Attīstības jaunumi
-
Šovasar, līdzīgi kā iepriekšējos gados, daudzi Ādažu iedzīvotāji un atbalstītāji īstenoja dažādus projektus pašvaldības organizētā konkursa “Sabiedrība ar dvēseli 2018” ietvaros. Kopā 1.junijā tika uzsākti 15 projekti: 9 no tiem paredz teritorijas labiekārtošanu un 6 – projektus izglītojošu, kultūras, sporta un sociālo pasākumu attīstībai.Atbilstoši konkursa nolikumam, projektu grupām līdz 10.augustam bija jāiesniedz starpziņojums, kurā bija jāsniedz atskaite par līdz šim paveikto. Dažām projektu grupām īpaši karstā un saulainā vasara traucēja laicīgi uzsākt projekta īstenošanu, tomēr kopumā projektu īstenošana noritēja sekmīgi un atbilstoši plānam. Viena projektu grupa – “Ādažu Brīvās Valdorfa skolas 3.E klase” savu projektu “Funkcionālu paaugstināto dobju – krastu izveidošana, dārzeņu audzēšanai, mācību procesa ietvaros, Ādažu Brīvās Valdorfa skolas parka teritorijā, skolas pagalmā” īstenoja jau jūlija sākumā.
Visi projekti jāīsteno līdz 14.septembrim. Aicinām sekot līdzi informācijai par šo projektu īstenošanu domes mājaslapā un sociālajos tīklos, kā arī iesaistīties projektu grupu organizētajos publiskajos pasākumos! Lai īstenojas viss iecerētais!Projekta vadītāja Inga Pērkone
-
Ādažu novada dome informē, ka 2018. gada 27. marta sēdē pieņemts lēmums Nr. 49 „Par Ādažu novada teritorijas plānojuma un Vides pārskata projekta apstiprināšanu un par saistošo noteikumu Nr. 7 „Ādažu novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” izdošanu”. Paziņojums par saistošo noteikumu pieņemšanu publicēts Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” 2018. gada 13. aprīlī, Nr. 74 (6160).
Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2018. gada 4. jūlija vēstuli Nr. 1-18/5924 Ādažu novada teritorijas plānojums ir īstenojams, sākot no 2018. gada 4. jūlija.
Ar Ādažu novada teritorijas plānojuma materiāliem var iepazīties Ādažu novada Būvvaldē, Būvvaldes darba laikā, Gaujas ielā 33A, Ādažos, Ādažu novadā, pašvaldības interneta vietnē www.adazi.lv, sadaļā Būvniecība/Teritorijas plānojums un valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv.
-
Šogad AS “Sadales tīkls” Pierīgas novados paredzējis atjaunot 36 km garumā vidējā sprieguma elektrolīnijas, 17,6 km garumā pārbūvēt par kabeļu līnijām zemsprieguma elektrolīnijas un rekonstruēt vai izbūvēt jaunas 16 transformatoru apakšstacijas.
Ādažu novadā gada sākumā elektrotīkla pārbūve noslēdzās Muižas ielas apkaimē, kur veikta vidējā sprieguma 20kV gaisvadu elektrolīnijas pārbūve par kabeļu līniju 0,7 km garumā, izbūvēta zemsprieguma kabeļu līnija 0,5 km garumā un gan rekonstruēta, gan izbūvēta jauna transformatoru apakšstacija. Elektrotīkla pārbūve Muižas ielā sākās pagājušajā gadā, uzlabojot elektroapgādi vairāk nekā 2 000 klientu. Šobrīd pilsētas elektrotīkls ir atdalīts no elektrotīkla, kas nodrošina elektroapgādi Muižas ielas apkaimē esošajiem rūpniecības uzņēmumiem. Turklāt elektrolīniju pārbūve veikta vienlaicīgi ar Muižas ielas rekonstrukciju, ko veica pašvaldība. Šāda “Sadales tīkls” un pašvaldību sadarbība ir ieguvums gan “Sadales tīkls”, gan pašvaldībai, gan iedzīvotājiem, jo, savlaicīgi saskaņojot plānotos projektus, var iegūt abpusēji pieņemamus risinājumus, saskaņot darbības, efektīvi izmantot administratīvos resursus, samazināt kopējās projektu izmaksas un izpildes laiku. Elektrotīkla pārbūve ir noslēgusies arī Gaujas ielā, kur no Ozolu līdz Ūbeļu ielai demontēta vidējā sprieguma gaisvadu elektrolīnija 0,8 km garumā un, lai nodrošinātu klientiem drošu elektroenerģijas piegādi Gaujas ielā veikta jaunas transformatoru apakšstacijas izbūve. Elektrotīkla pārbūve vēl norisinās no Lilastes līdz Dūņezeram, kur gar autoceļu A1 Baltezers-Ainaži vidējā sprieguma gaisvadu elektrolīnija tiek pārbūvēta par kabeļu līniju 4,7 km garumā un veikta jaunas transformatoru apakšstacijas izbūve, un Iļķenē, kur tiek atjaunots zemsprieguma elektrotīkls un gaisvadu elektrolīnijas 1,7 km garumā tiek pārbūvētas par kabeļu līnijām.
-
Šobrīd Latvijā aptuveni 85% daudzdzīvokļu ēku neatbilst mūsdienu siltumtehnisko īpašību standartiem, un daudzos gadījumos to tehniskais stāvoklis ir slikts vai pat kritisks. Šādos gadījumos ir nepieciešama visaptveroša ēkas atjaunošana, kas ietver gan vispārēju kapitālo ēkas remontu, gan arī energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus. Ar EPC jeb energoefektivitātes pakalpojuma līguma atbalstu ēkā tiek veikta visaptveroša atjaunošana, kā rezultātā ir iespējams iegūt ne tikai lielākus enerģijas ietaupījumus, bet arī vislabāko rezultātu, padarot ēku ne tikai energoefektīvu, bet arī vizuāli pievilcīgu. Turklāt, energoefektivitātes pakalpojumu sniedzējs visā līguma darbības laikā garantē sasniegtā enerģijas ietaupījuma uzturēšanu, kā arī ēkas regulāru apkopi, lai tā arī pēc 15 vai 20 gadiem pēc atjaunošanas izskatītos kā jauna.
Lai uzlabotu ēku energoefektivitāti un saglabātu mājokļus, liela loma ēku visaptverošā atjaunošanā ir daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem un dzīvokļu īpašniekiem. Tieši dzīvokļu īpašnieki ir tie, kas pieņem lēmumu par ēkas atjaunošanu. Tāpēc ar jautājumu “Vai ēkas atjaunošana un energoefektivitātes uzlabošana ar EPC līgumu ir neizmantota izdevība vai jau zināma un augoša tendence Latvijā?” vērsāmies pie sabiedrības cienījamākās daļas – pensionāriem, kas šobrīd lielā mērā nosaka balsošanas lēmumu dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs, vidēji veidojot 40% no kopējā ēku iedzīvotāju skaita.EPC līguma priekšrocības no iedzīvotāju skatupunkta
Kā svarīgākās EPC līguma priekšrocības iedzīvotājiem, pensionāre Lite Lukše min gala rezultātu – visaptveroši atjaunotu ēku, kurā ir veikti gan energoefektivitātes pasākumi, gan kvalitatīvs kosmētiskais remonts. Savukārt sarunā ar Antru Ozoliņu daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāja par priekšrocībām min ne tikai pagarinātu ēkas mūžu un enerģijas ietaupījumu, bet arī nodrošinātus komfortablus un drošus dzīves apstākļus iedzīvotājiem.
Salīdzinot iedzīvotāju viedokļus ar 2014. gadā veiktajiem Ēku saglabāšanas un energotaupības biroja (ESEB) pētījuma rezultātiem, varam secināt, ka nodrošināts komforts un uzlaboti dzīves apstākļi ir lielākā priekšrocība, ko sniedz EPC līgums daudzdzīvokļu ēku īpašniekiem un iedzīvotājiem. Kosmētiskais remonts un sakārtota apkārtne ir otrais iedzīvotāju ieguvums, veicot visaptverošu atjaunošanu ar EPC līgumu. Tādā veidā tiek piešķirta vērtība ne vien īpašumam, bet arī apkārtnei.
Papildus visam iepriekšminētajam, EPC līgums nodrošina iedzīvotājiem samazinātu risku, jo energoefektivitātes pakalpojuma sniedzējs veic visus līgumā atrunātos projekta īstenošanas pakalpojumus un uzņemas visus ar tiem saistītos riskus, kā arī garantē enerģijas ietaupījumu 15-20 gadu garumā, kopš EPC līguma slēgšanas brīža.
Zema informētība un tehnisko zināšanu trūkums sabiedrībā ir lielākie šķēršļi, kas attur iedzīvotājus no pozitīva lēmuma pieņemšanas par ēkas visaptverošu atjaunošanu ar EPC līgumu. Tieši informācijas trūkums rada iedzīvotājiem bailes iesaistīties projektā. Ja iedzīvotāji vairāk apzināsies EPC līguma priekšrocības, arī sabiedrība kļūs drošāka un gatava vairāk iesaistīties šādos ēku atjaunošanas projektos.Ja vēlieties uzzināt vairāk par ēku visaptverošu atjaunošanu, sazinieties ar Ādažu novada domes energopārvaldnieku Anriju Zēbergu (anrijs.zebergs@adazi.lv), vai apmeklējiet vietni www.sharex.lv, sadaļu Pašvaldības – Ādaži.
Rakstu sagatavoja projektu vadītāja Sanda Kaša sadarbībā ar ESEB
-
Jau ziņots, ka Ādažu pirmsskolas izglītības iestādes energoefektivitātes paaugstināšanai Ādažu novada dome 23.11.2017. Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA) iesniedza projekta “Ādažu pirmsskolas izglītības iestādes energoefektivitātes paaugstināšana” (Projekts) iesniegumu.
Izvērtējot iesniegumu un tā precizējumus, CFLA 06.06.2018. atsūtīja informāciju, ka Projekta iesnieguma precizējumi ir saskaņoti un 08.06.2018. dome ar CFLA noslēdza vienošanos par Projekta īstenošanu.
Projekts tiks līdzfinansēts no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldības ēkās” ietvaros.
Plānotās kopējās indikatīvās Projekta izmaksas ir 972 061,62 EUR, t.sk.,
- ERAF finansējums – 451 000,00 EUR;
- valsts budžeta dotācija – 71 770,58 EUR;
- pašvaldības finansējums – 406 699,96 EUR.
Projekta ietvaros plānotās darbības:
- ēkas nesiltināto ārsienu siltināšana;
- ēkas pagraba pārseguma siltināšana (vietās, kur tas ir iespējams bez komunikāciju demontāžas);
- ēkas bērnudārza daļas cokola (zem zemes līmeņa esošo sienu) siltināšana;
- ēkas bērnudārza daļas savietotā jumta siltināšana;
- ēkas bērnudārza daļas divslīpju jumta (bēniņu grīdas) daļas papildus siltināšana;
- ēkas nemainīto ārdurvju nomaiņa pret jaunām siltinātām durvīm;
- ēkas nemainīto logu nomaiņa pret trīsstiklu pakešu logiem.
Projektu plānots īstenot laika posmā no 2018.gada jūnija līdz 2019.gada decembrim (ēkas siltināšanas darbi plānoti 2019.gada vasarā).
-
Šodien Ādažos uzsākta skolas jaunās ēkas karkasa būvniecība. Līdz šim jau izveidots pamata laukums ar teju 400 pāļiem 14m dziļumā, kā arī veikti demontāžas darbi, pārliktas komunikācijas, veikta zemes plenēšana, testa pāļu izbūve un testēšana.
Klātesot Izglītības un zinātnes ministrijas Struktūrfondu departamenta vecākajam ekspertam Edgaram Lorem, Ādažu vidusskolas direktorei Dacei Dumpei un būvniekam, SIA “MONUM” valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam, Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks svinīgi atklāja skolas būvniecības sākumu.
Plānots, ka skolas jaunā ēka darbu varēs uzsākt 2019./2020. mācību gadā, savukārt skolas ēkas otrās kārtas (sporta zāles) un trešās kārtas (specializēto mācību kabineti) būvniecība paredzēta līdz 2022. gada decembrim. Skolas jaunā ēka paredzēta 1.-4. klašu skolēniem, bet esošo Ādažu vidusskolas ēku turpinās izmantot 5.-12. klašu skolēni.
“Jaunā skola nav tikai ēka, tā būs vieta, kur mazie ādažnieki iegūs zināšanas, dzīves skatījumu un vērtības, kas būs viņu dzīves pamatā,” atklāšanas pasākumā pauda Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks.
“Mūsdienīga un jaunajām izglītības metodēm atbilstoša mācību vide ir viens no stūrakmeņiem labākai izglītībai. Esam gandarīti, ka mēs kā būvnieki varam būt daļa no šobrīd valstī notiekošajām pārmaiņām izglītības sistēmā un ar savu darbu nodrošināt skolēniem Ādažu novadā kvalitatīvu un modernu mācību vidi,” norāda MONUM valdes priekšsēdētājs Māris Ozoliņš.
Kā iepriekš ziņots, skolas jaunās ēkas pirmās kārtas būvniecība izmaksās 10,5 milj. eiro bez PVN jeb 1422 eiro/m² bez PVN. Noslēdzoties konkursa “Skolas būvdarbi Ādažos” iepirkumam, būvniecības līguma slēgšanas tiesības tika piešķiras SIA “Monum”. Atbilstoši SIA “Nams” izstrādātajam būvprojektam “Jauna skolas ēka Ādažos”, skolas jaunās ēkas pirmās kārtas platība ir 7282,5m2, un tās ietvaros tiks izbūvēti 32 mācību kabineti.
Lai samazinātu ekspluatācijas izmaksas, ēka izprojektēta ar augstiem energoefektivitātes rādītājiem. Būvdarbiem paredzētais termiņš – 15 mēneši.
Skolas jaunās ēkas būvniecība notiek, īstenojot projektu “Vispārējās izglītības iestādes mācību vides uzlabošana Ādažu novadā”, piesaistot Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” specifiskā atbalsta mērķa 8.1.2. “Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” ietvaros.
Vairāk foto galerijā te:
-
Lauku atbalsta dienests 6.aprīlī apstiprināja Ādažu novada domes atbalsta pasākuma “Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos” ietvaros iesniegto projekta “Laveru ceļa grants seguma pārbūve Ādažu novadā” iesniegumu.
Projekta mērķis ir uzlabot publisko ceļu infrastruktūras kvalitāti lauku teritorijās, veicinot uzņēmējdarbību un saglabājot apdzīvotību.
Laveru ceļa grants seguma pārbūves darbus plānots uzsākt šī gada maijā, veicot brauktuves segas konstrukcijas, nobrauktuvju un caurteku izbūvi, izvietojot signālstabiņus, uzstādot ceļa zīmes un labiekārtojot teritoriju.
Būvdarbi tiks veikti Laveru ceļa posmā no 0,84km līdz 1.84km.
Projekta kopējās izmaksas plānotas 198 092 eiro apmērā, tajā skaitā Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīistībai finansējums– 174 485 euro.
-
Lai sniegtu visu iespējamo atbalstu projektu iesniedzējiem projektu iesniegumu pieņemšanas 3.kārtas ietvaros, 2018.gada 30.aprīlī plkst. 12.00 Ādažos, Gaujas ielā 33A, Kultūras centrā, Mākslas un vēstures galerijas telpās tiks rīkots informatīvais seminārs.
Biedrība “Gaujas Partnerība” 2018.gada 15.martā izsludināja projektu iesniegumu pieņemšanas 3.kārtu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam apakšpasākuma 19.2. “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” ietvaros apstiprinātās sabiedrības virzītās vietējās attīstības stratēģijas ieviešanai aktivitātē 19.2.1. “Vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvas”.
-
Foto: Raimonds Birkenfelds
28.martā tika nosauktas 2017.gada labākās būves Latvijā un projekts “Gaujas ielas pārbūve Ādažos” ieguva augsto godalgoto 2.vietu nominācijā “Inženierbūve”. Pirmo vietu šajā nominācijā ieguva Valsts galvenā autoceļa A10 Rīga – Ventspils posmos 20.06km – 23.84km un 36.49km – 38.57km segas pārbūve (pastiprināšana), savukārt trešo – Valsts galvenā autoceļa A3 Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža (Valka) posma 60,20km – 79,45km segas pārbūve.
Šogad skatē tika pieteikta 81 būve astoņās nominācijās: Publiskā jaunbūve; Dzīvojamā jaunbūve; Pārbūve; Atjaunošana; Restaurācija; Inženierbūve; Ainava; Būve ārzemēs. Otrajai kārtai žūrija izvirzīja 78 būves, bet trešajai kārtai, finālam, 43 būves. Skates otrās kārtas laikā žūrija devās astoņas dienas ilgos braucienos pa visu Latviju, novērtēja būves dabā un tikās ar būvniekiem.
Skati „Gada labākā būve Latvijā 2017” organizē Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība sadarbībā ar 15 nozares sabiedriskajām organizācijām. Skate tika organizēta jau divdesmito reizi un ir viens no Latvijas simtgades oficiālajiem notikumiem.
Skates „Gada labākā būve Latvijā 2017” žūrijas sastāvā bija 44 augstas raudzes eksperti no 23 nozares sabiedriskajām organizācijām, publiskās pārvaldes institūcijām un augstskolām. Skate tiek balstīta uz precīzi definētiem kvalitātes kritērijiem.
Ar skates norisi un dalībniekiem vairāk iepazīties iespējams mājas lapā: www.gadabuve.lv
Foto: gadabuve.lv
-
2018. gada 6. februāra Ādažu novada domes ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums par projekta “Novērst plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu Ādažu novadā, 1. daļa” pieteikuma precizēšanu. Projekta 1. daļas ietvaros plānots īstenot Ādažu centra poldera esošā dambja un krājbaseina atjaunošanu, centra poldera sūkņu stacijas pārbūvi, kā arī krastu stiprinājumu izbūvi posmā no A-1 līdz Kadagas tiltam izskalojuma vietās. Projekta 1.daļas ietvaros netiks īstenota Upmalu aizsargdambja pārbūve un Gaujas labā krasta nostiprinājums. Tas tāpēc, ka saņemts negatīvs atzinums no Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes, plānotie būvdarbi kļuvuši dārgāki, kā arī viens no zemes īpašniekiem, kura īpašumu šķērso plānotā aizsargdambja trase, nesaskaņo dambja izbūvi. Papildu tika pieņemts lēmums par projekta “Novērst plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu Ādažu novadā, 2. daļa” uzsākšanas atlikšanu uz 2019.gadu, ņemot vērā projekta 1. daļas plānoto sadārdzinājumu, kā arī dēļ domes uzņemtajām saistībām esošajos un plānotajos Eiropas Savienības fondu projektos.
![email](mailto:?subject=Pieņemts lēmums par precizējumiem projekta “Novērst plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu Ādažu novadā” aktivitātēs un laika grafikā&body=2018. gada 6. februāra Ādažu novada domes ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums par projekta “Novērst plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu Ādažu novadā, 1. daļa” pieteikuma precizēšanu. Projekta 1. daļas ietvaros plānots īstenot Ādažu centra poldera esošā dambja un krājbaseina atjaunošanu, centra poldera sūkņu stacijas pārbūvi, kā arī krastu stiprinājumu izbūvi posmā no A-1 līdz Kadagas tiltam izskalojuma vietās. Projekta 1.daļas ietvaros netiks īstenota Upmalu aizsargdambja pārbūve un Gaujas labā krasta nostiprinājums. Tas tāpēc, ka saņemts negatīvs atzinums no Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes, plānotie būvdarbi kļuvuši dārgāki, kā arī viens no zemes īpašniekiem, kura īpašumu šķērso plānotā aizsargdambja trase, nesaskaņo dambja izbūvi. Papildu tika pieņemts lēmums par projekta “Novērst plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu Ādažu novadā, 2. daļa” uzsākšanas atlikšanu uz 2019.gadu, ņemot vērā projekta 1. daļas plānoto sadārdzinājumu, kā arī dēļ domes uzņemtajām saistībām esošajos un plānotajos Eiropas Savienības fondu projektos.
<img class="alignnone size-medium wp-image-72771" src="https://old.adazi.lv/wp-content/uploads/2019/05/LV_ID_EU_logo_ansamblis_ERAF_RGB-700x145.png" alt="" width="700" height="145" />){kind=link}