Arī Ādažu novadā tiks īstenota ģimenes atbalsta programmu “STOP 4-7”. Aicinām ģimenes, kurās aug bērni vecumā no 4 līdz 7 gadiem ar uzvedības problēmām (bērns ir dusmīgs, viegli aizkaitināms, zaudē savaldīšanos, ātri apvainojas, strīdas, ignorē noteikumus un vecāku vai skolotāju teikto, neievēro lūgumus, ir agresīvs u.c.) piedalīties multimodālā agrīnās intervences programmā “STOP 4-7” jeb “kopā uz ceļa esam stiprāki”.
Atbalsta programma veidota, balstoties uz līdzīgu ārvalstu programmu veiksmīgu pieredzi, tā aprobēta Latvijas kultūrvidē un tās efektivitāte ir pierādīta arī zinātniski.
Aicinām pulciņu vadītājus iepazīties ar Ādažu novada pašvaldības domes saistošajiem noteikumiem Nr. 63/2022 un līdz 2022.gada 29.augustam plkst.12:00 iesniegt pieteikumu licencēto programmu finansiālā atbalsta saņemšanai.
Aprīlī tika īstenota jaunizveidotā Ādažu novada jauniešu kvantitatīva aptauja, kuras mērķis bija iegūt jaunizveidotā Ādažu novada jauniešu (to, kuri dzīvo, mācās vai strādā bijušo Ādažu un Carnikavas novadu teritorijā) statistisku un socioloģisku raksturojumu.
Jauniešu īpatsvars šobrīd sastāda 12% no iedzīvotāju kopskaita – katrs desmitais Ādažu novada iedzīvotājs ir jaunietis vecumā no 13 līdz 25 gadiem.
2021. gadā jaunizveidotajā Ādažu novadā dzīvoja 2427 jaunieši vecumā no 13 līdz 25 gadiem. 51% no tiem ir jaunieši vecumā no 13 līdz 17 gadiem, 26% vecumā 18-21. bet 23% vecumā 22-25.
Pēdējo 10 gadu laikā Ādažu novada iedzīvotāju kopskaits ir pieaudzis par 30,6% jeb 5139 personām. Jauniešu (13-25 g.v.) skaits pieaudzis par 8,2% jeb 201 personu. Bet nepilngadīgo skaits pēdējo 10 gadu periodā ir pieaudzis par 60,3%, tātad izteikti straujāk nekā iedzīvotāju kopskaits un arī jauniešu kopskaits, kas parāda, ka jauniešu skaits būtiski pieaug.
Vairākums (84%) jauniešu ir apmierināti ar jauno Ādažu novadu kā vietu, kur dzīvot, strādāt un pavadīt brīvo laiku.
Vispozitīvāk jaunieši vērtē savas iespējas Ādažu novadā saņemt medicīniskos, veselības aprūpes pakalpojumus (69% pozitīvo vērtējumu), atrast domubiedrus skolā, ārpus skolas, internetā (59%), pavadīt brīvo laiku atbilstoši savām vēlmēm (58%), kā arī apmeklēt sev interesējošus pulciņus (55%). Pozitīvi vērtētas arī tādas iespējas kā: apmeklēt sev interesantus sporta pasākumus (50%), kultūras pasākumus (44%), brīvi paust savu viedokli, vērtējumu, uzskatus (43%), iegūt sev interesējošu izglītību (42%).
Tajā pašā laikā vairākums jauniešu ir saskārušies ar kādām mentālās veselības situācijām (bijušā Carnikavas novada jaunieši to atzīst biežāk nekā bijušā Ādažu novada jaunieši). Visbiežāk jaunieši atzīst, ka pārāk daudz sēž sociālajos tīklos, ikdienā jūt aizkaitināmību un dusmas, bezmiegu. Trešdaļa jauniešu atzīst, ka saskārušies ar nomāktību, uzmācīgām domām, trauksmi.
Ar plašāku informāciju un datiem par rezultātiem iespējams iepazīties pētījumā ŠEIT. Iegūtie dati un secinājumi tiks izmantoti ne tikai, lai iepazītu mūsu jauniešus un izprastu viņu vēlmes un vajadzības, bet arī attīstītu vietēja līmeņa darbu ar jaunatni un veiktu īstermiņa un ilgtermiņa plānošanu darbam ar jaunatni Ādažu novadā.
Pētījums īstenots Ādažu novada pašvaldības projekta «Ādažu novada darba ar jaunatni attīstība», VP2021/5-9 ietvaros. Projekts tiek īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2021.-2023. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros.
Daudzās izglītības iestādēs, tai skaitā Ādažu novadā, liela problēma ir aizvien pieaugušais pedagogu trūkums. Lai šo jautājumu risinātu, pašvaldība nolēmusi kreditēt esošo un topošo skolu pedagogu mācību maksu.
Piedāvātā iniciatīva vērsta gan uz topošiem studējošiem pedagogiem, kuru skolās trūkst, gan uz esošajiem studējošiem pedagogiem, kuri studē tādā augstākās izglītības studiju programmā, kas dod tiesības strādāt par pedagogu. Šobrīd pašvaldības skolās ir deviņi studējoši pedagogi, savukārt vakanču skaits ir 15.
Domes sēdē deputāti vienbalsīgi lēma atbalstīt lēmumprojektu, kas paredz segt studiju maksas izdevumus topošam vai esošam pedagogam, kurš studē Latvijas Republikas augstākās izglītības iestādē pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības vai bakalaura maksas studiju programmā, kas dod tiesības strādāt izglītības iestādē (skolā) par pedagogu. Atbalstītais lēmums paredz, ka tiek slēgts trīspusējs līgums starp pedagogu, pašvaldības vispārējās izglītības iestādi (skolu), kurā pedagogs tiks nodarbināts, un pašvaldību pie šādiem nosacījumiem:
Studiju maksa ir vidēji 2000 eiro gadā jeb 1000 eiro semestrī. Pieņemot, ka studiju maksas kreditēšanu nākamajā mācību gadā varētu izmantot aptuveni pieci topošie pedagogi, kā arī ņemot vērā esošo studējošo pedagogu skaitu, ietekme uz šī gada pašvaldības budžetu varētu būt 14 000 eiro, bet nākamgad – 28 000 eiro.
Ir paredzēts, ka pašvaldība sedz studiju maksas izdevumus, veicot maksājumus pa semestriem, ja pedagogs sekmīgi nokārto katra semestra studiju darbus un pārbaudes darbus. Pedagogs drīkst mainīt darba vietu uz citu pašvaldības izglītības iestādi (skolu), ja par to ir panākta vienošanās ar līdzšinējās iestādes vadītāju.
Foto Pixabay
3.augustā tiešsaistē plkst.9.00 notiks Izglītības, kultūras, sporta un sociālās komitejas ārkārtas sēde. Ar sēdes darba kārtību iespējams iepazīties šeit: Izglītības, kultūras, sporta un sociālā komitejas darba kārtība. Tiešraidē komitejas sēdei sekot līdzi iespējams pašvaldības youtube kanālā ŠEIT.
(Aktualizēts) Latviešu plūsmai pieteikšanās ir noslēgusies, dalībnieku skaits aizpildīts!
Bezmaksas dienas nometne “Labsirdis” norisināsies no 15.augusta līdz 20.augustam. Nometne paredzēta Ukrainas un Latvijas bērniem, kuri dzīvo Ādažu novadā.
Pieteikšanās elektroniski notiks ŠEIT 28. jūlijā no plkst.12.00!