Ādažu novads

Gatavojoties izstādei – gadatirgum Ražots Baltijā 2012, kas notiks no 19. – 22. aprīlim Rīgā, Skonto hallē, organizators – izstāžu kompānija SIA Kelle Expo sniedz lielisku iespēju jaunajiem uzņēmējiem iepazīstināt klientus un sadarbības partnerus ar savu ražoto produkciju vai piedāvātajiem pakalpojumiem, dāvinot iespēju trīs uzņēmumiem bez maksas piedalīties izstādē.
 
Konkursā var piedalīties uzņēmēji, kas savu uzņēmumu dibinājuši un uzsākuši ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu sākot no 2010. gada janvāra. Lai piedalītos konkursā, jāsūta apraksts, kā radās biznesa ideja, kā ir veicies to attīstot, un kāda ir uzņēmuma nākotnes vīzija un plānotā izaugsme. Tāpat aprakstā jāpiemin, kā uzņēmums ieinteresēs apmeklētājus izstādē Ražots Baltijā 2012, ko piedāvās un kā iekārtos savu stendu. Apraksta apjoms ir viena A4 izmēra lapaspuse.

Trīs drosmīgāko, inovatīvāko un perspektīvāko aprakstu autoriem – uzņēmumiem – tiks dāvināta 8, 6 un 4 kvadrātmetru stenda vieta bez maksas dalībai izstādē Ražots Baltijā 2012, kas notiks no 19. – 22. aprīlim, Rīgā, Skonto hallē. Apraksts jāiesūta līdz 15. martam uz elektroniskā pasta adresi: zurnals@kelle.lv
Uzvarētāji tiks paziņoti 19. martā mājas lapā www.madeinbaltics.lv, kā arī žurnāla Ražots Latvijā sociālā tīkla Twitter kontā – https://twitter.com/#!/Razots_Latvija.

Tāpat aicinām visus uzņēmumus vēl pieteikties dalībai izstādē Ražots Baltijā 2012. Izstādē pulcēsies ražotāji un pakalpojumu sniedzēji no visām trīs Baltijas valstīm. Izstāde kalpos gan kā labs atskaites punkts par paveikto, gan iespēja popularizēt savu uzņēmumu, visus interesentus iepazīstinot ar jaunumiem un rodot jaunus sadarbības partnerus.

No 2012. gada 1. līdz 31. martam Ādažu kultūras centra Izstāžu zālē būs apskatāma Olafa Muižnieka personālizstāde „Datorgrafika”.

 

Afiša

 

Olafs Muižnieks ir dzimis 1936. gada 13.augustā, Rīgā. Bērnība pagājusi līdzīgi daudziem citiem viņa paaudzes cilvēkiem: tēvs nošauts, pats kopā ar māti un māsu izsūtīts uz Sibīriju. Latvijā atgriezies 1953.gadā.Dienējis Padomju Armijā, pēc tam vairākus gadus strādājis uz augstceltnēm par metinātāju.
Atkal atgriežoties Latvijā, Olafs pabeidza vidusskolu vakarskolā un sāk apmeklēt zīmēšanas studiju, lai sagatavotos iestājeksāmeniem Mākslas Akadēmijā. Šajā pašā studijā 1961.gadāviņš iepazīstas ar savu nākamo sievu Faniju Viļumu, kas tolaik jau bija beigusi Lietišķo Mākslas Vidusskolas modelēšanas nodaļu un arī gatavojās stāties Mākslas Akadēmijā.
1963.gadā Olafs Muižnieks iestājās Mākslas Akadēmijas Grafikas nodaļā, kuru absolvēja 1969.gadā.
Pēc Akadēmijas beigšanas viņš uzsāk darbu Kombinātā "Māksla", kur kopā ar sievu nostrādā 25 gadus veidojot interjera projektus, veicot projektu autoruzraudzību arī veidojot sienas gleznojumus un citus darbus neskaitāmos objektos visā PSRS teritorijā. No 1996.gada Olafs pievērsies datorgrafikai un kopš 2002.gada pasniedz Latvijas Universitātē, Rīgas Ekonomikas un Biznesa skolā un Starptautiskajā Praktiskās Psiholoģijas Augstskolā. Olafs Muižnieks ir Mākslinieku Savienības biedrs no 1969.gada. Viņam ir bijušas 31 personālizstāde un viņš ir piedalījies neskaitāmās izstādēs Latvijā un ārzemēs. Viņa darbi ir atrodami gan Zviedrijas karaliskās ģimenes īpašumā, gan Krievijas naudas kaltuves centrālajā birojā, gan muzejos un privātkolekcijās Latvijā un vairāk nekā 20 ārvalstīs.

–    1.martā. (4-diena*) 18:00 Salvešu tehnika jeb Dekopāža. Izdaiļosi sev smuku dāvanu kasti un vēl smukāku drēbju pakaramo.

–    8.martā. (4-diena*) 18:00 (Iespējams darboties jebkura laikā kad Krēsli atvērti) izšuj mammas, māsīcas vai tantes sīkportretu krustdūrienā.

„Man, tāpat kā lielai Latvijas sabiedrības daļai, ir bažas par to, ka Latvijā salīdzinoši lielos apjomos zemi  un mežus izpērk dažādi ārvalstu iedzīvotāji un investori. Uzdodot „Latvijas Valsts mežiem” palielināt meža un mežsaimniecībai piemērotas zemes iepirkšanas apjomus, mēs panāksim, ka daļa privātpersonu, kas mežu vēlas pārdot, īpašumā esošās meža zemes nonāks valsts pārziņā un tiks apsaimniekotas ilgtspējīgi atbilstoši valsts ekonomiskajām, vides aizsardzības un sabiedrības interesēm,” uzsver zemkopības ministre Laimdota Straujuma.
 
Zemkopības ministre skaidro, ka līdz ar šo deleģējumu meža zemes pārdevējiem tiks piedāvāta izvēle – pārdot mežu ārvalstu uzpircējiem vai Latvijas valstij piederošam uzņēmumam, kam ilggadīga pieredze valsts īpašumā esošo mežu apsaimniekošanā.
Līdz ar iespēju AS „Latvijas Valsts meži” palielināt valsts īpašumā saimniecisko mežu platību tiks palielināts to devums Latvijas tautsaimniecībai. „Protams, līdzekļu apjoms meža zemju iepirkšanai uzņēmuma rīcībā nav neierobežots, 2012. gadā tam ir paredzēts izlietot līdz vienam miljonam latu, tomēr Zemkopības ministrija kā akcionārs strādās, lai dividenžu politika attiecībā uz „Latvijas Valsts mežu” peļņu atbalstītu šī mērķa realizāciju,” paskaidro Laimdota Straujuma.
„Pēdējos gados ir būtiski pieaugusi tā valsts mežu platības daļa, kuras galvenais apsaimniekošanas mērķis ir vides vērtību saglabāšana un rekreācijas iespēju nodrošināšana ikvienam iedzīvotājam.  Tādēļ „Latvijas Valsts meži” iepirkto meža zemju izmantošanas primārais mērķis būs intensīva meža audzēšana, veidojot kvalitatīvas mežaudzes ar augstu ikgadējo pieaugumu un apmežojot iepirktajiem meža īpašumiem piegulošās neizmantotās lauksaimniecības zemes, tādējādi gūstot pēc iespējas lielāku šo platību devumu tautsaimniecībai,” informē AS „Latvijas Valsts meži” valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.
 
Zemju iegādi AS "Latvijas Valsts meži" organizē struktūrvienība LVM Nekustamie īpašumi.Informācija par to, kā ir noformējams pārdošanas piedāvājums, ir atrodams uzņēmuma "Latvijas valsts meži" mājas lapā, sadaļā "Zemes". Tur ir atrodama arī visa informācija par kontaktpersonām, kas atbildēs uz visiem ieinteresēto zemes īpašnieku jautājumiem. Piedāvājumus var sūtīt pa pastu vai nogādāt personīgi Rīgā, Kristapa ielā 30.
 
AS "Latvijas Valsts meži" iepirks zemi, kas atbildīs sekojošiem kritērijiem:
•         Iepērkamajā nekustamajā īpašumā ir atļauta mežsaimnieciskā darbība;
•         Uz zemes gabala neatrodas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētas ēkas un būves;
•      Iepērkamo nekustamo īpašumu ir lietderīgi pārņemt (pirkt) no izvietojuma, augsnes hidroloģiskā režīma, mežaudzes augšanas apstākļiem un meža tipa, piekļūšanas un citiem kritērijiem, kas nosaka saimniecisko izdevīgumu
Iepērkamā nekustamā īpašuma pārdošanas cena vienam hektāram būs ne lielāka kā LVM noteiktā maksimālā pirkuma cena vienam hektāram, kas aprēķināta atbilstoši AS „Latvijas valsts meži” apstiprinātajai kārtībai.
 
 
LVM Komunikācijas daļas vadītājs
Tomass Kotovičs

Tās palīgēkas, kas dažādu iemeslu dēļ dabā vairs nepastāv, bet ir reģistrētas Kadastra reģistrā un par kurām tāpēc var tikt aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis, līdz 1.oktobrim ir iespējams dzēst no reģistra bez maksas. Lai ikviens nodokļu maksātājs varētu iegūt nepastarpinātu un objektīvu informāciju par dabā neesošu palīgēku dzēšanu no Kadastra reģistra, Valsts zemes dienests izveidojis informatīvo tālruni 67 038 677, pa kuru ikvienam interesentam tiks sniegta informācija par viņa īpašumā esošām būvēm un par dabā neesošu palīgēku dzēšanas procesu.
Kā zināms, ar 2012. gadu pašvaldībām ir tiesības izvēlēties ar nekustamā īpašuma nodokli aplikt arī palīgēkas, kas reģistrētas Valsts zemes dienesta uzturētajā Kadastra reģistrā. Tomēr lielākā daļa pašvaldību ir nolēmušas to atlikt, tādējādi dodot iespēju nodokļu maksātājiem apzināt un sakārtot savus īpašumus, lai nodokli nevajadzētu maksāt par ēkām, kas savulaik reģistrētas, taču dažādu iemeslu dēļ dabā vairs nepastāv. Līdz ar to būvju īpašniekiem ir laiks informēt Valsts zemes dienestu  par izmaiņām īpašuma sastāvā un aktualizēt  datus atbilstoši faktiskajai situācijai dabā, lai turpmākajos gados netiktu aprēķināts nodoklis par dabā neesošajām būvēm. 
Informāciju par to, kādas būves, tai skaitā palīgēkas, kas, iespējams, dabā vairs nepastāv, ir reģistrētas īpašuma sastāvā, jebkurš interesents var saņemt  bez maksas portālos http://www.latvija.lv un www.epakalpojumi.lv , izmantojot pakalpojumu „Mani dati kadastrā”, portālā http://www.kadastrs.lv , zvanot pa tālruni 67038677, kā arī klātienē – Valsts zemes dienesta Klientu apkalpošanas centros vai pašvaldībās.

Kopumā valstī varētu būt vairāki tūkstoši palīgēku, kas savulaik ir reģistrētas  Kadastra reģistrā, taču patlaban reāli dabā vairs nepastāv, jo ir nojauktas vai sabrukušas, pieļauj Valsts zemes dienesta speciālisti. Tomēr šīm palīgēkām – dažādiem šķūnīšiem, garāžām, siltumnīcām, piebūvēm –  sistēmā automātiski ik gadus tiek aprēķināta kadastrālā vērtība pēc  noteiktajam kritērijiem – atrašanās vietas, celtniecības gada, materiāliem un citiem parametriem atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai. Savukārt pēc būvei noteiktās kadastrālās vērtības pašvaldībām ir tiesības aprēķināt nekustamā īpašuma nodokli.
Lai dzēstu palīgēku no Kadastra reģistra, īpašniekam būs jāsaņem  pašvaldības (būvvaldes) atzinums, ka reģistrētā būve  dabā nepastāv un tas jāiesniedz Valsts zemes dienestā, kura darbinieki neesošo palīgēku  no reģistra dzēsīs bez maksas.  Lai spētu kvalitatīvi veikt pakalpojumu un savlaicīgi aktualizētu datus, pakalpojums bez maksas būs pieejams līdz šā gada 1.oktobrim.

Kopš 2009.gada daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem ir iespēja pieteikties 50-60% līdzfinansējuma saņemšanai no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. ERAF aktivitātes „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” mērķis ir paaugstināt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitāti, lai nodrošinātu dzīvojamā fonda ilgtspēju un energoresursu efektīvu izmantošanu.

KAD?
Šī gada 27.februārī plkst.18:00

KUR?
Kultūras un radošās izglītības centra 124.kab., Gaujas ielā 33A, Ādažos, Ādažu novadā.

KAS?
Projekta „Mājas draugs” un Kurzemes reģionālās enerģētikas aģentūras projektu vadītāja Signe Kajaka sadarbībā ar Ādažu novada Domi, Rīgas plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centru interesentus iepazīstinās ar iespējām piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltināšanai.

Seminārā aicināti piedalīties visi interesenti, dalība seminārā bezmaksas.

Semināra ietvaros tiks sniegta informācija par šādām tēmām:
1. Lēmuma pieņemšana par renovāciju;
2. ERAF līdzfinansējuma saņemšanas iespējas un nosacījumi pieteikuma iesniegšanai Latvijas investīciju un attīstības aģentūrā. Projekta iesniegumu aizpildīšana;
3. Labas prakses piemēri ēku renovācijā ERAF projekta ietvaros Latvijā no 2009. – 2012.gadam.

Lūgums iepriekš pieteikties interesentiem, kuri semināra laikā vēlas saņemt izdales materiālus, nosūtot ziņu e-pastā: girts.kindzulis@rpr.gov.lv

Lauku atbalsta speciāliste aicina iedzīvotājus uz semināru šī gada 1. martā, plkst 10:00. Stacijas ielā 5, Carnikavas novada domes ēkā – Sociālā dienasta centra „Pilādzītis” telpās.

Latvijas reģionu iedzīvotāji tiek aicināti pieteikties platjoslas interneta ātruma pētījumam, kas ļaus Eiropas Komisijai lemt par nepieciešamajām investīcijām interneta pakalpojumu uzlabošanai. Pētījuma dalībnieki iegūs precīzus datus par saņemto interneta pakalpojumu kvalitāti, turklāt viens no pētījuma dalībniekiem izlozes kārtā iegūs savā īpašumā planšetdatoru „iPAD2”.

Lai pieteiktos dalībai pētījumā, iedzīvotāji tiek aicināti reģistrēties mājas lapā www.samknows.eu/index.php/lv/ipad .

Pēc reģistrēšanās uz e-pastu tiek atsūtīts apstiprinājums un, ja pretendents atbilst pētījuma kritērijiem, pa pastu tiek atsūtīta mērījumu ierīce „Whitebox”. Tā ir jāpieslēdz platjoslas pieslēgumam un ierīce veiks automatizētus testus, lai mērītu savienojuma ātrumu un veiktspēju. Pētījuma dalībnieki var būt droši, ka ierīce nenoslogos internetu, tāpat tā nepiekļūs un neuzglabās nekādu personisku informāciju par lietotāju.

Nereti interneta pakalpojumu sniedzēji reklāmas sola vienu interneta ātrumu, lai gan realitātē ātrums nesakrīt ar solīto. Dalība pētījumā ļaus to precīzi pārbaudīt: pētījuma dalībnieki regulāri saņems precīzas atskaites par interneta sakaru kvalitāti.

Pētījuma finansētājs ir Eiropas Komisija, kas apjomīgā pētījumā apkopo datus par interneta kvalitāti 30 Eiropas valstīs, lai lemtu par ātrgaitas platjoslas interneta infrastruktūrai nepieciešamajām investīcijām.

"Ikvienam Eiropas Savienības iedzīvotājam vajadzētu būt iespējai lietot uzticamu un likumīgu internetu, bez slēptiem ierobežojumiem vai lēnāku nekā tiek solīts," uzsver EK Digitālās programmas komisāre Nēlija Krusa. "Mums nepieciešams ievākt informāciju par faktisko platjoslas interneta kvalitāti nepastarpināti no Eiropas patērētājiem. Ar šiem datiem mēs varēsim objektīvi novērtēt situāciju, lai atbilstoši nodrošinātu atbalstu un investīcijas.”

Pētījumu veic pieredzējusī platjoslas interneta mērījumu firma „SamKnows”. Projekta mērķis ir ievākt precīzus datus par interneta pakalpojumu ātrumu un kvalitāti Eiropas valstīs, un, lai sniegtu statistiski reprezentatīvu izlasi, pētījumam nepieciešami vairāk nekā 100,000 pētījuma dalībnieku visā Eiropā.

Informāciju sagatavoja:
Anda Orlova, Sabiedrisko attiecību aģentūra PR Stils
Tālr. 67282472 | E-pasts: anda.orlova@prstils.lv