Ādažu novads

Sadaļā Pašvaldība/Noteikumu projekti publicēts saistošo noteikumu projekts, par kuru aicinām izteikt viedokli līdz 7.martam (ieskaitot), sūtot e-pastā dome@adazi.lv.

Saistošie noteikumi ietver pašvaldībai piederošo un valdījumā esošu dzīvojamo telpu izīrēšanai nepieciešamo tiesisko regulējumu, kas apraksta dzīvojamo telpu īres līguma slēgšanas kārtību, īres līguma slēgšanas nosacījumus, īres līguma termiņu un apstiprina pašvaldības dzīvojamo telpu īrniekiem iesnieguma formu jauna īres līguma noslēgšanai.

Saistošie noteikumi ietver tiesisko regulējumu gadījumam, ja iestājusies pašvaldības dzīvojamās telpas īrnieka nāve un īrnieka ģimenes loceklis prasa īres līguma noslēgšanu iepriekšējā pašvaldības dzīvojamās telpas īrnieka vietā.

91% jeb 527 aptaujas respondentu uzskata, ka azartspēļu zāļu darbība pašvaldības teritorijā būtu jāaizliedz vai drīzāk jāaizliedz, 9% jeb 49 aptaujas respondentu uzskata, ka tas nebūtu jādara, bet vienam respondentam šajā jautājumā nav viedokļa. 97% jeb 555 aptaujas respondentu pauž, ka spēļu zāļu darbība pašvaldības teritorijā sabiedrību ietekmē negatīvi. 2% jeb 9 respondenti pārliecināti, ka spēļu zāļu darbība sabiedrību ietekmē pozitīvi, taču 1% jeb 7 respondentiem šajā jautājumā nav viedokļa.

No 18.oktobra līdz 16.novembrim Ādažu novada pašvaldības dome organizēja aptauju par sabiedrības attieksmi pret spēļu zāļu darbību pašvaldības teritorijā. Aptaujā tika aicināts piedalīties ikviens Ādažu novada iedzīvotājs, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu, ir deklarēts novadā vai te pieder nekustamais īpašums. Aptaujā respondenti tika lūgti atbildēt uz diviem jautājumiem: vai pašvaldībai būtu jāaizliedz azartspēļu spēļu zāļu darbība pašvaldības teritorijā un kā to darbība ietekmē sabiedrību. Lai pārliecinātos, ka viedokļa paudēji ir Ādažu novada pašvaldībā deklarētie iedzīvotāji vai tie, kuriem novadā pieder nekustamais īpašums, aptauja bija personalizēta, un iegūtie dati tika pārbaudīti*. Aptaujā varēja piedalīties, balsojot platformā www.lemejs.lv, kā arī, izgriežot anketas kuponu no pašvaldības informatīvā izdevuma un ievietojot to pašvaldības pastkastītē pie Carnikavas administrācijas ēkas vai Ādažu Kultūras centra ieejas.

Kopumā aptaujā piedalījās 626 dalībnieki, bet ne visi atbildēja uz abiem jautājumiem, piemēram, uz jautājumu “Vai pašvaldībai būtu jāaizliedz azartspēļu zāļu darbība pašvaldības teritorijā?” atbildēja 610 respondenti (577 no tiem – deklarēti novadā vai te pieder īpašums), bet uz jautājumu “Kā, Jūsuprāt, sabiedrību ietekmē azartspēļu zāļu darbība pašvaldības teritorijā?” atbildi sniedza 603 aptaujas respondentu (571 no tiem – deklarēti novadā vai te pieder īpašums).

*Personas datus apstrādāja pārzinis – Ādažu  novada pašvaldība, (reģistrācijas Nr.90000048472, juridiskā adrese: Gaujas iela 33A, Ādaži, Ādažu novads, LV-2164) nolūkā noskaidrot sabiedrības attieksmi pret azartspēļu organizēšanu novadā.

Personas datu apstrādes pamats: Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6.panta pirmās daļas e) apakšpunkts: apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras. Jebkurus fizisko personu datus Ādažu novada dome izmanto atbilstoši privātuma politikai (www.adazi.lv/wp-content/uploads/2018/08/Privatuma-politika_Adazi_apstiprinatie.pdf) un ārējo normatīvo aktu prasībām. Papildu informācija par minēto personas datu apstrādi atrodama Ādažu novada pašvaldības tīmekļvietnes www.adazi.lv sadaļā Pašvaldība/Dokumenti/Privātuma politika.

Sabiedrības integrācijas fonda rīkotajā konkursā “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība” līdz šī gada 12. decembrim vietnē www.vietagimenei.lv ikviens Latvijas iedzīvotājs aicināts balsot par ģimenei draudzīgāko pašvaldību. Balsojot par savu pašvaldību kā ģimenei draudzīgāko, iedzīvotāji vienlaikus atbalsta savu pašvaldību cīņā par naudas balvām. Kopējais konkursa balvu fonds pašvaldībām būs 100 000 eiro.

Pašvaldību vērtējums sastāvēs no šobrīd sāktā iedzīvotāju balsojuma, kur ikvienam ir iespēja balsot, autorizējoties ar sociālā tīkla Facebook kontu vai e-pastu. Nākamajā kārtā, kas norisināsies 2022. gadā, pēc vienota principa tiks izvērtēti pašu pašvaldību sniegtie, kā arī vērtēšanas komisijas iegūtie dati par iedzīvotājiem pieejamajiem pakalpojumiem.

Viena no 43 pašvaldībām, kura tiks atzīta par ģimenei draudzīgāko valsts mērogā, saņems naudas balvu vismaz 25 000 eiro apmērā. Savukārt katras pašvaldību grupas uzvarētājs – balvu vismaz 15 000 eiro apmērā. Vērtēšanas komisija varēs noteikt arī papildu nominācijas, sadalot atlikušo naudas balvu fondu. Piešķirtās naudas balvas paredzētas, lai nodrošinātu atbalsta pasākumus un pakalpojumus vai vides veidošanu ģimenēm ar bērniem.

Balsojuma anketa pieejama: https://www.vietagimenei.lv/balsot/

2021./2022. mācību gadā Carnikavas pamatskola (skola) sadarbībā ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu (IKVD) turpina īstenot Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu Nr.8.3.4.0/16/1/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” – PuMPuRS”, lai mazinātu to 5.–9. klašu izglītojamo skaitu, kuriem ir grūtības mācībās, kuri neapmeklē skolu, neapgūst mācību vielu un dažkārt nepabeidz skolu.

Projekts veicina ilgtspējīgas sadarbības sistēmas veidošanu starp pašvaldību, skolu, pedagogiem un vecākiem, lai laikus identificētu bērnus un jauniešus, kuriem ir risks pārtraukt mācības, un sniegtu šiem izglītojamajiem personalizētu atbalstu.

Biežākie riski, kāpēc bērni un jaunieši nepabeidz skolu, ir motivācijas trūkums, mācību un uzvedības traucējumi, vecāku nepietiekama iesaiste, neattaisnoti mācību kavējumi, konfliktsituācijas skolā, materiālie apstākļi, veselības problēmas, u.c., turklāt daudzos gadījumos noteicoši ir vairāki faktori, kas savstarpēji mijiedarbojas un papildina cits citu.

Šis mācību gads nācis ar vairākām pozitīvām izmaiņām projektā. Sākot ar šo mācību gadu projekta ietvaros atbalsts tiek sniegts arī sākumskolas vecuma bērniem, t.i., 1.-4. klases izglītojamajiem. Tas ir nozīmīgs atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas (PMP) risku mazināšanai, t.sk, attālināto mācību laikā radušos mācību grūtību mazināšanai. Otra pozitīvā ziņa projekta termiņa pagarinājums līdz 2023.gada 31.decembrim.

Skolas pedagogi īpaši novērtē valsts papildu piešķirto finansējumu individuālo konsultāciju īstenošanai, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas radīto seku ietekmi uz mācību satura apguvi. Izmaiņas palielina skolas iespējas sniegt atbalstu arī izglītojamajiem, kuriem nepieciešams īslaicīgs atbalsts PMP risku novēršanai. Piemēram, jaunajiem izglītojamajiem, uzsākot mācības skolā, tiem, kuri iepriekš nav apguvuši kādu mācību priekšmetu, piemēram, krievu vai latviešu valodu, sekmējot iejušanos skolā, iekļaušanos klases kolektīvā.

A.Kalvāne

Rekordaugstā dabasgāzes tirdzniecības cenu pieauguma dēļ jaunā apkures sezona gan Eiropā, gan Latvijā tiek gaidīta ar pamatotām bažām, jo daudzviet pieaugs siltumenerģijas tarifi. Kādus rēķinus šajā ziemā savās pastkastītēs ieraudzīs Ādažu novada iedzīvotāji un ko gaidīt tālākā nākotnē? Lai atbildētu uz svarīgākajiem jautājumiem, Ādažu novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Imants Krastiņš veicis izpēti un pārrunājis tarifu politiku ar vadošajām amatpersonām.

Abu pagastu siltumsistēmu salīdzinājums

Apvienotajā Ādažu un Carnikavas novadā ir divas atšķirīgas siltumapgādes sistēmas, tāpēc var rasties pamatots jautājums, kā tas ietekmēs abu pagastu iedzīvotājus. 1. tabulā ir redzami galvenie abu saimniecību rādītāji.

Attiecībā uz karstā ūdens padeves trūkumu Ādažos skaidrojums ir rodams vēsturiskajā mantojumā. Proti, Ādažos 90. gados tika pieņemts lēmums karsto ūdeni neražot centralizēti, un iedzīvotāji silda nepieciešamo ūdeni individuāli ar boileriem. Carnikavā ir otrādi – tika nolemts nodrošināt karstā ūdens padevi cauru gadu, taču tas rada tarifa sadārdzinājumu, jo vasarā ir vislielākie siltumzudumi. Sanāk, ka vasarā kaltu mājas strādā, taču labumu no tā gūst tikai karstā ūdens lietotāji (neliels patēriņa apjoms), bet pārējais siltums “izkūp gaisā”, jo apkure ir atslēgta.

Carnikavas pagastā siltumu gan ražo, gan piegādā pašvaldības aģentūra “Carnikavas Komunālserviss”. Ādažos atbilstoši pagarinātajam 10 gadu līgumam faktiski visu siltumu ražo komercuzņēmums SIA “Balteneko”, bet klientiem piegādā pašvaldības SIA “Ādažu Namsaimnieks”, pieliekot klāt savas izmaksas pārvadei un sadalei. Arī šīs ir vēsturiski izveidojušās sistēmas, un katrai ir savas priekšrocības. Pašvaldības aģentūra nevar aizņemties līdzekļus, un jebkurai saimniecības attīstībai ir jānotiek uz kopējā pašvaldības budžeta rēķina, kas praktiski nozīmē ierobežotas attīstības iespējas. No otras puses, aģentūra ir bezpeļņas organizācija, atšķirībā no SIA, un tas ļauj piemērot zemākus tarifus. Savukārt “Ādažu Namsaimnieks” var daudz brīvāk plānot sistēmas attīstību, jo, kamēr vien jauns projekts ir ekonomiski pamatojams, SIA var piesaistīt kredītdevēju līdzekļus lielos apjomos un, kas svarīgi, “neatņemt” finansējumu pašvaldības budžetam. Projekta izmaksas vēlāk tiek segtas ar ieņēmumiem no tiešajiem pakalpojumu saņēmējiem.

1.tabula. Siltumsistēmu rādītāji Ādažos un Carnikavā

Pagātnē svarīgs lēmums Ādažos ir bijis par to, vai siltums jāražo pašvaldībai pašai, vai jāatdod kā ārpakalpojums komercuzņēmumam. Toreizējie aprēķini rādīja, ka izdevīgāks tarifs iedzīvotājiem būs, piesaistot ārpakalpojumu.

Carnikavā tarifs nemainīsies, Ādažos, visticamāk, pieaugs

Arī Latviju ir skārusi Eiropas energoresursu cenu krīze. Pievienotajā grafikā ir attēlots straujais gāzes cenu pieaugums starptautiskajā biržā. Atbilstoši publiski pieejamajam ekspertu viedoklim ir skaidrs, ka nākamgad gāzes cena, kas pēdējo 14 mēnešu laikā pieaugusi 12 reizes, kritīsies, taču nav zināms pie kāda skaitļa tā apstāsies. Taču šajā ziemā visiem gāzes lietotājiem, kam nav līguma par fiksētu gāzes iepirkuma cenu, ir sagaidāms būtisks kāpums.

1. 2020. gada 1. jūlijā p/a “Carnikavas Komunālserviss”, sekojot  energoekspertu prognozēm par gaidāmo gāzes cenu pieaugumu, noslēdza  līgumu ar dabasgāzes tirgotāju AS “Latvenergo” uz maksimālo divu gadu periodu par fiksētu dabasgāzes cenu. Tas nozīmē, ka Carnikavas iedzīvotājiem izmaksas par apkuri šoziem nepieaugs, saglabājoties aptuveni 35-37 eiro/MWh robežās. Šajā summā gan nav iekļauta siltummezglu apsaimniekošana.

Citādāka situācija ir Ādažos, kur nav līguma par fiksētu gāzes cenu, tāpēc tarifs kļūs lielāks. Ādažu pagastā ir divas lielās katlu mājas – Ādažu centrā un Kadagā. Labā ziņa šajos tirgus apstākļos ir Ādažu centra jaunās šķeldas katlu mājas pieņemšana ekspluatācijā, kas ļaus centrā faktiski pilnībā atteikties no gāzes. Pateicoties jaunajam šķeldas katlam, centrā ražošanas tarifs plānots par 40% zemāks (57 eiro/MWh), nekā tas būtu bijis gadījumā, ja apkure tiktu nodrošināta ar dabasgāzi. Kadagas ciemā, kur apkure tiek nodrošināta ar dabasgāzi, situācija ir sarežģītāka, jo tarifs var sasniegt pat 100 eiro/MWh. Lai būtu godīgi pret visiem iedzīvotājiem, SIA”Ādažu Namsaimnieks” piemēro vidējo tarifu gan Ādažu ciemā, gan Kadagā. Pašreiz ir spēkā vēl vecais apkures tarifs (tikai par gāzi), un oktobrī tas ir 78.33 eiro/MWh.

Savukārt Ādažu pagasta siltuma ražotājs SIA “Balteneko” ir iesniedzis apstiprināšanai jaunos tarifus Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK). Tas varētu notikt novembrī vai decembrī, un tad mēs uzzināsim precīzus skaitļus. Īpaši jāuzsver tālredzīgais lēmums būvēt šķeldas katlu māju, kurai pateicoties, jaunie tarifi būs krietni zemāki, nekā tikai ar gāzes apkuri. Aprēķins ir vienkāršs – ja nebūtu šķeldas katla, tad visā pagastā jaunais tarifs varētu pieaugt līdz 100 EUR/MWh. Tā vietā aptuveni tas būs 78,50 EUR/MWh, jeb oktobra tarifa līmenī.

Apkures tarifu struktūras salīdzinājums

Tālāk piedāvāju salīdzināt abu tarifu veidošanās komponentes. Redzamas būtiskas atšķirības tarifu sadaļās, kas ļauj mums skaidrot atšķirīgos gala ciparus. Vislielāko ietekmi rada fakts, ka Carnikavā kurināmā izmaksas veido 73% no tarifa, bet siltuma ražošanai, pārvadei un sadalei tiek tērēti 27%. Tarifā nav ietverts katlu māju nolietojums, kas nozīmē, ka aģentūrai nav arī nekādu uzkrājumu, par kuriem veikt nākotnē plānoto kaltu nomaiņu. Tātad, nākotnē tarifs Carnikavā noteikti augs, kad pienāks laiks atjaunot siltumražošanas sistēmu.

Ādažu gadījumā kurināmais veido tikai 36% no kopējām izmaksām. Iemesls tam ir investīciju izmaksas 29% apmērā, kurās ir ietverts gan nolietojums, gan Altum kredīta atmaksa par šķeldas katlu. Saprotams, ka Ādažu apkures modernizācija un pāreja uz atjaunojamajiem energoresursiem nav par velti. Tiesa, arī šajā gadījumā uzkrājumi iekārtu nomaiņai netiek veikti. Tomēr efekts no gāzes aizvietošanas ar šķeldu ir lielāks. Kā man apliecināja “Balteneko” valdes priekšsēdētājs Edgars Vīgants, tarifu samazinājums varētu notikt pēc 5 gadiem, kad būs atmaksāts Altum kredīts, ar nosacījumu, ka netiks veiktas jaunas investīcijas.

Otra būtiskā atšķirība abos tarifos ir darbaspēka izmaksas. Ādažos tās veido 28%, bet Carnikavā – 13% no tarifa. Kā skaidroja “Balteneko” valdes priekšsēdētājs, iemesls tam ir darbietilpīgāka šķeldas katla apkalpošana. Katrā ziņā, tā ir vēl viena izmaksu pozīcija, kas ir jāņem vērā, plānojot dažādos apkures risinājumu scenārijus nākotnei.

Meklēsim risinājumus tarifu samazināšanai nākotnē

Uzņēmuma “Balteneko” valdes priekšsēdētājs Edgars Vīgants un “Ādažu Namsaimnieks” valdes loceklis Juris Krūze 29. septembra domes sēdē uzstājās ar prezentāciju, norādot, ka jaunas šķeldu katlu mājas būvniecība ir labākais no iespējamajiem risinājumiem, kas nākotnē nodrošinās iespējami zemus tarifus. Tas vieš optimismu, ka nākotnē Ādažos tarifs samazināsies. Esmu lūdzis izpētīt ekonomisko pamatojumu un nepieciešamās investīcijas, lai arī Kadagā nomainītu gāzes katlu pret šķeldas katlu. Pozitīvas izvērtās pārrunas ar “Balteneko” valdes priekšsēdētāju Edgaru Vīgantu par iespējām piemērot jaunākos organizatoriskos un tehnoloģiskos risinājumus, lai jau tuvākajā nākotnē pārskatītu Ādažu tarifus. Jāuzsver, ka līgumiski nav nekāda pamatojuma “Balteneko” to darīt, un tarifu pamatotības kontroli veic tikai SPRK. Tā būtu tikai uzņēmēja labā griba un spējas pielietot modernākās pieejas siltuma ražošanā, ja izdosies samazināt atsevišķas tarifa komponentes. Cerēsim uz pozitīvām ziņām.

Pats personīgi turpināšu pētīt un veikt sarunas par apkures tarifu problemātiku un to iespējamu samazināšanu novadā. Esmu uzdevis p/a “Carnikavas Komunālserviss” līdz 2022. gada janvārim veikt izpēti un izstrādāt stratēģiju par siltumsaimniecības attīstību, iespējams, arī izbūvējot šķeldas katlu māju, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu.

Taupīt siltumu un uzlabot telpu mikroklimatu varam paši
Jāatgādina, ka iedzīvotājiem arī pašiem ir iespēja rūpēties par energoefektivitāti dzīvokļos un ēkās, pieņemot lēmumus par ēkas tehniskā stāvokļa un siltumnoturības uzlabošanu. Carnikavai ar steigu ir jāņem piemērs no Ādažiem, kur lielākā daļa daudzdzīvokļu mājas jau ir siltinātas. Ādažnieki tagad var baudīt augļus šādai pieejai, jo, lai gan tarifs ir augsts, tas būtu vēl lielāks, ja mājas nebūtu siltinātas. Kā akcentē p/a “Carnikavas Komunālserviss”, uzlabot mikroklimatu un taupīt siltumu iespējams vienkāršā veidā, piemēram, atbrīvojot sildķermeņus no aizkariem, mēbelēm, putekļiem un citām lietām, kas traucē siltumapmaiņu, aiz sildķermeņiem novietojot siltumu atstarojošus materiālus, uz īsu brīdi izvēdinot telpas ar plaši atvērtu logu, veicot logu un durvju spraugu blīvēšanu.