Tā kā Vēlēšanu komisija saņem daudz jautājumus par notiekošo parakstu vākšanu, kas notiek laikā no 16.01. – 14.02.2020., komisija uz tiem apkopojusi atbildes.
Par ko vāc parakstus?
Valsts prezidents ir apturējis divu likumu grozījumu stāšanos spēkā – tie ir grozījumi likumā “Par pašvaldībām” un grozījumi “Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”. Abi ir saistīti saistībā ar pašvaldību vēlēšanu regulējumu un maina nosacījumus pašvaldību ārkārtas vēlēšanām.
Kāda kārtība ir pašlaik?
Ja kādas pašvaldības dome tiek atlaista (kā tas draud Rīgas domei), bet līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām ir vairāk nekā 15 mēneši, tad pašvaldībā notiek ārkārtas vēlēšanas un ievēlētie deputāti strādā līdz atlaistās domes pilnvaru termiņa beigām. Piemēram, ja dome tiek atlaista tagad, ārkārtas vēlēšanās ievēlētie deputāti strādātu līdz 2021. gada jūnijam. Savukārt ja dome tiek atlaista brīdī, kad līdz vēlēšanām atlicis mazāk par 15 mēnešiem, ārkārtas vēlēšanas nenotiek un domi līdz jaunu deputātu ievēlēšanai vada valdības iecelta pagaidu administrācija.
Kāda kārtība piedāvāta grozījumos?
Saeimas pieņemtie likumu grozījumi paredz, ka turpmāk, ja līdz nākamajām vēlēšanām palicis laiks no 9 mēnešiem līdz diviem gadiem, tiek rīkotas ārkārtas vēlēšanas, bet ārkārtas vēlēšanās ievēlētie deputāti paliek amatā ne tikai uz atlaistās domes pilnvaru termiņu, bet vēl četrus gadus – līdz nākamajām kārtējām pašvaldību vēlēšanām, jo kārtējās vēlēšanas šajā pašvaldībā netiek rīkotas. Tātad maksimālais pilnvaru termiņš ārkārtas vēlēšanās ievēlētiem deputātiem var sasniegt sešus gadus.
Saeimā par šiem grozījumiem viedokļi bija dažādi, un pēc 41 deputāta ierosinājuma prezidents izmaiņu spēkā stāšanos ir apturējis uz diviem mēnešiem. No 16.janvāra līdz 14.februārim vēlētājiem, kuri grozījumus neatbalsta, ir iespēja parakstīties. Parakstoties par apturētajiem likumprojektiem, vēlētājs nevēlas šādu grozījumu pieņemšanu.
30 dienu laikā jāsavāc 154 868 vēlētāju paraksti. Ja tas neizdodas, likumi stāsies spēkā.
Parakstīties iespējams jebkurā no 358 parakstu vākšanas vietām Latvijā vai 41 vietām ārvalstīs. (Sīkāka informācija atrodama www.cvk.lv ) Ādažu novadā parakstīties iespējams Ādažu novada domes ēkā Ādažos, Gaujas ielā 33a Ādažu Kultūras centra telpās pirmdienās, trešdienās, piektdienās un svētdienās laikā no pl. 9.00 – 13.00 un otrdienās, ceturtdienās, sestdienās no pl. 15.00 – 19.00
Tiesības piedalīties parakstu vākšanā ir visiem balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, kuri parakstīšanās brīdī būs sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu. Lai piedalītos parakstu vākšanā, vēlētājam nepieciešams derīgs personu apliecinošs dokuments (Latvijas pilsoņa pase vai personu apliecība)
Šī ir iespēja jebkuram no mums piedalīties likumdošanas procesā un mūsu pašu dzīves sakārtošanā.
Gadumijā, dzimšanas dienā ir ierasts vēlēt labu veselību. Un kā gan citādi – veselība ir pati lielākā dāvana, kuras vērtību katrs apzināmies un līdz ar to vēlam līdzcilvēkiem. Lai arī labas veselības vēlējumus saņemam bieži, dzīvē tie ne vienmēr piepildās. Savas dzīves laikā mēs saskaramies ar dažādām slimībām, tāpēc zinām, cik nogurdinoša, satraucoša ir veselības stāvokļa pasliktināšanās. Tās var skart ne tikai mūs pašus, bet arī mūsu tuviniekus. Latvijā ir aptuveni 600 līdz 700 bērnu ar neizārstējamām slimībām – lielākoties ar neiroloģiskām, ģenētiskām un onkoloģiskām saslimšanām. Neizārstējami slima bērna aprūpe no vecākiem prasa 24 stundu uzmanību. Tas prasa daudz enerģijas, emocionālā, arī fiziskā resursa, tāpēc psihoemocionālais atbalsts ģimenēs, kurās aug neizārstējami slimi bērni, ir tik ļoti nepieciešams – lai vecāki, brāļi un māsas izprastu savas sajūtas, iemācītos tā atpazīt, rast spēku dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, neskatoties uz veselības radītajiem ierobežojumiem.
Saskaroties ar neizārstējamu slimību pilnībā izmainās ikdienas dzīves ritms. Dzīve tiek pakārtota bērna vajadzībām un ir jāmācās dzīvot savādāk, kas nebūt nav viegli. Tas viennozīmīgi ir pārbaudījums ģimenei, kurš skar katru ģimenes locekli individuāli, skar partnerattiecības, attiecības starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām, radiniekiem un sabiedrību kopumā. Psiholoģisks, garīgs un sociāls atbalsts nepieciešams arī bērna pēdējā dzīves ceļā un sēru periodā.
Ģimenēm, kurās aug neārstējami slims bērns ir īpaši svarīgi zināt, ka ir iespējams saņemt valsts apmaksātu, kvalitatīvu psihoemocionālās rehabilitācijas pakalpojumu neizārstējami slimiem bērniem un viņu tuviniekiem.
Kas ir paliatīvā aprūpe un kas var saņemt psihoemocionālu palīdzību paliatīvās aprūpes gadījumā ?
Ar jēdzienu paliatīvā aprūpe saprot visaptverošas palīdzības sniegšanu cilvēkiem ar neizārstējamām slimībām to neatgriezeniskas progresēšanas gadījumā, kad dzīvildze ir ierobežota, bet precīzi nav nosakāma. Šajā palīdzībā prioritāra ir sāpju un citu simptomu, tāpat kā sociālo, psiholoģisko un garīgo problēmu kontrole. Lēmumu par paliatīvās aprūpes nepieciešamību bērnam pieņem ārstu konsīlijs, kura sastāvā ietilpst ne mazāk kā trīs ārsti.
Valsts finansēta psihoemocionālā palīdzība tiek piešķirta ārstniecības iestādes paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē uzņemtam un paliatīvo aprūpi mājās saņemošam bērnam un viņa ģimenes locekļiem, kā arī ģimenes locekļiem sērošanas periodā. Psihoemocionālā palīdzība bērna paliatīvās aprūpes laikā ir neatņemama aprūpes plāna sastāvdaļa un to bērnam un viņa ģimenes locekļiem uzsāk un realizē saskaņā ar minētajā plānā noteikto.
Ko šajā ziņā nodrošina valsts?
No valsts budžeta tiek finansēta atlīdzība starpdisciplinārajai bērnu paliatīvās aprūpes komandai. Bērnu paliatīvās aprūpes komandā vienoti strādā ārsti, māsas, kapelāni, sociālie darbinieki, psihologi. Komandas speciālisti strādā pēc vienotiem komandas darba principiem, diagnosticē, risina un vada katru klīnisko gadījumu (neizārstējami slimais bērns un viņa ģimene), izstrādājot individuālu aprūpes plānu katrai ģimenei.
Kas šādu pakalpojumu nodrošina?
Valdība ir noteikusi, ka šādu palīdzību sniedz Bērnu paliatīvās aprūpes biedrība. (Vairāk informācijas – www.palliative.lv, tālrunis 67064443) Biedrība vairāk nekā 20 gadus kā nevalstiska organizācija risina jautājumus, kuri saistīti ar bērnu paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamību visā valstī. Tā ir izveidojusi bērnu paliatīvās aprūpes modeli starpdisciplinārai komandai, kuras sastāvā vienoti strādā ārsti, medicīnas māsas, kapelāni, sociālie darbinieki, psihologi.
Kā var saņemt valsts apmaksāto psihoemocionālo palīdzību bērna paliatīvās aprūpes gadījumā.
Bērnam nepieciešamo pakalpojumu Bērnu paliatīvas aprūpes biedrība piešķir, saņemot no paliatīvās aprūpes kabineta informāciju par bērna uzņemšanu tā uzskaitē, un vienojoties ar bērna likumisko pārstāvi par veicamajām darbībām.
Sērošanas periodā pēc paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē bijuša bērna nāves, viņa ģimenes locekļi nepieciešamo psihoemocionālo atbalstu pieprasa rakstiskā iesniegumā, kas adresējams Bērnu paliatīvās aprūpes biedrībai. Atbalsts pieprasāms ne vēlāk, kā 23 mēnešus pēc bērna nāves. Valsts apmaksātu psihoemocionālo palīdzību ģimenes locekļi var saņemt arī gadījumos, ja paliatīvas aprūpes kabineta uzskaitē bijušais bērns miris gada laikā pēc pilngadības sasniegšanas.
Labklājības ministrija
Ādažu vidusskola aicina pieteikties kandidātus uz interešu izglītības pedagoga (astronomija) amata vakanci
Kadagas pirmsskolas izglītības iestāde “Mežavēji” 27.janvārī aicinās uzņemšanai bērnudārzā 1 bērnu no piecu gadu vecuma obligātās pirmsskolas izglītības vecuma grupā.*
Tāpēc aicinām bērnu vecākus un bērnu likumiskos pārstāvjus, kuri nav bērnu vecāki, līdz šā gada 26.janvārim portālā www.epakalpojumi.lv vai Valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā aktualizēt informāciju par bērnam izvēlēto iestādi, vēlamo mācību uzsākšanas gadu un savu kontaktinformāciju. Īpašu uzmanību lūdzam pievērst vecāku pieteikumā norādītajam izvēlētajam mācību gadam, sevišķi, ja šogad bērns pašvaldības bērnudārzu apmeklēt neplāno.
Atgādinām, ka vecāku un bērnu likumisko pārstāvju, kas nav bērnu vecāki, atteikumu un neatbildēšanas uz uzaicinājumu gadījumā, pieteikums uz konkrēto iestādi datubāzē tiek anulēts.
*Informācija publicēta, pamatojoties uz Ādažu novada domes 2017.gada 25.jūlija saistošo noteikumu Nr.24/2017 “Par pirmsskolas vecuma bērnu reģistrāciju un uzņemšanu Ādažu novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs” 25.punktu, kas nosaka, ka informācija par brīvajām vietām pirmsskolas izglītības iestādē tiek publicēta pašvaldības tīmekļvietnē un informatīvajā izdevumā “Ādažu Vēstis”, kā arī izvietota redzamā vietā Valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā gadījumā, ja iestādē nav pieteikts pietiekams bērnu skaits.
Finanšu komitejas sēde notiks 21.janvārī plkst.14.00 domes Ceriņu zālē. Ar sēdes darba kārtību aicinām iepazīties ŠEIT: FINANŠU KOMITEJAS SĒDE
Lai radītu labvēlīgus apstākļus zivju krājumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, aizsardzībai un racionālai izmantošanai, būtiski ir nodrošināt licencēto makšķerēšanu* atbilstoši Zvejniecības likumam. No 16. janvāra stājas spēkā saistošie noteikumi “Par lašveidīgo zivju licencēto makšķerēšanu Gaujā un Braslā”, kas nosaka kārtību, kādā tiek organizēta lašveidīgo zivju licencēta makšķerēšana Gaujā un Braslā.
Licencētā makšķerēšana paredzēta Gaujā, sākot no autoceļa A1 tilta pār Gauju Ādažu novadā augšup pret straumi līdz Abula upes ietekai Gaujā Beverīnas novadā. Šis upes posms atrodas Ādažu, Inčukalna, Sējas, Krimuldas, Siguldas, Līgatnes, Pārgaujas, Amatas, Cēsu, Priekuļu, Kocēnu, Burtnieku, Beverīnas novadu un Valmieras pilsētas teritorijās. Tāpat licencētā makšķerēšana paredzēta Braslas upes posmā, kas atrodas Pārgaujas un Krimuldas novada teritorijās, no ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz Braslas zivjaudzētavas teritorijas tuvākajai robežai.
Licencētā makšķerēšana Gaujā un Braslas upē tiek organizēta sešos posmos, sākot no Ādažu novada līdz Burtnieku un Beverīnas novadiem. Visos posmos licencētās makšķerēšanas periods ir no 1.janvāra līdz 30.aprīlim, kad makšķerēšana ar mākslīgo ēsmu – spiningošana un mušiņmakšķerēšana, atļauta tikai, iegādājoties “Dienas licenci”. Licences izmantošanas laika periods ir no astronomiskā saullēkta brīža līdz astronomiskā saulrieta brīdim licences norādītajā darbības posmā un termiņā. Makšķernieks, iegādājoties vienu “Dienas licenci”, lomā drīkst paturēt vienu mākslīgi ataudzētu – ar nogrieztu taukspuru, lasi (Salmo salar) vai vienu mākslīgi ataudzētu – ar nogrieztu taukspuru, taimiņu (Salmo trutta). Noķertie laši un taimiņi ar nenogrieztu taukspuru ir saudzīgi jāatlaiž, pretējā gadījumā tas tiks uzskatīts par nolikuma pārkāpumu.
Licenču iegāde Ādažu novada teritorijā būs iespējama no 1. februāra portālā www.epakalpojumi.lv vai licenču pārdošanas vietās, kas publicētas tīmekļvietnē www.rivergauja.com. Vienas “Dienas licences” iegādes cena katrā licencētās makšķerēšanas posmā būs 10 EUR.
Licencēto makšķerēšanu organizē biedrība “Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība”, kas izveidota Gaujas un tās baseina upju apsaimniekošanai. No licenču realizācijas iegūtās kopējās summas licencētās makšķerēšanas organizētājs līdz 10. janvārim un 10. jūlijam valsts pamatbudžetā Zivju fonda dotācijas ieņēmumu veidošanai pārskaita 20 % . Makšķerēšanas organizētāja rīcībā paliek 80% no licenču realizācijā iegūtās kopējās summas, kas tiek izmantoti zivju krājumu pavairošanai, tai skaitā nārsta vietu atjaunošanai un nārsta vietu kvalitātes uzlabošanai, vides un zivju aizsardzības un licencētās makšķerēšanas organizēšanas un kontroles nodrošināšanai, makšķerēšanas tūrisma infrastruktūras attīstībai.
*Licencētā makšķerēšana Gaujas upes daļā Ādažu novada teritorijā tiek organizēta saskaņā ar biedrības “Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība” izstrādāto nolikumu “Nolikums par lašveidīgo zivju licencēto makšķerēšanu Gaujā un Braslā”. Nolikuma darbības ilgums – 3 gadi no spēkā stāšanās dienas. Katru gadu licencētās makšķerēšanas periodā pārdodamo “Dienas licenču” skaits ir ne vairāk kā 6240 licences kopā visiem licencētās makšķerēšanas posmiem. Vienā dienā pārdotas tiks ne vairāk kā 60 licences katram posmam, izņemot 4.posmu Braslas upē, kuram vienā dienā pārdos ne vairāk kā 30 licences.
Ar pilnu saistošo noteikumu versiju aicinām iepazīties šeit: SAISTOŠIE NOTEIKUMI PAR LAŠVEIDĪGO ZIVJU LICENCĒTO MAKŠĶERĒŠANU GAUJĀ UN BRASLĀ
Kā liecina AS “Attīstības finanšu institūcija “Altum” (Altum) tīmekļa vietnē publicētā informācija, no 2020.gada 11. janvāra Attīstības finanšu institūcija ALTUM nepieņem jaunus pieteikumus dalībai daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas valsts atbalsta programmā. Kopš programmas sākuma 2016.gada pavasarī visā Latvijā ir iesniegts 821 projektu pieteikums par provizorisko summu 375 miljoni eiro, līdz ar to ir rezervēti visi programmā grantiem paredzētie līdzekļi.
Nākamajā programmas posmā, līdz programmas noslēgumam 2023.gada beigās, notiks iesniegto projektu izvērtēšana, grantu piešķiršana, projektu īstenotāji izvēlēsies piegādātājus, tai skaitā būvniekus, un īstenos māju renovācijas darbus. Visu projektu būvdarbiem jābūt pabeigtiem līdz 2023.gada 30.jūnijam. Līdz šim pabeigtie projekti uzrāda būtisku enerģijas patēriņa samazinājumu – ja pirms mājas atjaunošanas vidējais enerģijas patēriņš bija 165 kWh gadā, tad pēc renovācijas darbiem tas ir vidēji par 67% zemāks jeb 54 kWh gadā, kas ir būtisks ietaupījums arī iedzīvotāju izmaksām.
Dzintars Kauliņš, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks: “Esam gandarīti par programmas popularitāti, kas apliecina iedzīvotāju izpratni par ēku atjaunošanas nozīmīgumu. Latvijā joprojām ir tūkstošiem ēku, kurām nepieciešama renovācija, tādēļ uzskatām, ka atbalsts siltumnoturības pasākumu īstenošanai ēkās ir nepieciešams arī turpmāk. Turklāt energoefektivitātes pasākumu īstenošana, tostarp, dzīvojamo māju renovācija, paredzēta kā viena no būtiskākajām Ekonomikas ministrijas prioritātēm nākamajā ES fondu plānošanas periodā 2021. – 2027. gadam. Esam jau uzsākuši darbu pie ES fondu plānošanas dokumentu izstrādes, lai nodrošinātu atbalstu māju renovācijai pēc iespējas ātrāk.”.
Raksts tapis pēc informācijas Altum tīmekļa vietnē www.altum.lv un projekta “Accelerate SUNShINE” ietvaros, ko līdzfinansē Eiropas Savienības programma “Apvārsnis 2020”, projekta līguma Nr. 754080. Ja radušies jautājumi saistībā ar daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanu, izmantojot EPC, aicinām sazināties ar Ādažu novada domes energopārvaldnieku Anriju Zēbergu (tālr.: 67996265, e-pasts: anrijs.zebergs@adazi.lv).
Biedrība “Gaujas Partnerība” izsludina atklāta konkursa projektu iesniegumu pieņemšanas 5.kārtu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam apakšpasākuma 19.2. “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” ietvaros apstiprinātās sabiedrības virzītās vietējās attīstības stratēģijas ieviešanai aktivitātēs 19.2.1. “Vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvas” un 19.2.2. “Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas”.
Projektu iesniegumu pieņemšana notiks no 2020.gada 17.februāra līdz 2020.gada 17.martam.
Projektu iesniegumus var iesniegt elektroniski Lauku atbalsta dienesta (turpmāk LAD) elektroniskajā pieteikšanās sistēmā https://eps.lad.gov.lv/login.
Piektajā kārtā pieejamais publiskais finansējums ir 29 452,29 EUR. Maksimālā attiecināmo izmaksu summa vienam projektam 1.1.rīcībā – 30 000 EUR.
Projekta īstenošanas termiņš. Būvniecības gadījumā projekta īstenošanas termiņš ir 2 gadi no LAD lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu; ja projektu īsteno aktivitātē “Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas” un projektā paredzēta attiecināmo izmaksu pozīcija “Ar projektu saistītā personāla atalgojuma un darbības nodrošināšana” izmaksas, kas nepārsniedz 15% no projekta kopējās attiecināmo izmaksu summas – 2 gadi no Lauku atbalsta dienesta lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu; pārējo projektu īstenošanas termiņš 1 gads LAD lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu.
Rīcības un to apraksti
Stratēģijas mērķis | M1 Uzņēmējdarbības un nodarbinātības attīstīšana (246 132,94 EUR) |
Rīcība | Rīcība 1.1. Atbalsts lauksaimniecības produktu pārstrādei, ar lauksaimniecību nesaistītai ražošanai un pakalpojumiem, produkcijas realizācijai un darbinieku produktivitātes kāpināšanai |
Atbalsta apmērs | 29 452,29 EUR |
Maksimālā atbalsta intensitāte | 70 %; 80 %, ja ir kopprojekts |
Atbilstošā 13.10.2015. MK Noteikumu Nr.590 5.punktā minētā darbība |
5.1.1. jaunu produktu un pakalpojumu radīšanai, esošo produktu un pakalpojumu attīstīšanai, to realizēšanai tirgū un kvalitatīvu darba apstākļu radīšanai; 5.1.2. lauksaimniecības produktu pārstrādei, to realizēšanai tirgū un kvalitatīvu darba apstākļu radīšanai; 5.1.3. vietējās produkcijas realizēšanai paredzētas vides radīšanai vai labiekārtošanai, kā arī jaunu realizācijas veidu ieviešanai un to atpazīstamības tēla veidošanai; 5.1.4. darbinieku produktivitātes kāpināšanai. |
Rīcības apraksts |
Rīcības ietvaros paredzēts veicināt lauksaimniecības un citas uzņēmējdarbības attīstību VRG darbības teritorijā (vietējās produkcijas realizēšanu tirgū gan VRG darbības teritorijā, gan pilsētās (izņemot Rīgu), kurās iedzīvotāju skaits nepārsniedz 15000), kā arī veicināt darbinieku zināšanu un prasmju paaugstināšanu, tādā veidā sekmējot darbinieku produktivitāti un uzņēmumu saimniecisko darbību, piem.: – jaunu produktu un pakalpojumu radīšana; – jaunu uzņēmumu veidošana; – esošo uzņēmumu uzlabojumi ar jaunām metodēm vai darba apstākļu uzlabojumiem; – produktu ražošana un pārstrāde; – jaunu tirdzniecības vietu ierīkošana; – jaunu realizācijas veidu ieviešana; – esošo tirdzniecības vietu labiekārtošana. Rīcības ietvaros nav paredzēts atbalstīt tādu projektu attīstību, kas paredz citu personu izstrādātu programmnodrošinājuma piedāvājumu vai tādu produktu un pakalpojumu piedāvājumu, kas tirgū ir pieejami bez maksas (grāmatvedības, apmācību u.c. jomās). |
Rezultatīvie rādītāji |
Radīti jauni produkti / pakalpojumi vai attīstīti esoši produkti / pakalpojumi Uzņēmumu skaits, kas īstenos aktivitātes lauksaimniecības produktu pārstrādei realizēšanai tirgū un kvalitatīvu darba apstākļu radīšanai Izveidotu / labiekārtotu vietu, kurās tiek realizēta vietējā produkcija, skaits Apmācīto darbinieku skaits |
Projektu atlases kritēriji un projekta iesniegumā papildus iekļaujamā informācija
Iesniegto projektu iesniegumu atbilstības vērtēšana atbilstoši kritērijiem notiek, piešķirot katrā atbilstības vērtēšanas kritērijā noteiktu punktu skaitu no 0 līdz 3. Minimālais punktu skaits, kas projektam jāiegūst, lai par to sniegtu pozitīvu atzinumu, ir 12. Ja vairāki projekti ir ieguvuši vienādu punktu skaitu, priekšroka tiek dota atbalsta pretendentam, kas ieguvis lielāku punktu skaitu atbilstoši vietējā attīstības stratēģijā noteiktajam specifiskajam kritērijam, kas nav ieskaitīts maksimālajā iegūstamo punktu skaitā (punktu skaits no 0 līdz 0,1 tiek pieskaitīts papildus projekta iegūtajiem punktiem pamata vērtēšanas kritērijos).
Projektu izvērtēšanai nepieciešamā informācija, kas jāiesniedz projekta iesniegumā sadaļā “Papildu informācija, kas sniedzama saskaņā ar vietējās attīstības stratēģiju” – sasniedzamā rezultatīvā rādītāja lielums, atbilstoši 1.1.rīcībai noteiktajam rezultatīvajam rādītājam; tiešo klientu apraksts. Jāiesniedz arī Atbalsta pretendenta pašnovērtējuma veidlapa par projekta atbilstību vietējās attīstības stratēģijā attiecīgajai rīcībai noteiktajiem projektu vērtēšanas kritērijiem, norādot katram kritērijam atbilstošo punktu skaitu un pamatojot punktu skaita atbilstību.
Vērtēšanas kritēriji 1.1.rīcībai
Nr.p.k. | Kritēriju grupa | Kritērijs | Vērtējums / punkti | Projekta iesnieguma sadaļa |
1. | Administratīvie vērtēšanas kritēriji | 2 | ||
1.1. | Projekts ir atbilstošs SVVA stratēģijai un ir saskaņā ar rīcības plānā noteikto rīcību un VRG darbības teritoriju | Atbilst | 2 | Iesnieguma veidlapa |
Neatbilst | 0 | |||
2. | Vispārīgie vērtēšanas kritēriji | 14 | ||
2.1. |
Pieteicēja atbilstība, spēja realizēt iesniegto projektu (Jautājumi, kuri tiek vērtēti: · Pretendentam ir pietiekoši cilvēkresursi, zināšanas un prasmes projekta sekmīgai realizācijai; · Pretendenta iepriekšējā darbība rada pārliecību, ka pretendents spēs realizēt projektu izvēlētajā aktivitātē.) |
Var atbildēt ar “jā” uz visiem nosauktajiem jautājumiem | 2 | A1, A2, B1, B6, B15 |
Var atbildēt ar “jā” tikai uz vienu no nosauktajiem jautājumiem | 1 | |||
Ja tiek atbildēts ar “nē” uz visiem nosauktajiem jautājumiem | 0 | |||
2.2. |
Atbilstība novada vajadzībām (Jautājumi, kuri tiek vērtēti: · Vai projekta mērķis atbilst novada vajadzībām un prioritātēm (kas ir noteikti novada attīstības programmā); · Vai plānotais rezultāts ir nozīmīgs visa novada ne tikai noteikta ciema teritorijas attīstībā?) |
Var atbildēt ar “jā” uz abiem nosauktajiem jautājumiem | 2 | B.3., B.4., B.5., B.6.1., B.7. |
Var atbildēt ar “jā” uz vienu no nosauktajiem jautājumiem | 1 | |||
Ja tiek atbildēts ar “nē” uz visiem nosauktajiem jautājumiem | 0 | |||
2.3. |
Projekta kvalitāte (Jautājumi, kuri tiek vērtēti: · Vai piedāvātais laika grafiks ir atbilstošs ieplānoto darbību īstenošanai; · Vai projektā plānotas un paskaidrotas aktivitātes projekta publicitātes nodrošināšanai un informācijas izplatīšanai; · Vai projekta apraksts pārliecinoši pamato plānoto darbību nepieciešamību un aktualitāti; · Vai projekta iesniegumam, kurā paredzēta jauna būvniecība, būves pārbūve, ierīkošana, novietošana vai atjaunošana, klāt pievienots paskaidrojošs būvniecības dokuments (būvatļauja / apliecinājuma karte / paskaidrojuma raksts)?) |
Var atbildēt ar “jā” uz visiem nosauktajiem jautājumiem | 2 |
B.4., B.4.1., B.6., B.8., B.9., B.13., B.15.
|
Var atbildēt ar “jā” uz trim no nosauktajiem jautājumiem | 1,5 | |||
Var atbildēt ar “jā” uz diviem no nosauktajiem jautājumiem | 1 | |||
Var atbildēt ar “jā” uz vienu no nosauktajiem jautājumiem | 0,5 | |||
Ja tiek atbildēts ar “nē” uz visiem nosauktajiem jautājumiem | 0 | |||
2.4. |
Projekts ir inovatīvs (Inovāciju kritēriji, kuri tiek vērtēti: · Oriģinalitāte; · Resursu izmantošanas efektivitāte; · Sabiedriskā nozīme (ilgtspēja); · Integrēta (pārnozariska) pieeja.) |
Projekta iesniegumā pamatoti visi 4 inovāciju kritēriji | 2 | B.3. |
Projekta iesniegumā pamatoti 3 inovāciju kritēriji | 1,5 | |||
Projekta iesniegumā pamatoti 2 inovāciju kritēriji | 1 | |||
Projekta iesniegumā pamatots tikai 1 inovāciju kritērijs | 0,5 | |||
Projekta ideja nav inovatīva | 0 | |||
2.5. | Projekta finansēšanas mērķis | Jaunai būvniecībai, būves pārbūvei, ierīkošanai, novietošanai, atjaunošanai vai būvmateriālu iegādei paredzētās izmaksas veido mazāk nekā 15% no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām | 2 | B.9. |
Jaunai būvniecībai, būves pārbūvei, ierīkošanai, novietošanai, atjaunošanai vai būvmateriālu iegādei paredzētās izmaksas veido 15-50% no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām | 1 | |||
Jaunai būvniecībai, būves pārbūvei, ierīkošanai, novietošanai, atjaunošanai vai būvmateriālu iegādei paredzētās izmaksas veido vairāk par 50% no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām | 0 | |||
2.6. |
Projekta ilgtspēja (Jautājumi, kuri tiek vērtēti: · Vai projekts ir ilgtspējīgs, tā rezultātus būs iespējams izmantot vismaz 5 gadus pēc realizācijas (rīcībai 1.1., darbinieku produktivitātes kāpināšanas aktivitātē 2 gadus pēc realizācijas).; · Vai projektā ir precīzi definēta mērķauditorija (1.1.rīcības projektiem – klienti, 2.1. un 2.2.rīcības projektiem – projekta labuma guvēji)?) |
Var atbildēt ar “jā” uz abiem nosauktajiem jautājumiem | 2 | B.3., B.4., B.4.1., C.2., B.5., B.6., B.6.1., B.6.3. |
Var atbildēt ar “jā” uz vienu no nosauktajiem jautājumiem | 1 | |||
Ja tiek atbildēts ar “nē” uz visiem nosauktajiem jautājumiem | 0 | |||
2.7. |
Projekta finansiālais pamatojums (Jautājumi, kuri tiek vērtēti: · Vai pieprasītais finansējums nepārsniedz attiecīgajā kārtā izsludināto atbalsta summu vienam projektam; · Vai pieprasītais finansējums ir pamatots (ir veikta cenu salīdzināšana, ir skaidrs nepieciešamības apraksts u.tml.).) |
Var atbildēt ar “jā” uz abiem nosauktajiem jautājumiem | 2 | B.4., B.4.1., B.6., B.9. |
Var atbildēt ar “jā” uz vienu no nosauktajiem jautājumiem | 1 | |||
Ja tiek atbildēts ar “nē” uz visiem nosauktajiem jautājumiem | 0 |
Papildus vērtēšanas kritēriji rīcībai 1.1.
Nr.p.k. | Kritēriju grupa | Kritērijs | Vērtējums / punkti | Projekta iesnieguma sadaļa |
3. | Kvalitatīvie vērtēšanas kritēriji | 9 | ||
3.1. | Projekts paredz aprīkot / izveidot darba vietu cilvēkiem ar kustību traucējumiem* | Projekts paredz izveidot jaunu darba vietu, kas būtu paredzēta cilvēkiem ar kustību traucējumiem | 2 | B.6., B.15. |
Projekts paredz aprīkot esošu darba vietu, kas būtu paredzēta cilvēkiem ar kustību traucējumiem | 1 | |||
Projektā nav paredzēts aprīkot / izveidot darba vietu cilvēkiem ar kustību traucējumiem | 0 | |||
3.2. | Izveidoto darbavietu skaits* | Projekta rezultātā tiks radītas vismaz 3 darbavietas | 3 | B.4., C.2 |
Projekta rezultātā tiks radītas 2 darbavietas | 2 | |||
Projekta rezultātā tiks radīta viena darbavieta | 1 | |||
Projekta rezultātā netiks radītas darbavietas | 0 | |||
3.3. | Projekts tiek īstenots kā kopprojekts un tiek veicināta uzņēmēju savstarpējā sadarbība | Projekts tiek īstenots kā kopprojekts | 2 | A.2., B.6.1. |
Projekts netiek īstenots kā kopprojekts, bet iesniegumā skaidri pamatota uzņēmēju savstarpējā sadarbība | 1 | |||
Projekts netiek īstenots kā kopprojekts | 0 | |||
3.4. | Apmācāmo darbinieku skaits* | Projekta rezultātā tiek apmācīti 4 un vairāk darbinieki | 2 | B.4., C.2. |
Projekta rezultātā tiek apmācīti 3 darbinieki | 1,5 | |||
Projekta rezultātā tiek apmācīti 2 darbinieki | 1 | |||
Projekta rezultātā tiek apmācīts 1 darbinieks | 0,5 | |||
Projekta rezultātā netiek apmācīts neviens darbinieks | 0 | |||
Maksimālais punktu skaits | 25 | |||
4. | Specifiskais vērtēšanas kritērijs | 0,1 | ||
4.1. | Pieprasītās projekta attiecināmo izmaksu summas attiecība pret radīto darbavietu skaitu* |
Aprēķina pēc šādas formulas: C = A / D (C – projektā no publiskā finansējuma pieprasītā attiecināmo izmaksu summa pret projektā paredzēto darbavietu skaitu, EUR A – projektā no publiskā finansējuma pieprasītā attiecināmo izmaksu summa, EUR D – darba vietu skaits, ko plānots izveidot pēc projekta īstenošanas, skaits). Salīdzinot projektus, kas ieguvuši vienādu punktu skaitu administratīvajos, vispārīgajos un papildus vērtēšanas kritērijos, projektam, kam vienas darba vietas izveidošanai izmaksas ir mazākas, tiek piešķirts papildus 0,1 punkts. |
0-0,1 | B.4., B.4.1., B.9. |
* Kritērijos minēto nosacījumu izpilde jānodrošina projekta īstenošanas laikā. Nosacījumu neizpildes gadījumā var tikt piemērota finanšu korekcija atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.598 6.pielikumam.
Iepazīties ar vietējās attīstības stratēģiju, saņemt atbildes uz jautājumiem iespējams biedrības “Gaujas Partnerība” birojā: Ādažu novadā, Ādažos, Pirmā ielā 38A. SVVA stratēģija pieejama arī elektroniski biedrības “Gaujas Partnerība” mājas lapā: www.gaujaspartneriba.lv
Kontaktinformācija:
Sadaļā Pašvaldība – Dokumenti – Noteikumu projekti publicēts saistošo noteikumu projekts “Pašvaldības nozīmes ceļu un ielu uzturēšanas kārtība Ādažu novadā”. Priekšlikumus vai viedokli iespējams izteikt līdz 20.janvārim, sūtot e-pastu dome@adazi.lv.