Ādažu novads

Lai izzinātu labākos prakses piemērus, Ādažu novada pašvaldības priekšsēdētāja Karīna Miķelsone ar Attīstības nodaļu un pašvaldības speciālistiem šodien devās darba vizītē uz Salaspili, apmeklējot jauno pirmsskolas izglītības iestādi un tās struktūrvienību “Septītais bērnudārzs”. Vizītes laikā vadība un speciālisti iztaujāja Salaspils pašvaldības vadību un speciālistus par jaunās pirmsskolas izglītības iestādes projektēšanu, būvniecību, izaicinājumiem un ikdienas darba organizēšanas jautājumiem. Vizītes mērķis bija aizgūt labākos risinājumus, plānojot jaunu izglītības iestādi Ādažu novadā.

Ādažu novads, kas teritorijas platības ziņā ir otrs mazākais novads Latvijā, ir arī viens no “jaunākajiem” novadiem – iedzīvotāju vidējais vecums tajā ir 39 gadi. Vecumā līdz 6 gadiem ir katrs desmitais Ādažu novada iedzīvotājs – 2022.gada sākumā tie bija 2077 bērni.

Ādažu novadā 2022.gada 1.jūlijā bija deklarēti 23803 iedzīvotāji. Un kā liecina informācija par iedzīvotāju skaita izmaiņām iepriekšējos gados, šim rādītājam ir tendence pastāvīgi palielināties – vidēji par 3,7% gadā.

Kā informējām iepriekš, lai iespējami efektīvāk risinātu problēmu ar vietu pieejamības ierobežojumiem gan pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs, gan vispārējās izglītības iestādēs mūsu novadā, pašvaldība Podniekos paredz izveidot jaunu izglītības iestādi, kas sniegtu pakalpojumus gan pirmsskolas izglītībā, gan arī vispārējā izglītībā.

Ādažu novada pašvaldība pagājušajā gadā veica tehniski sociāli ekonomiskā pamatojuma izstrādi efektīvai pirmsskolas izglītības pakalpojumu sniegšanas modeļa attīstībai novadā. Kā optimāls risinājums tika piedāvāts izveidot jaunu pirmsskolas izglītības iestādi Podniekos.

Izvērtējot dažādas alternatīvas efektīvākā pirmsskolas izglītības pakalpojuma sniegšanas modeļa noteikšanai, tika ņemti vērā dažādi faktori. Viens no būtiskākajiem faktoriem bija ģeogrāfiskais un tieces areāls ar lielāko pirmsskolas vecuma bērnu skaitu noteiktās apdzīvotās vietās un rindā esošajiem bērniem pēc noteiktas apdzīvotas vietas. Ne mazāk svarīgs faktors bija arī fakts, ka Ūbeļu ielā 18 pašvaldībai pieder nekustamais īpašums, kas 2021.gadā tika iegādāts tieši izglītības funkciju nodrošināšanai.

Šodien Ādažu novada pašvaldības vadība – domes priekšsēdētāja Karīna Mikelsone kopā ar vietniekiem Genofevu Kozlovsku un Valēriju Bulānu, kā arī pimsskolas izglītības iestādes “Piejūra” vadītāju Antru Krastu un Izglītības nodaļas vadītāju Aija Kalvāni devās labās prakses apmaiņas vizītē, lai iepazītos ar jauno un energoefektīvo Jaunmārupes bērnudārzu “Zīļuks”, tā izveides gaitu, to plānojot, projektējot, būvējot un iekārtojot, kā arī ar esošo situāciju, bērnudārzam uzsākot savu darbību.

Bērni Ukrainā, Slobožanskas bērnudārzos, saņēmuši dāvanas, ko ar mīlestību sagatavoja mūsu pirmsskolas izglītības iestāžu bērni, vecāki, pedagogi un darbinieki. Kā vēstījām iepriekš, mūsu novada priekšsēdētāja Karīna Miķelsone tikās ar Edgaru Pilipaiti, Šaķu pilsētas vadītāju Lietuvā, lai nodotu visas sagatavotās dāvanas, un tās tālāk varētu doties ceļā uz Слобожанська територіальна громада, kas ir mūsu novada sadraudzības pilsēta. Ādažu novada domes priekšsēdētāja Karina Mikelsone pateicas pirmsskolas izglītības iestādēm, pedagogiem, darbiniekiem, vecākiem un bērniem par labestību un sirds siltumu. Paldies Ādažu vidusskolas pirmsskolas izglītības iestādei, Ādažu novada Kadagas pirmsskolas izglītības iestādei “Mežavēji”, pirmsskolai “Piejūra” un Ādažu pirmsskolas izglītības iestādei “Strautiņš”!

Lai stiprinātu Latvijas sabiedrības pilsonisko kompetenci, motivējot rīkoties un ieviest pārmaiņas profesionālajā un personiskajā darbībā, izsludināta pieteikšanās mācībām Demokrātijas akadēmijā. Pieteikties dalībai tiek aicināti pārstāvji no valsts institūcijām un pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām, kā arī aktīvi iedzīvotāji visā Latvijas teritorijā. Pieteikšanās ir atvērta līdz 2023. gada 8. janvārim, aizpildot pieteikuma anketu ŠEIT!

 Īpaši izstrādāta mācību programma “Demokrātijas akadēmija” pilsoniskās kompetences stiprināšanai mācību dalībniekiem sniegs jaunas zināšanas, iespēju pilnveidot savas personiskās un profesionālās kompetences, uzdrošināties līdzdarboties, iedvesmoties no reāliem pieredzes stāstiem, viedokļu līderiem un savas jomas profesionāļiem.

Mācības Demokrātijas akadēmijā iekļauj:

• 4 daudzveidīgas un informatīvi bagātas mācību dienas Rīgā ar nodarbībām no vadošajiem Latvijas ekspertiem;
• Vismaz 4 nodarbību dienas ar praktisku, ikdienā pielietojamu un izmantojamu prasmju apguvi katrā no Latvijas reģioniem;
• Dalībnieku savstarpējas pieredzes apmaiņas, tikšanās, diskusijas, viedokļu apmaiņas ar citiem dalībniekiem, praktiķiem un ekspertiem.

Demokrātijas akadēmijā plānots uzņemt 200 dalībniekus. Mācības ir bez maksas, tās notiks no 2023. gada janvāra līdz jūnijam. Demokrātijas akadēmijas atklāšana un pirmā nodarbību diena notiks 2023. gada 30. janvārī, Rīgas pilī. Katram akadēmijas absolventam tiks izsniegta apliecība par mācību programmas apgūšanu.

Vairāk par Demokrātijas akadēmiju informatīvajā materiālā ŠEIT!

Demokrātijas akadēmijas mērķis ir stiprināt Latvijas sabiedrību un tās ilgtspēju, uzlabojot sabiedrības prasmes un zināšanas par pilsoniskās sabiedrības jautājumiem, stiprinot vietējo līderu, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un publiskās pārvaldes kapacitāti, pilsoniskas sabiedrības aktivitātēs iesaistot jaunus dalībniekus un stiprinot viņu kompetences, uzlabojot kvalitatīvas analītiskās informācijas un mācību materiālu pieejamību, kā arī sekmējot sadarbību un uzticību starp dažādiem sektoriem un arī NVO un pilsoniskās sabiedrības vidū.

Demokrātijas akadēmijas veidošanā un īstenošanā apvienojušies gan publiskā sektora pārstāvji, gan virkne nevalstisko organizāciju Latvijā. To īsteno biedrība “Latvijas Lauku forums” sadarbībā ar Latvijas Pilsonisko aliansi, Dienvidlatgales NVO atbalsta centru, Kurzemes NVO centru, Valmieras novada fondu un Zemgales NVO centru.

Kontaktinformācija

Inga Koleča, Latvijas Lauku forums

+371 29220892   |    info@laukuforums.lv

Līdz 27.decembrim uz e-pasta adresi ap@vvd.gov.lv vai pa pastu: Valsts vides dienests, Rūpniecības iela 23, Rīga, LV-1045, var iesniegt atsauksmes vai priekšlikumus par SIA “POLITECH” paredzēto rūpniecisko darbību Jaunkūlu ielā 21, Ādažos, par ķīmisko produktu jaukšanu un fasēšanu. Uzņēmuma plānotie saražotās produkcijas veidi:
– Mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļi – 1500 t/gadā;
– Mitrināšanas piedevas (ūdens bāzes) – 288 t/gadā;
– Ofseta iespiedplašu attīstītāji (ūdens bāzes) – 684 t/gadā;
– Iepirkto ķīmisko vielu un maisījumu fasēšana – 912 t/gadā.
Produkcijas ražošanai tiks izmantotas šādas vielas un maisījumi:
– Ogļūdeņraži – līdz 1100 t/gadā;
– Glikoli – līdz 300 t/gadā;
– Spirti – līdz 900 t/gadā;
– Sāļi – līdz 130 t/gadā;
– Piedevas – līdz 170 t/gadā.
Ūdens apgāde līdz 1100 m3 gadā jeb 4,23m3 dienā tiks nodrošināta no teritorijā esošā ūdensapgādes urbuma (VĢD ident.Nr.21125).
Uzņēmuma darbības rezultātā radīsies līdz 30m3 sadzīves notekūdeņu. Tie bez attīrīšanas tiks novadīti iznomātāja kanalizācijas sistēmā ar tālāku novadīšanu pilsētas centralizētajā kanalizācijas sistēmā. Ražošanas notekūdeņi radīsies no osmozes attīrīšanas iekārtas ūdeņiem līdz 276m3 gadā. Šāda veida ūdeņi ir nosacīti tīri un bez attīrīšanas tiks novadīti iznomātāja kanalizācijas sistēmā. Objekta apkurei ir uzstādīts viens siltumģenerātors Automātika TTC 2000 ar maksimālo ievadīto siltuma jaudu līdz 17 kW.

Valsts vides dienesta Atļauju pārvalde uzsāk ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtēšanu ķīmisko produktu sajaukšanai un fasēšanai Jaunkūlu ielā 21, Ādažos, Ādažu novadā.
Valsts vides dienesta Atļauju pārvaldes informatīvais paziņojums pilnā apjomā aplūkojams te: INFORMATĪVAIS PAZIŅOJUMS

Carnikavas Novadpētniecības centra komplekss ar piegulošo teritoriju un Gaujas upes līkumiem veido skaistu ainavu, kas raksturo cilvēka un dabas mijiedarbību arī mūsdienās. Pirms 10 gadiem izveidota replika 1851.gadā būvētajai zvejnieku un pārcēlāju mājai “Cēlāji”, kas šodien ir iemīļota vietējās kopienas pulcēšanās vieta. Šodien te ikviens var iepazīt Carnikavas pagasta veidošanās vēsturi, tradīcijas un īpašo nēģu zvejas arodu cauri gadsimtiem. Carnikavas Novadpētniecības centrs organizē ekskursijas un  izzinošus pasākumus par nēģu zveju, iepazīstinot dažāda vecuma apmeklētājus ar zvejnieku sadzīvi un tradīcijām un rīkojot dažādus pasākumus (Nēģu svētkus, Lieldienu, Ziemassvētku, Līgo svētku, Baltā galdauta svētku aktivitātes u.c.). Centrs vietējai kopienai ir mīļa un nozīmīga pulcēšanās vieta, kā arī  tūristu un viesu piesaistes punkts. Gaujas posmā no Carnikavas līdz Rīgas jūras līcim skatāmie gleznainie loki ir skaisti visos gadalaikos, šeit izveidota gājēju taka un promenāde. Līdz šai dienai ir saglabājies Gaujas grīvas dabiskais izskats, tā sniedz ne tikai estētisku baudījumu, bet arī piedāvā  daudzveidīgas atpūtas iespējas (putnu vērošanu, makšķerēšanu, izbraucienus ar laivām). Gauja ir viena no retajām Latvijas lielajām upēm, kuras ieteka ir pilnīgi dabiska.

Šā gada 24. augusta Ādažu novada pašvaldības domes sēdē tika pieņemti saistošie noteikumi “Lokālplānojums, ar kuru groza teritorijas plānojumu nekustamā īpašuma “Lībieši 4” (kadastra Nr. 8044 013 0549), Baltezerā, Ādažu pagastā, Ādažu novadā, teritorijā, grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi.” Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprinātas lokālplānojuma, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu un grafiskās daļas saistošās daļas. Šī dokumenta  izstrādes pamatojums bija ūdensinventāra pakalpojumu sniegšanai paredzētas ēkas būvniecība autoceļa A1 attīstībai rezervētā teritorijā. Iecerei tika saņemts nepieciešamais LVAS “Latvijas valsts ceļi” saskaņojums. Taču plānošanas procesā par motorizētu kuģošanas līdzekļu aizliegšanu ezerā aktīvi iesaistījās apkaimes iedzīvotāji. Iedzīvotāju iebildumi bija vērsti pret veiksērfa laivas izmantošanu, kuras radītā viļņošanās, ja tā brauc tuvu krastam, pastiprina krasta eroziju un bojā īpašnieku izveidotās laipas. Agrāk Mazo Baltezeru dēvēja par kluso, jo tas tika izmantots Rīgas ūdensgūtnes pazemes krājumu papildināšanai, un vēl nesen tā izmatošanai pastāvēja dažādi ierobežojumi. Šodien ezera laukums ir 198.7ha un tā vidējais dziļums ir 4.6m, bet sateces baseina laukums 3.5 km² Krasti ir blīvi apdzīvoti, un vasaras sezonā tas tiek aktīvi izmantots atpūtai. Tāpēc 2017. gadā biedrība “Latvijas Ezeri” un Latvijas Hidroekoloģijas institūts pēc pašvaldības pasūtījuma izstrādāja  “Ādažu novada virszemes ūdensobjektu apsaimniekošanas un izmantošanas koncepciju”, kas sniedza ieteikumus publisko ūdeņu turpmākai izmantošanai, tostarp ūdeņu un tiem piegulošo teritoriju izmantošanai aktīvai atpūtai (galvenokārt publiskās peldvietas) un ūdenssportam (airu laivas, vējdēļi, buru laivas, motorizēti ūdens transportlīdzekļi) nodrošināšanai un veicināšanai, tostarp arī jaunu, publiski pieejamu piestātņu izveidei. Šodien pašvaldībā publisko ūdeņu apsaimniekošanu noteikta gan Ādažu novada teritorijas plānojuma apbūves noteikumos, gan Mazā Baltezera ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumos, gan pašvaldības saistošajos noteikumos Carnikavas pagastā. Vienotu  noteikumu izstrāde ir aktuāla arī  citās pašvaldībās, tāpēc arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nupat ir izveidojusi darba grupu ūdeņu, tai skaitā publisko ūdeņu, apsaimniekošanas un finansēšanas risinājumu izvērtēšanai.

! Lai diskutētu, kā dažādām sabiedrības grupu interesēm sadzīvot ar jauniem sporta veidiem un atpūtas iespējām, kā arī izveidotu vienādu pieeju visā jaunā novada teritorijā, pašvaldība aicinā iedzīvotājus pieteikties darba grupai “Par publisko ūdeņu izmantošanas un apsaimniekošanas noteikumu izstrādi Ādažu novada pašvaldībā”.