Siguļu pirmsskolas izglītības iestāde “Piejūra”, Ekoskolas programmas īstenošanas ietvaros aicina ikvienu 17. februārī uzvilkt siltu džemperi un piedalīties starptautiskajā un Latvijas Vides fonda ikgadējā akcijā. “Silto džemperu dienas” mērķis ir izglītot sabiedrību par klimata pārmaiņām un veicināt videi, klimatam draudzīgākus paradumus.
Ādažu novada pašvaldība rīko elektronisko izsoli ar augšupejošu soli pašvaldības īpašumā esošajai kustamajai mantai – cirsmai īpašumā “Ūdensrožu parks”, kadastra numurs 8044 005 0102 (zemes vienības kadastra apzīmējums 8044 005 0622), nogabalos Nr.16, Nr.17, Nr.18, Nr.22, Nr.23 un Nr.24 un īpašuma “Ādažu novada meži”, kadastra numurs 8044 010 0098 zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8044 00 50103 nogabalos Nr.1, Nr.2, Nr.3, Nr.4, Nr.5 un Nr.6, kā arī zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8044 005 0104 nogabalā Nr.1 un zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8044 014 0127 nogabalos Nr.1, Nr.2.
2022.gada janvārī noslēdzās projekta “Eiropas pilsētas veicina starpkultūru dialogu un cīņu pret migrantu un minoritāšu diskrimināciju” īstenošana. Projekta mērķis bija veicināt izpratni par ES kultūras vides bagātību un popularizēt tādas svarīgas Eiropas vērtības, kā plurālisms un iecietība, ko veicina starpkultūru apmaiņa, tādējādi sekmējot cieņpilnas, dinamiskas un daudzšķautņainas Eiropas identitātes attīstību. Galvenā projekta prioritāte bija starpkultūru dialoga veicināšana starp dažādām kopienām un pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem Eiropā, diskriminācijas novēršana un cīņa pret migrantu un minoritāšu grupu stigmatizāciju.
Ar Ādažu novada pašvaldības domes 2021.gada 22.decembra lēmumu Nr.266 “Par nekustamā īpašuma Pūcītes ielā 8 detālplānojuma nodošanu publiskajai apspriešanai”.
Zemessardzes 1. Rīgas brigāde aicina Rīgas pilsētas, Pierīgas novadu un Bauskas novada iedzīvotājus pievienoties Zemessardzei savai darba, mācību vai dzīvesvietai tuvākajā bataljonā.
4. februārī tiek atzīmēta Pasaules Pretvēža diena, kuras mērķis ir veicināt iedzīvotāju izpratni un papildināt zināšanas par ļaundabīgiem audzējiem un onkoloģisko slimību profilaksi. Vismaz viena trešdaļa izplatītāko vēža veidu (kolorektālais, krūts, prostatas u. c.) ir novēršami, īstenojot dažādus profilakses pasākumus. Tādēļ šogad Pasaules Pretvēža dienas ietvaros Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ir izvēlējies pievērst uzmanību tieši onkoloģisko slimību profilaksei.
Valsts Heraldikas komisija apstiprinājusi un no šodienas, 2. februāra, līdz ar publicēšanu “Latvijas Vēstnesī” ir oficiāli stājies spēkā Ādažu novada ģerbonis!
Paldies novada iedzīvotājiem, kuri piedalījās aptaujā un iesūtīja priekšlikumus! Iedzīvotāju iesūtītās idejas – ģerbonī akcentēt Ādažu novada “ūdens bagātības, Gauju, jūru un ezerus”- kā unikālu novada simbolu iekļāvām jaunajā ģerbonī. Paldies par atsaucību!
Pašvaldības izsludinātajā iedzīvotāju aptaujā lielāko atbalstu ieguva pirmais variants ar dzirnavu ratu un Dortmaņa lobēliju, un otrais variants, kurā attēlota Dortmaņa lobēlija ar Gaujas ieteku jūrā. Uzklausot Valsts Heraldikas komisijas ieteikumus, pašvaldība nolēma apstiprināšanai virzīt otro variantu, atbilstoši rekomendācijām, nedaudz to pilnveidojot.
“Ādažu novada pašvaldības piedāvātajās ģerboņa skicēs atrasts unikālais, kas vieno Ādažus un Carnikavu, turklāt nav nekur citur Latvijā. Šie simboli ir Gaujas ieteka jūrā un Dortmaņa lobēlija, kas aug abu pagastu teritorijā,” norāda Valsts Heraldikas komisijas pārstāve, mūsu novadniece Ramona Umblija.
Ādažu novada ģerbonis ir pirmais apstiprinātais ģerbonis pēc teritoriālās reformas Latvijā. Heraldiskais mākslinieks Edgars Sims ģerbonī izmantojis trīs krāsas – zilu, sudraba un zelta. Uz zilās smailes, kas simbolizē Gaujas satikšanos ar jūru, attēlota mūsu teritorijai unikālā Dortmaņa lobēlija.
Ģerbonis nav logo vai tikai skaists attēls. Izprotot heraldisko figūru nozīmi ģerbonī, iepazīsim un izzināsim Ādažu novada unikālos simbolus, jo tādu nav nekur citur Latvijā. Tuvākajā laikā turpināsim iepazīstināt ar novada jaunā ģerboņa simboliem.
Līdzīgi kā nošu valoda mūzikā, arī heraldikai ir sava simbolu valoda. Krāsa ir daļa no tās.
Ko simbolizē trīs krāsas ģerbonī?
Sudrabs simbolizē patiesību un atklātību, zelts – cēlsirdību un bagātību, savukārt zilā krāsa ir Gaujas un jūras satikšanās vieta, kas norāda arī uz ūdens bagātību novadā.
Vai iespējami citi simbolu skaidrojumi?
Simbolu valodu var vispārināt, lai katrs ģerbonī atrastu sev būtisko. Vērīgākie ģerbonī pamanīs burta “Ā” veidolu ar garumzīmi, raisot asociāciju ar “Ādažu novads”. Zelta krāsas lobēlija simbolizē cēlsirdīgu rīcību, saudzējot dabu. Divi lobēlijas ziedi ģerbonī sargā trešo – mazo, trauslo, vēl neizplaukušo pumpuru. Līdzībās runājot – ģimenes (māte, tēvs, bērns) simbols, kas Ādažu novadā ir mūžīga vērtība. Lai jaunais novada ģerbonis rada prieku un lepnumu par vietu, kurā dzīvojam!
Iepriekšējie – Carnikavas un Ādažu ģerboņi, nav pazuduši, bet ar nelielām korekcijām ģerboņa vairogā turpmāk kalpos kā Carnikavas un Ādažu pagastu ģerboņi. Valsts Heraldikas komisija tos apstiprināja 2021. gada 27. decembrī.