projekti. |
2 |
|
KOPĀ |
6 |
Papildus kritēriji 1.3. rīcībai |
||
1. |
Projekta realizācija piesaistīs vietējo iniciatīvu grupu dalībnieku skaita palielināšanos. |
2 |
|
KOPĀ |
2 |
Papildus kritēriji 2.3. rīcībai |
||
1. |
Projekts radīs jaunas darba vietas un tās tiks nodrošinātas arī pēc projekta ieviešanas. |
2 |
2. |
Projekta rezultātā tiks radīts jauns pakalpojums biedrības „Gaujas Partnerība" darbības teritorijā. |
2 |
|
KOPĀ |
4 |
Papildus kritēriji 3.3. rīcībai |
||
1. |
Organizācijai, kas plāno īstenot projektu, ir sekmīga iepriekšējās darbības pieredze. |
2 |
2. |
Projektu konkursa 1. kārtā: 2 punkti ja ir iesniegts 1 projekts, 1 punkts ja ir iesniegti 2 projekti, 0 punkti ja ir iesniegti 3 un vairāk projekti. Projektu konkursa nākamajās kārtās tiek summēti iepriekšējās kārtās realizētie un esošajā kārtā iesniegtie projekti: 2 punkti ja ir iesniegts 1 projekts, 1 punkts ja ir realizēti un iesniegti 2 projekti, 0 punkti ja ir realizēti un iesniegti 3 un vairāk projekti. |
2 |
3. |
Projekta īstenošana sekmē novada teritorijas līdzsvarotu attīstību. |
2 |
|
KOPĀ |
6 |
Papildus kritēriji 4.1. rīcībai |
||
1. |
Organizācijai, kas plāno īstenot projektu, ir sekmīga iepriekšējās darbības pieredze. |
2 |
|
KOPĀ |
2 |
Papildus kritēriji 4.2. rīcībai |
||
1. |
Projekts veicinās izglītības attīstību biedrības „Gaujas Partnerība" darbības teritorijā. |
2 |
2. |
Organizācijai, kas plāno īstenot projektu, ir sekmīga iepriekšējās darbības pieredze. |
2 |
|
KOPĀ |
4 |
Minimālais punktu skaits, lai par projektu sniegtu pozitīvu atzinumu – 16 punkti.
Latvijā, tāpat kā visā Eiropas Savienībā, ir uzsākta nozīmīga pāreja no analogās uz ciparu TV apraidi.
Latvijā ciparu apraides jeb Virszemes TV ieviešanu valsts uzdevumā nodrošina uzņēmums Lattelecom.
Tas nozīmē, ka tiem iedzīvotājiem, kas šobrīd televīziju skatās ar istabas vai jumta antenām, būs jāiegādājas dekoders, lai turpinātu uztvert bezmaksas TV kanālus.
Kāpēc vispār šobrīd jāveic pāreja no analogās uz ciparu apraidi?
Analogā TV ir dārga un novecojusi tehnoloģija, tādēļ valstis visā pasaulē pāriet uz ciparu apraidi un saskaņā ar Eiropas Savienības paziņojumu un Ministru Kabineta lēmumu tas jādara arī Latvijai.
Latvija ir viena no pēdējām valstīm Eiropā, kas ievieš ciparu TV apraidi un šobrīd arī mūsu iedzīvotājiem, tāpat, kā to jau ir izdarījuši dāņi, vācieši, zviedri, itāļi un pārējo ES valstu iedzīvotāji, ir jāpārslēdzas no analogās uz ciparu apraidi.
TV kanālu pāreja uz ciparu apraidi ir sākusies jau tagad:
2009. gada decembra sākumā uz ciparu apraidi pārgāja TV5
1.martā analogo apraidi atslēdza un pilnībā uz ciparu apraidi pārgāja LTV7
1 aprīli Rīgas apraides reģionā (70km rādiusā ap Rīgu) analogo apraidi pārtrauc LNT un LTV1
1.jūnijā – analogā apraide tiek atslēgta visā valstī
Tādēļ Lattelecom aicina iedzīvotājus jau laikus iegādāties dekoderi, lai nepaliktu ar melnu ekrānu.
Atgādinām, ka primāri šī pāreja attiecas uz tiem iedzīvotājiem, kur šobrīd televīziju skatās ar istabas vai jumta antenām un neskar tos, kas ir kabeļu vai satelīttelevīzijas skatītāji.
Lai turpmāk skatītos bezmaksas kanālus, ir nepieciešams televizoram pieslēgt dekoderu vai arī iegādāties televizoru ar jau iebūvētu MEPG 4 dekoderu.
Virszemes Televīzija arī turpmāk būs vienīgā iespēja, kā bez maksas skatīties Latvijas kanālus. Savukārt tiem, kas vēlas redzēt ko vairāk, Virszemes Televīzija piedāvā arī maksas kanālu pakas.
Virszemes TV priekšrocības
– Vienīgā iespēja turpināt skatīties TV bez maksas. Tām mājsaimniecībām, kas TV uztver ar jumta vai istabas antenām un arī turpmāk nevēlas skatīties papildus maksas kanālus, dekodera iegāde ir vienīgā iespēja, kā turpināt skatīties TV, jo pēc analogā signāla izslēgšanas, bez dekodera TV ekrānā būs tukšums. Vienkāršiem vārdiem runājot, dekoders ir kā tulks, kas palīdz antenas uztverto jauno ciparu signālu pārvērst televizoram saprotamā valodā.
– Attēla un skaņas kvalitāte. Tā ir iespēja skatīties ētera kanālus daudz augstākā kvalitātē, nekā līdz šim.
– Pakalpojuma ekonomiskā pieejamība. Tiem, iedzīvotājiem, kuriem nav pieejas kabeļu infrastruktūrai vai satelīttelevīzijas pakalpojumi šķiet par dārgu, būtiska šīs pārejas priekšrocība ir arī fakts, ka papildus bezmaksas Latvijas kanāliem, par nelielu samaksu ar istabas vai jumta antenām būs uztverami arī dažādi ārvalstu kanāli, piemēram, Discovery, Animal Planet, National Geographic, Eurosport, BBCPrime, Cartoon Network u,c,Virszemes TV piedāvā ļoti demokrātiskas cenas- sākot ar 3,5 Ls mēnesī par Ekonomisko paku.
– Pakalpojuma teritoriālā pieejamība. Pašlaik gandrīz pusē Latvijas teritorijas analogajā formātā ir redzami labi ja 2 sabiedriskie kanāli, bet vairāk nekā 10% teritorijas analogā signāla nav vispār. Proti šobrīd analogajā apraidē TV3 un LNT analogais signāls ir pieejams tikai pusē valsts, kamēr ciparu signāls televīzijas skatīšanos nodrošinās 99% Latvijas teritorijas un 99,9% iedzīvotāju. Apraides teritorijas palielināšanās ir viena no būtiskākajām Virszemes TV ieviešanas priekšrocībām. Tas nozīmē, ka arī teritorijās, kur cilvēkiem vispār tehniski līdz šim nebija iespēju uztvert TV signālu, nu būs iespējams to izdarīt.
– Nav ilgtermiņa līgumsaistību. Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos iedzīvotāji ļoti piesardzīgi skatās uz ilgtermiņa līgumsaistībām. Lattelecom piedāvā Virszemes TV Ekonomisko paku abonēt par 3,5 Ls mēnesī, neslēdzot ilgtermiņa līgumu. Turklāt Lattelecom radījis televīzijas pakalpojumu tirgū vēl nebijušu produktu – priekšapmaksas televīziju. Skatītājam nav nepieciešams slēgt maksas TV abonēšanas līgumu, viņš var pagarināt maksas kanālu skatīšanās laiku ar TV atjaunošanas kodu, kas nopērkams visos Narvesen un Plus Punkts veikalos. Šī sistēma darbojas līdzīgi kā mobilo telefonu priekšapmaksas kartes.
– Noderīgas papildfunkcijas, piemēram, vairāku valodu izvēle, teleteksts un subtitri, elektroniskais TV programmu gids televizora ekrānā "vecāku slēdzene" (iespēju atsevišķiem kanāliem uzlikt paroli) u.c.
– Mobilitāte – dekoderu var pa vasaru ņemt līdzi uz vasarnīcu, lauku mājām.
Virszemes TV signāla apraides teritorija 2010. gada sākumā
Pēc analogās apraides pilnīgas izslēgšanas, makasa kanālu klāstu varēs palielināt līdz pat 70, kā arī palielināsies maksas paku pieejamība visā Latvijā
NODERĪGA INFORMĀCIJA:
Kāds aprīkojums nepieciešams, lai skatītos Virszemes TV?
Televizors , kas noteikti jau katram ir. Labā ziņa ir tā, ka tas nav obligāti jāmaina. Taču, ja ir plāns iegādāties jaunu televizoru, noteikti veikalā vajag pārliecināties, vai tajā jau iebūvēts MPEG-4 formāta dekoders. Tādā gadījumā atsevišķa dekodera kastīte vairs nebūs nepieciešama!
Daudzos pasaules vadošo zīmolu televizoru modeļos, kuri izlaisti pēc 2008. gada, dekoders Virszemes TV programmu uztveršanai MPEG-4 formātā jau ir iebūvēts, tāpēc šādu televizoru īpašniekiem atsevišķs dekoders nebūs vajadzīgs.
Antena, ja tā ir decimetru, var turpināt izmantot to pašu antenu, kas līdz šim palīdzēja uztvert analogo TV. Bet, tā kā antena ir svarīgākais posms Virszemes TV signāla uztveršanai, katrā individuālā gadījumā tas jāskata atsevišķi (atkarībā, cik tālu no TV torņa dzīvojat, kurā stāvā u.tml.) Turklāt jāatceras, ka āra antena vienmēr signālu uztver labāk nekā istabas antena.
Dekoders (MPEG-4 ciparu TV uztvērējam), kam ir divas funkcijas. Vispirms tas darbojas līdzīgi kā tulks. Tas palīdz antenas uztverto signālu pārvērst televizoram saprotamā valodā. Un tā ir arī atslēga uz maksas kanāliem, jo dekoderā tiek ievietota viedkarte, lai skatītos maksas kanālus.
VirszemesTV dekodera cena ir Ls 39, un to iespējams arī īrēt, par Ls 1,98 mēnesī.
! Iegādājoties dekoderu noteikti pie pārdevēja jāpārliecinās, vai tas ir MPEG-4 formāta dekoders.
Maksas kanālu skatīšanai būs nepieciešama arī viedkarte un ikmēneša abonēšanas maksa (3,5 Ls vai 6,9 Ls mēnesī atkarībā no izvēlētās pakas).
Cik tas maksā?
– Dekodera cena ir 39 Ls (vienreizējs ieguldījums)
– Lattelecom piedāvā dekoderu arī īrēt par 1,98 Ls mēnesī.
– Ja tomēr nepieciešams nomainīt antenu, to cenas ir no 9 Ls līdz 20 Ls (vienreizējs ieguldījums).
– Par Bezmaksas pakas skatīšanos turpmāk nekas vairs nav jāmaksā
– Par maksas kanālu skatīšanos jāmaksā neliela ikmēneša abonēšana atkarībā no izvēlēto programmu klāsta – 3,5 Ls par Ekonomisko paku vai 6,9 Ls par Pamata paku.
Kur var iegādāties dekoderu?
– Visos Lattelecom klientu apkalpošanas centros – veikalos Rīgā, Valmierā un Daugavpilī,
– Lattelecom sadarbības partneru veikalos visā Latvijā (precīzu adrešu sarakstu meklēt www.lattelecom.lv sadaļā Virszemes TV)
– Aizpildot pieteikuma formu internetā – www.lattelecom.lv – sadaļā Virszemes televīzija;
– zvanot Klientu apkalpošanas centram pa tālruni 177.
Kur un kā iespējams pasūtīt maksas kanālu pakas?
– aizpildot pieteikuma formu internetā – Lattelecom mājas lapā www.lattelecom.lv
– ejot uz kādu no Lattelecom klientu apkalpošanas centriem – veikaliem;
– pie Lattelecom sadarbības partneriem dīleriem (pilnu veikalu sarakstu atradīsiet www.lattelecom.lv);
– zvanot Klientu apkalpošanas centram pa tālruni 177.
Kur iegūt papildinformāciju?
– Lattelecom klientu apkalpošanas centros- veikalos
– mājas lapā: www.lattelecom.lv (sadaļā Virszemes TV)
– zvanot uz Klientu apkalpošanas tālruni: 177 (zvanot no Lattelecom tālruņa šis zvans ir bez maksas)
– zvanot uz 1188 (maksas zvans)
– bibliotēkās visā Latvijā
Lauku atbalsta speciāliste uzaicina zivsaimniekus uz semināru – diskusiju šī gada 10. martā plkst.10.00 Carnikavas kultūras namā.
Par aktuālām atbalsta programmām 2007 – 2013 gadam
Informācija pa tālruni: 26403177; 67997657
Uz tikšanos: Vallija Ošiņa