a a a

Jaunumi kultūrā

  • Decembrī Ādažu Kultūras centrā pulcējās Pierīgas reģiona bibliotēku darbinieki, lai atskatītos uz aizvadīto gadu un godinātu tos bibliotekārus, kuri šogad snieguši ieguldījumu savas bibliotēkas attīstībā.
    Viesiem bija iespēja aplūkot Ādažu novada no jauna atvērto bibliotēku Gaujas ielā 27B, kas šogad no Ādažu vidusskolas pārcēlās uz jaunām telpām Ādažu centrā, iepazīt Ādažu Kultūras centru tuvāk, īpaši  – ekspozīciju Ādažu Vēstures un Mākslas galerijā, kā arī aplūkot izstādi „Mazās gaismas pilis Latvijā”.
    Sākoties pasākuma svinīgajai daļai, visiem bija patīkami iepazīt Ādažus no putna lidojuma, skatot filmu. Ieskatu Kultūras dzīves aktivitātēs Ādažu novadā deva Kultūras centra vadītāja Linda Tiļuga.  Interesantu stāstījumu par Ādažu un bibliotēkas vēsturi sniedza vēsturniece Elita Pētersone. Ar koncertu priecēja Ādažu Mākslas un mūzikas skolas audzēkņi – Dmitrijs Tarasovs un Kitija Blūma, pedagogi – Uģis Roze, Māris Pūris un Kristīne Savicka.
    Klātesošos uzrunāja Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks, Pierīgas reģiona galvenās bibliotēkas vadītāja Daiga Orbidāne, Ādažu bibliotēkas vadītāja Mirdza Dzirniece un citi.
    Noslēdzoties šim gadam, godināja darba jubilārus – tika sveikta Ilmāra Biteniece, kura Siguldas novada bibliotēkā nostrādājusi 25 gadus, un jaunie darbinieki. Atzinība par pašizaugsmi un pilnveidošanos tika izteikta Diānai Straumei (Baldones novada bibliotēka), Dainai Auziņai (Babītes novada pašvaldības filiālbibliotēka Salas pagastā) un Lienei Reniņai (Sējas novada bibliotēka).  Īpašs paldies par darbu tika teikts kolēģēm, kuras 2015.gadā pārtraukušas darba attiecības Agnesei Jakovelei no Olaines novada Jaunolaines bibliotēkas un Inārai Ancikēvičai no Olaines bibliotēkas.
    Pateicība no Ādažu bibliotēkas Ādažu novada domei, Ādažu novada domes priekšsēdētājam Mārim Sprindžukam,  Kultūras centra vadītājai Lindai Tiļugai un darbiniekiem, Ādažu Mākslas un mūzikas skolas vadītājai un pedagogiem, Ādažu vēstures un mākslas galerijas vadītājai Elitai Pētersonei, Port Hotel un Ivetai Līdumai-Mullai un "Latfood" par "Ādažu čipsiem".
    Patiess  prieks par kopā būšanu un pavadīto dienu Ādažos!
    BILDES. 
    Ādažu bibliotēkas kolektīvs
  • Šodien līdz pat plkst.19.00 Ziemassvētku tirdziņš, konkursi, rotaļas, modes dizaineru skate, maizes cepšana uz dzīvās uguns pie Ādažu Kultūras centra! Piedalās projekta “Bildes” grupa “Stipras sievas”, Igetas Gaiķes studija “Tev un man” un tikšanās ar mākslniekiem Igo un Ingu Pērkons.

  • Ādažu vīru vokālais ansamblis Gunāra Freidenfelda vadībā šajās dienās koncertē kopā ar Latvijas estrādes karalieni Margaritu Vilcāni, kura svin savu 75. jubileju. Margaritas Vilcānes jubileja tiek atzīmēta ar trīs koncertiem – Latgales vēstniecībā GORS, Vidzemes koncertzālē “CĒSIS” un jubilejas dienā – 16. decembrī – koncertzālē “RĪGA”.
    Koncertos valda pacilājoša atmosfēra. Vīri kopā ar jubilāri izpilda sava vadītāja, komponista Gunāra Freidenfelda dziesmas “Kaktuss” un “Taču”. Koncertus kuplina daudzas latviešu estrādes zvaigznes. Aicinām apmeklēt Margaritas Vilcānes noslēguma koncertu 16.decembrī koncertzālē "RĪGA".
     

  • Aicinām apmeklēt izstādes decembrī  Ādažu novada bibliotēkā.

    Abonementā

    •    Izstāde  “Pati ar savu vēju”

    Rakstniecei Regīnai Ezerai — 85 (1930–2002)

    •    Izstāde „ Latvji, brauciet jūriņā!”

    Publicistam, sabiedriskajam darbiniekam Krišjānim Valdemāram — 190(1825–1891)

    •    Izstāde „Zvirbulis melnā kleitā”

    Franču dziedātājai Edītei Piafai — 100 (1915–1963)

    •    Izstāde „Kiplinga stāsti – labākā satīra”

    Angļu rakstniekam Džozefam Radjardam Kiplingam — 150 (1865–1936)

    Lasītavā

    •    Izstāde “Uz viegliem sniega pārslu spārniem

                                   pār zemi nolaižas sapnis par cilvēcību….”  /K. Skalbe/

    Adventes laiks, tradīcijas un godi, gaidot Ziemassvētkus un Gadu miju

    Bērnu literatūras nodaļā

    •    Izstāde  “Pāri gadiem…”

    Rakstniecei Zentai Ērglei — 95 (1920–1998)

  • 9. decembrī Ādažu Kultūras centrā pulcēsies Pierīgas reģiona bibliotēku darbinieki, lai atskatītos uz aivadīto gadu un godinātu tos bibliotekārus, kuri šogad snieguši ieguldījumu savas bibliotēkas veidošanā.

    Viesiem būs iespēja aplūkot Ādažu novada no jauna atvērto bibliotēku Gaujas ielā 27B, kas šogad no Ādažu vidusskolas pārcēlās uz jaunām telpām Ādažu centrā, iepazīt Ādažu Kultūras centru tuvāk, īpaši  – ekspozīciju Ādažu Vēstures un Mākslas galerijā, kā arī aplūkot izstādi “Mazās gaismas pilis Latvijā”. Ar koncertu priecēs Ādažu Mākslas un mūzikas skolas audzēkņi, bet ar Ādažu bibliotēku vēsturi iepazīstinās vēsturniece Elita Pētersone. Klātesošos uzrunās arī Pierīgas reģiona Galvenās bibliotēkas vadītāja Daiga Orbidāne, Ādažu bibliotēkas vadītāja Mirdza Dzirniece, Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks un citi. 

  • Smeļoties zināšanas latviešu tautas tradīcijā, senču atstātajā mantojumā, aktualizējot tā nozīmi un lomu šodienas sabiedrībā, 28. novembrī, Ādažu kultūras centrā pulcējās latviskās dzīvesziņas pārstāvji, tradīciju kopas un latviešu kopienas Latviskās dzīvesziņas paSaules SADARBĪBAS SAIETĀ.

    Sadarbības saiets bija viens no jaunā latviešu sadarbības tīkla Latviskās dzīvesziņas paSaule pasākumiem, kas vienoja latviešus ar mērķi nostiprināt latviešu tautai raksturīgo tradīciju, kultūru un dzīvesziņu, tautas ilgtspējas un attīstības stiprināšanai.

    Saietā dalībnieki savstarpēji dalījās gan savā pieredzē, gan smēlās gudrību senču atstātajā mantojumā. Roberts Šilings biedrības „Saulesrits” pārstāvis uzsvēra, ka svarīgi ir mūs senču mantojumu padarīt aktuālu, norādot: „Mantojums ir svēts, taču tam jābūt ir praktiski pielietotam. Zināšanas, bez to praktiskā pielietojuma, ir pilnīgi bezjēdzīgas.”

    Runātāju vidū bija tādas personības kā Maruta Voitkus – Lūkins, Aina un Gvido Tobji, Jānis un Dace Vītoli, Valdis Celms. Saietā ģimeņu folkloras kopa Garataka, Druvienas cilts, kustība Spēkozols, etnobotānikas pārstāvis Ingus Zālītis un Kaspars Strazdiņš, kurš savu dzīvi vada saskaņā ar dabu dalījās pieredzē, rosinot būt aktīviem, atbildīgiem un domāt ilgtermiņā, balstot savu rīcību latviskajā dzīvesziņā. 

    Mūsu senču atstātajā mantojumā mēs varam smelties zināšanas, kurās balstīt savu dzīvi. Tradīcija ir kā latviešu tautas ilgmūžības ceļazīme. Latviskā dzīvesziņa māca lepnumu par piederību senai un nozīmīgai kultūrai un garīgai tradīcijai. Palīdz saprast savas dzīvošanas dziļāko jēgu, paaudžu paaudzē mantotās sakrālās dzīves vērtības un laimes formulu ģimenē, tautā, cilvēcē.

    Valdis Celms, uzrunājot Sadarbības saieta dalībniekus uzsvēra, ka „Tradīcija ir tā, kas palīdz nenomaldīties, tā rāda ceļu”, norādot, ka visvērtīgākais ir tas, ko mēs paši caur savu pieredzi esam pieņēmuši kā savas zināšanas, šādā veidā turpinot Baltu un cilvēces pastāvēšanas ceļu. „Mēs bijām, mēs esam, mēs būsim”, ar šādiem iedvesmojošiem vārdiem, V. Celms noslēdz savu uzrunu.

    Sadarbības saiets ir solis tuvāk mērķim, kuru izvirzījuši jaunā sadarbības tīkla Latviskās dzīvesziņas paSaule veidotāji, proti, Latvijas 100. gadā dāvāt Latvijai latvisku Latviju, ilgtermiņā nodrošinot latviešu tautas pastāvēšanu. Lai sasniegtu šo mērķi latviskās dzīvesziņas pārstāvji tiek aicināti pievienoties sadarbības tīklam, kas redzamā formā izpaudīsies, ka Latviskās dzīvesziņas notikumu un kopienu karte, kas sniegs visaptverošu informāciju, par kopienām, kopām un notikumiem. Karti varēs lietot ikviens, kurš grib veidot savu dzīvu caur latvisko dzīvesziņu. Vairāk par sadarbības tīklu informāciju var meklēt mājaslapā www.latviskadziveszina.lv .

    Sadarbības saietu rīkoja Ādažu Kultūras centra tradīciju kopa „Ābols”, sadarbojoties ar Radošo apvienību DZĪVOTPRIEKS un Latviskās dzīvesziņas paSauli.

    Saieta norise bija iespējama pateicoties sociāli atbildīgiem uzņēmumiem SIA „Kurbads un Ko”, SIA „Spilva”, SIA „Printmix”, grauzdētavai Rocket Bean un citiem.

     

    Latviskās dzīvesziņas paSaule preses centrs

                                                                                        Tālrunis: 29289859; e-pasts: pasaule@latviskadziveszina.lv

  • Ādažu Kultūras centra tradīciju kopa “Ābols” aicina piedalīties Sadarbības saietā, kas norisināsies 28.novembrī plkst.10.00 Ādažu Kultūras centrā. Aicināti piedalīties –  tradīciju kopas un kopienas, tradicionālās kultūras pārstāvji, uzņēmēji, izglītības pārstāvji, kā arī ikviens, kurš redz savu izaugsmi un vēlas savu ikdienu balstīt latviskajā dzīvesziņā.  PROGRAMMA
  • Ādažu novada bibliotēka aicina ikvienu novada iedzīvotāju piedalīties manuskriptu konkursā, ko nu jau trešo reizi rīko apgāds “Jumava” sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību. Šoreiz konkursa nosaukums –  “Mana novada lepnums”.  Ikviens ir aicināts piedalīties šajā konkursā, iesniegt savu manuskriptu vērtēšanai.
     
    Plašāka informācija par manuskriptu konkursu:
    Apgāds “Jumava” sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību izsludinājis manuskriptu konkursa “Mana novada lepnums” trešo kārtu ar mērķi tautas vēsturi un mūsu vecvecāku un vecāku stāstus saglabāt arī nākamajām paaudzēm, celt Latvijas novadu iedzīvotāju pašapziņu un pārliecību, ka tieši viņu novads ir īpašs ar izciliem cilvēkiem, stiprām ģimenēm un dzimtām, spēcīgām un senām tradīcijām.
    Apgāds “Jumava” 22 darbības gadu laikā ir bijis aktīvs kultūrvēsturisko stāstu izdevējs, tāpēc, turpinot grāmatu sēriju par Latvijas kultūrvēsturi, apgāds aicina pašvaldībās dzīvojošos vēsturniekus, literatūras zinātniekus, novadpētniekus un citus aktīvus interesentus, kuri pierakstījuši, veidojuši un saglabājuši informāciju un aprakstus par savu novadu un tā notikumiem, veidot manuskriptus, rakstīt stāstus un iesniegt tos konkursa žūrijai izvērtēšanai.
    Konkursa uzvarētāja manuskripts tiks izdots apgāda “Jumava” grāmatu sērijā par Latvijas kultūrvēsturi, kā arī vēl divi manuskripti saņems apgāda balvas.
  • Lāčplēša dienā, 11.novembrī plkst.19:00, Ādažu Kultūras centrā uzstāsies jauniešu koris “Mundus” un Ādažu brīvās Valdorfa skolas jauktais koris ar koncertu “Caur dziesmu brīvībā”. Diriģente Andra Blumberga. Piedalīsies arī mūziķu grupa Didža Sostes vadībā.
     

  • Izstādes novembrī Ādažu novada bibliotēkā.

    Abonementā

    •    Izstāde „Teici to stundu, to brīdi”
    Komponistam Emīlam Dārziņam — 140 (1875–1910)
    •    Izstāde  „Nezūdošās vērtības”
    Amerikāņu rakstniecei Margaretai Mičelai — 115 (1900–1949)
    •    Izstāde „Franču māksla 18. gs. beigās”
    Franču tēlniekam Ogistam Rodēnam  – 175(1840-1917)
    Franču gleznotājam Klodam Monē – 175(1840-1926)
    •    Izstāde „Piedzīvojumi kopā ar Haklberiju Finu un Tomu Sojeru”
    Amerikāņu rakstniekam Markam Tvenam — 180 (1835–1910)

    Lasītavā

    •    Izstāde  “Mana zeme Latvija”
    11. novembris – Lāčplēša diena
    18. novembris – Latvijas Republikas proklamēšanas diena
    •    Izstāde „Sākot gaidīt Ziemassvētkus…”
    29. novembris – Pirmā Advente

    Bērnu literatūras nodaļā

    •    Izstāde     ,, Zeme rīb, rati klaudz,
                       Kas to zemi rībināja?
                       Nu atbrauca Mārtiņdiena
                       Deviņiem kumeļiem”
    10. novembris – Mārtiņdiena (Tradīcijas, godi)
    •    Izstāde ,, Draudzība ziemeļos”
     9 . – 15. novembris –Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļa
    Krēslas stunda par ceļojuma iespaidiem Islandē.