Šī gada 22.jūnijā stājās spēka grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā[1] un šī gada 14.jūlijā Saeimā tik pieņemti grozījumi[2], kas paredz, ka valsts turpina nodrošināt izmitināšanu, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim, tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem (astoņas personu grupu pazīmes), kuriem izmitināšana nepieciešama arī pēc 7.¹panta 1.2 daļā noteiktā 120 dienu perioda (izmitināti pie mājsaimniecībām, kas saņem atlīdzību par izmitināšanu ) un 12. panta 1.2 daļā noteiktā 60 vai 120 dienu perioda (saņem primārā atbalsta izmitināšanas vietās).
Ja persona uz atbalsta pagarināšanas pieteikuma brīdi:
1) bet ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc šā punkta spēkā stāšanās dienas (Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā (turpmāk – Valsts komisija) ir iesniegusi nepieciešamos dokumentus invaliditātes ekspertīzes veikšanai vai atzinuma saņemšanai par īpašas kopšanas nepieciešamību. Valsts komisija ir tiesīga sniegt datus par dokumentu saņemšanu pašvaldībai;
Skaidrojums: Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums (turpmāk – Likums) neparedz Ukrainā noteiktās invaliditātes pielīdzināšanu Latvijas invaliditātes statusam. Invaliditātes likumā ir definēts, ka persona ar invaliditāti ir persona, kurai Invaliditātes likumā paredzētajā kārtībā ir noteikta invaliditāte. Tātad uzskatāms, ka atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem par personu ar invaliditāti uzskatāma persona, kurai veikta invaliditātes ekspertīze un noteikts invaliditātes statuss Latvijā atbilstoši Latvijas invaliditātes noteikšanas kritērijiem, tātad t.sk. arī Ukrainas civiliedzīvotājs ar Latvijā noteiktu invaliditāti.
Atbilstoši Likumam Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tādas pašas tiesības uz invaliditātes ekspertīzi, kādas Invaliditātes likumā noteiktas Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem, kā arī uz atbalsta pasākumiem invaliditātes seku mazināšanai atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, ja viņi uzturas Latvijas Republikā ar derīgu ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju. Tāpat atbilstoši Likuma Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības pretendēt uz atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību bez invaliditātes noteikšanas.
Var būt situācija, ka daļa Ukrainas civiliedzīvotāju, kuru uzturēšanās Latvijā jau tuvojas 120 dienām, var būt uzsākts invaliditātes ekspertīzes process vai atzinuma par īpašas kopšanas nepieciešamību izsniegšanas process. Tādēļ, ņemot vērā gan to, ka tiesības uz invaliditātes ekspertīzi un atzinuma par īpašas kopšanas nepieciešamību saņemšanu ir no 2022.gada 27.maija, gan to, ka jānodrošina samērīgs laiks, lai persona varētu iesniegt nepieciešamos dokumentus Valsts komisijā, normas precizējums paredz noteikt, ka izmitināšanas noteikumu izņēmums pēc 60 vai 120 dienām uz izmitināšanas pagarināšanas brīdi attiecas arī uz tām personām, kuras Valsts komisijā iesniegušas dokumentus invaliditātes ekspertīzes veikšanai vai atzinuma saņemšanai par īpašas kopšanas nepieciešamību, bet ne vēlāk kā 30 dienu laikā no šīs normas spēkā stāšanās brīža (tas ir 2022.gada 23.jūlijam).
Lai pašvaldība varētu korekti fiksēt informāciju par to, vai Ukrainas civiliedzīvotājs ir iesniedzis Valsts komisijā visus nepieciešamos dokumentus, Valsts komisija pēc pašvaldības pieprasījuma ir tiesīga sniegt informāciju par to, vai Ukrainas civiliedzīvotājs ir iesniedzis dokumentus Valsts komisijā, lai pārliecinātos par viņa atbilstību izmitināšanas pakalpojuma saņemšanai pēc 120 dienām. Šādā situācijā pašvaldība sazinās ar Valsts komisijas Klientu apkalpošanas nodaļas vadītāju Maiju Mūrnieci (maija.murniece@vdeavk.gov.lv; Tālr. 62606272) vai Starptautisko pakalpojumu nodaļas vadītāju Sandru Ausekli (Sandra.Ausekle@vdeavk.gov.lv; Tālr. 62606206). Tāpat, ja Ukrainas civiliedzīvotājs, iesniedzot dokumentus Valsts komisijā klātienē, ir saņēmis no Valsts komisijas apliecinājumu par iesnieguma pieņemšanu, persona to pati var uzrādīt pašvaldībai ātrāka lēmuma pieņemšanai.
! Ja Ukrainas civiliedzīvotājam invaliditāte statuss vai atzinuma izsniegšana par īpašas kopšanas nepieciešamību tiek atteikta, izmitināšanas atbalsta pagarināšana pēc 120 dienām tiek pārtraukta.
2) ir persona ar invaliditāti vai atbilstoši šā likuma 7.2 panta ceturtajā daļā noteiktajam tai ir Valsts komisijas izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību;
Skaidrojums: par Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā noteikto invaliditātes statusu pašvaldība var pārliecināties Invaliditātes informatīvajā sistēmā atbilstoši pieņemot lēmumu. Savukārt informācija par Ukrainas civiliedzīvotājam izsniegto atzinumu par īpašas kopšanas noteikšanu bez invaliditātes statusa nav pieejama Invaliditātes informatīvajā sistēmā. Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem nebūs noteikta invaliditāte, bet izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību bez invaliditātes statusa, būs izsniegts Valsts komisijas pozitīvs lēmums par īpašas kopšanas nepieciešamību, ko attiecīgi jāuzrāda, lai saņemtu izmitināšanas pakalpojuma pagarinājumu.
! Atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību tiek izsniegts uz laiku ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31.oktobrim. Attiecīgi valsts atbalsts šajā gadījumā ir nosakāms uz laiku, kas nepārsniedz 31.oktobri.
3) nodrošina personas ar invaliditāti aprūpi;
Skaidrojums: skatīt kontekstā ar 1. un 2. punkta skaidrojumu.
4) ir pensijas vecumā atbilstoši Latvijā noteiktajam pensionēšanās vecumam;
Skaidrojums: pamatojoties uz personas datiem, tiek pieņemts lēmums par izmitināšanas pakalpojuma pagarināšanu, ņemot vērā, ka no 2022.gada 1.janvāra pensionēšanās vecums Latvijā ir 64 gadi un 3 mēneši.
5) Latvijā iegūst izglītību klātienē pirmsskolas, pamatizglītības, vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai pāriet uz mācībām nākamajā izglītības pakāpē, iegūst izglītību augstākās izglītības iestādē, vai turpina izglītības ieguvi Ukrainā tālmācībā/attālināti pamatizglītības, vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē.
Skaidrojums: apliecinošais dokuments ir izglītības iestādes izsniegta izziņa par to, ka bērns attiecīgajā izglītības iestādē apgūst izglītību. Tāpat pašvaldība var pārliecināties par izglītības faktu sev pieejamos reģistros. Izmitināšanas atbalsta turpinājums tiek attiecinās uz bērniem, kuri apgūst izglītību kādā no minētajiem izglītības līmeņiem.
Uz vecākiem šis atbalsts netiek attiecināts, ja vien viņi nepieder kādai citai no šajā pantā minētajām mērķa grupām, uz kurām attiecināma izmitināšanas atbalsta turpināšana.
Punkts ietver arī tādus gadījumus, kad brīdī, kad personai beidzas 60 vai 120 dienu izmitināšanas atbalsts un persona ir pabeigusi izglītības ieguvi iepriekšējā izglītības posmā, piemēram, 9.klasē vai 12.klasē, bet vēl nav uzsākusi izglītības ieguvi nākamajā posmā (vasarā šādi gadījumi nav retums). Nav samērīgi liegt izmitināšanas atbalsta turpināšanu un izvirzīt prasību, ka personai jāspēj sevi nodrošināt uzreiz nākamajā mēnesī, kad ir pabeigta izglītības iegūšana, kā arī gadījumā, ja tiek plānotas mācības nākamajā izglītības posmā, persona neuzsāks strādāt un nodrošināt sevi pati uz dažiem mēnešiem, tādēļ būtu nepieciešams personai dot līdz trīs mēnešu (no 2022. gada 1. jūnija līdz 2022. gada 31. augustam) ilgu pārejas periodu izmitināšanas atbalsta saņemšanai pēc 120 dienām, kura laikā persona vai nu uzsāk mācības nākamajā izglītības pakāpē (turpinās tiesības uz izmitināšanas atbalstu) vai uzsāk strādāt un nodrošināt sevi pati (neturpinās tiesības uz izmitināšanas atbalstu).
Punkts ietver arī bērnus, kuri apgūst izglītību attālināti/ tālmācībā Ukrainā, bet tikai pamatizglītības, vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības posmā. To, ka bērns iegūst izglītību attālināti Ukrainā iespējams apliecināt ar attiecīgās iestādes izziņu vai citu dokumentu, kas ļauj pašvaldībai pārliecināties par šo faktu, lai turpinātu izmitināšanas atbalstu šādai personai.
6) ir sieviete, kura stājusies grūtniecības uzskaitē;
Skaidrojums: sievietei jāuzrāda ārsta, pie kura tā ir grūtniecības uzskaitē, izziņu/apliecinājumu. Tiesības uz izmitināšanas atbalsta turpināšanu pēc 60 vai 120 dienām tātad ir ukraiņu sievietei visā grūtniecības periodā, lai nerastos situācija, ka viņa tiek lūgta atbrīvot izmitināšanas vietu vai maksāt par to pati (ja izmitināšanas vieta piedāvā slēgt telpu lietošanas līgumu). Var ticami pieļaut, ka grūtniece uz dažiem mēnešiem (piemēram, trešajā vai pat sestajā grūtniecības mēnesī) nespēs iekļauties Latvijas darba tirgū un nodrošināt sevi pati, tādējādi ierobežot tiesības uz izmitināšanas atbalstu tikai uz pirmsdzemdību atvaļinājuma laiku būtu nesamērīgi. Savukārt pēcdzemdību laikā persona iekļaujas zem 7.punkta.
7) ir viens no bērna vecākiem vai ārkārtas aizbildnis, kurš kopj bērnu līdz divu gadu vecumam;
Skaidrojums: nosacījums attiecināms uz personām, kuras aprūpē ir bērns no dzimšanas līdz 2 gadu vecumam (tātad pēcdzemdību atvaļinājuma un bērna kopšanas periods). Periods līdz bērna gadu vecumam noteikts analogi Valsts sociālo pabalstu likuma 7.panta 1.1daļā noteiktajam bērna vecumam, līdz kuram tiek piešķirts bērna kopšanas pabalsts (2 gadi), taču uz izmitināšanas atbalsta turpināšanu pēc 60 vai 120 dienām Valsts sociālo pabalstu likuma regulējums par bērna kopšanas pabalsta un perioda nosacījumiem nav attiecināms.
Ja ģimenē ir arī otrs vecāks, ja vien viņš neatbilst kādai citai no uzskaitītajām mērķa grupām, viņam par izmitināšanas pakalpojumu ir jānorēķinās pašam, ja izmitināšanas vieta šādu opciju piedāvā, savukārt, ja izmitināšanas vieta šādu opciju nepiedāvā (neslēdz telpu lietošanas līgumus) vai arī maksa par telpu lietošanu ir vecākam par augstu, viņam no izmitināšanas vietas ir jāizvācas par spīti tam, ka bērnam un otram bērna vecākam ir iespējams palikt izmitināšanas vietā un atbalsts turpinās līdz 31.decembrim. Ja persona patstāvīgi nespēj segt izdevumus par mājokli, tad jāvēršas pašvaldības sociālajā dienestā ar lūgumu pēc mājokļa pabalsta (to piešķir gan tad, ja ir noslēgts telpu lietošanas līgums, gan tad, ja noslēgts īres līgums starp pašu personu un izīrētāju).
8) nodrošina pirmsskolas vecuma bērna kopšanu, aprūpi un bērnam nav iespējas apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi;
Skaidrojums: izmitināšanas atbalsts ir nodrošināms, ja pašvaldībai pašai ir informācija (no pašvaldības izglītības pārvaldes) vai pati persona var iesniegt nepieciešamo informāciju, kas apliecina, ka bērnam nav iespējas apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi un tādējādi bērna aprūpi nodrošina vecāks vai cita persona. Šis punkts aptver tos gadījumus, kad tiek aprūpēts bērns no 2 gadu vecuma līdz brīdim, kad tiek uzsākta obligātā pirmsskolas izglītība (ja bērns jau ir uzsācis obligāto pirmsskolas izglītību, tad bērns iekļausies zem 5.punkta, atradīsies pirmsskolas izglītības iestādē un vecāks tai laikā var iesaistīties nodarbinātībā un nodrošināt sevi pats).
9) ir bērns pirmsskolas vecumā, kuram nav iespējas apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi;
Skaidrojums: nosacījums ir attiecināms uz visiem bērniem no dzimšanas līdz brīdim, kad tiek uzsākta obligātā pirmsskolas izglītība, ja viņam nav iespējas apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi (zīdaiņa vecuma bērni tādi ir visos gadījumos). Savukārt gadījumos, ja bērns jau ir uzsācis obligāto pirmsskolas izglītību, bērns iekļausies zem 5.punkta.
****
Piemēram, ja ģimenē ir māte ar diviem bērniem obligātajā pirmsskolas izglītības vecumā, kuri apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi Latvijā, izmitināšanas atbalsts pēc 60 vai 120 dienām tiek attiecināts uz bērniem, kuri apmeklē pirmsskolas iestādi, nevis uz māti. Tāpat, ja ģimene ir jebkādā citā sastāvā, kur kāds no ģimenes pieder nosauktajām grupām un kāds nepieder, atbalstu turpina tikai par tām personām, kuras pieder kādai no grupām.
Pārējām personām kā darbspējīgām personām par izmitināšanas pakalpojumu ir jānorēķinās pašām, jo šo normu izveides mērķis bija sniegt atbalstu mazaizsargātām grupām un vienlaikus ierobežot atbalstu personām darbspējas vecumā un veicināt, ka tās meklē darbu. Tā var būt tā pati vieta, kur personas ir izmitinātas līdz šim, un pēc 6- vai 120 dienām par turpmāku dzīvošanu tiek slēgts telpu lietošanas līgums ar konkrēto personu (piemēram, tikai par māti, jo par bērniem atbalsts tiek turpināts, vai tikai par tām personām ģimenē, kuras neatbilst nevienai no grupām), kā arī ģimene var kopā izvēlēties dzīvot citur. Ja ģimenes ienākumi ir nepietiekami, lai norēķinātos par mājokli (vienalga – telpu lietošanas līgums vai dzīvokļa īres līgums), tad kādam no ģimenes ir jāvēršas pašvaldības sociālajā dienestā ar lūgumu piešķirt mājokļa pabalstu.
[1] Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 7.1 panta 12 daļa un 12.panta 12 daļa
[2] Grozījumi “Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”, Nr: 1553/Lp13, vēl nav izsludināti, pieejami ŠEIT.