Jaunumi novadā
-
Decembra sākumā Ādažu novada Būvvalde saņēma Alderu ciema iedzīvotāju vēstuli, lūdzot būvvaldi publiski informēt par kājāmgājēju pārvietošanās iespējām atjaunotā Gaujas – Baltezera kanāla abos krastos, kā arī lūdzot izvērtēt Gaujas – Baltezera kanālā veikto būvdarbu ietekmi uz iedzīvotāju interešu aizskārumu un nepieciešamības gadījumā paredzēt aizsargjoslas un tauvas joslas korekciju aprakstu.Ādažu novada būvvalde publiski (ar “Ādažu Vēstis” starpniecību) informē, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “virszemes ūdensobjektam, kura krasts mākslīgi pārveidots (uzbērts, nostiprināts ar mākslīgiem nostiprinājumiem), aizsargjoslu nosaka no pārveidotā krasta vai nostiprinājuma ārējās malas ne mazāk kā 10 metru platā joslā.”[1] Tāpat kanālam, pamatojoties uz Zvejniecības likumu, ir noteikta 10m plata tauvas josla. Tā ir sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kājāmgājējiem. Kājāmgājēji tauvas joslā var pārvietoties bez iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku.
Kanāls – valsts nozīmes meliorācijas sistēma
Atbilstoši Meliorācijas likumam Gaujas − Daugavas kanāls ir arī valsts nozīmes meliorācijas sistēma, kam noteikta 10m plata ekspluatācijas aizsargjosla, lai nodrošinātu piekļuvi tā kopšanai, remontam vai pārbūvei. Tās uzturēšanu un ekspluatāciju šobrīd nodrošina valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”, kas arī veica kanāla pārbūvi, izmantojot tam 3 372 849.17 eiro lielu budžeta finansējumu, no kā 2 866 921.79 eiro bija Eiropas Savienības Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta līdzekļi. Projektu paredzēts pabeigt 2021. gada martā. Pēc tā pabeigšanas vēl 5 gadus valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” nodrošinās būves uzraudzību un apsaimniekošanu.
20m plata aizsargjosla
Tāpat atbilstoši Aizsargjoslu likumam un Ādažu novada domes saistošajiem noteikumiem Gaujas – Baltezera kanālam ir noteikta 20m plata virszemes ūdensobjekta aizsargjosla.[2] Aizsargjoslu likums[3] nosaka arī to, ka 10 metru platā joslā papildu aizliegts “būvēt un izvietot jebkādas ēkas un būves, tai skaitā nožogojumus (izņemot esošo būvju atjaunošanu; kultūras pieminekļu restaurāciju). Tāpat tas nosaka, ka “vietējā pašvaldība pieņem attiecīgu lēmumu par jebkādu nelikumīgu nožogojumu nojaukšanu virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās. Vietējā pašvaldība veic vai organizē nožogojumu nojaukšanu, ja īpašnieks vai tiesiskais valdītājs pēc pašvaldības lēmuma pieņemšanas nožogojumu viena mēneša laikā nav nojaucis. Ar nojaukšanu saistītos izdevumus sedz nožogojuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.”[4]
Kopumā secinām, ka :
- 10m platā joslā no kanāla nostiprinājuma ārējās malas ir aizliegts likt žogus;
- Bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku ir atļauta kājāmgājēju pārvietošanās 10m platā joslā;
- Gar kanālu jābūt piekļuvei, lai veiktu tā uzturēšanu un kopšanu.
Žogs – ne tuvāk par 10m no kanāla ārējās malas!
! Piegulošo zemju īpašniekiem nav atļauts nožogot savu īpašumu tuvāk par 10m no kanāla ārējās malas! Žoga novietojums ir saskaņojams Ādažu novada Būvvaldē. Aizsargjoslu likums arī paredz, ka ūdensobjekta 10m aizsargjoslu grafiski attēlo pašvaldība un aizsargjoslas robežu datus iesniedz Valsts zemes dienestam. Tiklīdz pašvaldībai būs pieejams kanāla izpilduzmērījums, tā noteiks arī 10m aizsargjoslu, kas vienlaicīgi būs arī tauvas joslas platums, un minētos datus iesniegs Valsts zemes dienestam.
Ingūna Urtāne
————————————————————————————————————————————————
[1] Ministru kabineta 2008. gada 3. jūnija noteikumi Nr. 406 “Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika”.
[2] Ādažu novada saistošo noteikumu Nr.7 “Ādažu novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” (apstiprināti ar Ādažu novada domes 27.03.2018. lēmumu Nr 49 “Par Ādažu novada teritorijas plānojuma un Vides pārskata projekta apstiprināšanu un par saistošo noteikumu Nr.7 “Ādažu novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” izdošanu”, 13.04.2018. publicēti Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” Nr.74).
[3] Aizsargjoslu likuma 37.panta Pirmās daļas 5.punkts.
[4] Aizsargjoslu likuma 37.panta Trešā daļa.
-
Finanšu ministra vadības darba grupā atbalstīts Labklājības ministrijas priekšlikums par slimības palīdzības pabalsta plašāku pieejamību, jo Covid-19 izplatība nav mazinājusies, un ir pagarināti iepriekš noteiktie ierobežojumi. Tai skaitā, nosakot attālināto mācību procesu jaunāko klašu skolēniem. Attālināto apmācību ieviešana būtiski ietekmē ne tikai bērnus un viņu izglītošanās procesu, bet tam ir arī liela ietekme uz bērnu vecāku kā darbinieku un viņu darba devēju savstarpējām attiecībām.
Ņemot vērā, ka šis ir pagaidu risinājums ārkārtas situācijā, lai mazinātu vīrusa izplatību sabiedrībā un mēģinātu pēc iespējas ātrāk atgriezties ierastā dzīves ritmā, Labklājības ministrija (LM) aicina darba devējus būt iespējami pretimnākošiem pret tiem darbiniekiem, kuriem ir sākumskolas vecuma bērni, un mēģināt rast tādus risinājumus uzņēmumā, kas dotu iespēju šiem vecākiem gan sniegt atbalstu saviem bērniem mācību procesā, gan arī iespēju veikt savus darba pienākumus.
“Slimības palīdzības pabalsta saņēmēju loks tiek paplašināts, izprotot situāciju, kādā šobrīd ir vecāki, kas uz kādu brīdi kļūst par sava bērna skolotāju, līdz ar to ir neiespējami savienot darbu mājās ar atvases apmācību,” uzsver labklājības ministre Ramona Petraviča un aicina darba devējus būt iespējami pretimnākošiem.
Darba devēji un darbinieki savstarpēji vienojoties varētu pielāgot darba laika organizēšanas jautājumus, vai arī pārskatīt darba procesus. Ja šādi pielāgojumi objektīvu apstākļu dēļ nav iespējami, tad LM aicina izvērtēt iespēju savstarpēji vienoties ar darbinieku par attaisnoto prombūtni, ja darbinieks nevar strādāt attālināti vai nevar attālināti veikt darbu pienācīgā kvalitātē. Šādā situācijā darbiniekam ir tiesības saņemt slimības palīdzības pabalstu.
LM atgādina, ka atbilstoši Darba likumam, darbiniekam ir tiesības uz īslaicīgu prombūtni, ja viņa tūlītēja klātbūtne darbā nav iespējama nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu dēļ. Ja darbinieks pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības, darba devējam ir aizliegts radīt viņam nelabvēlīgas sekas.
No 1. janvāra līdz 30. jūnijam slimības palīdzības pabalsta kalendāro dienu un reižu skaits netiek ierobežots. VSAA piešķirs pabalstu par kalendārajām dienām, aprēķinot to 60 procentu apmērā no pabalsta pieprasītāja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas par 12 kalendāro mēnešu periodu, kas beidzas divus mēnešus pirms tā mēneša, kurā sākas periods, par kuru piešķir pabalstu. Pabalstu var saņemt viens no bērna vecākiem vai aizbildnis, adoptētājs, audžuvecāks, kurš ir darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, bet nevar strādāt attālināti. Ja nepieciešams pieskatīt divus vai vairākus bērnus, vienam pieprasītājam piešķir tikai vienu pabalstu.
Pabalstu piešķir par bērnu vecumā līdz 10 gadiem (ieskaitot) vai bērnu ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, ja bērns nedrīkst apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi vai, ja mācības vispārējās izglītības programmā notiek attālināti. Pabalstu piešķir un izmaksā, pēc tam, kad periods, par kuru pieprasīts pabalsts, ir noslēdzies.
Lai varētu pieprasīt slimības palīdzības pabalstu, ir nepieciešams darba devēja apliecinājums, ka darbinieks nevar strādāt attālināti. Apliecinājumu darba devējs var sūtīt ar drošu elektronisko parakstu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (uz aģentūras e-pasta adresēm: konsultacijas@vsaa.gov.lv; vsaa@vsaa.gov.lv) vai darbiniekam, kā arī izsniegt darbiniekam drukātā formā.
Ievērojot darbiniekam noteikto darba laiku un darba laika uzskaites veidu, darba devējs apliecinājumā noāda laika periodu, kurā darbinieks nevar strādāt attālināti. Apliecinājumā var būt arī norādīts laika periods, konkretizējot datumus, kuros darbinieks nestrādās (situācijā, ja darbinieks, piemēram, laikā līdz 7.februārim strādās tikai pāris dienas nedēļā).
-
2020.gada 15.decembrī uzsāktā detālplānojuma „Dzērvenītes”, nekustamā īpašuma „Dzērvenītes” zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80440040187 teritorijā, Ādažu novadā, Birznieku ciemā publiskās apspriešanas periods turpinās, ņemot vērā valstī noteikto ārkārtējās situācijas pagarinājumu.
Šobrīd publiskās apspriešanas periods tiek pagarināts uz nenoteiktu laiku, bet ne agrāk kā līdz 2021.gada 22.februārim, rēķinoties ar normatīvajos aktos noteikto prasību, ka pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentu publiskā apspriešana turpināma tikai pēc publisko pasākumu aizlieguma atcelšanas, tai skaitā detālplānojuma publisko apspriešanu, kas uzsākta ārkārtējās situācijas laikā – turpināma klātienē (ieskaitot publiskās apspriešanas sanāksmi) ne mazāk kā divas nedēļas pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas. Periodā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas tiks nodrošināta arī publiskās apspriešanas sanāksme.
Ievērojot valstī noteiktos pasākumus COVID-19 izplatības ierobežošanai, ārkārtējās situācijas laikā ar detālplānojuma redakciju var iepazīties portālā www.geolatvija.lv. Rakstiskus priekšlikumus var nosūtīt Ādažu novada būvvaldei Gaujas ielā 33A, Ādažos, Ādažu novadā, LV-2164 vai nosūtīt elektroniski uz e-pastu buvvalde@adazi.lv. Priekšlikumus iespējams iesūtīt arī reģistrējoties Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā (TAPIS), www.geolatvija.lv .
Par detālplānojuma publiskās apspriešanas noteiktā termiņa izmaiņām un, par publiskās apspriešanas sanāksmes laiku un vietu tiks paziņots Ādažu novada domes mājaslapā un portālā www.geolatvija.lv
-
Attālinātā domes sēde notiks 26.janvārī plkst.14.00. Ar sēdes darba kārtību iespējams iepazīties šeit: Ādažu novada domes sēdes darba kārtība 26.01.2021
-
Barikādēm – 30. Tiem, kuri to piedzīvoja, nekur un nekad Latvijas sajūta nav bijusi tik spilgta kā šajās dienās no 13. līdz 27.janvārim. Tautas būvētajam cietoksnim – barikādēm, neticamā veidā izdevās noturēties pretī visām provokācijām, ko pastāvīgi rīkoja padomju impēristi. Viņu mērķis bija ieviest PSRS prezidenta pārvaldi, lai likvidētu nesen atjaunoto Latvijas neatkarību, kuru pasludināja 1990.gada 4.maijā.Kāds šis laiks palicis atmiņās cilvēkiem, kuri tolaik dzīvoja un strādāja Ādažos? Intervijas tapa pirms 5 gadiem, atceroties barikāžu laiku.
Atmiņās dalās Ādažu ēdnīcas-kafejnīcas vadītāja Elfa Krūmiņa: “Atmodas laiks Latvijā bija tāds neaptverams sapnis. 1987. gada 14. jūnijā abas ar kolēģi aizbraucām uz Rīgu, redzējām cilvēktiesību aizsardzības grupu “Helsinki 86”, kas atklāti pie Brīvības pieminekļa nolika ziedus. Vēl pāris gadus pirms tam bija neiespējami iedomāties, ka bariņš cilvēku varētu atklāti iet pie Brīvības pieminekļa un nolikt ziedus. Tā bija diena manā mūžā, kad kļuva skaidrs – Latvijā kaut kas mainīsies. Es tolaik biju ēdnīcas vadītāja Ādažos. Darba bija daudz. Mēs, kādi 20 cilvēki, strādājām divās maiņās. Atmodas laiks Ādažos? Protams, mēs vienkāršie ļaudis ar visu sirdi bijām par Latviju! Nebija gan nekāds noslēpums, ka tepat, mūsu Baltezera “Kalnasētās”, agrofirmas vadītājs Alberts Kauls, kurš bija PSRS ģenerālsekretāra M.Gorbačova padomnieks, regulāri tikās ar lielajiem kompartijas līderiem un interfrontistu Alfrēdu Rubiku. Kas zina, varbūt tieši tur tika ’’izperēta’’ vēlākā bēdīgi slavenā Vislatvijas glābšanas komiteja, kas bija cieši saistīta ar Valsts drošības komiteju, Padomju armijas Baltijas kara apgabala vadību, OMON un kas iesaistījās akcijās pret Latvijas neatkarību. Alberts Kauls taču bija šīs ’’glābšanas komitejas’’ līdzpriekšsēdētājs. Vai viņš maz zināja, ko dara? Viņa ”Kalnasētu’’ apspriedēm mēs vienmēr gatavojām ēdienu, šoferītis to aizveda, viesus apkalpoja mūsu oficiants Jurītis. Viņš nekad nestāstīja par to, kas tur notika. Atceros, arī Barikāžu dienās mums ēdnīcā tika pasūtīta maltīte līdzņemšanai, kuru karstu pildījām konteineros un atdevām šoferim. Vienu dienu tika pasūtītas 50, citu – 100 porcijas. Uz kurieni šoferis tās aizveda? Mums neteica, un mēs arī neprasījām. Gribējām ticēt, ka labiem cilvēkiem.
Specvienības “Alfa” desantnieki Ādažu ēdnīcāApmēram ap barikāžu laiku pie mums, Ādažu ēdnīcā, kādu nedēļu maltītes ieturēja jauni, spēcīgi krievu puiši – vesela brigāde – pa sētas durvīm nāca, tāds esot viņiem dots rīkojums. Paši stāstīja, pildot šeit kaut kādus īpašus uzdevumus, Alfas desantnieki no Krievijas esot (specvienību ’’Alfa’’ 20.gs. 80.-90.gados komandēja Padomju armija un Valsts Drošības komiteja – autores piez.). Desantnieki dzīvoja tā sauktajā Celtnieku mājā Ādažos. Kāda bija šo puišu misija tolaik šeit, Baltijā, Dievs vien zina. Ceru, ka uz viņu sirdsapziņas nav neviena cilvēka dzīvība… Taču mēs kā īstenas tautfrontietes par viņu parādīšanos tūlīt zvanījām pašam Romualdam Ražukam uz Rīgu. Armijnieku Ādažos vispār bija daudz. No Ādažiem baidījās. Te taču bija Rīgai vistuvāk izvietotais Padomju armijas garnizons ar tankiem”. (Ādažu garnizonā atradās 62 tanki. Autores piez.)
Stāsta Lolita Puķīte, pavāre Podnieku ēdnīcā: ’’Dzīvojam tieši blakus Tallinas šosejai, un es atceros to agro janvāra rītu, kad tanki pa šoseju devās Rīgas virzienā. Dunošā dārdoņa satricināja māju līdz pašiem pamatiem, un skats, kā šī nepārredzamā draudu ķēde dodas mūsu mīļās Rīgas virzienā, man neizies no prāta nekad… “Mums ir bērni,” es teicu savam vīram: “šodien uz barikādēm tu nedrīksti braukt.’’
Sirdsapziņa un ikdienas darbs agrofirmā
Stāsta agrofirmas “Ādaži” Autotransporta uzņēmuma vadītāja vietnieks Valdis Liberts: “Barikāžu laikā uzņēmos tādu kā ’”vairoga” lomu – bija jāmēģina visādos veidos “piesegt” mūsu šoferīšus, kuri ar agrofirmas smago transportu devās uz Rīgu atbalstīt barikādes, veda betona blokus. Nedod Dievs, ja sekotu represijas pret cilvēkiem. Mūsu vīriem taču nebija vienaldzīgs Latvijas liktenis tajās izšķirošajās dienās! Kāpēc bija jāpiesedz? Jo kapitālisms pie mums, Ādažos, bija atnācis agrāk nekā citviet Latvijā. Agrofirma saviem darbiniekiem izsniedza kredītus māju būvniecībai, automašīnas iegādei. Un pār kredīta ņēmēju taču valda kredīta devējs. Mēs bijām finansiāli piesieti. Baidījāmies, vai kredītu neatņems, varbūt atteiks dzēst procentus, neko jau nevarēja zināt. Un Albertam Kaulam bija ziņneši. To mēs visi zinājām. Bija grūti savienot šīs divas lietas – savu personīgo sirdsapziņu Latvijai tik izšķirīgajās barikāžu dienās un ikdienas darbu agrofirmā”.
Klusais “atmodas notikumu propagandists”
Stāsta bijušās agrofirmas “Ādaži” satiksmes drošības inženieris Pēteris Kirikovs:
“Tolaik, 1991. gadā, strādājot agrofirmā, mēs no darba varējām pazust 5 minūšu laikā… Risks bija liels. Kā tautā saka – “jo augstāk kāpsi, jo zemāk kritīsi”. Alberts Kauls sākotnēji bija ļoti noskaņots pret visām šīm barikāžu laika izdarībām, bet vēlāk it kā pārmeta “kažoku uz otru pusi”…Vakaros arī es, protams, devos uz Rīgu atbalstīt barikāžu dalībniekus pie Ministru padomes ēkas. Bet darba laikā es atrados darba vietā, kur biju sava veida klusais “atmodas notikumu propagandists”. Kad saimniecības darbiniekiem (un to bija ļoti daudz – “kravinieki”, autobusu vadītāji, iecirkņu vadītāji u.c.) bija vajadzība pēc ceļazīmēm vai ikdienā kādi citi jautājumi jākārto, viņiem, gribi vai negribi, bija jāiet garām trepēs izvietotam ziņojumu dēlim jeb “starmetim”, kā toreiz sauca padomju cilvēku darbu vai nedarbu atspoguļotāju. Un te nu es parūpējos, lai regulāri uz šī ziņojuma dēļa parādītos fotogrāfijas no “karstajiem punktiem” – barikādēm, mītiņiem Rīgā. Par laimi, man bija iespēja iegūt šādu notikumu foto liecības no paziņām Rīgā, tāpēc dalījos, aicinot mūsu cilvēkus šajās izšķirošajās dienās būt kopā ar tautu. Vadībai tuvu stāvošie cilvēki, protams, “ņurdēja”, bet bildes nost nerāva, stendam gāja garām nodurtām acīm.
Albertam Kaulam – divas dabas
Stāsta bijusī Ādažu bērnudārza “Strautiņš” darbiniece Agnese Bērziņa: “Tolaik strādāju Ādažu bērnudārzā. Abi ar vīru Kārli pēc PSRS karaspēka uzbrukuma Viļņas Televīzijas torņa aizstāvjiem 13. janvārī, atsaucāmies Tautas frontes aicinājumam un devāmies uz Daugavmalu. Mūsu bija daudz. Tikai vēlākos gados uzzināju –pusmiljons ļaužu, kuri bijām gatavi nosargāt savu Latviju. Satikām arī mūsējos – ādažniekus. Mītiņš beidzās, un mēs abi ar vīru tūlīt pat devāmies pāri tiltam sargāt TV ēku Zaķusalā. Mans Kārlis bija iesaistījies tautas pašaizsardzības organizācijā. Vēlāk šī kustība pārtapa par Latvijas Republikas Zemessardzi. Divas nedēļas atrados blakus vīram Zaķusalā. Manas dienas pagāja dzeltenajā caurlaižu namiņā, kas atradās pirms iebraukšanas TV teritorijā Zaķusalā. Te uzskaitīju un reģistrēju barikāžu dalībnieku transportu. Papildu tam gādāju malku ugunskuriem, zvanīju uz mežsaimniecībām, organizēju tās atvešanu. Janvāris ir ziemas laiks, mūsu vīri divas nedēļas cauru diennakti pavadīja laukā pie ugunskuriem. Barikāžu laiks bija ideāla sadarbība tautas, valsts un pašvaldību līmenī. Arī mūsu dēls, kuram tolaik bija 15, palīdzēja kā varēja. Viņam Zaķusalas aizstāvji deva uzdevumu – pildīt pudelēs degmaisījumu, lai armijas uzbrukuma gadījumā to varētu izmantot neapbruņotie barikāžu aizstāvji. Dēls tik nopietni izturējās pret sev uzticēto, ka bija reizes, kad man viņš raušus bija jārauj laukā no telpas, kur degmaisījums tika jaukts un pildīts, lai to nesaelpotos par daudz, un tas neatstātu veselībai bīstamas sekas.
No ādažniekiem baidās
Atceros dienu, kad uz Zaķusalu atbrauca smagā tehnika no Ādažiem. Barikāžu aizstāvji ādažniekus dzina projām, nepieņēma, baidījās no provokācijām – tik aplamu priekšstatu par Ādažiem bija radījusi Alberta Kaula kopdarbība ar Alfrēdu Rubiku. Man kā ādažniecei par to ļoti sāpēja sirds, bet barikāžu sargu lēmums bija jārespektē. Ādažu smagā tehnika tika novietota barikādēs Ulbrokā, un kā vēlāk uzzināju, tā braši stāvēja arī Rīgas centrā un sargāja Augstāko Padomi Vecrīgā. Toties Ādaži ar rācijām apgādāja visus stratēģiski svarīgos barikāžu punktus. Tā bija ārkārtīgi nozīmīga palīdzība. Domāju, ka rācijas tika izsniegtas ar Kaula vietnieka Vimbas atļauju, arī armijas konteineru piegāde ar silto ēdienu barikāžu dalībniekiem bija viņa rīkojums. Prieks, ka Ādažos bija vadītāji, kuri nebaidījās un no tīras sirds atbalstīja Latvijas neatkarības cīņu. Albertam Kaulam pašam diemžēl bija divas dabas – viņš atļāva Ādažos ienākt gan Tautas frontei, gan Latvijas Nacionālās neatkarības kustībai, ar prieku deva transportu, kad mēs gribējām apmeklēt Lietuvas neatkarības kustības dalībniekus, bet bija arī otra daba – viņš visu laiku biedrojās ar komunistiem, jo atsacījās noticēt, ka padomju varai var pienākt gals. Mūsu ģimenei dažkārt ādažnieki vaicāja, vai nebaidījāmies, ka bijām ierakstīti “melnajos sarakstos”? Droši vien bijām ierakstīti. Bet citādi nevarējām. Mēs tolaik uzskatījām – nekādas vajāšanas nepiespiedīs iet pret savu sirdsapziņu. Tautas frontes laikraksts “Atmoda’ (1988.–1992.) iznāca arī krievu valodā. Tā bija īsta drosme nosaukt lietas īstajos vārdos. Mēs izdevumu krievu valodā vedām uz Ādažiem, vīrs izplatīja šeit starp dzīvojošajiem ļaudīm, kuri latviski nesaprata. Laikrakstus sūtījām arī pa pastu bandrolēs uz Ukrainu, kur dzīvoja mūsu paziņas, lai arī tur cilvēki uzzina patiesību. “Daiļrades” darbnīcā vīrs sarunāja pirmo sarkanbaltsarkano karogu izgatavošanu, tie tad arī plīvoja virs Ādažu jumtiem jaunajā neatkarīgajā Latvijas valstī. PSRS beidza pastāvēt 1991. gada 26. decembrī.’’
Atmiņas pierakstīja Elita Pētersone, Ādažu muzeja vadītāja
-
Amata mērķis: plānot, organizēt un vadīt pirmsskolas izglītības satura apguvi.
Prasības pretendentam:
- augstākā izglītība pedagoģijā ar kvalifikāciju – pirmsskolas izglītības pedagogs vai students augstākās izglītības studiju programmā – pirmsskolas izglītības skolotājs;
- teicamas valsts valodas zināšanas;
- spēja patstāvīgi plānot un organizēt darba izpildi darbā ar izglītojamiem, to vecākiem un kolēģiem;
- atbildības sajūta, disciplinētība, precizitāte, spēja argumentēt pieņemtos lēmumus vai veiktās darbības;
- komunikācijas prasme, spēja analizēt un risināt konfliktsituācijas, saglabāt konfidencialitāti un toleranci.
-
Bibliotēka aicina grāmatu jaunumus rezervēt attālināti – pa telefonu 67996266, e-pastā biblioteka@adazi.lv vai Ādažu bibliotēkas elektroniskajā katalogā https://salaspils.biblioteka.lv/Alise/lv/25/home.aspx
Daiļliteratūra
- Zīle, Monika “Neizbiedēto putniņu valstība”
- Fridrihsone, Madara “Atgūtais medusmēnesis”
- Bukšs, Aldis “Brāļi”
- Veinberga, Jana “Mākoņaina nakts”
- Jurkevičs, Arturs “Apbedītais vīnogulājs”
- Sila, Inita “Tango ar diviem misteriem V* vēzi un vīrieti”
- Brice, Silvija “Baigās piezīmes”
- Zvirgzdiņš, Juris “Esse un…un…”
- Šteinberga, Džeina “Lasītāja”
- Šlinks, Bernhards “Priekšlasītājs”
- Burga, Anna “Tētis”
- Jauja, Lelde “Vīrs, bērni un pieci randiņi”
- Depānta, Virdžīnija “Apokalipses mazulīte”
- Buti, Rolāns “Apvāršņa vidū”
- Sigurdardotira, Irsa “Caurums”
- Bella, Dārsija “Neliela izpalīdzēšana”
- Knaidla, Laura “Ne pieskaries man”
- Randela, Katrīna “Čells, Sofija un Parīzes jumti”
- Hilderbrenda, Elīna “Ideāls pāris”
- Keja, Elizabete “Septiņi meli”
- Vuds, Toms “Klauvējot pie durvīm”
- Korīta, Maikls “Vienmēr tepat blakus”
- Felka, Romija “Nāves jūdze
- Devero, Džūda “Kurš ir nākamais”
- Ruiss Safons, Karloss “Debesu gūsteknis”
- Montefjore, Santa “Mīlestības aizvējā”
Bērnu literatūra
- Starks, Ulfs “Bēguļi”
- Nemiera, Linda “Apaļā Bebe”
- Panters, Rasels “Alise Brīnumzemē”
- Zvejs, Oskars “Sniegavīru ceļojums”
- Zvirgzdiņš, Juris “Kapteiņa zirdziņš”
- Rungulis, Māris “Asins lietus”
- Kerenens, Mika “Armando”
- Orloņs, Marians “Kā detektīvs Snīpis Jaunliepiņas pārsteidza”
- Looka, Kairi “Pija Prjaņika un bandīti”
- Graveta, Emīlija “Surikati Ziemassvētkos”
- Kinnijs, Džefs “Īsta drauga dienasgrāmata”
- Valjamss, Deivids “Ledus briesmonis”
- Blaitona, Enida “Ziemassvētku stāsti”
- Robertss, Deivids “Nevīža Bērtijs. Nelabums!”
- Valjamss, Deivids “Nezin kas”
- Žutaute, Lina “Monstropēdija kopā ar Kiku Miku”
- Valters, Edgars “Poķu stāsti”
- Lunde, Māja “Pasaulē foršākie bērni”
- Hantere, Ērina “Klanu kaķi. Jauns pareģojums”
- Robertss, Deivids “Nevīža Bērtijs. Atrauga!”
- Flečers, Toms “Ziemsvētkuzaurs”
Uzziņu literatūra
- Mazvērsīte, Daiga “Mirgo, mana Margarita”
- Zusta, Zane “Tarakāni tavā galvā”
- “Kalngale piejūras vējos”
- Šeļepjonoks, Vasilijs “Ringa piektais stūris”
- “Viktora Arāja tiesas prāva”
- Vinstons, Roberts “Palīdzi savam bērnam pieaugt”
- Puķe, Rojs “Piparēdiens”
- Jākobsons, Gunārs “Pie mikrofona Gunārs Jākobsons”
- Brends, Rasels “Atgūšanās. Brīvība no atkarībām”
- Eniņa, Zane “Nekaunīgais pingvīns”
- Hari, Džoans “Zudušās saiknes”
- Geskina, Aina Meja “Vecmātes Ainas Mejas ceļvedis dzemdībām”
-
Ziemai pieņemoties spēkā, daudzviet Latvijas reģionos jau līdz šim novērota pastiprināta snigšana, kas var ietekmēt atkritumu izvešanu lauku teritorijās. Lai nodrošinātu pakalpojumu nepārtrauktību paredzētajos ikdienas maršrutos, vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” aicina savus klientus informēt, ja pēc ilgstošas snigšanas nenotīrītu vai apledojušu ceļu dēļ piekļuve konteineriem ir traucēta.Gadījumā, ja mājsaimniecības piebraucamais vai arī līdzās esošais pašvaldības vietējā mēroga ceļš nav notīrīts vai ir apledojis, “Eco Baltia vide” aicina pēc iespējas ātrāk sazināties ar klientu centru, zvanot pa tel.8717 vai rakstot uz e-pastu info@ecobaltiavide.lv, un
- informēt par nepieciešamību pārcelt atkritumu izvešanu uz laiku, kad piekļuvei adresei būs iespējama;
vai
- norādīt citu konteinera atrašanās vietu, kas brīvi pieejama specializētajam atkritumu savākšanas transportam grafikā paredzētajā dienā.
Gadījumā, ja grafikā paredzētā atkritumu izvešanas reize tiek savlaicīgi (vismaz vienu darba dienu iepriekš) pārcelta uz citu dienu, tad maksa par to netiek piemērota.
SIA “Eco Baltia vide” vērš uzmanību uz to, ka apledojušu, aizsnigušu un nenotīrītu ceļu mērošana ar specializēto atkritumu savākšanas transportu tā tehniskā aprīkojuma un specifikācijas dēļ var tikt būtiski apgrūtināta vai būt pat neiespējama. Tādējādi tas var ietekmēt atkritumu savākšanu gan konkrētajā adresē, gan arī turpmākajā paredzētajā maršrutā.
Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar SIA “Eco Baltia vide” klientu apkalpošanas centru, zvanot pa tel.8717 vai rakstot uz e-pastu info@ecobaltiavide.lv. Plašāka informācija par SIA “Eco Baltia vide” pieejama www.ecobaltiavide.lv.
-
Pavisam drīz ekspluatācijā tiks nodota jauna būve – Gaujas – Baltezera kanāls. Pašreiz Ādažu novada būvvalde izstrādā un saskaņo kanāla izmantošanas (ekspluatācijas) noteikumus. 2018.gadā tika izstrādāts kanāla atjaunošanas būvprojekts, un šobrīd būve tiek gatavota nodošanai ekspluatācijā. Ādažu novada pašvaldība organizē arhitektūras studentu ideju projektu izstrādi par kanāla attīstību. Būvvalde aicina ikvienu iedzīvotāju dalīties ar idejām par kanāla attīstību līdz šā gada 1.martam, sūtot tās uz e-pasta adresi: buvvalde@adazi.lv.Gaujas – Baltezera kanāls uzbūvēts laikā no 1899. līdz 1903.gadam, lai nodrošinātu koku pludināšanu no kokmateriālu ieguves rajoniem Vidzemē pa Gauju, Gaujas – Baltezera kanālu, cauri ezeriem uz Daugavu un tālāk, uz Rīgas ostu. Kanāla garums – 3142m, platums 7-10m, slūžas nodrošina ūdens līmeņa starpības regulēšanu. Saskaņā ar Ādažu novada Teritorijas plānojumu kanāla aizsargjosla – 20m, kas nosaka, ka apbūve kanāla krastos nedrīkst būt tuvāk par 20m no kanāla malas. Tauvas josla kanālam –10m. Šai teritorijai (10m abās kanāla pusēs) jābūt brīvai no žogiem vai citiem šķēršļiem. Kanāla krasti stiprināti ar rievpāļiem. Gultnē gar rievpāļu aizsargsienām – akmens šķembu bērums. Kanāla nogāzes slīpums – no 1:1,5 līdz 1:2. Kanāla platums pie iztekas no Gaujas – 6m līdz slūžām, 8m kanāla vidējā posmā un 10-14m iztecē Mazajā Baltezerā. Kanāla krastos atrodas Utu kalns (daļēji pašvaldības un privāts īpašums), Alderu ciems, kas vēsturiski izveidojies kā plostnieku ciems, tagad – ar plašu savrupmāju apbūvi. Ciema centrā atrodas publisks objekts Jāņu kalns (pašvaldības īpašums) un viena no Latvijā pirmajām alus darītavas atrašanās vietām, kas nav saglabājusies. No gājēju tiltiņa pār kanālu, pie tā ietekas Mazajā Baltezerā, redzama Baltezera baznīca, kas būvēta 18.gadsimta 70. gados.
Visas idejas tiks apkopotas un izvēlētas īpaši interesantākās un dzīvotspējīgākās!
Foto Māris Vītols
-
No šodienas, 15.janvāra, e-talonu darbība SIA “Sabiedriskais autobuss” maršrutos ir atjaunota. Līdz ar to autobusos iespējams braucienam validēt e-talonus gan novada pensionāriem, gan pasažieriem ar nepersonalizētajiem vai personalizētajiem zilajiem e-taloniem, kā arī e-taloni darbosies skolēniem, kad skolās atsāksies klātienes mācības.
![email](mailto:?subject=“Sabiedriskais autobuss”: Autobusos atjaunota e-talonu darbība&body=<img class="alignnone size-large wp-image-71654" src="https://old.adazi.lv/wp-content/uploads/2019/04/Autobuss_jaunais_foto-950x632.jpg" alt="" width="950" height="632" />
<p class="x_MsoNormal"><span lang="EN-US">No šodienas, 15.janvāra, e-talonu darbība SIA “Sabiedriskais autobuss” maršrutos ir atjaunota. </span><span lang="EN-US">Līdz ar to autobusos iespējams braucienam validēt e-talonus gan novada pensionāriem, gan pasažieriem ar nepersonalizētajiem vai personalizētajiem zilajiem e-taloniem, kā arī e-taloni darbosies skolēniem, kad skolās atsāksies klātienes mācības. </span></p>){kind=link}