Kad zemi apmirdz zvaigznes un mūsu sirdīs iemājo balts prieks, kad vēji aiznes bēdas un sirdīs mīlestību sēj, klāt ir Ziemassvētki, lai ceļš līdz svētkiem būtu īsāks, Ieva Akuratere, Evita Zālīte, Ingus Pētersons, Ieva Kerēvica, Jānis Ozols, Gints Sola, Madars Kalniņš, Evelīna Strazdiņa un Dikļu pils dziedošos bērnus un jauniešus no visas Latvijas aicina uz konkursu “Eņģeļu balsis”, kas arī šogad ar mīlestību pirmajā Adventē skanēs Dikļu pilī.
Lai piedalītos konkursā „Eņģeļu balsis” jaunajiem izpildītājiem pēc brīvas izvēles nepieciešams sagatavot vienu Ziemassvētku dziesmu, vai arī dziesmu, kas atbilst ziemas tematikai un noskaņai, ieteicamie komponisti Valts Pūce, Jānis Lūsēns, Aivars Hermanis, Mārtiņš Brauns, Uldis Marhilevičs, aicinām dalībniekus izvēlēties konkursā izpildīt arī klasiskos korāļus un tradicionālās Ziemassvētku dziesmas, piemēram – “Kas ir šis bērns”, “Ne šūpulī greznā”, “Katru gad no jauna”, “Ak Tu priecīga” un citas Ziemassvētku dziesmas, bez kurām šie gada gaišākie svētki nav iedomājami. Organizatori dalībniekus aicina būt radošus , konkursā drīkst izpildīt arī ziemas tematikai un noskaņai atbilstošas dziesmas, par obligātu nosacījumu nav izvirzītas tikai Ziemassvētku dziesmas.
Konkursantus šogad vērtēs: Ieva Akuratere, Jānis Ozols un Ieva Kerēvica. Katrā vecuma grupā tiks pasniegtas piecas veicināšanas balvas, tiks noskaidroti pirmās, otrās, trešās un Grand Prix vietu ieguvēji, laureāti dienas noslēgumā piedalīsies īpašā svētku koncertā ar Latvijas mūzikas pērlēm, to skaitā arī I.Pētersons un E.Zālīte.
Konkurss – „Eņģeļu balsis” tiek rīkots ar mērķi dot iespēju Latvijas jaunajiem skatuves māksliniekiem parādīt savas prasmes un iemaņas Latvijas iedzīvotājiem, satiekoties konkursā bērniem un jauniešiem – jaunajiem skatuves māksliniekiem no visiem Latvijas novadiem, līdzās esot viņu vecākiem un pedagogiem.
Tuvojas gada gaišākie svētki – Ziemassvētki, tie ir svētki, kas vieno absolūti visus!
Konkursa nolikums, pieteikuma anketa un plašāka informācija: www.engelubalsis.lv
Uzmanību!!! Pieteikuma anketu iesniegšanas termiņš – 25.11.2013.
Konkursa producents
Sandis Mohovikovs
Tālr. 29131458
Aicinām apmeklēt izstādes Ādažu novada bibliotēkā no 1. – 30. novembrim.
Izstāde ”Neko no pasaules neaizturiet, īpaši – laiku”
Dzejniekam OJĀRAM VĀCIETIM – 80(1933-1983)
Izstāde ”Mūžs grāmatai”
Grāmatizdevējam JĀNIM ROZEM -135(1878-1942)
Izstāde ”Dabas dievišķā gaisma”
Gleznotājam VOLDEMĀRAM IRBEM – 120(1893-1944)
Izstāde ”Labāk skumt un mīlēt nekā dzīvot bez mīlestības”
Rakstniecei SELMAI LĀGERLĒVAI– 155(1858-1940)
Izstāde ”Brīvs ir tas, kurš nespēj melot”
Rakstniekam, filozofam ALBĒRAM KAMĪ – 100(1913-1960)
Izstāde ”TU ESI LATVIJA!”
11. novembris – Lāčplēša diena
18. novembris – Latvijas Republikas proklamēšanas diena
Izstāde ”Ziema Ziemeļos”
11. – 17. novembris – Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa
Ziemeļvalstu literatūras un kultūras iepazīšana, lasījumi, literatūras izstāde
Izstāde
”Zeme rīb, rati klaudz,
Kas to zemi rībināja?
Nu atbrauca Mārtiņdiena
Deviņiem kumeļiem”
10.novembris – Mārtiņdiena
”Rīga 2014” komanda kā centrālo Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšanas notikumu izsludina tautas līdzdalības akciju – Grāmatu draugu ķēdi. Gads, kurā Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, iesāksies ar Gaismas pils atvēršanu apmeklētājiem.
2014. gada 18. janvārī no plkst. 12.00 līdz 18.00, pārvietojot grāmatas no rokas rokā no vecās bibliotēkas ēkas uz jauno, ikviens varēs justies līdzdalīgs grāmatu pārceļošanā uz jaunajām telpām. Grāmatu ceļš šķērsos Daugavu, simboliski apliecinot tās nepārejošās un fundamentālās vērtības, kas daudzu paaudžu garumā ir veidojušas mūsu tautas kultūras gēnu un ko glabā grāmatas. Tā būs vēl nebijusi akcija, kas piesaistīs arī starptautisku uzmanību, tomēr vissvarīgākā tā būs mums pašiem.
Aicinām Grāmatu draugu ķēdei reģistrēties kultūras portālā http://www.riga2014.org vai Ādažu novada bibliotēkā, kur jums palīdzēs bibliotēkas darbinieki.
Kā pieteikties?
Reģistrējies pats vai reģistrē draugu kolektīvu!
Ādažu novada bibliotēka aicina ikvienu turpināt iesaistīties Gaismas pils piepildīšanā ar grāmatām – akcijā ”Tautas grāmatu plaukts”, kas norisināsies līdz 1. decembrim Rīgā un visos novados. Katrs iedzīvotājs tiek aicināts dāvināt vienu sev nozīmīgu grāmatu kopā ar pašrocīgi titullapā ierakstītu veltījumu vai personisku stāstu. Īpašas grāmatas kritērijs ir dziļi personisks, to katrs spēs izvērtēt individuāli. Kopā ar stāstu šī būs liecība par jums nākamajām paaudzēm, tāpēc, izvēloties grāmatu, padomājiet – ko jūs vēlaties pateikt cilvēkiem, kas to lasīs pēc 10, 50 vai 100 gadiem.
Lasītāji grāmatas aicināti atstāt Ādažu novada bibliotēkā līdz 1.decembrim.
”Tautas grāmatu plaukts” pieejams ikvienam lasītājam, ir izveidota arī interneta vietne, kurā akcijas dalībniekiem un citiem interesentiem ir iespējams iepazīties ar dāvināto grāmatu nosaukumiem, autoriem, kā arī citām ar akciju saistītām aktualitātēm.
Kā piedalīties?
1. Izvēlies īpašu grāmatu, ko dāvināt Latvijas Nacionālajai bibliotēkai
2. Ieraksti grāmatas titullapā vēlējumu vai personisku stāstu, kas tev saistās ar šo grāmatu
3. Dodies uz tuvāko bibliotēku (līdz 1.decembrim)
4. Aizpildi dāvinājuma veidlapu
5. Veidlapu kopā ar grāmatu nodod bibliotekāram
6. Saņem grāmatzīmi kā apliecinājumu par dalību akcijā
7. Paldies par dalību!
24.oktobrī Agita un Māris Zirņi, leģendārā motobolista Viļņa Zirņa bērni, motobola relikvijas nodeva Ādažu Kultūras centra muzeja projekta vadītājai Elitai Pētersonei.
1973. gada 23. septembris tika ierakstīts sporta vēsturē – VEF dubļainajā stadionā „Ādažu" kolhoza motobola komanda izcīnīja PSRS čempionāta bronzas medaļas. Tās bija pirmās medaļas kolhoza „Ādaži" vēsturē. Sūri grūti izcīnītas. Komandā tolaik spēlēja Agris Zirnis, kurš bija ne tikai komandas spēlētājs, bet arī treneris, Vilnis Zirnis, Dainis Zirnis, Juris Virza, Andrejs Bārbalis, Valērijs Mardarenko, Andris Kublenieks, Jans Rapcevičs.
Elita Pētersone
Motobola relikviju nodošana bildēs
30. oktobrī, ar klusuma brīdi godinot Aivaru Brīzi, Ādažu Kultūras centrā tika atklāta jauniestudējuma „Lāčplēsis” koncerttūre Latvijā.
Izrādes noslēgumā radošo trupu skatītāji godināja, pieceļoties kājās, sveicot ar ovācijām un applausiem. Uz skatuves kāpa arī rokoperas teksta un mūzikas autori Māra Zālīte un Zigmars Liepiņš.
Pēc izrādes izveidojās rinda, lai iegūtu jauno mākslinieku autogrāfus. Visaktīvāk autogrāfu vākšanā iesaistījās pati jaunākā paaudze.
„Prieka un skumju asaras. Tas viss vienā dienā. Tā dzīvē bieži negadās. Šodien mēs atvadījāmies no Aivara Brīzes, un šovakar uz skatuves kāpa jauns Koknesis. Sākumā šaubījos, vai šodien šo darbu varēs uztaisīt, jo 1988. gadā bija skaidrs, kas ir labie, kas ļaunie, bet šodien mēs esam dažādi. Mēs braucam prom no dzimtenes, mums ir Rīga, tāda, kāda tā ir, un mums ir jaunie talanti. Kad jaunos dzirdēju mēģinājumā, uzreiz bija skaidrs, ka izrāde būs!” pēc pirmizrādes atzīst leģendārās rokoperas komponists Zigmars Liepiņš.
Jautāta par izjūtām pēc rokoperas „Lāčplēsis” jaunā iestudējuma, libreta autore Māra Zālīte atzīst, ka katrai paaudzei vajag savu Lāčplēsi. „Jauniešiem pārmet, kā var ķerties klāt leģendai, ko izveidojām 1988. gadā, mums toreiz pārmeta gan to, ka izmantojam Pumpura eposu, gan to, ka pārvēršam to rietumnieciskā un modernā rokoperā. Liela daļa rakstīja niknas vēstules un sūdzējās, ka nedrīkst ļaut Pumpura eposu diskreditēt ar rokmūziku. 25 gadi ir pagājuši, pienācis laiks mūsdienu jaunatnei, viņu Lāčplēsim,” pārliecināta Māra Zālīte.
„Es biju droša, ka šo darbu var uztaisīt, bet man bija šaubas, vai šodien to skatītajam vajag. Laikā, kurā uzrakstīju libretu, šī rokopera bija kā sēkla uzartā un siltā zemē. Mūsdienu jauniešiem uzrunāt skatītāja sirdi ir daudz grūtāk, jo daudzi ir ļoti vīlušies un skeptiski – valstī, sabiedrībā, ideālos. Un daudzi nevēlas, lai ideāli un garīgās vērtības tiktu atgādinātas,” pārliecināta Māra Zālīte.
Rokoperas “Lāčplēsis” jauniestudējums pulcējis vienā komandā dziedātājus, mūziķus, dejotājus un aktierus – Daumantu Kalniņu, Juri Jopi, Martu Kristianu Kalniņu, Miku Dukuru, Jāni Kurševu, Paulu Dukuri, Ievu Sutugovu, Jāni Skani, Ati Ieviņu, Juri Vizbuli, Elviju Bušu, Miku Abaroniņu, Ēriku Zepu, Ivo Grīsniņu Grīsli, Jāni Ķirsi, Dāvidu Kalandiju, Annu Krauju-Čenu, Beāti Zviedri, Rūtu Dūdumu un citus.
Izrādes režisore – Inese Mičule, horeogrāfe – Olga Žitluhina, mūzika – Zigmars Liepiņš, teksts – Māra Zālīte, producents – Juris Millers.
Monika Griezne
Fotogalerijā ir aplūkojami foto mirkļi no rokoperas "Lāčplēsis" pirmizrādes.