Ādažu novada dome 2023. gada 25.janvārī ir pieņēmusi lēmumu Nr. 33 “Par atļauju izstrādāt lokālplānojumu nekustamajam īpašumam “Baltās pļavas”, Garciemā”.
Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir pamatot zemes gabala sadali un savstarpējo robežu pārkārtošanu savrupmāju un publiskas apbūves nolūkos, un ar to saistītu infrastruktūras objektu izvietošanu, nodrošinot piekļūšanu katrai jaunveidojamai zemes vienībai, ielas veidojot kā atsevišķas zemes vienības, kā arī mainīt zonējumu daļai teritorijas no “Lauksaimniecības teritorija” uz “Savrupmāju apbūves teritorija”.
Par lokālplānojuma izstrādes vadītāju noteikts Ādažu novada teritorijas plānotājs Miķelis Cinis.
! Rakstiskus priekšlikumus un ieteikumus minētā lokālplānojuma izstrādei lūdzam iesniegt pasta kastē pie Ādažu novada domes, Gaujas ielā 33A, Ādažos, Ādažu novadā jebkurā laikā vai sūtīt elektroniski uz e-pasta adresi: teritorijasplanosanasnodala@adazi.lv.
Latvijas Dabas fonda projektā GrassLIFE izveidotais mobilais ganāmpulks 2022. gada sezonā atjaunojis 160 hektārus pļavu biotopu 16 ganību vietās Latvijā. Pirmo reizi tas darbojās Ādažu dabas parka un militārā poligona pļavās, kā arī Teiču un Krustkalnu rezervātu zālājos. Mobilais ganāmpulks nogana vērtīgās un izzūdošās dabiskās pļavas, kuras nav piemērotas pļaušanai un siena vākšanai. Šobrīd dzīvnieki mitinās novietnē Līgatnē un gaida pavasari, lai savā īpaši pielāgotajā piekabē atkal dotos veikt darbu dabisko pļavu labā.
Projekta GrassLIFE eksperte Baiba Strazdiņa stāsta: “Šī bija jau piektā Latvijas Dabas fonda mobilā ganāmpulka sezona. To laikā esam palīdzējuši atjaunot vairāk nekā 42 dabiskos zālājus visā Latvijā. Daļā no tiem bija nepieciešams izganīt ieplakas un mežmalas, kur veikta aizauguma novākšana, citās – mazināt ilgstošas neapsaimniekošanas ietekmē uzkrāto kūlas slāni, bet vēl citos – mazināt ekspansīvo vai invazīvo sugu sastopamību. Tā kā atjaunojamu dabisko zālāju Latvijā ir ļoti daudz, bet šāda veida ganāmpulks – tikai viens, ne visas pļavas spējam noganīt katru gadu, tomēr arī pirmie ganīšanas rezultāti ir daudzsološi. Šo gadu laikā mūsu noganītajos zālājos ir samazinājusies ekspansīvo un invazīvo sugu dominance un pieaugusi dabiskajiem zālājiem raksturīgo sugu sastopamība. Noganītās pļavas ir kļuvušas pļavu ziediem bagātākas, tā priecējot ne tikai to saimniekus un apmeklētājus, bet arī bites, tauriņus un citus apputeksnētājus.”
2022. gada ganību sezona tika atklāta 6. maijā Vakarbuļļos, kur mobilais ganāmpulks ganījās jau 3. reizi, bet Līgatnes pārceltuves un Līgatnes karoga pļavas tika ganītas otro sezonu. Pirmo reizi mobilais ganāmpulks darbojās Ādažu dabas parka un militārā poligona pļavās, kā arī Teiču un Krustkalnu rezervātu zālājos. Kopumā 2022. gada sezonā tika noganīti 16 bioloģiski vērtīgi zālāji, tostarp arī Lielupes palienes pļavas Jelgavā un Priedaines pļava Jūrmalā. Sezona noslēdzās 23. oktobrī Teiču dabas rezervāta Ozolsalā. Kopējais atjaunoto teritoriju apmērs ir 160 hektāri.
Mobilais ganāmpulks atjaunoja dažādus pļavu biotopus – sugām bagātas ganības un ganītas pļavas, smiltāju zālājus, parkveida pļavas un atsevišķus palieņu zālāju fragmentus. Piemēram, Jūrmalas Priedaines pļava atbilst bioloģiski vērtīgam un īpaši aizsargājamam biotopam Piejūras zālājs. Latvijā šis biotopa veids ir ļoti rets – tas nepārsniedz 180 hektārus. Tie izceļas ar lielu augu sugu daudzveidību – piejūras zālājos sastopams gan sausām un mēreni mitrām vietām raksturīgs augājs, gan mitru un slapju vietu augu sabiedrības, gan arī augi, kuri aug tikai iesāļās augsnēs, piemēram, purva mātsakne un zilganais meldrs. Vairums piejūras zālājiem raksturīgo augu ir nelieli un var izdzīvot tikai regulāri ganītās vai pļautās vietās, kur tos nenomāc liela auguma augi.
2022. gada sezonā mobilajā ganāmpulkā darbojās 162 Galovejas šķirnes liellopi. Dzīvnieku novietne atrodas Līgatnē, bet arī ziemā tie pārsvarā uzturas brīvā dabā, jo garais apmatojums ar biezo vilnu sniedz dzīvniekiem labu aizsardzību sliktos laika apstākļos. Taču pavasarī, sadīgstot zālājiem, mobilais ganāmpulks savā īpaši pielāgotajā piekabē atkal dosies veikt darbu dabisko pļavu labā.
Mobilā ganāmpulka veiktā noganīšana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā palīdzēt dabiskajām pļavām atgūt augu sugu daudzveidību. Dabiskās pļavas ir viena no izcilākajām Latvijas dabas vērtībām, jo augu daudzveidība tajās ir līdzvērtīga tai, kāda sastopama tropiskajos mežos. Izcilākajās Latvijas dabiskajās pļavās vienā kvadrātmetrā var atrast vairāk nekā 50 augu sugas.
Dabisko pļavu un ganību Latvijā šobrīd palicis ļoti maz. Pašlaik tās aizņem tikai 0,7% no valsts teritorijas, bet pirms 100 gadiem – 30%. Līdz ar to ir ļoti svarīgi saglabāt un atjaunot visas dabiskās pļavas, lai mēs nezaudētu šo dabas, kultūrvēstures un arī ekonomisko vērtību.
Par projektu GrassLIFE
Projektu “GrassLIFE: Zālāju atjaunošana un to dažādas izmantošanas veicināšana” īsteno Latvijas Dabas fonds, sadarbojoties ar partneriem – Latvijas Universitāti, Vides Risinājumu institūtu, dabas saimniecību “Bekas” un 11 lauku saimniecībām visā Latvijā.
Projekta mērķis ir palīdzēt Latvijā saglabāt vērtīgās un izzūdošās dabiskās pļavas – atjaunot tās un veicināt tajās dabai draudzīgu saimniekošanu. Projekts tiek īstenots no 2017. līdz 2023. gadam. Tas norit 14 Natura 2000 teritorijās. Projekta kopējais budžets ir 4,3 miljoni eiro, no tiem nozīmīgi ieguldījumi paredzēti gan ganīšanas infrastruktūras izveidei projekta saimniecībās, gan pļavu atjaunošanai un mobilā ganāmpulka izveidei un darbībai. Projektu finansē Eiropas Savienības LIFE programma, Latvijas Valsts reģionālās attīstības aģentūra un projekta partneri.
Vairāk informācijas par projektu GrassLIFE: www.grasslife.lv
1.februārī plkst. 9.00 notiks Izglītības, kultūras, sporta un sociālās komitejas sēde. Ar sēdes darba kārtību iespējams iepazīties šeit: Izglītības, kultūras, sporta un sociālās komitejas sēdes darba kārtība 01.02.2023
Sēžu tiešraidēm iespējams sekot līdzi pašvaldības “Youtube” kanālā.
Lai izzinātu labākos prakses piemērus, Ādažu novada pašvaldības priekšsēdētāja Karīna Miķelsone ar Attīstības nodaļu un pašvaldības speciālistiem šodien devās darba vizītē uz Salaspili, apmeklējot jauno pirmsskolas izglītības iestādi un tās struktūrvienību “Septītais bērnudārzs”. Vizītes laikā vadība un speciālisti iztaujāja Salaspils pašvaldības vadību un speciālistus par jaunās pirmsskolas izglītības iestādes projektēšanu, būvniecību, izaicinājumiem un ikdienas darba organizēšanas jautājumiem. Vizītes mērķis bija aizgūt labākos risinājumus, plānojot jaunu izglītības iestādi Ādažu novadā.
Ādažu novads, kas teritorijas platības ziņā ir otrs mazākais novads Latvijā, ir arī viens no “jaunākajiem” novadiem – iedzīvotāju vidējais vecums tajā ir 39 gadi. Vecumā līdz 6 gadiem ir katrs desmitais Ādažu novada iedzīvotājs – 2022.gada sākumā tie bija 2077 bērni.
Ādažu novadā 2022.gada 1.jūlijā bija deklarēti 23803 iedzīvotāji. Un kā liecina informācija par iedzīvotāju skaita izmaiņām iepriekšējos gados, šim rādītājam ir tendence pastāvīgi palielināties – vidēji par 3,7% gadā.
Kā informējām iepriekš, lai iespējami efektīvāk risinātu problēmu ar vietu pieejamības ierobežojumiem gan pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs, gan vispārējās izglītības iestādēs mūsu novadā, pašvaldība Podniekos paredz izveidot jaunu izglītības iestādi, kas sniegtu pakalpojumus gan pirmsskolas izglītībā, gan arī vispārējā izglītībā.
Ādažu novada pašvaldība pagājušajā gadā veica tehniski sociāli ekonomiskā pamatojuma izstrādi efektīvai pirmsskolas izglītības pakalpojumu sniegšanas modeļa attīstībai novadā. Kā optimāls risinājums tika piedāvāts izveidot jaunu pirmsskolas izglītības iestādi Podniekos.
Izvērtējot dažādas alternatīvas efektīvākā pirmsskolas izglītības pakalpojuma sniegšanas modeļa noteikšanai, tika ņemti vērā dažādi faktori. Viens no būtiskākajiem faktoriem bija ģeogrāfiskais un tieces areāls ar lielāko pirmsskolas vecuma bērnu skaitu noteiktās apdzīvotās vietās un rindā esošajiem bērniem pēc noteiktas apdzīvotas vietas. Ne mazāk svarīgs faktors bija arī fakts, ka Ūbeļu ielā 18 pašvaldībai pieder nekustamais īpašums, kas 2021.gadā tika iegādāts tieši izglītības funkciju nodrošināšanai.
Sakarā ar jauna tūrisma un rekreācijas attīstības plāna izstrādi 2023.-2027. gadam, Ādažu novada tūrisma informācijas centrs (Carnikavas IC) sadarbībā ar Vidzemes augstskolas asociēto profesoru un stratēģiskās tūrisma plānošanas ekspertu Andri Kleperu, rīko tikšanos ar novada tūrisma nozares pārstāvjiem, lai apspriestu pašreizējo situāciju nozarē un potenciālos attīstības virzienus.
Ādažu vidusskolā no 2020. līdz 2023.gadam risinās Erasmus+ projekta nr. 2020-1-LV01-KA101-077140 “Skolotāju pedagoģiskās izaugsmes skola – ar skatu uz nākotni” aktivitātes un mācību braucieni. Projekta kopējais finansējums līdz šim ir devis iespēju 12 skolas pedagogiem uzlabot savas profesionālās zināšanas un prasmes vairākās jomās- iekļaujošā izglītība, neformālās mācību formas un metodes, projektu un starptautiskā skolas darbība, CLIL metodes svešvalodu stundās, vispārējā svešvalodu prasmju uzlabošana (angļu valoda), digitālie rīki un to izmantošana mācību procesā, skolēnu savstarpējās attiecības un konfliktu novēršanas tehnikas, inovatīvas mācību metodes un formas mācību procesā.