Aplūko jauno grāmatu sarakstu un varbūt arī Tu atradīsi intriģējošu lasāmvielu, kas spēs aizraut!
1848. gadā tika uzsākta mūra baznīcas ēkas būvniecība. Darbs tika izpildīts neticami ātri – piecu mēnešu laikā. Pirms 170 gadiem celtā tagadējā Garkalnes baznīca ēka tika iesvētīta 25.jūlijā. Garkalnes baznīcas draudzi no 1929.līdz 1939.gadam vadīja Arvīds Perlbahs, no 1939.līdz 1944.gadam Jānis Baumanis. Pēc 2.pasaules kara telpās vēl notika daži dievkalpojumi, 50.gados – kolhozs telpās izvietoja noliktavu. Neilgi pirms Latvijas neatkarības atgūšanas, baznīcas ēku daļēji atjaunoja un telpas izmantoja Tautas tradīciju nama vajadzībām. No 1991.gada Garkalnes baznīcas draudzi vadīja teologi Juris Rubenis un Kārlis Žols. Kā klājas Garkalnes baznīcai mūsdienās? To noskaidrojiet, ierodoties baznīcā tās 170. dzimšanas dienā!
Ballēties ļaudīm paticis visos laikos, tāpēc zaļumballe ir cauri laikiem izdzīvojis kultūras fenomens. Savulaik baznīca un zaļumballe bija divas galvenās satikšanās vietas. Vēsturiskās fotogrāfijās varam redzēt, ka vasarās Ādažu novada ļaudis ballējās zaļumballēs, bet ziemās – vecajā pagasta namā. Turklāt balles vasarās parasti notika novadu ciemos – Alderos; pie dīķa blakus Podnieku mājām; Garkalnē un citos ciemos. Ballēs parasti spēlēja pūtēju orķestris, un pirmā deja tradicionāli bijusi valsis.
Pētot, kādas dziesmas zaļumballēs Latvijā bijušas vispopulārākās, pētnieces Signe Pucena un Ieva Vītola noskaidrojušas, ka tās ir “Pie Dzintra jūras”, “Zilais lakatiņš”, “Es zinu, ka kādreiz man dārziņš būs”. Romantiskas bija ne tikai pastaigas muzikantu paužu laikā, notika arī saullēkta sagaidīšana un pavadīšana mājās. Nereti pēc balles tika rakstītas un sūtītas mīlestības vēstules un galu galā – rīkotas kāzas.
Ja dāma uzlūdza dejot, tad agrāk pastāvēja nerakstīts noteikums – pēc dejas atlūgt dāmu vismaz uz vienu vai, vēlams, divām dejām. Savukārt dāmām ar cieņu jāpieņem ikviens uzaicinājums uz deju. Atteikt kādam vīrietim deju un pēc tam tajā pašā dejā piekrist cita vīrieša uzaicinājumam ir ekstremāla rupjība, kas var novest pie tā, ka šo deju partneri uz deju vairs nelūgs neviens kungs.
“Balles tērps – katram pēc viņa gaumes, modes un iespējām. Katrā laikmeta tērps spoguļoja valkātāja prioritātes, cik konservatīvs vai liberāls bija cilvēks. Interesanti varēja saģērbties, arī neieguldot lielus līdzekļus – dāmas tolaik bija lielas rokdarbnieces!” stāsta vēsturniece Elita Pētersone.
Simtgades zaļumballe notiks katrā Latvijas pašvaldībā. Ādažu novadā ar Kultūras ministrijas un Ādažu Kultūras centra atbalstu balli organizē biedrība “Garkalnes Olimpiskais centrs”.
Foto – Ādažu muzeja arhīvs (Ādažnieki ballējas 20.gs. 20.-30.gados.)
Informācija pēc vēsturnieces Elitas Pētersones stāstījuma un “Latvijas Avīzes” izdevuma “Zaļumballe”.
Abonementā
Dzejniecei Olgai Lisovskai — 90 (1928–2015)
Rakstniecei, literatūrzinātniecei Ingrīdai Sokolovai — 95 (1923–2012)
Aktrisei Veltai Līnei — 95 (1923–2012)
Dzejniekam, satīriķim Valdim Artavam — 90 (1928)
Rakstniekam Matīsam Kaudzītem — 170 (1848–1926)
Lasītavā
21.08. – Konstitucionālā likuma „Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas diena
23.08. – Baltijas ceļa gadadiena
Bērnu literatūras nodaļā
Arī vasarā Ādažu bibliotēka aicina lasīt kādu labu grāmatu – vai tā būtu noslēpumaina lietainas dienas lasāmviela, jautra grāmata zvilnēšanai šūpuļtīklā vai romantisks pludmales romāns.
•“Viena avota lāse… ”
rakstniekam, publicistam Visvaldim Lāmam — 95 (1923–1992)
•“Vējainās virsaunes “
angļu rakstniecei Emīlijai Brontē — 200 (1818–1848)
•“Mūžam mainīgā“
aktrisei Lilitai Bērziņai -115 (1903-1983)
•“Kad gadiem pāri skatos “
aktierim Jānim Kubilim – 95 (1923)
•“Gaismas pils un cilvēka dzīve “
komponistam Jāzepam Vītolam – 155(1863-1948)