Ādažu novads

Lai atjaunotu kādreizējo mazo zīriņu populāciju Gaujas grīvā, no 1. maija līdz 31. jūlijam Dabas aizsardzības pārvalde apmeklētājiem slēgs Gaujas upes grīvu. Šajā periodā cilvēki aicināti atpūtai un pastaigām pludmalē izvēlēties citas atpūtas zonas un maršrutus, jo īpaši rūpējoties, lai suņi nešķērso iežogoto teritoriju.

Šobrīd Latvijā vairs ligzdo tikai 70-100 mazo zīriņu pāru, un to skaits turpina samazināties. Tādēļ visvairāk apdraudētā liedagā ligzdojošo putnu suga ir mazais zīriņš. Tomēr šajās pašās vietās ligzdo un mieru novērtē arī upes un smilšu tārtiņi, upes un jūras zīriņi, kā arī jūras žagata.

“Aprīlī no siltajām zemēm atgriežas ceļojošie putni un ierodas ligzdotāji – zīriņi, tārtiņi un citas sugas, kas piekrasti izmanto par ēdamistabu un bērnistabu. Gaujas grīvā mazie zīriņi pēdējo reizi mēģināja ligzdot 2010. gadā. Un šī vieta bija nozīmīga ligzdošanas vieta Latvijā un visā Eiropā, bet šobrīd tā vairs nav. Tomēr dabā katrs augs vai dzīvnieks, tostarp putns, pilda noteiktu funkciju. To saudzēšana, īpaši vairošanās laikā, ļauj saglabāt pilnvērtīgu barības ķēdi, nodrošinot līdzsvaru starp sugām, nedzīvo dabu un cilvēku. Dabas saglabāšanā ir nepieciešama arī sistemātiska un apzināta cilvēka līdzdarbošanās. Šajā gadījumā – atturēšanās apmeklēt Gaujas grīvu,” teic Pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.

Šie putni ligzdas ierīko liedaga smiltīs. Bieži vien ligzdas un dējums tajās pilnībā saplūst ar apkārtējo vidi, tādēļ cilvēka acij paslīd garām nepamanīts. Pludmalē ligzdojošo putnu mazuļi ir ligzdbēgļi. Proti, drīz pēc izšķilšanās tie pamet ligzdu un seko saviem vecākiem, kas tos baro un pieskata. Putnu mazuļi šajā laikā nelido, tie veikli pārvietojas pa zemi.

Pētījumi liecina, ka putni cilvēku savā tuvumā uztver kā draudu. Pieaugušie putni pamet ligzdas, savukārt mazuļi bēgot noklīst no vecākiem. Ja cilvēku plūsma nemazinās, ar laiku putni pamet agrāk izvēlētās teritorijas, vairs nedēj olas un neaudzina mazuļus, kā rezultātā sarūk sugas populācija.

Vēl kritiskāka par paša cilvēka klātbūtni ir viņa mājdzīvnieka atrašanās liedagā. Suņi saož un pamana gan ligzdas, gan putnus. Manot liedagā suni, pieaugušie putni pamet savas ligzdas, tādejādi pakļaujot olas vai mazuļus bojāejas riskam. Nelidojošie mazuļi kļūst par vieglu medījumu.

“Putniem ligzdošanas periodā nepieciešams miers. Analizējot situāciju, sapratām, ka to varam nodrošināt tikai norobežojot teritoriju. Aicinām cilvēkus ar sapratni un atbildību izturēties pret šiem terminētajiem ierobežojumiem, jo diemžēl šo sugu pārstāvji nevar izvēlēties ligzdošanu citviet, kamēr mums, cilvēkiem, ir ļoti plašs piedāvājumu klāsts pastaigu maršrutiem,” pauž Pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta Monitoringa un plānojuma nodaļas vadošā eksperte Sintija Martinsone.

Šajā pavasarī visā Latvijā ir slēgtas trīs upes grīvas mazā zīriņa populācijas atjaunošanai – Ķikana un Irbes grīva Kurzemē un Gaujas grīva Vidzemē. Tā kā Latvijas rietumu daļā pavasaris iestājas agrāk, Kurzemē grīvas ir slēgtas kopš aprīļa.

Pludmales norobežošana veikta ar LIFE REEF jeb “Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības stāvokļa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā” projekta līdzfinansējumu. LIFE REEF projekta laikā Baltijas jūras akvatorijā plānots kartēt un izpētīt Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamos jūras biotopus Smilts sēkļi jūrā un Akmeņu sēkļi jūrā 4116 km² platībā. Plašāka informācija par projektu pieejama LIFE REEF interneta vietnē reef.daba.gov.lv.

Foto: Pixabay