Tarifs veidojas no vairāku izdevumu pozīcijām, piemēram, gāze siltuma ražošanai, algas, apkalpošanas izdevumi, elektrība u.c. Lielāko daļu tarifā veido izdevumi par gāzi – aptuveni 80-85%. Visi pārējie, izņemot elektrību, ir nemainīgi un salīdzinoši pret gāzi – nelieli. Gāzi mums pārdod tikai un vienīgi pēc biržas cenas, tad maksa par siltumu un karsto ūdeni katru mēnesi mainīsies. Šodien prognozes biržā rāda, ka cena gāzei krīt. Tātad, jo māja vairāk patērē siltumu karstā ūdens sagatavošanai, jo ūdens izmaksā dārgāk. Patērētais siltums priekš ūdens uzsildes tiek sadalīts pa dzīvokļiem attiecīgi pret karstā ūdens patēriņu tajos.
Lai saņemtu atbalstu, mājokļa īpašnieks, kopīpašnieks vai īrnieks ne biežāk kā reizi mēnesī iesniedz pašvaldībai iesniegumu, kurā norāda iesniedzēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, kontaktinformāciju un kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas konta numuru, kurā ieskaitāms atbalsts mājsaimniecībai:
Iesniegumā ietver pašapliecinājumu par attiecīgās apkures esību mājoklī un to, ka citi mājsaimniecības locekļi nav iesnieguši iesniegumu atbalsta saņemšanai par iesniegumā minēto mājokli, kā arī pašapliecinājumu par malkas iegādi likuma 7.1 panta trešajā daļā minētajā gadījumā.
Iesniegumam pievieno šādus dokumentus: