„Aicinu atbildīgos, kas modelē kadastrālās vērtības pieaugumu par 200-300% un Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli“ grozīšanu, ieklausīties pašvaldībās. Pašvaldības ir tuvāk iedzīvotājam, redz reālo situāciju un darīs visu, lai jaunās ģimenes pasargātu no nodokļu sloga pieauguma un tālāk paredzamās emigrācijas,“ pārliecināts Pierīgas pašvaldību apvienības vadītājs, Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks.
„Kadastrālās vērtības pieaugums, saglabājoties līdzšinējai nekustamā īpašuma nodokļa likmei (1,5% zemei un 0,2-0,6% ēkām no kadastrālās vērtības), izraisīs būtisku nodokļa sloga pieaugumu un sāpju sliekšņa pārkāpšana radīs iedzīvotāju pretreakciju – sadzīves ēku, vasarnīcu vai piebūvju nojaukšanu, īpašuma piespiedu pārdošanu, zemes sadalīšanu, zonējuma maiņu, detālplānojumu atcelšanu, ēku atkārtotu inventarizēšanu, lai uzrādītu lielāku nolietojumu utml. darbības, lai tikai glābtos no izmaksām,“ akcentē Māris Sprindžuks.
„Kopš 2008. gada NIN ir nemitīgi kāpis un vidējas savrupmājas (ap 30-40 gadu vecas) maksājums par īpašumu (zemi un ēku) Ādažu novadā un citur Pierīgā gadā šobrīd veido ap 300 EUR, bet vidusmēra sērijveida dzīvokļa maksājums – ap 50 EUR. Saprotams – jaunam dzīvoklim un jaunai savrupmājai nodoklis jau šodien ir 1,5–3 reizes augstāks. Diemžēl kadastra vērtību sistēma valstī ir ļoti nepilnīga un diviem šķietami vienādiem īpašumiem, neskatoties uz to līdzīgo ģeogrāfisko novietojumu un tirgus vērtību, kadastrālā vērtība var atšķirties vairākkārtīgi. Tas nav ne loģiski no sistēmas viedokļa, ne sociāli taisnīgi,“ uzskata Māris Sprindžuks un turpina: „Kaut arī kadastra vērtību sistēma valstī ir vienota, atšķirības nodokļu piemērošanā valsts mērogā ir milzīgas, piemēram, kopējie NIN ieņēmumi 2015. gadā Ādažu novadā ir lielāki nekā Valmierā, kaut arī Ādažos iedzīvotāju skaits ir 2 reizes mazāks nekā Valmierā. Savukārt Mārupē NIN ieņēmumi 2015. gadā ir lielāki nekā Daugavpilī, kaut arī Mārupes iedzīvotāju skaits ir pat 6 reizes zemāks nekā Daugavpilī. „Tas nav samērīgi!“ uzsver Māris Sprindžuks.
„No pašvaldības viedokļa samazināt nodokļa likmi vai pieškirt nodokļu atlaides saviem iedzīvotājiem ir ļoti dārgi, ja Pašvaldību izlīdzināšanas sistēmā konkrētās (donora) pašvaldības neieņemtie nodokļu ieņēmumi no NIN tiek atņemti no šīs pašas pašvaldības Iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumiem un pārdalīti citām pašvaldībām. Tas nozīmē, ka donorpašvaldības zaudējumi faktiski ir dubultā apmērā, t.i. neieņemtie nodokļu ieņēmumi + aizmaksātā summa pašvaldību izlīdzināšanas sistēmā. Turklāt saņēmējas nav dažas trūcīgās pierobežas pašvaldības, bet 6 (no 9) republikas nozīmes pilsētas, 21 attīstības centrs un pāri 70 novadu pašvaldības.
Tādēļ vienlaicīgi ar kadastra vērtību pārskatīšanu jāmaina arī pašvaldību izlīdzināšanas sistēma, kuru nosaka Likuma par Pašvaldību finanšu izlīdzināšanu 14. panta otrā daļa un Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli“ 5. pants, kas paredz, ka arī nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi un šī nodokļa atlaides kalpo iemaksām izlīdzināšanas fondā.
Nesamērīga NIN sloga radīšana Pierīgai būs nepanesama ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, kas šeit dzīvo paaudzēs, bet arī citiem valsts iedzīvotājiem, kuri, meklējot labākus dzīves un darba apstākļus Latvijā, iegādājušies mājokli Pierīgā. Piedodiet, bet Pierīga daudziem ir pēdējā pietura, tālāk seko Lielbritānija un Īrija,“ paredz Māris Sprindžuks.