a a a

Jaunumi novadā

  • Swedbank informē –  vairs nav pieejams ārējais bankomāts, kas atrodas Ādažu centrā pie siernīcas “Soira” un picērijas “Pica Lulū” Gaujas ielā 4/6 (bijušais “Kukulītis”). Uz laiku Swedbank bankomāts būs pieejams tikai tirdzniecības centrā “Apelsīns”. Bankomāta demontāža saistīta ar līdzšinējo telpu īpašnieka maiņu. Šobrīd banka aktīvi meklē citu Ādažu iedzīvotājiem ērti pieejamu vietu, kur novietot Swedbank bankomātu. Līdzko tā būs zināma, informēsim.

    Foto: Mango, avots: delfi.lv
  • 10.aprīlī plkst. 14.00 Ādažu Kultūras centra Ceriņu zālē notiks Attīstības komitejas sēde. Ar sēdes darba kārtību iespējams iepazīties šeit: ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS DARBA KĀRTĪBA.

  • Atgādinām, ka saskaņā ar Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes 2018. gada 16. marta lēmumu Nr. 8 publiskai apspriešanai irnodota Rīga plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017.-2020. gadam pirmā redakcija.
    Rīgas plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānu izstrādāja Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO. Tas ir attīstības plānošanas dokuments, kura mērķis ir radīt priekšnosacījumus bērniem ar FT, bērniem ārpus ģimenes aprūpē un pilngadīgām personām ar GRT saņemt nepieciešamos pakalpojumus, paplašinot to iespējas iekļaujošai dzīvei sabiedrībā. Tā galvenais uzdevums ir plānot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstību un izvietojumu Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībās, lai nodrošinātu mērķa grupas personām nepieciešamos atbalsta, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un novērstu nonākšanu institūcijās.
    Publiskā apspriešana notiks laika posmā no 2018. gada 19. marta līdz 2018. gada 18. aprīlim. Plāna apspriešanā aicināti sociālo un vispārējo pakalpojumu sniedzēji, nevalstiskās organizācijas, institūcijas un ikviens iedzīvotājs, lai paustu savu viedokli un sniegtu priekšlikumus, ja tādi radušies.
    Ar deinstitucionalizācijas plāna materiāliem elektroniski iespējams iepazīties Rīgas plānošanas reģiona tīmekļa vietnē www.rpr.gov.lv (sadaļā “Aktualitātes” vai “Projekti/ Deinstitucionalizācija/ Sabiedriskā apspriešana”) un DI projekta tīmekļa vietnē www.sirdsdomas.lv (sadaļā “Kā varam palīdzēt”):
    http://rpr.gov.lv/publiskai-apspriesanai-tiek-nodota-rigas-planosanas-regiona-deinstitucionalizacijas-plana-2017-2020-gadam-pirma-redakcija/
    vai
    http://sirdsdomas.lv/ka-mes-varam-palidzet/
    Savukārt klātienē ar dokumentu iespējams iepazīties Rīgas plānošanas reģiona telpās, Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 18 (3.stāvā), Rīgā, Latvijā katru darba dienu no plkst.9:00 – 12:00 un no 13.00 – 18.00.
    Priekšlikumus interesenti aicināti iesniegt līdz 2018. gada 18. aprīlim (ieskaitot), aizpildot PRIEKŠLIKUMU ANKETU, to nosūtot uz e-pasta adresi sabine.zagere@rpr.gov.lv
    vai arī pa pastu Rīgas plānošanas reģionam, Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 18, Rīgā, LV-1050.
    Piedāvājam iespēju priekšlikumus izteikt arī TIEŠSAISTĒ, aizpildot Priekšlikumu anketu, kas pieejama tīmekļa vietnē: https://ej.uz/RPR_DI_plans_01

    Sabiedriskās apspriedes sanāksmes notiks Limbažos, Tukumā, Ķekavā un Siguldā. Dalībai sanāksmē lūdzam elektroniski aizpildīt pieteikumu līdz 28.03.plkst 16:00 dalībai sanāksmēs:
    Limbažos – 04.04.2018 plkst. 15:00, Limbažu novada Domē, Rīgas ielā 16;
    Tukumā – 06.04.2018 plkst. 13:00, Tukuma Bibliotēkā, Šēseles ielā 3.

    Līdz 05.04.2018. plkst. 16:00 dalībai sanāksmēs:
    Ķekavā – 09.04.2018 plkst. 10:00 – Ķekavas Kultūras namā, Gaismas iela 17;
    Siguldā – 10.04. plkst.11:00 Siguldas Kultūras namā, Zinātnes ielā 7B.

  •  

    Ādažu Kultūras centrā šodien plkst.18 notiks džeza mūzikas koncerts “Brīvais lidojums 3”, ko piedāvā Nacionālo bruņoto spēku orķestra bigbends sadarbībā ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Džeza katedru, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.

    Koncertos “Brīvais lidojums 3” varēs dzirdēt izcilā džeza komponista un orķestra mūzikas aranžētāja Semija Nestiko skaņdarbus Nacionālo bruņoto spēku orķestra bigbenda un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Džeza katedras studentu – solistes Undīnes Rolavas, Miķeļa Dzenuškas, Edija Ostapko, Rolanda Majora, Krista Saržanta, Evitas Bambānes un Jēkaba Zemzara izpildījumā. Koncertu diriģēs Nacionālo bruņoto spēku orķestra bigbenda diriģents kapteinis Aleksandrs Kreišmanis un vadīs Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Džeza katedras vadītājs Indriķis Veitners.

    “Brīvais lidojums 3” ir jau trešā Nacionālo bruņoto spēku orķestra bigbenda un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Džeza katedras kopīgi veidotā džeza mūzikas koncertprogramma. Pirmā kopīgā koncertprogramma tika izveidota 2016. gada pavasarī un izskanēja divos koncertos Liepājā un Rīgā.

     Foto – Vytautas Petrikas, NBS bigbends Palangas festivālā “Amber Wind”, foto: www.soultap.lv
  • Atgādinām, ka Ādažu novada dome (turpmāk – Dome) ir izsludinājusi iedzīvotāju iniciatīvu atbalsta konkursu “Sabiedrība ar dvēseli 2018” (turpmāk – konkurss), kura ietvaros no 15.03.2018. līdz 19.04.2018. nereģistrētas iedzīvotāju grupas, sabiedriskas organizācijas (biedrības vai nodibinājumi), kā arī reliģiskas organizācijas Domes līdzfinansējuma saņemšanai Domē var iesniegt pašu izstrādātu projektu dzīves kvalitātes uzlabošanai Ādažu novadā. Izstrādātais projekts projektu grupām arī pašām jāspēj īstenot. Konkursā tiek atbalstīti projekti kādā no šādiem pasākuma veidiem:

    • Teritorijas labiekārtošana (viena projekta maksimālā atbalsta summa – visā Ādažu novadā, izņemot Ādažu ciemu – 3000 EUR, Ādažu ciemā – 1000 EUR);
    • Ēkas remonts (viena projekta maksimālā atbalsta summa – 1000 EUR);
    • Izglītojošu, kultūras, sporta un sociālo pasākumu attīstība (viena projekta maksimālā atbalsta summa – 1000 EUR).

    Konkursa ietvaros ir attiecināmas šādas izmaksas: materiālu izmaksas; aprīkojuma iegāde (netiks atbalstīti projekti, kuros paredzēta galvenokārt pamatlīdzekļu iegāde); kancelejas izdevumi; reklāmas un sludinājumu izdevumi; PVN (ja tas nav atgūstams).

    Projektu īstenošanas laiks: 01.06.2018.-14.09.2018.

    Lai pieteiktos konkursam, projektu pieteicējiem jāaizpilda un Ādažu novada domē jāiesniedz projekta pieteikums un tam pievienojamie dokumenti:

    1. aizlīmētā aploksnē, nosūtot to pa pastu vai iesniedzot personiski Domes Klientu apkalpošanas centrā Gaujas iela 33A, Ādaži, Ādažu novads, LV-2164. Uz aploksnes jānorāda “Pieteikums iedzīvotāju iniciatīvu atbalsta konkursam “Sabiedrība ar dvēseli””, kā arī iesniedzēja nosaukums un kontaktinformācija vai
    2. ar drošu e-parakstu parakstītu Projekta pieteikumu nosūtot uz e-pastu dome@adazi.lv, e-pasta tēmas nosaukumā norādot “Pieteikums iedzīvotāju iniciatīvu atbalsta konkursam “Sabiedrība ar dvēseli””, kā arī iesniedzēja nosaukums un kontaktinformācija.

    Tiks izskatīti visi pieteikumi, kas iesniegti atbilstoši konkursa nolikumam, kā arī atbilst konkursa mērķim un visiem vērtēšanas kritērijiem. Projektu pieteikumi tiks pieņemti līdz 19.aprīlim plkst. 17.00.

    Ar konkursa nolikumu un tā pielikumiem var iepazīties Domes mājas lapā sadaļā Pašvaldība / Konkursi / Atbalsta konkurss “Sabiedrība ar dvēseli”. Atgādinām, ka, lai interesenti projektu pieteikumus sagatavotu labāk, 4.aprīlī Ādažu Kultūras centrā tika organizēts konkursa informatīvais seminārs. Jautājumu un neskaidrību gadījumā lūgums vērsties pie konkursa koordinatora un kontaktpersonas pašvaldībā – Ādažu novada domes projektu vadītājas Ingas Pērkones, tālr.: 67996086, e-pasts: inga.perkone@adazi.lv.

     

    Aicinām piedalīties konkursā un padarīt dzīves vidi Ādažos vēl skaistāku!

  • Foto: ITAR-TASS/Scanpix, tvnet.lv

    Latvijā jau pieredzēti pirmie kūlas ugunsgrēku gadījumi. Ik pavasari daļa iedzīvotāju cenšas apkopt savas nesakoptās teritorijas, daļa aizdedzina neapkoptās platības ļaunprātīgi, daļu nodedzina bērni vai pusaudži, spēlējoties vai apzināti dedzinot pērno zāli, bet daļa no kūlas ugunsgrēkiem izceļas no nepieskatītiem ugunskuriem vai arī nevērīgi izmestiem izsmēķiem.
    Vieni no tipiskākajiem kūlas dedzinātājiem ir cilvēki, kas jau gadu desmitiem tādā veidā ir „apkopuši” savu īpašumu, neapzinoties, cik bīstama ir kūlas dedzināšana. Tā ir nekontrolējama, jo liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām, kā arī nodara būtisku kaitējumu dabai, jo iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus, sīkdzīvniekus un putnu ligzdas.
    2017.gadā valstī reģistrēti 2296 kūlas ugunsgrēki, kuru rezultātā iznīcinātas 16 ēkas un transportlīdzekļi, bet viens cilvēks cietis. Kūlas dedzināšanas rezultātā 2017.gadā izdega 1648 hektāri Latvijas teritorijas, kas ir par 49% mazāk nekā 2016.gadā, kad izdega nesakoptās teritorijas 3232 hektāru platībā.
    2017.gadā no republikas pilsētām visvairāk kūlas ugunsgrēku reģistrēts Daugavpils pilsētā – 172 un Rīgā, kur dzēsts 171 šāds ugunsgrēks. Savukārt platības ziņa lielākās teritorijas izdegušas Daugavpilī – 177 hektāri un Jēkabpilī – 91 hektārs. Vismazākais kūlas ugunsgrēku skaits un izdegusī platība, līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2017.gadā bija Valmierā.
    Lai gan šķiet, ka kūlas dedzināšana ir visas Latvijas problēma, tomēr ik gadu ir novadi, kuros nav reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks! Pagājušogad savas teritorijas bez kūlas dedzināšanas sakopuši ir Jaunpils, Lubānas, Mālpils, Raunas, Tērvetes un Vārkavas novadi! Savukārt Dobeles novadā reģistrēti visvairāk – 92 kūlas ugunsgrēki, Daugavpils novadā – 87 un Gulbenes novadā – 74.
    Kopējā statistika par kūlas ugunsgrēkiem Latvijā ir pieejama ŠEIT.

    KO DARĪT, LAI NEPIEĻAUTU KŪLAS DEGŠANU?
    Ministru kabineta 2016. gada 19.aprīļa noteikumos Nr.238 „Ugunsdrošības noteikumi”, 6.punktā noteikts, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka.
    Lai pavasarī neveidotos kūla un lai samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu, īpašniekiem ir jāsakopj savi īpašumi jau rudenī – jānopļauj zāle un jānovāc atkritumi. Teritorijas sakopšana ir jāveic sistemātiski, regulāri to attīrot no degtspējīgiem atkritumiem un teritoriju ap ēkām 10 metrus platā joslā attīrot no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Sakoptā īpašumā pavasarī neveidosies sausā zāle un nebūs iespējama tās degšana.

    KO DARĪT, JA DEG KŪLA?
    Situācijās, kad iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana VUGD uz tālruni 112 un jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks, kā arī ir jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona numurs, un jāatbild uz dispečera jautājumiem.
    Svarīgi ir pēc iespējas ātrāk paziņot ugunsdzēsējiem glābējiem par izcēlušos ugunsgrēku, lai viņi varētu savlaicīgi ierasties notikuma vietā, pirms liesmas ir izplatījušās lielā platībā un apdraud tuvumā esošās ēkas.

    VAI IEDZĪVOTĀJS PATS VAR DZĒST KŪLAS UGUNSGRĒKU?
    Ja iedzīvotājs pats vēlas uzsākt kūlas dzēšanu pirms ugunsdzēsēju glābēju ierašanās, tad sākotnēji ieteicams ir objektīvi izvērtēt esošo situāciju un pārliecināties, vai dzēšanas darbi neapdraudēs iedzīvotāja veselību un dzīvību.
    Degošu pērno zāli jeb kūlu var mēģināt apdzēst ar ūdeni, smiltīm, vai arī, izmantojot koku zarus, piemēram, egļu zarus. Nav ieteicams mēģināt liesmas apdzēst, tām uzkāpjot virsū, jo, apavu zole var neizturēt uguns radīto karstumu, kā arī no karstuma var aizdegties drēbes. Dzēšot liesmas vai glābjoties no tām, ir jāstāv izdegušajā pusē, aptuveni 1-2 metru attālumā no liesmām, jo tādejādi, ja liesmas pēkšņi mainītu virzienu, iedzīvotājs būtu mazāk apdraudēts. Saprotot, ka kūlas ugunsgrēka dzēšana nav droša, iedzīvotājam, lai neapdraudētu savu veselību un dzīvību, ir jāpārtrauc liesmu dzēšana un jāgaida ugunsdzēsēji drošā vietā.

    KĀDI SODI IR PAREDZĒTI PAR KŪLAS DEDZINĀŠANU?
    Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas „Ugunsdrošības noteikumu” prasības. Ja konstatēts pārkāpums, tiek uzsākta administratīvā lietvedība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.
    Normatīvajos aktos ir paredzētie šādi sodi:
    • atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 179.panta ceturtajai daļai par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt eiro;
    • atbilstoši LAPK 51.panta otrajai daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt eiro, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt eiro;
    • saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumu Nr.238 „Ugunsdrošības noteikumi” 21.punktu, zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šīs prasības pārkāpšanu, atbilstoši LAPK 179.panta pirmajai daļai VUGD uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz divsimt astoņdesmit eiro, bet juridiskai personai – no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt eiro.
    Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad VUGD sadarbojas ar Lauku atbalsta dienestu, kuram sniedz informāciju par kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes īpašniekiem tiek samazināts Eiropas Savienības platību maksājums.
    Gadījumā, ja iedzīvotājs pamana, ka kāda persona dedzina kūlu, tad nekavējoties ir jāzvana ugunsdzēsējiem glābējiem uz tālruni 112, kā arī jāziņo Valsts policijai par pārkāpēju.

    IZPLATĪTĀKIE MĪTI UN PATIESĪBA PAR KŪLAS DEDZINĀŠANU
    Sabiedrībā ir izplatīti vairāki mīti par kūlas dedzināšanu, piemēram, ka, dedzinot pērno zāli, zeme paliek auglīgāka un kūlas dedzināšana ir senlatviešu tradīcija, vai arī, ka tādejādi iespējams sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas un tas ir veids kā cīnīties ar ērcēm. VUGD norāda, ka visi pastāvošie mīti par kūlas dedzināšanas lietderīgumu ir tikai mīti, kuri neatbilst patiesībai.
    MĪTS: Kūlas dedzināšanu ir iespējams kontrolēt.
    PATIESĪBA: Vēja un citu apstākļu ietekmē degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Cilvēki neapzinās, ka, jo garāka zāle, jo lielākas liesmas un līdz ar to nekontrolējamāks ugunsgrēks.
    MĪTS: Kūlas dedzināšana nenodara kaitējumu dabai.
    PATIESĪBA: Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes.
    MĪTS: Pēc kūlas dedzināšanas zeme paliek vērtīgāka un auglīgāka.
    PATIESĪBA: Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un tā vienkāršojas. Dedzināšanas rezultātā virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrākās sugu daudzveidība vietā. Tās rezultātā izzūd retās vai tikai dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, bet dedzināšana, sadegot organiskajām vielām, rada arī mēslošanas efektu, kas dabiskai pļavai nav vajadzīgs. Kā arī kūlas dedzināšanas dēļ samazinās sugu daudzveidība, kas attiecīgi mazina dabas estētisko skaistumu – dabā izzūd dažādas krāsas, smaržas un skaņas, ko rada floras un faunas daudzveidīgums.
    MĪTS: Dedzinot kūlu ir iespējams cīnīties ar ērcēm.
    PATIESĪBA: Lai gan daļa ērču sadeg, taču to skaits nav liels, jo zāle vēl nav izaugusi, un lielākā daļa no ērcēm vēl nav aktīvas.
    MĪTS: Kūlas dedzināšana ir senlatviešu tradīcija.
    PATIESĪBA: Senajos ticējumos un lauksaimniecības aprakstos nav liecību, ka tā būtu pašmāju tradīcija. Turklāt bieži tiek pat pieminēts, ka zāles pat trūcis. Latviešiem savs zemes gabals bija svēts un tas tika izmantots pilnībā un apkopts rūpīgi, līdz ar to pavasaros uz laukiem sausās zāles nebija. Kūlas dedzināšana Latvijā sākās Padomju laikos, to ieviesa iebraucēji.

    VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un tā var apdraudēt cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību, kā arī tā rada būtisku kaitējumu dabai! VUGD aicina iedzīvotājus sakopt sev piederošās teritorijas bez kūlas dedzināšanas un gadījumos, ja ir izcēlies kūlas ugunsgrēks – nekavējoties zvanīt VUGD uz tālruni 112.

     

    VUGD infogramma

     

    Raksts sagatavots pēc VUGD un Ādažu Pašvaldības policijas materiāliem

  •  

    Pavasara noskaņās gaidām uz jaunām izstādēm un interesantiem pasākumiem mūsu bibliotēkā!

  • Atrasts velosipēds

    03.04.2018.

    Iļķenē uz Putraimkalna ceļa pie krustojuma atrasts pamests sarkans velosipēds “Mission Head”. Ādažu pašvaldības policija aicina atsaukties velosipēda īpašnieku, ierodoties Ādažu pašvaldības policijā Depo ielā 2, Ādažos, vai zvanot Ādažu pašvaldības policijai pa diennakts tālr. 67997005.

  • Atgādinām, ka Ādažu novada dome (turpmāk – Dome) ir izsludinājusi iedzīvotāju iniciatīvu atbalsta konkursu “Sabiedrība ar dvēseli 2018” (turpmāk – konkurss), kura ietvaros no 15.03.2018. līdz 19.04.2018. nereģistrētas iedzīvotāju grupas, sabiedriskas organizācijas (biedrības vai nodibinājumi), kā arī reliģiskas organizācijas Domes līdzfinansējuma saņemšanai Domē var iesniegt pašu izstrādātu projektu dzīves kvalitātes uzlabošanai Ādažu novadā. Lai interesenti projektu pieteikumus sagatavotu labāk, 4.aprīlī, plkst.: 15.00 Ādažu Kultūras centra Vēstures un mākslas galerijā tiek organizēts konkursa informatīvais seminārs. Tajā konkursa potenciālajiem iesniedzējiem tiks stāstīts par projektu idejām, nosacījumiem, projekta pieteikuma sagatavošanu, projekta vērtēšanu un citiem saistītajiem jautājumiem. Dalībai seminārā lūgums reģistrēties līdz 3.aprīlim, plkst. 14.00, zvanot pa tālr.: 67996086 vai e-pastu: inga.perkone@adazi.lv, norādot dalībnieka vārdu, uzvārdu, pārstāvēto biedrību (ja attiecināms), kontaktinformāciju. Pirms semināra dalībnieki aicināti iepazīties ar konkursa “Sabiedrība ar dvēseli 2018” nolikumu un tā pielikumiem, kas pieejami Domes mājas lapā sadaļā Pašvaldība / Konkursi / Atbalsta konkurss “Sabiedrība ar dvēseli” .

     

  • 3. aprīlī plkst. 14.00 domes priekšsēdētāja kabinetā notiks Izglītības, kultūras, sporta un sociālās komitejas sēde. Ar sēdes darba kārtību iespējams iepazīties ŠEIT.