Jaunumi novadā
-
Ar Ādažu novada domes 23.03.2021. lēmumu ir noslēgusies Ādažu novada Attīstības programmas 2021.-2027.gadam (turpmāk – Attīstības programma) 1.redakcijas izstrāde.
Jau ziņots, ka kopš 2020.gada jūlija Ādažu novada dome, sadarbībā ar Carnikavas novada domi izstrādāja jaunā Ādažu novada vidējā termiņa plānošanas dokumentu – attīstības programmu, kurā ir pamatoti un noteikti pasākumi, lai sekmētu ilgtspējīgu jaunā novada attīstību un uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti turpmākajiem 7 gadiem. Dokumenta izstrādē iesaistījās gan pašvaldību darbinieki, deputāti un iestāžu pārstāvji, gan sabiedrības pārstāvji. Attīstības programmā ņemti vērā arī rudenī veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti (aptaujā piedalījās 1059 respondenti gan no Ādažu, gan Carnikavas novada).Publiskās apspriešanas laikā ikvienam iedzīvotājam, uzņēmumam vai iestādei būs iespēja iepazīties ar sagatavoto dokumentu un izteikt savus priekšlikumus tā labošanai vai papildināšanai.
Publiskai apspriešanai tiks nodota arī aktualizētā Ādažu novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.-2037.gadam (turpmāk – aktualizētā Stratēģija). Atgādinām, ka, tā kā Attīstības programma bija jāizstrādā, ņemot vērā Ādažu novada ilgtspējīga attīstības stratēģiju (2013.-2037.) un Carnikavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģiju (2014.-2030.), tika secināts, ka nepieciešams aktualizēt Ādažu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, apvienojot tajā Ādažu un Carnikavas novadu ilgtspējīgas attīstības stratēģiju nozīmīgākos ilgtspējīgos elementus. Tāpēc 2020.gada septembrī abas pašvaldības kopīgi sāka aktualizēt Ādažu novada Stratēģiju. Arī aktualizētās Stratēģijas 1.redakcija tika apstiprināta Ādažu novada domes 23.marta sēdē.
Attīstības programmai un aktualizētajai Stratēģijai tika izstrādāts Vides pārskats, kurā tika veikts stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējums, novērtējot abu plānošanas dokumentu īstenošanas iespējamo ietekmi uz vidi. Arī Vides pārskata 1.redakcija tiek nodota publiskai apspriešanai.Attīstības programmas un aktualizētās Stratēģijas 1.redakciju publiskās apspriešanas būs no 7.aprīļa līdz 21.maijam. Plānots, ka publiskās apspriešanas sanāksmes notiks neklātienes formātā – 28. aprīlī par aktualizēto Stratēģiju un 29. aprīlī par Attīstības programmu. Informācija par publisko apspriešanu laikā izmantoto tiešsaistes sarunu rīku un iespējām piedalīties sanāksmēs tiks norādītas paziņojumos par publiskajām apspriešanām pašvaldību tīmekļa vietnēs un informatīvajos izdevumos.
Ar Attīstības programmas, aktualizētās Stratēģijas un Vides pārskata projekta materiāliem var iepazīties Ādažu novada domes Attīstības un investīciju daļā, darba laikā (iepriekš saskaņojot tikšanās laiku), kā arī Ādažu un Carnikavas pašvaldību tīmekļvietnēs www.adazi.lv un www.carnikava.lv.
Paldies ikvienam, kas līdz šim iesaistījās plānošanas dokumentu izstrādē (piedaloties darba grupās, iedzīvotāju aptaujā vai sniedzot rakstiskus priekšlikumus)! Aicinām to darīt arī turpmāk! Izsakot priekšlikumus Attīstības programmas un aktualizētās Stratēģijas 1.redakciju uzlabojumiem, publiskās apspriešanas laikā ir iespēja ietekmēt abu dokumentu gala redakcijas. -
Turpinot vakcināciju pret Covid-19, šonedēļ ar Veselības ministrijas rīkojumu tiks atvērta nākošā prioritārā grupa – iedzīvotāji ar hroniskajām saslimšanām. Tas nozīmē, ka gan ģimenes ārsti, gan ārstniecības iestādes pakāpeniski, ņemot vērā pieejamo vakcīnu apjomu, varēs uzsākt vakcinēt iedzīvotājus, kam ir hroniskas saslimšanas.
Jauna grupa tiek vērta vaļā, ņemot vērā vairāku esošo prioritāro grupu jau līdzšinējos vakcinācijas apjomus – vairāk nekā 32 000 vakcīnu pirmās devas saņēmuši veselības aprūpes darbinieki, no tiem vairāk nekā 18 000 ir saņēmuši arī otro devu, 38 000 vakcīnas saņēmuši seniori, pirmo vakcīnu saņēmuši vairāk nekā 67% ilgstošas sociālās aprūpes centru klienti un darbinieki.
Šobrīd vietnē manavakcina.lv un pa bezmaksas tālruni 8989 pieteikušies vairāk nekā 23 000 iedzīvotāju, kuri norādījuši savu piederību iedzīvotāju grupai ar hroniskām saslimšanām. Kopumā prioritāro grupu plānošanas dokumentā ir norādīti vairāk nekā 166 000 iedzīvotāji ar dažādām hroniskām saslimšanām, līdz ar to Veselības ministrija aicina visus Latvijas iedzīvotājus, kuriem ir hroniskas saslimšanas, neatlikt pieteikšanos vakcinācijai pret Covid-19 un reģistrēties tagad vietnē manavakcina.lv, pa tālruni 8989 vai pie ģimenes ārsta. Tie iedzīvotāji, kuri pieteikušies manavakcina.lv vai pa tālruni 8989 un nebija norādījuši savu piederību šai hronisko saslimšanu grupai, aicināti pārskatīt savu pieteikumu un atzīmējiet savu atbilstību hronisko saslimstību grupai.
Iedzīvotāju atbilstību hronisko saslimstību grupai noteiks divos veidos:
1. Ja pieteikšanās vakcinācijai notikusi vietnē manavakcina.lv vai pa tālruni 8989, dati tiks salīdzināti ar informāciju vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā – pret pieejamajiem hronisko slimību reģistriem un izrakstītajiem kompensējamajiem medikamentiem;
2. Ja pieteikšanās vakcinācijai notikusi ģimenes ārsta, ģimenes ārsts vadīsies atbilstoši SPKC rekomendācijām hroniski slimo pacientu vakcinācijai.Veselības ministrija, nosakot prioritāri vakcinējamās sabiedrības grupas, ir vadījusies pēc medicīniskām un epidemioloģiskām indikācijām, ātrāk aicinot vakcinēt iedzīvotājus, kuriem Covid-19 inficēšanās saistīta ar smagiem veselības traucējumiem, piemēram, seniori, personas ar hroniskām slimībām, personas, kurām tiek veiktas nopietnas medicīniskas manipulācijas.
Līdz ar jaunās grupas atvēršanu vakcinēties aicināti iedzīvotāji, kas slimo ar ļaundabīgu audzēju, hroniskām elpošanas ceļu slimībām, hroniskām sirds asinsvadu sistēmas slimībām, hroniskām nieru slimībām, hroniskām aknu slimībām, hroniskām nervu sistēmas slimībām, cukura diabētu, imūnsupresiju, aptaukošanos un smagām psihiskām slimībām.
Ņemot vērā, ka turpinās aktīva senioru virs 70 gadiem vakcinācija un ņemot vērā pieejamo vakcīnu apjomu, šīs nedēļas sākumā aptuveni 8 000 iedzīvotāji ar hroniskām saslimšanām saņems īsziņas un e-pastus ar informāciju par tālāk rīcību, lai saņemtu vakcīnu. Tā kā šo iedzīvotāju atbilstība tiks pārbaudīta pret Cukura diabēta pacientu reģistru, Onkoloģisko pacientu reģistru, Multiplās sklerozes pacientu reģistru, HIV pacientu reģistru, C-hepatīta pacientu reģistru, nedēļas sākumā uzrunātajiem iedzīvotājiem nebūs nepieciešami nosūtījumi.
Turpinot iedzīvotāju uzaicināšanu vakcinēties, iedzīvotājiem nosūtījums vakcinācijai pret Covid-19 nebūs nepieciešams, ja:
1. par iedzīvotāju, kurš pieteicies manavakcina.lv vai pa tālruni 8989, ir informācija par datu esamību vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā;
2. par iedzīvotāju, kurš pieteicies manavakcina.lv/8989, ir informācija par datu esamību vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā par atprečotām kompensējamo medikamentu receptēm pēdējā kalendārā gada laikā;
3. persona tiek vakcinēta ģimenes ārsta praksē;
4. persona ārstējas stacionārā, ārstējošais ārsts sadarbībā ar pacientu var lemt par vakcināciju pret Covid-19, nosūtot pacientu vakcinācijai ārstēšanās laikā atbilstoši iekšējai kārtībai attiecīgajā stacionārās ārstniecības iestādē.Citos gadījumos hroniska pacienta Covid -19 vakcinācijai nepieciešams nosūtījums. Par to iedzīvotāji tiks informēti īsziņā vai e-pastā. Ja ārsta rīcībā nav medicīnisko datu, kas apliecina hroniskas slimības esamību, pacientam var lūgt uzrādīt citu ārstu sniegtos konsultāciju slēdzienus vai izrakstus, kas pamato hroniskas slimības esamību nosūtījuma izsniegšanai.
-
Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība „Dzīvības koks” ir atvērusi pieteikšanos psihosociālās rehabilitācijas programmām „Spēka avots” onkoloģiskajiem pacientiem un viņu tuviniekiem. Pirmā programma paredzēta no 9.-15.maijam. Kopā šogad ieplānotas divdesmit programmas, kuru mērķis ir palīdzēt cilvēkiem pēc onkoloģiskas slimības pārvarēt tās radītās psiholoģiskās sekas. Psihosociālās rehabilitācijas programmas onkoloģiskajiem pacientiem un viņu tuviniekiem ir valsts programmas, kuras ar Labklājības ministrijas deleģējuma līgumu ievieš „Dzīvības koks”.
Lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku pacientu un viņu tuvinieku atbalsta mehānismu, programmas paredzētas gan dažādu diagnožu pacientiem, gan cilvēkiem ar konkrētāku diagnožu grupu, piemēram, onkohematoloģijas, krūts vēža un ginekoonkoloģijas, gremošanas orgānu sistēmas audzēju u.c. pacientiem. Psihosociālās rehabilitācijas programmas pamatā ir grupu terapija, informācija par slimību un dzīvi pēc tās, fiziskās aktivitātes un individuālās konsultācijas. Tajā pašā laikā neatsverama ir programmas dalībnieku savstarpējā komunikācija, informācijas apmaiņa. Vislabāk viens otru saprot un var atbalstīt (arī pēc programmas) cilvēki ar līdzīgu pieredzi.
Biedrība „Dzīvības koks” kopš 2009.gada īstenojusi 116 psihosociālās rehabilitācijas programmas. No 2018.gada onkoloģisko pacientu psihosociālā rehabilitācija iekļauta valsta apmaksāto pakalpojumu grozā. Palielinājās programmu skaits gadā (piemēram, laika posmā no 2009.-2017.gadam kopā tika īstenota 21 programma), šobrīd gadā tiek īstenotas no 24-30 programmām, kas ļauj īstenot specializāciju, atbilstoši diagnožu grupām. Kāpēc tas ir svarīgi? Pirmkārt, jau pieminētā savstarpējā pieredzes apmaiņa. Otrkārt, speciālistu un lektoru sniegtā informācija par slimību ir mērķtiecīgāk virzīta uz konkrēto diagnozi. Kā rāda pieredze, tad vispieprasītākās līdz šim ir bijušas programmas sievietēm pēc krūts vēža un ginekoonkoloģijas. Tāpēc arī šogad katra ceturtā būs programma sievietēm kopā ar tuvinieku. Kā uzsver psihosociālās rehabilitācijas programmu koordinatore un fizisko aktivitāšu trenere Ināra Pomere, tad kopumā programmas ir cilvēkiem, kuriem vēzis jau ir pagātne, taču palikuši neatbildēti jautājumi, kas ik dienas liek dzīvot trauksmē un bailēs par rītdienu, vai arī prāts un emocijas ir iestrēguši pagātnes traumatiskos notikumos. Programmas laikā psihoterapeita konsultācijas, mākslas terapijas nodarbībās un komunikācija ar citiem pacientiem daudzas psiholoģiskas problēmas var atrisināt uzreiz. Vai arī palīdz ieraudzīt ceļu, kurš ejams, lai uzlabotu savu dzīves kvalitāti.
Jāuzsver, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.780. visas programmas pacientiem ir paredzētas kopā ar tuvinieku. Tuvinieks parasti ir pirmais, kuram būtu jābūt stabilitātes un drošības garantam, ka viss ir pārdzīvojams, ka vēzis ir ārstējams, ka nedrīkst nolaist rokas. Ir labi, ja tuvinieks tāpat kā pacients iegūst zināšanas no ārsta onkologa, kurš programmās SPĒKA AVOTS nolasa lekciju un atbild uz tiem jautājumiem, kuriem dažkārt nepietiek laika, vai uztraukumā aizmirstas pajautāt ārstējošajam ārstam.
Psihosociālās rehabilitācijas programmas onkoloģiskajiem pacientiem un viņu tuviniekiem vadītāja Gunita Berķe uzsver: “Visiem programmas SPĒKA AVOTS dalībniekiem ir iespēja atgriezties mājās daudz zinošākiem, ar lielāku izpratni par atveseļošanās gaitu un ar to saistītajiem izaicinājumiem, bet pats galvenais, ko arī paši pacienti uzsver programmas noslēgumā, ka ir atgūta ticība sev, atbrīvots ceļš dzīves enerģijai un iegūta atziņa, ka tu neesi viens un pamests šajā grūtajā ceļā atpakaļ pie veselības”.
Ņemot vērā esošo situāciju valstī, arī šogad psihosociālās rehabilitācijas programmas dalībniekiem un arī visiem pasniedzējiem būs jāievēro īpaši noteikumi (COVID tests pirms programmas vai arī vakcinācija), lai mēs būtu droši, ka nepakļaujam riskam sevi un citus cilvēkus.
Programmas šeit: http://www.dzivibaskoks.lv/lv/programmas-2021
Pieteikšanās programmām šeit: https://anketa.dzivibaskoks.lv/ -
Zemes stundas laikā, 27. martā no plkst. 20:30 līdz 21:30, Ādažu novadā tiks samazināts (dimēts) elektroenerģijas patēriņš ielu apgaismojumam par 25% . Kopējais samazināto elektroenerģijas patēriņa apgaismojuma elementu skaits būs 336 : Gaujas iela – 162 ielu apgaismojuma laternas, Attekas iela – 59, Podnieku ielā – 66 un Ataru ceļā – 49 ielu apgaismojuma laternas.Aicinām arī iedzīvotājus pievienoties Zemes stundai un samazināt uz šo laiku elektrisko ierīču lietošanu/apgaismojumu, tādējādi apliecinot rūpes par dabu!
Dabas daudzveidība samazinās un aptuveni miljonam sugu draud izmiršana. Bioloģiskās daudzveidības mērķu īstenošanas novērtējums liecina, ka mēs neesam sasnieguši iepriekšējās desmitgadēs starptautiski izvirzītos mērķus problēmas mazināšanai.
Zemes stunda izceļ visu mūsu lomu bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanai nākamajā desmitgadē.
-
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) 2021. gadā no 22. līdz 26. martam organizē Eiropas Digitālo nedēļu Latvijā. Digitālā nedēļa Latvijā tiek organizēta Eiropas kampaņas ALL Digital Week 2021 ietvaros un notiek Latvijā notiek jau 12. reizi!
Digitālā nedēļa 2021 tiks organizēta kā tiešsaistes pasākumu kopums. Nedēļas laikā tiks organizēti gan centrālie pasākumi un diskusijas, kam varēs sekot līdz interneta tiešraidēs, gan arī citi tiešsaistes pasākumi, ko organizēs partneri visos Latvijas reģionos: skolās un bibliotēkās, nevalstiskajās organizācijas, pašvaldībās un uzņēmumos. Būs iespējams pārbaudīt savas digitālās prasmes pašnovērtējuma testos un konkursos.
Informācija https://eprasmes.lv (pasākumu karte, pasākumu saraksts u.c.)2021. gadā Digitālā nedēļa tiks veltīta šādām galvenajām tēmām:
• sabiedrības paradumu maiņa esošo iespēju izmantošanai;
• digitālās prasmes ikdienai;
• digitālās prasmes radošam darbam;
• kiberdrošība;
• drošība un pārliecība lietot digitālās tehnoloģijas.Ar digitālās nedēļas pasākumu kalendāru varat iepazīties ŠEIT!
Digitālās nedēļas 2021 tematiskās dienas – Tiešraides TV24 un internetā
Pirmdiena, 22. marts Atklāšanas pasākums: Digitālo zināšanu rokasgrāmata. Kā mainīt sabiedrības paradumus un izmantot esošās iespējas?
Otrdiena, 23. marts Digitālās iespējas ikdienai: E-pakalpojumu izmantošana tikai 2 minūšu attālumā – mācies un turpmāk izmanto e-pakalpojumus neejot uz iestādēm klātienē
Trešdiena, 24. marts Digitālās prasmes uzņēmējiem
Ceturtdiena, 25. marts Digitālās identitātes un drošības diena.
Kibernakts 2021|KIBERNEATKARĪBA
Piektdiena, 26. marts Tava profesija tehnoloģiju nozarēŠogad digitālās nedēļas laikā ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts novērtēt savas digitālās prasmes atbilstoši Eiropas Digitālo kompetenču ietvaram- aizpildot pašnovērtēšanas tiešsaistes testu MyDigiSkills: mydigiskills.eu/lv . Tests aizņems aptuveni 20 minūtes un ļauj novērtēt savas digitālās kompetences piecās galvenajās jomās:
• Informācijas un datu lietpratība
• Komunikācija un sadarbība
• Digitālā satura radīšana
• Drošība
• Problēmu risināšanaDigitālā nedēļa 2021 tiek organizēta sadarbībā ar partneriem un reģionālajiem koordinatoriem, kas vēlas iesaistīties Digitālās nedēļas pasākumu sagatavošanā un īstenošanā.
-
23. martā plkst.14.00 norisināsies attālinātā domes sēde. Ar sēdes darba kārtību iespējams iepazīties šeit: Domes sēdes darba kārtība.
-
Aicinām darbā Tehnisko projektu vadītāju uz pilnu slodzi.
-
Dabas skaitītāji, apsekojot Latvijas pļavas, iekšzemes un piekrastes kāpas, saldūdeņus, alas, iežu atsegumus, purvus un mežus, ne vien pētīja biotopus un to stāvokli, bet arī novēroja retas sugas, tādējādi četrās sezonās kopumā atklājot 52 jaunas sugas.
Starp tām ir divas līdz šim Latvijā nesastaptas augu sugas, septiņas sūnu, 12 ķērpju, 15 gļotsēņu un 16 sēņu sugas. Daļa jaunatklāto sugu ir retas ne tikai Baltijas, bet arī Eiropas mērogā.
Jaunatklājumu skaits dažādās grupās norāda, cik daudz līdz šim pētīta katra no tām. Piemēram, botāniķi līdz šim ir ļoti labi izzinājuši Latvijas savvaļas augus, līdz ar to no jauna atklātas vien pāris sugas. Savukārt gļotsēnes Latvijā ir maz pētītas, tādēļ konstatēto jaunatklājumu skaits pēdējos četros gados ir palielinājies par 15 sugām.
Ķekavas novadā un Jūrmalā dabas skaitīšanas otrajā sezonā pētnieki konstatēja tūbaino grīsli Carex tomentosa, kas Latvijā bija sen gaidīta suga, jo bija zināms, ka tā jau aug Igaunijā un Lietuvā. Augs aug tikai dabiskos zālājos, tam nepieciešami specifiski mainīga mitruma apstākļi un nedaudz kaļķaina augsne. Daugavpils un Naukšēnu novados eksperti atrada vēl vienu jaunu augu sugu – smaržīgo ancīti Agrimonia procera. Tā ir jau trešā ancīšu suga Latvijā un ir sastopama saulainās mežmalās un var sasniegt pat 150 cm garumu.
2019. gadā Ventspils novadā pirmoreiz fiksēta balteņu ģints piepe Skeletocutis chrysella. Tā ir saistīta ar dabisku meža biotopu indikatorsugu egļu cietpiepi Phellinus chrysoloma un aug uz tās mirušajiem augļķermeņiem vai uz to noārdītās koksnes. Šī ir reta suga arī Eiropā un pat iekļauta apdraudēto sugu sarakstos.
Savukārt pērn septembrī uzietā jaunā piepju suga Lapzemes ziemeļpiepe Amylocystis lapponica Eiropā tiek uzskatīta par kritiski apdraudētu, tādēļ iekļauta 23 Eiropā reto sēņu sarakstā. Piepe ar īpašo smaržu, kas saistīta ar taigas tipa mežiem un parasti aug uz eglēm, pirmo reizi konstatēta Ķemeru Nacionālajā parkā. Bet vēlāk sekoja ziņas arī par otru atradni citā Latvijas reģionā.
Dabas skaitīšanas vadītāju Irisu Mukāni iepriecina atklājumu birums. “Līdzās šiem pārsteidzošajiem Latvijas, Baltijas un Eiropas mērogā nozīmīgajiem atradumiem eksperti fiksējuši arī jau zināmu sugu jaunas atradnes, kas arī ir unikālas Latvijas dabas vērtības. Piemēram, alu spulgsūna Schistostega pennata. Ja tās pirmdīglīšiem jeb protonēmām uzspīd saules vai luktura gaismas stars, tie atspīd zeltaini zaļā krāsā. Kurzemē ir atklātas divas jaunas lielās kosas Equisetum telmateia atradnes. Šis augs piemērotos laikapstākļos var pāraugt pat augumā visdiženāko basketbolistu, sasniedzot 260 cm garumu. Bet divās vietās fiksētas sugas, kuru novērojumi pēdējo reizi Latvijā datēti gandrīz pirms 100 gadiem: gļotsēne pelēcīgā diderma Diderma cinereum pēdējo reizi atrasta 1931. gadā, bet sūna skrajais hipns Hypnum imponens nebija redzēta kopš 1914. gada,” stāsta I. Mukāne.
Ceturtajā dabas skaitīšanas sezonā atklāta vairāk nekā puse visu jauno sugu. Lielākā daļa no tām fiksētas Gaujas Nacionālajā parkā, un to konstatēšana saistīta ar detalizētu atsegumu izpēti Latvijas senākajā nacionālajā parkā Gaujas krastos. Gaujas ieleja ir Latvijas dārgumu krātuve, kur vairākas sugas ir atklātas lieguma zonās, kas ilgstoši bijušas stingrā aizsardzības režīmā.
Jaunas sugas pamanīšana ir tikai sākums garākam procesam, jo visbiežāk tas ir vairāku cilvēku kopdarbs. Jaunatklājumus nosaka un apstiprina konkrētās sugu grupas eksperts ar ļoti specifiskām zināšanām. Ja par kādu sugu ir šaubas vai pietrūkst zināšanu, paraugs tiek nosūtīts pieredzējušiem ārvalstu pētniekiem. Arī pērn triju jaunatklāto sugu apstiprināšanu veica Norvēģijas eksperti.
Tā kā sugu noteikšana ir laikietilpīgs process, nav izslēgts, ka pēc kāda laika dabas skaitīšanas kopējais jaunatklāto sugu skaits var arī palielināties.
Dabas skaitīšanas jeb Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” visas paredzētās aktivitātes tiks īstenotas līdz 2023. gadam. Plašāka informācija pieejama vietnē www.skaitamdabu.gov.lv un www.daba.gov.lv. -
Šonedēļ, sākot ar ceturtdienu, 18. martu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) uzsāks 500 eiro atbalsta pārskaitījumus ģimenēm ar bērniem. Otrais pārskaitījums paredzēts piektdien – 19. martā, savukārt trešais – 22. vai 23. martā. Naudu ģimenes savos kontos saņems ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā pēc pārskaitījuma veikšanas. 500 eiro atbalsts tiks izmaksāts kopumā par 363 320 bērniem.
VSAA par katru bērnu veiks atsevišķu maksājumu, piemēram, ja personai ir trīs bērni, tad trīs reizes kontā ieskaitīs pa 500 eiro. Pārskaitījumu datumi par katru bērnu var atšķirties, jo izmaksa notiks pakāpeniski pēc bērna dzimšanas gada, sākot no vecākajiem bērniem: “Bērni ir Latvijas nākotne, tāpēc ir svarīgi atbalstīt ģimenes, kurām šajā krīzē nākas radikāli mainīt savu ikdienu un nereti arī savilkt jostas. Lielākā daļa ģimeņu 500 eiro atbalstu par katru bērnu saņems jau šonedēļ – piektdien vai sestdien, savukārt pārējie – nākamās nedēļas sākumā atkarībā no tā, cik ātri maksājumu apstrādās bankas,” uzsver ministre.
Vienreizējais 500 eiro tiek piešķirts vienam no bērna vecākiem, kurš saņem kādu no šiem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) piešķirtajiem pabalstiem – bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz viena gada vecumam, ģimenes valsts pabalstu vai piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti.
Šī atbalsta mērķis ir sniegt atspaidu vecākiem, kas ir spiesti ieguldīt ārkārtīgi lielu resursus, lai, nezaudējot darbu, spētu apvienot darba pienākumus un bērnu izglītošanu. Nauda domāta arī dažādu citu papildu izdevumu segšanai, ko radījusi ārkārtējā situācija.
-
Sadaļā Pašvaldība – Dokumenti – Noteikumu projekti publicēts saistošo noteikumu projekts Grozījumi Ādažu novada domes 2019. gada 17. decembra saistošajos noteikumos Nr.41/2019 “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piemērošanas kārtību”. Priekšlikumus vai viedokli iespējams izteikt līdz 22.martam, sūtot e-pastu dome@adazi.lv.