Ādažu novads

NOVADA ĢERBONIS

Ādažu novada ģerbonis ir apstiprināts 2022. gada 27. janvārī ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas  lēmumu.

Ģerboņa heraldiskais apraksts:

•  Dalīts galvā ar zilu un sudrabu
• Sudraba laukā zila smaile, uz tās zelta Dortmaņa lobēlija ar diviem sudraba ziediem ševrona veidā un vienu tādu pašu ziedpumpuru.

 

Sudrabs simbolizē patiesību un atklātību, zelts – cēlsirdību un bagātību, savukārt zilā krāsa ir Gaujas un jūras satikšanās vieta, kas norāda arī uz ūdens bagātību novadā. Divi lobēlijas ziedi ģerbonī sargā trešo – mazo, trauslo, vēl neizplaukušo pumpuru. Tas ir ģimenes (tēvs, māte, bērns) simbols, kas Ādažu novadā ir mūžīga vērtība. Ģerbonī ir unikālais, kas vieno Ādažus un Carnikavu, turklāt nav nekur citur Latvijā – Gaujas ieteka jūrā un Dortmaņa lobēlija, kas aug abu pagastu teritorijā.

Ādažu pagasta ģerbonis, kurā redzama balta ūdensroze, pirmajā veidolā apstiprināts 1998. gada 29. jūlijā. Carnikavas pagasta ģerbonis, kurā attēlots upes nēģis un Gaujas ieteka jūrā, savā pirmajā veidolā pieņemts 2002. gada 10. septembrī. Abi vēlāk pārtapa par novadu ģerboņiem. Vairāk par iepriekšējo un esošo ģerboņu tapšanu – novadpētnieces Elitas Pētersones rakstā (Ādažu Vēstis, 2021/11, 7.-8.lpp).

NOVADA KAROGS

2022. gada 9. jūlijā spēkā stājās saistošie noteikumi par Ādažu novada simbolikas izmantošanu. Novada karogā attēlota Gaujas satikšanās ar jūru, kas ir unikāla, tikai mūsu novadam raksturīga ģeogrāfiskā vieta. Tas ir mūžīgs un nemainīgs simbols, kur upe simbolizē tiekšanos uz priekšu, virzību, nepārtrauktu kustību, mainīgumu, mērķtiecību un vērienu. Karogā attēlots arī mūsu novada aizsargājamais augs – Dortmaņa lobēlija, šis īpaši retais ūdens augs nav sastopams ne Latvijas, ne pasaules heraldikā, tieši tāpēc tas padara jauno ģerboni un karogu īpašu un atšķirīgu!

Jaunā karoga autori ir vēsturnieks Ivars Dimdiņš un grafikas dizainere Dārta Zaļkalne. 

Lietojot novada karogu kopā ar Latvijas valsts karogu, to novieto Latvijas valsts karogam labajā pusē, skatoties virzienā pret ēkas fasādi. Sēru dienās karogs lietojams tādā kārtībā, kāda noteikta Latvijas valsts karogam. Telpās karogu lieto tam īpaši paredzētā goda vietā. Ja to lieto kopā ar Latvijas valsts karogu – no tā labajā pusē. Aizliegts lietot karogu pie ēkām, kas ir avārijas stāvoklī, kurās tiek veikts kapitālais remonts, kam tiek remontēta fasāde (izņemot pašvaldības iestāžu ēkas), nepiemērotās vietās (pie saimniecības ēkām, kokos, nesakoptās teritorijās, utml.). Aizliegts lietot bojātu, nekvalitatīvi izgatavotu vai izbalējušu karogu, kā arī lietot karoga attēlu kā preču vai pakalpojumu zīmi. Galda karodziņa maksimālie izmēri ir 14 x 28cm, un tam proporcionāli jāatbilst novada karoga proporcijām un aprakstam.