Ar septembri plānots uzsākt jaunu pasākumu, kurā varēs iesaistīties pašvaldību izveidotajās darba vietās (nav nepieciešama iepriekš iegūta speciāla kvalifikācija) līdz 6 mēnešiem un strādāt tiem bezdarbniekiem, kas nesaņem bezdarbnieka pabalstu, kā arī jābūt obligāti reģistrētam Nodarbinātības valsts aģentūrā(iegūts bezdarbnieka statuss) saņemot Ls 100.00 lielu stipendiju un apmaksātus transporta izdevumus braukšanai uz darbu.
Visiem , kas vēlas sākt strādāt šajā pasākumā jādodas pie sava inspektora Nodarbinātības valsts aģentūrā un jāizsaka šī vēlme, kuru NVA darbinieks ievada bezdarbnieka datu bāzē. Pretendenti šim pasākumam tiks atlasīti no datu bāzes tikai pēc viņu izteiktām vēlmēm.
Kontakti:
mājas lapa: www.nva.gov.lv
Pirms 20 gadiem Lietuvas, Latvijas un Igaunijas cilvēki uzzināja, ko nozīmē "pleca sajūta". Ko nozīmē "pretstāvēt" un "pastāvēt". Pirms 20 gadiem pasaule sadzirdēja trīs Baltijas valstu ziņu: "Mēs esam vienoti! Nacistu un komunistu līgumam pienācis gals". Tūkstošiem ļaužu nolika savu darāmo, izgāja no mājām, sadevās rokās. Baltijas ceļš.
20 gadus vēlāk mēs aicinām atminēties Baltijas ceļu un ar lepnumu atkārtot tā maršrutu, piedaloties Baltijas vienotības skrējienā.
Projekta mērķis: atgādināt par 20.gadadienu kopš tautu brīvības atgūšanas, vienlaikus pieminot Molotova-Rībentropa pakta 70.gadadienu.
Pasākuma ideja: Šodien, 2009. gada 23. augustā, mēs – visas 3 Baltijas valstis -atjaunojam Baltijas ceļu vairāk nekā 600 kilometru garā tautas skrējienā. Ikviens ir gaidīts, ikviens ir vajadzīgs. Nav svarīgi, vai tie ir desmiti kilometru vai desmiti soļu. Būtiska ir vienotība. Un tā šodien visvairāk jau vajadzīga mums pašiem.
Skrējiena gaitā mēs pierakstīsim skrējēju sirdspukstus kopējā Baltijas kardiogrammā. Šī kardiogramma būs pierādījums mūsu nacionālās apziņas dzīvotspējai. Ikviens varēs pievienot savu sirds ritmu kopējam Baltijas pulsam. 23. augustā noliksim savu darāmo, iziesim no mājām un skriesim. Aiz cieņas pret vēsturi. Aiz pienākuma pret rītdienu. Aiz mīlestības pret savu zemi.
Iniciatīvas patrons: Valsts Prezidents Valdis Zatlers.
Ceļš: Lai nodrošinātu distances veikšanu 24 stundās, skrējiens notiks no diviem starta punktiem uz vidu. Tādējādi skrējēji sāks distanci no Tallinas uz Rīgu (376 km) un no Viļņas uz Rīgu (295 km); kopā 671 km. Maršruts tiks dalīts 1 km stafetes posmos, lai uzturētu noteikto ātrumu un nodrošinātu plašāku līdzdalību skrējienā.
Starts: Startu 22.augustā dod Igaunijas prezidents Ilvess un Lietuvas prezidente Grībauskaite.
Finišs: 23.augustā plkst. 20:00 Rīgā pie Brīvības pieminekļa (stafetes finiša posmā un noslēguma pasākumā piedalās Latvijas Prezidents).
Skrējēji: Sportisti no visām 3 valstīm veiks stafetes skrējienu (vidējais ātrums – 1 km distanci plānots veikt 4 minūšu laikā, bet pilsētu teritorijā 5 minūtēs); ikviens var pievienoties vadošajiem skrējējiem savā izvēlētajā kilometrā; iespēja piedalīties ir ikvienam interesentam jebkurā vecumā, aicināti piedalīties arī cilvēki ratiņkrēslos un ģimenes ar bērniem. Tie, kuri piedalīsies, tiek aicināti norādīt konkrētu distanci, kuru iecerējuši veikt. Drošību nodrošinās policijas eskorts.
Sekošana notikumam: Notikuma laikā informācija par skrējienu tiks publicēta akcijas interneta mājas lapā www.baltijascelam20.lv. Tajā būs pieejama Baltijas ceļa kartes funkcija, kas ļaus sekot stafetes skrējiena procesam tiešsaistē. To nodrošinās satelīta uztvērēji, kas tiks ievietoti ziņojumu kapsulās, ko skrējēji nesīs sev līdzi.
Projekta mājas lapa būs vieta, kur jau pirms skrējiena reģistrēties, piesaistīt draugus un paziņas, pasūtīt akcijas kreklu, ievietot savas fotogrāfijas gan no Baltijas ceļa pirms 20 gadiem, gan tagad – pēc dalības skrējienā.
Maršrutu un skrējējus vienlaikus filmēs no pavadošās automašīnas, tādējādi sniedzot pilnīgu Baltijas ceļa ierakstu.
Mediju atbalsts: LTV1, izdevniecības "Mediju nams" mediji, izdevniecības "Santas grupa" mediji, draugiem.lv, delfi.lv, Latvijas Avīze, Radio SWH, Latvijas Radio 2, u.c.
Organizatori: Atbildīgā institūcija ir Latvijas orientēšanās federācija sadarbībā ar federācijas kolēģiem Lietuvā un Igaunijā.
Ādažu draudzes Diakonijas centrs piedāvā palīdzību cilvēkiem, kuri nonākuši kādā grūtā situācijā: draudzes ēkā „Tīrkalni" (dzeltena divstāvu māja pāri ceļam pretī Baltezera baznīcai, ieeja pa vārtiem tieši pretī autobusu pieturai) svētdienās no plkst.12.30 līdz 14.00 pieejami bērnu un pieaugušo apģērbi un apavi u.c. saimniecībā noderīgas lietas, nepieciešamības gadījumos iespējama arī palīdzība ar pārtiku.
Informācija par palīdzības iespējām arī draudzes mājas lapā www.baltezerabaznica.lv (sadaļā „Diakonija"), kā arī, zvanot pa telefonu 20207553 vai rakstot uz e-pasta adresi diakonija@baltezerabaznica.lv
Sākoties sēņošanas un ogošanas sezonai, Nacionālie bruņotie spēki (NBS) lūdz visus sēņotājus un ogotājus atturēties no patvaļīgas militāro poligonu apmeklēšanas un būt uzmanīgiem, atrodot sprādzienbīstamus priekšmetus, lai nepakļautu savu dzīvību briesmām un neaizkavētu militārās aktivitātes poligonos.
NBS aicina visus sēņot un ogot gribētājus izvēlēties drošākus mežus, jo atrašanās militārajos poligonos ir bīstama jebkurā tā vietā – lodes lido vairāku kilometru attālumā no šaušanas vietas, nāvējošas tās var būt pat divu kilometru attālumā no vietas, no kurienes raidītas.
NBS atgādina, ka militārajos poligonos ir aizliegts ieiet un iebraukt bez saskaņošanas ar poligonu administrāciju. Lai arī karavīri pastiprināti uzrauga poligonus, cenšoties nepieļaut sēņotāju un ogotāju iekļūšanu to teritorijā, īpaši kaujas šaušanas zonā, arī cilvēkiem pašiem ir jāuzņemas atbildība par savu dzīvību.
Ar Ādažu poligonā noteiktajiem ierobežojumiem var iepazīties uz galvenajiem ceļiem izvietotajos informācijas stendos, kā arī Ādažu novada mājas lapā www.adazi.lv .
NBS lūdz iedzīvotājus būt uzmanīgiem un atrastos sprādzienbīstamos priekšmetus nekādā gadījumā neaiztikt un nepārvietot. Vieta, kurā minētie priekšmeti atrasti, iespēju robežās jānožogo, jāiezīmē un par atrastajiem sprādzienbīstamiem priekšmetiem nekavējoties jāziņo tuvākajā Valsts policijas nodaļā vai arī uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta telefonu 112.
NBS atgādina, ka iedzīvotājiem un uzņēmējiem par atrastu sprādzienbīstamu priekšmetu neitralizēšanu nav jāmaksā.
Jāatzīst, ka pēdējo gadu informatīvie pasākumi ir devuši pozitīvus rezultātus, jo ir samazinājies patvaļīgo apmeklētāju skaits, kuru dēļ bieži nācās aizkavēt vai vispār pārtraukt militārās aktivitātes.
Savukārt nav vērojami uzlabojumi atpūtnieku attieksmē pret apkārtējo vidi – joprojām tiek piemēslota Ādažu poligonā esošā valsts nozīmes dabas lieguma „Lieluikas un Mazuikas ezers" apkārtne, tiek bojāti informatīvie stendi un lauztas kustību ierobežojošās barjeras, lai atpūtnieki ar savām automašīnām piekļūtu ezeriem, kas Latvijā ir unikāla dabas aizsardzības teritorija. Tāpēc dabas un tās velšu mīļotāji tiek lūgti ar izpratni izturēties pret noteikto kārtību un ievērot noteiktos ierobežojumus, ar kuriem var iepazīties interneta vietnē www.adazinatura.lv.
Informāciju sagatavojis:
kapteinis Normunds Stafeckis,
NBS komandiera personīgā štāba
Preses daļas virsnieks.
Tālrunis: 67335135, 26435189
E-pasts: Normunds.Stafeckis@mod.gov.lv
Labdarības organizācija „GAINS" sadarbībā ar Ādažu sociālo dienestu un Baltezera baznīcu aicina Jūs uz labdarības akcijas "SKOLAS SOMA" pasākumu šī gada 23. augustā plkst. 13.00 Baltezera baznīcā.
Pasākuma ietvaros notiks Dievkalpojums, radošās darbnīcas un skolas somu loterija.
Pieteikties šim pasākumam var 6-8 gadīgi bērni un viņu vecāki līdz šī gada 21. augustam sociālajā dienestā Gaujas ielā 13/15 vai pa tālruni 67996661.
Lai no pavasara līdz rudenim novada viesus un iedzīvotājus priecētu krāšņi ziedi un augi Ādažu novada domes daiļdārzniece novada puķu vāzes ir iestādījusi dažādu puķu šķirnes, kā arī regulāri tiek koptas pašvaldības teritorijas un daudzdzīvokļu mājām piegulošie zālāji. Šis darbs prasa gan finanšu līdzekļus, gan lielu darbu, tomēr neskatoties uz to, pašvaldība cenšas uzturēt labā kārtībā sev piederošos īpašumus.
Lai veidotu sakoptu vidi arī privātmāju un zemes gabalu īpašniekiem ir jāiesaistās teritorijas sakopšanā, tādēļ Ādažu novada dome aicina zemes gabalu īpašniekus, nomniekus nepazaudēt darba prieku un sakopt sev piederošās teritorijas. Dome atgādina, ka iedzīvotāji un īpašnieki ir atbildīgi par zāles nopļaušanu savos īpašumos, grāvju tīrīšanu un atkritumu savākšanu, kā arī par to, lai nepieļautu darbības, kas pasliktina citu zemes īpašnieku zemes kvalitāti un citas ar likumu aizsargātās intereses.
Novada saistošie noteikumi „Par vides sakoptības uzturēšanu Ādažu novada teritorijā „ , kas stājas spēkā 2009. gada 1. jūnijā nosaka, ka nekustamā īpašuma īpašniekam piederošā vai lietotājam lietošanā nodotās nekustamā īpašuma robežās ir pienākums:
– regulāri pļaut zālāju, izņemot lauksaimniecības zemēs, (ne mazāk kā trīs reizes sezonā: no 10. līdz 20. jūnijam, no 10. līdz 20. jūlijam un no 10. līdz 20. augustam);
– lauksaimniecības zemēs nopļaut zālāju līdz katra gada 31.oktobrim;
– tīrīt iebrauktuves un pļaut zālāju gar tām;
– apzāģēt un savākt kokus un krūmus gar ietvēm un brauktuvēm vietās, kur tiek traucēta gājēju un transporta līdzekļu pārvietošanās;
– izzāģēt un savākt sausos un bojātos koku un krūmu zarus;
– neuzkrāt būvgružus un atkritumus;
Noteikumi nosaka, ka īpašnieku apkopjamā teritorijā ietverama arī īpašumam pieguļošā publiskā lietošanā esošā teritorija un īpašniekam tā nekustamajam īpašumam vai lietotājam lietošanā esošajam nekustamajam īpašumam pieguļošajā publiskā lietošanā esošajā teritorijā ir pienākums:
– Saudzēt novada koplietošanas teritorijas labiekārtojumu (zālienu, ceļu un laukumu segumu, mazās arhitektūras formas u.c.);
– savākt atkritumus;
– regulāri pļaut zālāju (ne mazāk kā trīs reizes sezonā: no 10. līdz 20. jūnijam, no 10. lidz 20.j ūlijam un no 10. līdz 20. augustam).
Dome atgādina, ka par augstākminēto noteikumu neievērošanu ir paredzēta administratīvā atbildība fiziskām personām līdz Ls 250, juridiskā personām līdz Ls 750, kā arī Administratīvo pārkāpumu kodeksa 52. panta 2. daļa nosaka atbildību par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos un paredz sodu fiziskām personām no Ls 100 – Ls 500, bet juridiskam personām no Ls 500 – Ls 2000.
Dome īpaši aicina sakopt teritorijas :
Attekas iela 31, Rīgas gatve 36, Gaujas iela 3, Gaujas iela 20, Draudzības iela 50, Podnieku iela 1, Podnieku iela 3, Podnieku iela 4, Draudzības iela 52, Draudzības iela 56, Podnieku iela 7, Liepavotu iela 7, Nostūrīšu iela 11, Dzirnavu iela 4, Stapriņu iela 2, Stapriņu iela 14, Kanāla iela 8, Kanāla iela 9, Kanāla iela 13, Kanāla iela 14, Kanāla iela 15, Kanāla iela 18, Kanāla iela 21, Kanāla iela 23, Kanāla iela 33, Kanāla iela 37, Kanāla iela 45, Dores iela 1, Slokas iela 4, Slokas iela 6, Slokas iela 8, Jaungožu iela 3, Jaungožu iela 5, Jaungožu iela 8, Jaungožu iela 11, Jaungožu iela 13, Jaungožu iela 12, Jaungožu iela 14, Jaungožu iela 17, Jaungožu iela 18, Jaungožu iela 19, Jaungožu iela 20, Jaungožu iela 22, Jaungožu iela 23, Jaungožu iela 25, Jaungožu iela 27, Jaungožu iela 29, Riņķa iela 10, Riņķa iela 12, Pavasara iela 43, Inču iela 1, Dzidruma iela 9, Dzidruma iela 10, Dzidruma iela 11, Dzidruma iela 12, Krastnieku iela 2, Vējupe 15-4, Upmalas -54, Upmalas – 58, Upmalas -64, Upmalas 98, Upmalas 103, Upmalas 105, „Ezīši", Dzidruma iela 12, Muižas iela 2, „Rentnieki", „Vectekas", „Kreimenes", „Alberti", „Sandras", „Induļi", „Zvaigznāji", „Medneši", „Ābeļziedi", „Sudrablapsas", „ Reiņi", „Kadaga 10A".
Zeme uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība – piemājas zemes, kuras regulāri netiek apsaimniekotas ir „Jaunkārkli", „Dzērvenītes", „Podkalni", „Garkalni", "Irši", „Gailīši", „Siguļi".
Izsakām pateicību tiem zemes īpašniekiem, kuri bez atgādinājuma ir apsaimniekojuši savas zemes, un lielākie īpašumi ir – „Grandi", „Žagarlauki", "Augstienes", „Ledoņi", „Mežirbes", Segliņi", „Sentekas", „Jaunslejas", „Vecslejas", „Pakalni", „Dumpji", „Tiltiņi", „Kalnmalas", „Prauliņi", „Lielārputni", „Birznieki", „Dīķi,", „Mazdīķi", „Dīķīši", „Piukas", ‘Mauriņi", „Ozollauki", „Strautnieki", „Meldruvas" un vēl un vēl…., kā arī, neskatoties uz patreizējām ekonomiskām grūtībām, gandrīz visas Eimura ganību laukus regulāri apsaimnieko SIA „Eimuri", kuru vada Gunārs Ziemelis.
Visiem, visiem, lieliem un maziem zemes īpašniekiem liels paldies par savlaicīgi sakārtotām teritorijām.
Veidosim sev apkārt sakoptu un tīru vidi, kas priecēs gan pašus iedzīvotājus, gan novada viesus.
Šī gada 9. augustā plkst.13.00 Baltezera kapos notiks kapu svētki.
Kapusvētku svinēšana ir kristietības ieviesta tradīcija. Arhīvos tā minēta jau 18. gs. beigās – 19. gs. sākumā. Latvijas kapsētas ir viena no kultūrvēsturiskā mantojuma redzamām iezīmēm, turklāt kapsētas nav mirušas – tajās rosās aizgājēju piederīgie, ar lielu cieņu uzturot dzīvu piemiņu par bijušo. Kapu svētki – tās ir vasaras nedēļu nogales, kad katru gadu katrā no Latvijas kapsētām izsludina kapu svētkus – satiekas radi un draugi, tiek nesti ziedi un sveces, mācītājs notur aizlūgumu par mirušajiem un par mūžīgo dzīvi. Kapu svētki – tā ir sena Latvijas tradīcija, kas nerimst arī 21. gadsimtā. Tāda kapu kultūra un kults vairs reti kur citur Eiropā sastopams, ja nu vienīgi pie kaimiņiem igauņiem.
Tomēr kapusvētki neaprobežojas tikai ar mirušo kapavietu sapušķošanu un mācītāja aizlūgumu. Kapusvētki – tā ir arī kopienas dzīve. Kapusvētki katrā kapsētā ik gadu notiek vienā un tajā pašā laikā, piemēram, augusta otrajā svētdienā. Tā ir dziļi iesakņojusies tradīcija, lai visi kapos gājēji, arī attālie radinieki, zinātu un rēķinātos, kurā dienā viņiem mirušie tuvinieki jāapciemo. Kapos satiekas tālāki radinieki, senie skolas biedri, kādreizējie kaimiņi.
Rīt, 26. jūnijā, Ādažu bāzē notiks nākamās Operacionālās sadarbības padomnieku grupas pavadīšanas ceremonija.
Latvijas karavīrus uz Afganistānu pavadīs valsts bruņotā spēka augstākais vadonis – Valsts prezidents -, un nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Juris Maklakovs, kā arī citas bruņoto spēku amatpersonas un karavīru radi, un draugi.
Uz operāciju rajonu padomnieku grupa dosies 30. jūnijā. Savukārt iepriekšējā grupa Latvijā atgriezīsies jūlija beigās.
Kopš pērnā gada decembra Latvijas Operacionālās sadarbības padomnieku grupa atbalsta Afganistānas Nacionālo armiju apmācību jomā un veicina apgūt un nostiprināt procedūras apmācību, plānošanas procesa organizēšanā un operāciju izpildē.
NBS virsnieki un vecākie instruktori ar starptautisko operāciju pieredzi uzrauga un koordinē viena no Afganistānas austrumos izvietotā bataljona vadības un personāla apmācību. Šī uzdevuma izpildē Latvijas karavīrus atbalstīs arī desmit ASV karavīri.
Jau ziņots, ka pēc rotācijas NATO vadītajos Starptautiskajos drošības atbalsta spēkos (ISAF) Afganistānā dienesta pienākumus Kabulā, Mazarišarīfā, Meimenā un valsts austrumu provincēs pildīs vairāk nekā 160 Latvijas karavīri, tostarp 34 karavīri no Operacionālās sadarbības padomnieku grupas.
Atbalsts Afganistānas armijas apmācībā noteikts par NBS starptautisko operāciju prioritāti un ir arī viens no galvenajiem NATO/ISAF uzdevumiem. Pašlaik Afganistānā darbojas vairāk nekā 50 padomnieku grupas.
Preses un citu masu informācijas līdzekļu pārstāvju ievērībai!
Aicinām jūs rīt, 26. jūnijā, plkst. 11 piedalīties Latvijas Operacionālās sadarbības padomnieku grupas pavadīšanas ceremonijā, kas notiks Ādaž bāzē.
Mediju pārstāvjiem pieteikšanās ceremonijas atspoguļošanai obligāti jāveic līdz 25. jūnija plkst.. 15 pie NBS Preses daļas virsnieka pa tālruni 26435189, iesniedzot pārstāvētā medija nosaukumu, žurnālista vārdu, uzvārdu un amata nosaukumu.
Informāciju sagatavojis:
kapteinis Normunds Stafeckis,
NBS komandiera personīgā štāba
Preses daļas virsnieks.
Tālrunis: 67335135, 26435189
E-pasts: Normunds.Stafeckis@mod.gov.lv
Rīt, 17. jūnijā, plkst. 17:00 Ādažu bāzē notiks iepriekšējā Latvijas kontingenta Afganistānā svinīgā sagaidīšanas ceremonija.
Karavīrus mājās sagaidīs aizsardzības ministrs Imants Lieģis, Sauszemes spēku komandieris pulkvedis Dzintars Roga, kā arī citas bruņoto spēku amatpersonas un karavīru radi un draugi.
Jau ziņots, ka no 2. līdz 30. jūnijam notiek Latvijas kontingenta rotācija, uz operāciju rajonu Afganistānā dodoties vairākās grupās. 2. jūnijā uz Afganistānu devās 37 karavīri, 9. jūnijā – 95 karavīri, bet 30. jūnijā turp dosies vēl trīs karavīri.
Pēc rotācijas NATO vadītajos Starptautiskajos drošības atbalsta spēkos (ISAF) Afganistānā dienesta pienākumus kabulā, Mazarišarītā, Meimenā un valsts austrumu provincēs pildīs vairāk nekā 160 Latvijas karavīri.
Informāciju sagatvojis:
kapteinis Normunds Stafeckis,
Nacionālo bruņoto spēku
komandiera personīgā štāba
Preses daļas virsnieks
Tālrunis: 67335135, 26435189
Fakss: 67335226
E-pasts: Normunds.Stafeckis@mod.gov.lv
Kā katru gadu, arī 2009. gada 14. jūnijā komunistiskā terora upuru piemiņas vietā Baltezera kapos svinīga pasākuma laikā tika godināta komunistiskā terora upuru piemiņa. Pasākumā piedalījās un ziedus 1941. gadā bojā gājušiem nolika vairāki desmiti cilvēku: vietējie iedzīvotāji, Ādažu novada domes pārstāvji, represētie, Latvijas armijas pārstāvji, Zemessardzes pārstāvji, Jauniešu ministru kabineta pārstāvji un daudzi citi.
Ādažu novada domes organizētā svinīgā atceres pasākuma ietvaros šogad tika atklāts jauns piemineklis “Ciešanu vārti” komunistiskā terora upuru piemiņai. Pieminekļa autore Vija Dzintare par savu darbu saka:
“Kapu pieminekļi nav tikai cilvēku sāpju un ciešanu izteicēji, tie drīzāk ir ticības un cerības simboli, ticības cilvēka gara nemirstībai, tam gaišumam un darbu veikumam, kas paliek pēc aiziešanas no šīs saules.
Komunistiskā terora upuru memoriāla skulptūra ir vārtu un varavīksnes loka tēls vienlaicīgi. Kā vārti skulptūra ir ciešanu un traģisku pārdzīvojumu simbols. Nomocīto cilvēku dvēseles, kas caur vārtiem pa varavīksnes loku aiziet mūžības ceļā, pavada sērojošas cilvēku figūras – ģimene, kā simbols tam, ka vardarbības sekas skar arī nākotnes paaudzes. Kā varavīksnes loks skulptūra ir gaišs apliecinājums dvēseles mūžībai un tās nezūdošajai vietai cilvēku atmiņā.
Varavīksne, jeb pusloks ir apļa turpinājums, otra, neredzamā apļa puse liec loku viņsaulē jeb pagātnē. Šajā saulē mestais loks sniedz apskaidrību par tagadnes un pagātnes savstarpējo saikni. Skultpūras līnijas un formas vērstas uz zemi un savukārt nāk no zemes, no viņsaules, līniju ritmam savstarpēji iedarbojoties, rodas enerģētisks strāvojums, kas ar savu vēstījumu tiecas nākotnē.
Piemineklis organiski iekļaujas ainavā un kā gaišs akcents izceļas un saskan ar bērzu pelēko baltumu.
Pieminekļa pamatnē iekalti latviešu rakstnieka sirds dzejnieka K. Skalbes vārdi, kas ievada mūs ciešanu ceļā: “Aiz manis zeme, pilna sāpju.” Tomēr cerības gaismu sāpju ceļā dzejnieks saskata, rakstot sekojošas rindas, kas saskan ar piemineklī pausto tēlniecisko domu: “Un Saulei uzvilkts loks, Es mirdzu caurstarots.” Ceru, ka pieminekļa tēlainība sniegs emocionālu pārdzīvojumu, saviļņojot cilvēku sirdis, un piemineklis paliks atmiņā kā sāpju caurausts, tomēr gaišs tēls, kas atgādinās par mūsu tautas traģiskajām vēstures lappusēm.”
Iecere par pieminekļa nepieciešamību radās jau 2006. gadā un, lai veiksmīgi īstenotu tēlnieces Vijas Dzintares un arhitektes Irēnas Rubauskas darbu, tika izmantots LR Saeimas un Zaļo un zemnieku savienības frakcijas piešķirtais finansējums, Ādažu novada domes finansējums, “Daugavas Vanagu” Toronto nodaļas Kanādā un Saeimas deputātu saziedotie līdzekļi, kā arī piesaistīti līdzekļi no Eiropas Savienības.
Labiekārtotās komunistiskā terora upuru piemiņas vietas Baltezera kapos atklāšanas pasākums noslēdza Ādažu novada domes 01.10.2008. uzsākto projektu “Ciešanu vārti” / “The Gate of Sorrow” (Id. Nr. REM-2008-006), kas tika īstenots Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras programmas “Eiropa pilsoņiem” 4. darbības “Aktīvi Eiropas piemiņas pasākumi” / “Active European Remembrance” ietvaros un kura galvenais mērķis bija veicināt darbības, diskusijas un pārdomas par Eiropas iedzīvotājiem un demokrātiju, kopīgo vēsturi un kultūru un tuvināt Eiropu tās iedzīvotājiem, cildinot Eiropas vērtības un sasniegumus un vienlaikus saglabājot piemiņu par pagātni.
