Ādažu novads

Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam pasākuma „Atbalsts LEADER vietējai attīstībai (sabiedrības virzīta vietējā attīstība)" ietvaros biedrībai “Gaujas Partnerība” ir iespēja turpināt LEADER pieejas īstenošanu Ādažu novada teritorijā arī jaunā ES struktūrfondu plānošanas perioda laikā.
Lai iesaistītos jaunā ES struktūrfondu finansēšanas perioda LEADER aktivitātēs, līdz 2015.gada beigām ir jāizstrādā sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģija 2014.– 2020.gadam. Tas ir dokuments, kas pamatos, kā plānots veicināt vietējās attīstības iniciatīvas, uzlabojot sociālo situāciju laukos, veidojot labvēlīgu vidi dzīvošanai, uzņēmējdarbībai un lauku teritoriju attīstībai.
2014.-2020.gada LEADER programma paredz šādu atbalsta intensitāti projektiem:
•    Sabiedriskā labuma projektiem     90%
•    Kopprojektiem*             80%
•    Privātā labuma projektiem        70%
LEADER jaunās programmas ietvaros finansiālu atbalstu no 2016.gada būs iespējams saņemt šādās aktivitātēs:
1. Aktivitāte – Vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvas
Aktivitātes mērķis ir veicināt sabiedrības iesaisti vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvās, radot jaunas vērtības vietējā teritorijā, produktīvāk izmantojot vietējos resursus un attīstot jaunus uzņēmējdarbības modeļus. Aktivitātes ietvaros iespējams veikt šādas darbības:
•    Jaunu produktu un pakalpojumu radīšana, esošo produktu un pakalpojumu attīstīšana, to realizācija tirgū un kvalitatīvu darba apstākļu radīšana;
•    Lauksaimniecības produktu pārstrāde, tai skaitā pašu saražotās produkcijas iepakošana, to realizēšana tirgū un kvalitatīvu darba apstākļu radīšana;
•    Vides radīšana vai labiekārtošana, kurā tiek realizēta vietējā produkcija, un jaunu realizācijas veidu īstenošana;
•    Darbinieku produktivitātes kāpināšana.
Attiecināmās izmaksas Vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvu aktivitātes ietvaros:
•    Jaunu pamatlīdzekļu un programmu nodrošinājuma iegādāde un uzstādīšana;
•    Jaunas būvniecības, būves pārbūves, būves ierīkošanas, būves novietošanas un būves atjaunošanas, ja būve tiek tehniski vai funkcionāli uzlabota izmaksas;
•    Jaunu būvmateriālu iegādes izmaksas;
•    Ar sabiedriskām attiecībām sasitītas izmaksas, kas nepieciešamas produktu vai pakalpojumu atpazīstamības tēla veidošanai;
•    Patentu, licenču, autortiesību un preču zīmju saņemšanas vai izmantošanas izmaksas;
•    Vispārējas izmaksas (t.sk. arhitektu, inženieru un konsultantu honorāri, ekspertīzes, būvuzraudzības, autoruzraudzības un juridisko pakalpojumu u.c.);
•    Interneta veikala izveide;
•    Dalība apmācībās un komandējuma izmaksas.
2. Aktivitāte – Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas
Aktivitātes mērķis ir veicināt sabiedrības iesaisti tūrisma, kultūras, veselības un citu saistītu pakalpojumu un produktu attīstībā, paaugstinot novada potenciālu un pievilcību. Aktivitātes ietvaros iespējams veikt šādas darbības:
•    Vietējās teritorijas, ieskaitot dabas un kultūras objektu sakārtošana pakalpojumu piejamībai, kvalitātei un sasniedzamībai;
•    Sabiedrisko aktivitāšu (ieskaitot interešu klubus, sociālās aprūpes vietas, kultūras, vides aizsardzības, sporta un citas brīvā laika pavadīšanas aktivitātes) dažādošana.
Attiecināmās izmaksas Vietas potenciāla attīstības iniciatīvu aktivitātē:
•    Jaunu pamatlīdzekļu un programmu nodrošinājuma iegādāde un uzstādīšana;
•    Jaunas būvniecības, būves pārbūves, būves ierīkošanas, būves novietošanas un būves atjaunošanas, ja būve tiek tehniski vai funkcionāli uzlabota izmaksas;
•    Jaunu būvmateriālu iegādes izmaksas;
•    Teritorijas labiekārtošana;
•    Mācību izmaksas;
•    Ar sabiedriskām attiecībām sasitītas izmaksas, kas nepieciešamas produktu vai pakalpojumu atpazīstamības tēla veidošanai;
•    Patentu, licenču, autortiesību un preču zīmju saņemšanas vai izmantošanas izmaksas;
•    Vispārējas izmaksas (t.sk. arhitektu, inženieru un konsultantu honorāri, ekspertīzes, būvuzraudzības, autoruzraudzības un juridisko pakalpojumu u.c.);
•    Ar projektu sasitītā personāla atalgojuma izmaksas 1 gadu pēc projekta pabeigšanas.
Lai, izstrādājot sabiedrības virzītu vietējā sattīstības stratēģiju, ņemtu vērā vietējo iedzīvotāju, uzņēmēju, nevalstisko organizāciju un pašvaldības iestāžu viedokli, jau oktobrī stratēģijas dokumenta izstrādei tiek organizētas darba grupas.

Aicinām visus, kas vēlas iesaistīties stratēģijas izstrādē, aktīvi piedalīties darba grupu sanāksmēs Ādažu kultūras centrā Ādažu vēstures un māklslas galerijā (1.stāvā):
•    Pašvaldības pārstāvju darba grupas sanāksme – 14.10.2015. plkst. 14:00
•    Uzņēmēju darba grupas sanāksme – 21.10.2015. plkst. 18:00
•    Iedzīvotāju (t.sk. biedrību) darba grupas sanāksme – 29.10.2015. plkst. 18:00

Lai darbs grupās būtu produktīvāks, aicinām to potenciālos dalībniekus iepazīties ar biedrības “Gaujas partnerība mājaslapā www.gaujaspartneriba.lv pieejamiem dokumentiem, kas paskaidro vai nosaka LEADER finansējuma saņemšanas nosacījumus.
*Kopprojekts – plānoto investīciju izmanto kopīgai lietošanai un to iesniedz biedrība, kurai vismaz 3 tās biedri ir komersanti vai zemnieku saimniecības; lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība; juridiskas personas kopīgas darbības īstenošanai, ja starp kopprojekta dalībniekiem ir noslēgts līgums un kopprojektā iesaistīti ne vairāk kā 3 dalībnieki.

 

 

Ādažu novada pašvaldība šī gada augustā Lauku atbalsta dienestā iesniedza projekta pieteikumu Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atkāta projektu iesniegumu konkursam Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam pasākuma 4.”Investīcijas materiālos aktīvos” 4.3.apakšpasākumam „Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā”, lai saņemtu līdzfinansējumu Laveru poldera Garciema ceļa novadgrāvju atjaunošanai.
Meliorācijas sistēmas tika izbūvētas 1975.gadā un uz doto brīdi ir pilnībā nolietojušās un aizaugušas ar kokiem un krūmiem. Novadgrāvju piesērējuma un aizauguma dēļ ūdens plūsma grāvjos ir traucēta vai tās vispār nav un līdz ar to netiek nodrošināta ūdens novadīšana no pieguļošajām zemes platībām 136 ha platībā, kuras cieš no liekā mitruma. Šobrīd meliorācijas sistēma nepilda savas funkcijas.
Projekta ietvaros plānots atjaunot Garciema ceļa grāvju meliorācijas sitēmas 2,82 km garumā, novācot apaugumu, atjaunojot grāvju nogāzes un drenu iztekas, iztīrot grāvju piesērējumu un tīrot/remontējot 7 caurtekas, kā arī pārbūvējot 1 iebrukušu caurteku.

Realizējot projektu tiks uzlabotas lauksaimniecības un mežamežsaimniecības platības, jo meliorācijas sistēmas nodrošinās grunts ūdens līmeņa pazemināšanu, augsnes nosusināšanos un atjaunos ūdens noteci pa novadgrāvjiem īpaši pavasara un rudens periodos.
Laveru poldera Garciema ceļa novadgrāvju meliorācijas sistēmām ir piešķirts pašvaldības nozīmes kopplietošanas statuss.
Kopējās plānotās projekta izmaksas ir EUR 62 315, no kurām publiskais finansējums no ELFLA paredzēts EUR 44 780 apmērā.

 

Tiesībsargs aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju pieteikt konkursam nevalstiskās organizācijas, kas palīdzējušas cilvēkiem ar invaliditāti. Konkursu organizē tiesībsargs sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un Invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons”. Nevalstiskās organizācijas var pieteikt ikvienā no 7 nominācijām, nosūtot elektronisku pieteikumu uz e-pasta adresi nvobalva@tiesibsargs.lv līdz 30. oktobrim.

Konkursa mērķis ir identificēt labās prakses piemērus un sekmēt personu ar invaliditāti intereses pārstāvošo nevalstisko organizāciju darbību. Konkursam izvēlētas 7 nominācijas, kurām iespējams pieteikt atbilstošākās nevalstiskās organizācijas (“Skaļākā balss”, “Nodarbinātības veicinātājs”, “Digitālās integrācijas veicinātājs”, “Pakalpojumu nodrošinātājs”, “Izglītības veicinātājs”, “Sociālā kampaņa”, “Bērnu ar invaliditāti aizstāvis”). Ar detalizētu nomināciju aprakstu var iepazīties konkursa nolikumā. Konkursa nolikums, kā arī pieteikuma veidlapa atrodama Tiesībsarga biroja mājaslapā www.tiesibsargs.lv.

Konkursa pieteikumus vērtēs īpaša žūrijas komisija. Žūrijas komisijas sastāvā būs vairākas sabiedrībā zināmas personas, kā arī tiesībsargs Juris Jansons, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks un Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” vadītājs Ivars Balodis. Konkursa noslēguma ceremonija un uzvarētāju apbalvošana notiks 3. decembrī, no plkst. 18.00 līdz 20.00, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Šī gada 3. decembrī, kas ir Starptautiskā cilvēku ar invaliditāti diena, tiek rīkoti trīs pasākumi, kas veltīti, lai pievērstu sabiedrības uzmanību personu ar invaliditāti situācijas uzlabošanai un veicinātu šo personu iekļaušanu sabiedrībā. Tiks organizēta konference, kurā tiesībsargs prezentēs monitoringa ziņojumu par ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanu Latvijā, paralēli organizējot kontaktu biržu, kurā dažādas nevalstiskās organizācijas tiks aicinātas veidot sadarbību, kā arī konkursa noslēguma ceremonija un uzvarētāju apbalvošana. Visus trīs pasākumus organizē tiesībsargs, sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un Invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons”. Visi minētie pasākumi notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

 

 

Latvijas Republikas tiesībsargs

10.un 11.oktobrī Vācijā norisinājās 2015.gada Eiropas Nāciju kauss kvadracikliem, kurā Latvijas izlasei izdevies izcīnīt augsto 2.vietu. Mūsu valsti sacensībās pārstāvēja ādažnieks Kārlis Bole Jr., Raivis Sootee, un Eiropas čempions kvadraciklu klasē – Edgars Meņģelis.
Sestdienas kvalifikācijā ātrākais izrādījās Edgars Meņģelis, savā braucienā uzrādot labāko apļa laiku Edgars izcīnīja uzvaru. Labu sniegumu uzrādīja arī Raivis Sootee, kvalifikācijā ieņemot 4.pozīciju, bet Kārli Boli Jr. piemeklēja tehnikas problēmas, tādēļ sportistam bija jāsamierinās ar 13.pozīciju. „Acīmredzot aizmugurējā zobrata aizsargpanna bija deformējusies un tāpēc arī vairs nespēju turpināt sacīksti. Ir dusmas, bet vienlaicīgi arī motivācija rīt kapāties no visa spēka,” pēc sacensībām atzina sportists.
Pirmajā finālbraucienā sportisti uzrādīja ļoti labu sniegumu, Meņģeļa uzvara un Boles 9.vieta Latviju ierindoja dalītā 1./2.vietā. Otrajā braucienā Meņģelis jau atkal palika nepārspēts, bet Sootee ne tik veiksmīgs brauciens un 30.vieta. Neskatoties uz to, Latvija savu pozīciju noturēja. Pēdējā brauciena startā Raivis Sootee saķērās taisnes galā un turpināja braucienu kā priekšpēdējais. Tomēr braucienā spēja aizcīnīties līdz astotajai vietai. Kārlis Bole pēc starta no otrās rindas finišēja piektais. Rezultātā izcīnīto punktu summa Latvijas izlasei ļāva ierindoties augstajā 2.vietā. Pirmajā vietā ir Nīderlande, bet trešajā Vācija.

Nodarbības laikā tiks piemērota kardio slodze, kas veicinās sirds un asinsvadu sistēmas aktīvāku darbību, apgādājot organismu ar lielāku skābekļa daudzumu, kas tik ļoti nepieciešams topošajām māmiņām. Tiks tonizēti muskuļi, kas gan grūtniecības laikā, gan pēc dzemdībām ir kļuvuši pasīvāki. Uzlabosim līdzsvaru un lokanību. Katra nodarbība tiks noslēgta ar relaksējošiem vingrinājumiem.

Nodarbības vadīs sertificēta fitnesa trenere Elīna Freimane. Pieteikšanās pa tālr. 26703974, e-pasts: freimane.elina@gmail.com

Līdz 10.septembrim foto entuziastiem bija iespēja iesūtīt savus foto ar cilvēkiem, vietām vai svētkiem Ādažu novadā, lai iesaistītos cīņā par pirmajām trim vietām. No 50 fotogrāfijām par uzvarētāju konkursa žūrija atzina Sandas Tūteres fotogrāfiju “Pavasaris”, otrā vieta tika piešķirta fotogrāfijai “Gaujas tilts”, autors Jevgenijs Šuļins, bet trešo vietu ar fotogrāfiju “Gauja ziemā” ieguvuva Elitu Survilo. Apsveicam uzvarētājus!
Uzvarētāji tiks personīgi uzaicināti saņemt atzinības rakstus konkursa pašvaldības rīkotajā Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai veltītajā svinīgajā pasākumā 2015. gada novembrī.

Paldies visiem konkursantiem par dalību konkursā!

 

1.vieta – Sanda Tūtere “Pavasaris”

 

2.vieta – Jevgenijs Šuļins “Gaujas tilts”

 

3.vieta – Elita Survilo “Gauja ziemā”

Šā gada 7.oktobrī Salaspils Nacionālā botāniskā dārza oranžērijā pulcējās divpadsmit Pierīgas un Rīgas uzņēmēju biedrību pārstāvji, arī pašvaldību vadītāji. Pārstāvēti tika  Mārupes, Ķekavas, Ogres, Ādažu, Lielvārdes, Ikšķiles, Carnikavas, Inčukalna, Salaspils, Ropažu, Garkalnes novadi un Rīgas pilsēta. Kopīgi tika runāts par Pierīgas novados esošajām  problēmām un to risinājumiem.
Jau 2015. gada sākumā apvienojās trīs Pierīgas uzņēmēju biedrības – Salaspils, Ķekavas un Mārupes, lai formālā un neformālā gaisotnē uzņēmēji no dažādiem novadiem varētu tikties un risināt gan ar uzņēmējdarbības vidi, gan biznesu saistītus jautājumus.
Salaspils, Ķekavas un Mārupes biedrību pārstāvji tikšanās ietvaros prezentēja ideju par kopīgi veicamajiem pasākumiem.  Salaspils uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs un šīs tikšanās iniciators Miks Balodis iepazīstināja ar savu skatījumu uz iespējamo Pierīgas uzņēmēju biedrību sadarbību, par risināmajiem jautājumiem un veidiem.
Šobrīd saņemts apstiprinājums no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadības par iespēju jaunveidoto Pierīgas un Rīgas uzņēmēju biedrību apvienības darbu koordinēt kā LTRK vienu no uzņēmēju kompetenču padomēm.
LTRK uzņēmēju kompetenču padomes darbojas jau vairākus gadus un pārstāv uzņēmēju intereses dažādos rakursos:
Nozaru padomes – tirdzniecības, rūpniecības, pakalpojumu, lauku uzņēmēju;
Interešu padomes – nacionālo stratēģiju, eksporta, zināšanu ekonomikas, mazo un vidējo uzņēmumu;
Reģionālās padomes – Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales.
Tā kā atšķirība starp dažādiem reģioniem, starp pilsētām un novadiem, starp  Rīgu, Pierīgu un citām pašvaldību teritorijām ir krasi atšķirīga, īpaši šobrīd, kad  liela daļa uzņēmumu no Rīgas pārceļas uz Pierīgu, kad liela daļa strādājošo par pastāvīgo dzīves vietu izvēlas Pierīgu, Pierīgas reģions nav pietiekami izvērtēts.  Visbiežāk Pierīga tiek pielīdzināta Rīgai un citām lielajām pilsētām, tādējādi  liedzot dažādas atbalstu iespējas un samazinot konkurētspēju Pierīgas uzņēmējiem.Pierīga pēdējo gadu laikā ir kļuvusi par ērtu un patīkamu dzīves vietu daudziem iedzīvotājiem, arī tiem, kuri labāka darba meklējumos, dodas uz galvaspilsētu. Taču Pierīgas infrastruktūra – skolas, bērnudārzi, aktīvās atpūtas centri nav gatavi šo apjomu apkalpot.
Uzņēmējiem šī ir reāla iespēja  veidot jaunus un attīstīt jau esošos biznesus, lai nodrošinātu pieprasījumu, bet esošās infrastruktūras Pierīgā nav gatavas uzņēmējdarbības izaugsmei. Ir steidzīgi nepieciešams komplekss risinājums, darbojoties kopā uzņēmējiem, pašvaldībām, valdībai, lai veiksmīgā dialogā izvirzītu uzdevumus mērķu sasniegšanai.
Kopīgā tikšanās reizē tika nolemts  – no katras Pierīgas uzņēmēju biedrības, kas ir gatava iesaistīties šajā tik nozīmīgajā projektā,  izvirzīt savu pārstāvi dalībai Pierīgas un Rīgas kompetenču padomē, lai, sadarbībā ar LTRK, kas ir uzņēmēju platforma sarunām ar valdību un atbalsts uzņēmējiem visos jautājumos, nodrošinātu labu infrastruktūru uzņēmējdarbībai Pierīgā, kā arī veiktu visus pasākumus Pierīgas uzņēmēju konkurētspējas veicināšanai.

 

Foto no Ādažu uzņēmēju biedrības arhīviem.

 

 

 

No 12. līdz 16.oktobrim slēgta domes Kase. Maksājumus iespējams veikt “Latvijas pasts” nodaļā, kā arī elektroniski, izmantojot internetbanku vai portālu www.epakalpojumi.lv .

“Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrībā” šobrīd ir apvienojušās 12 Gaujas upes baseina pašvaldības. Biedrības mērķis ir rūpēties par Gauju un tās pietekām nodrošinot kompleksu apsaimniekošanas projektu realizāciju. Viena no galvenajām proritātēm ir zivju resursu pavairošana, īpašu uzmanību veltot lašiem, taimiņiem, forelēm, alatām, nēģiem un zušiem. Rezultatīvs darbs nav iespējams bez sabiedrības iesaistīšanās un atbalsta.
Ir sācies lašveidīgo zivju nārsta laiks. Tieši dabīgais nārsts var būt visproduktīvākais, ja tam ir piemēroti laika apstākļi un ja to netraucē maluzvejnieki. Mūsu spēkos nav pavēlēt dabai, bet mēs kopā varam pasargāt zivis no maluzvejniekiem, kas bieži bez žēlastības iznīcina gan pašas zivis, gan daudzus simtus tūkstošu potenciālo pēcnācēju.
Šogad “Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība” kopā ar Valsts Vides dienestu, Dabas aizsardzības pārvaldi, Valsts policiju, Zemessardzi un brīvprātīgajiem, ir izstrādājusi kompleksu Gaujas baseina upju aizsardzības plānu no ietekas jūrā līdz pat augštecei, cik tālu migrē laši. Juau notiek plaši reidi gan pie upēm, gan uz pievadceļiem. Šo reidu mērķis ir aizturēt un sodīt likumpārkāpējus, kas savtīgos nolūkos iznīcina mūsu kopīgo dabas bagātību – Gaujas lašus un taimiņus.
Šai darbā var palīdzēt ikkatrs, jo visai bieži mēs zinām par līdzcilvēkiem, kas liek tīklus vai murdus, iet elektrozvejā, kas tirgo mūsu kopīgā upītē nodurtas zivis. Rezultatīvam darbam informācija ir vissvarīgākā, tāpēc “Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība” ir izveidojusi informatīvo tālruni, kur visas diennakts laikā iespējams ziņot par novērotajiem likumpārkāpējiem. Biedrība garantē anonimitāti un sola naudas balvas tiem, kuru sniegtā informācija palīdzēs aizturēt maluzvejniekus.
Biedrības informatīvais tālrunis 25442000.

 

Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība

Biedrība “ĀdažiVelo” aicina riteņbraukšanas entuziastus uz semināru par treniņiem ziemā, uzturu un velo ceļojumiem Ādažos, Kultūras centra Izstāžu zālē trešdien, 14.oktobrī, plkst.19:00. AFIŠA