Kā jau ziņots, Ādažu draudze aicina ikkatru iesaistīties akcijā “Lai atkal skan ērģeles Baltezera baznīcā!” un ziedot trūkstošos līdzekļus šī instrumenta iegādei un uzstādīšanai, lai jau Lieldienās Baltezera baznīcā skanētu krāšņas, baznīcai atbilstošas ērģeles. Draudze pateicas jau tiem atsaucīgiem, kuri ziedojuši līdz šim. Uz šo brīdi nesen izsludinātajā akcijā savākti jau 650.00 eiro. Arī koncertā iegūtos līdzekļus novirzīs šī draudzes sapņa piepildīšanai.
Kopš draudzes atjaunošanas un Baltezera baznīcas atgūšanas 90-tajos gados dievkalpojumi baznīcā notiek sintezatora pavadībā. Taču tieši ērģeļmūzika baznīcā pastiprina baznīcai raksturīgo gaisotni. Ērģeles ļautu arī biežāk rīkot baznīcā augstas kvalitātes koncertus, kas ir ieguvums visa novada kultūras dzīvē. Ērģeļmūzika radītu īpašu noskaņojumu arī tādos svinīgos gadījumos kā kāzas un kristības.
Šobrīd digitālo ērģeļu ražošana tieši Baltezera baznīcai ir pasūtīta Nīderlandes uzņēmumā “Johannus”, ir veikta pirmā iemaksa Pateicoties iepriekšējās akcijās savāktiem līdzekļiem 4’000 eiro apmērā. Pilnīgai apmaksai nepieciešams savākt 12’500 eiro.
Tāpēc draudze vēršas pie ikkatra ar lūgumu un aicinājumu ziedot kopēja sapņa piepildišanai par ērģelēm Baltezera baznīcā.
Ziedot ērģelēm var, pārskaitot ziedojumu uz draudzes kontu ar norādi „Ērģeļu iegādei” vai arī ievietojot savu ziedojumu speciālās šim nolūkam paredzētās aploksnēs, kas atrodamas dievnamā. Atgādinām, ka Ādažu evaņģēliski luteriskajai draudzei ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, līdz ar to ziedotājiem ir pieejami nodokļu atvieglojumi.
Jautājumiem vai ierosinājumiem, lūdzu, rakstiet uz info@baltezerabaznica.lv .
Konts ziedojumiem ar norādi „Ērģeļu iegādei”:
Ādažu Evaņģēliski luteriskā draudze
Baltezera baznīca, Ādažu novads, LV 2164
Reģ. Nr. 90000345040, Konta Nr. LV39UNLA0002000701636
Pateicībā jau iepriekš, Ādažu Evanģēliski luteriskā draudze
Igaunijas-Latvijas programma ir viena no 60 pārrobežu sadarbības programmām, kuras ievieš Eiropas Savienības iekšējām robežām pieguļošos reģionos. Programmas ieviešanu vada Igaunijas Finanšu ministrija, kura vienlaikus pilda arī nacionālās atbildīgās iestādes funkcijas. Latvijā nacionālās atbildīgās iestādes funkcijas veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Programmu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, un kopējais atbalsts programmai ir 38 miljoni eiro. Igaunijas-Latvijas programma ir turpinājums 2007. – 2013. gadu periodā īstenotajai pārrobežu programmai.
“Labākās CSDD satiksmes drošības skolas” rezultātus veido divu CSDD sacensību bērniem un jauniešiem – “Jauno satiksmes dalībnieku forums” (4.-6.klašu skolēniem) un “Gribu būt mobils!” (6.-8.klašu skolēniem) rezultāti. Iepriekšējā sezonā “Jauno satiksmes dalībnieku forumā” piedalījās skolēni no 111 skolām, kas nozīmē, ka tika pārstāvētas teju 15% Latvijas skolu. Savukārt “Gribu būt mobils!” piedalījās jaunieši no 168 izglītības iestādēm jeb no 20% skolu.
CSDD ir pateicīga visiem skolēniem par dalību sacensībās, kā arī pateicīga skolotājiem un atbalstītājiem, kuri palīdzēja bērniem un jauniešiem sagatavoties un piedalīties CSDD satiksmes drošības projektos, kā arī prata ieinteresēt viņus par ceļu satiksmes drošības jautājumiem.
Konkursa “Labākā CSDD satiksmes drošības skola” 20 laureātskolu un 40 skolotāju svinīgā sveikšana plānota 2016.gada 15.martā, pulksten 11.40 Latvijas Nacionālā bibliotēkā. Tajā piedalīsies gan CSDD pārstāvji, gan pārstāvji no CSDD satiksmes drošības projektu ilggadīgā sadarbības partnera – Valsts izglītības satura centra. Jāpiebilst, ka 40 labākos ceļu satiksmes drošības skolotājus izvirza katra no 20 “Labākajām CSDD satiksmes drošības skolām”.
Lai ieinteresētu Latvijas skolēnus par satiksmes drošību, kā arī, lai pilnveidotu viņu zināšanas un izpratni par drošu satiksmi, CSDD jau vairāk kā 20 gadus īsteno dažādus izglītības projektus un konkursus visu vecumu jauniešiem. Bez “Jauno satiksmes dalībnieku foruma” un sacensībām “Gribu būt mobils!”, ir arī konkurss topošajiem un jaunajiem autovadītājiem – “Gada jaunais autovadītājs” (16-18 gadi).
CSDD izglītības projektu mērķis gadu no gada sevi attaisno, jo palielinās gan bērnu un jauniešu interese un izpratne par ceļu satiksmes drošību, gan skolu un skolēnu skaits, kas piedalās šajos projektos. Vairāk par CSDD izglītības projektiem bērniem un jauniešiem – satiksmes drošības portālā www.berniem.csdd.lv.
Avots: Ceļu satiksmes drošības direkcija
Kā ziņots iepriekš, Ādažu novada dome vakar, 23. februārī, saņēma jaunu informāciju par analīžu rezultātiem Vējupē, kas liecina, ka Vējupē nonākusi krāsviela ar svina saturu. Sākotnējās analīzes liecināja, ka ūdens kvalitāte Vējupē atbilst virszemes ūdens kvalitātes normām. Konstatēts, ka krāsviela ir vieglāka par ūdeni, tādēļ piesārņojums un rozā krāsa ir konstatēta tikai ūdens virskārtā, kuru saistījis ledus slānis. Piesārņojums nav skāris visu Vējupi, bet tikai tā dēvēto Podnieku Vējupi jeb Vējupes dienvidu dīķi. Pateicoties zemajam ūdens līmenim un palu neesamībai, šopavasar piesārņojuma nokļūšana Vējupē, kur atrodas publiskā pludmale un arī nonākšana Gaujā nav iespējama.
Šodien Ādažu Kutūras centrā pirms filmas “Romeo n’ Džuljeta” lieliska iespēja tikties ar filmas režisoru Māri Martinsonu un uzdot dažādus jautājumus.
Sākotnējās analīzes liecināja, ka ūdens kvalitāte Vējupē atbilst virszemes ūdens kvalitātes normām.
Reaģējot uz Valsts Vides dienesta šodien saņemto ziņu, domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks sasaucis civilās aizsardzības komisijas sēdi rīt plkst. 16.00 Ādažu novada domē, Gaujas ielā 33A.
Ādažu novada dome aicina iedzīvotājus ievērot piesardzību un nelietot Vējupes ūdeni, nemakšķerēt Vējupē un atturēties no ziemas peldēšanās līdz netiks noskaidrota Vējupes piesārņojuma ietekme uz sabiedrības veselību un drošību.
Kā Ādažu novada domi informēja Valsts vides dienests, Vējupē nonākusi uz polimēra bāzes veidota krāsviela, kas satur azokrāsvielas funkcionālās grupas un svinu. Valsts vides dienests norāda, ka “BIOR” veiktās analīzes Vējupē neatspoguļo kopējo Vējupes ūdens kvalitāti, jo, lai identificētu iespējamā piesārņojuma ķīmisko sastāvu, paraugi tika ņemti vietās ar augstu piesārņojuma koncentrāciju, uz ko norādīja koši rozā krāsa, cenšoties iegūt iespējami “tīrāku” un neatšķaidītāku analīžu materiālu. Svarīgi – ūdens paraugi, kas ņemti vietās ar mazāku piesārņojuma koncentrāciju, uzrāda Vējupes ūdens atbilstību virszemes ūdens kvalitātes normatīviem. Piesārņojums koncentrēts vietās, kur ūdens iekrāsojies rozā krāsā.
“Industrijas dienas 2016” dalībniekus uzrunās arī Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra virspētniece Dr. oec. Ilona Baumane.
“Industrijas dienā 2016” piedalīsies aptuveni 150 dalībnieki no aptuveni 70 uzņēmumiem, pašvaldībām un izglītības iestādēm.
“Industrijas dienas 2016” mērķis ir informēt uzņēmējus par Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku 2016.–2018. gada iepirkumu plāniem, uzklausīt uzņēmēju un zinātnieku produktu ražošanas un pakalpojumu attīstības plānus, kā arī veicināt dialogu starp aizsardzības nozari un Latvijas uzņēmējiem un zinātniekiem par iespējām piedalīties bruņoto spēku spēju attīstībā un uzturēšanas nodrošināšanā.
Šogad pasākumā darbs noritēs arī sindikātos, sniedzot informāciju par konkrētām aizsardzības spēju attīstības iecerēm, nodrošinot attiecīgo Aizsardzības ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku ekspertu klātbūtni, kuri skaidros nozares vajadzības atbilstoši nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu tehniskajām prasībām. “Industrijas dienas 2016” dalībnieki sindikātos diskutēs par sekojošām spēju attīstības jomām: individuālais un kolektīvais ekipējums, munīcija, militārais transports, sakaru sistēmas, jauno militāro spēju attīstība un nākotnes spēju vajadzības, būvniecība, pārtikas iepirkumi.