Kopš 2008. gada Ādažos Podnieku ielā esošajā siltumnīcā atsākusies dārzniecības darbība, bet ar dārzkopību šajā vietā nodarbojamies jau otrajā paaudzē. Šobrīd jāieliek daudz pūļu, lai savestu kārtībā šo ilgus gadus pamestībā bijušo vietu.
Astoņdesmitajos gados celtais un krīzes laikā izputējušais siltumnīcu komplekss, neskatoties uz dažādām grūtībām, turpina rast mūsdienām piemērotu, jaunu seju un jau otro gadu norisinās pētījums par dārzkopības preču piedāvājumu, kurā laipni aicināti piedalīties Ādažu novada iedzīvotāji.
Aktīvākos anketas aizpildītājus novērtēsim ar pārsteiguma balvām.
Anketa atrodama šeit: http://ej.uz/7tvx
Vairāk par dārzniecību: www.adazustadi.lv
Vairāk informācijas:
Vizma Janevica
Ādažu novads, “Reiņi”
(Podnieku iela, autobusa pietura “siltumnīca”)
mob.+371 9413557
Ādažu novada dome izsaka līdzjūtību Ādažu novada domes deputātam Armandam Alferovam māti mūžībā aizvadot.
2011. gada 26. martā plkst. 20:30 Pasaules Dabas Fonds rīko akciju Zemes stunda, kuras laikā katrs ir aicināts uz vienu stundu izslēgt apgaismojumu, lai simboliski parādītu savu apņemšanos planētas labā. Akcija notiks vairāk nekā 130 pasaules valstīs, arī Latvijā. Šogad ikviens dalībnieks tiek aicināts apņemties kādu videi draudzīgas rīcības īstenošanu, ko varētu paveikt ikdienā.
Šobrīd akcijā Zemes stunda oficiāli dalību jau ir apstiprinājušas 37 Latvijas pašvaldības – Rīga, Saulkrasti, Dundaga, Roja, Ādaži, Jaunpiebalga, Beverīna, Kuldīga, Daugavpils, Pāvilosta, Aglona, Rundāle, Pļaviņas, Carnikava, Ogre, Rucava, Jūrmala, Olaine, Dobele, Kocēni, Lielvārde, Rugāji, Skrīveri, Ropaži, Balvi, Preiļi, Jelgava un Jelgavas novads, Tukums, Jaunpils, Krāslava, Liepāja, Ķegums, Jēkabpils, Ventspils, Talsi un Limbaži. Akciju, domājot par resursu taupību ikdienā, atbalsta arī LR Saeima. Apņēmību piedalīties paudis Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Zemes stundas laikā vairākās no pašvaldībām notiks īpaši Zemes stundai veltīti pasākumi. Rīgā sestdien, 26.martā sākot no 19:00 klubā “Nabaklab” (Z.A.Meierovica bulvārī 12, Rīgā) ikviens ir aicināts uz Zemes stundas sagaidīšanas pasākumu, kura laikā būs iespējams izliet savu Zemes stundas sveci, uzrakstīt apņemšanos planētas labā un klausīties akustisku koncertu Latvijas mūziķu (Tēja vienam, Imants Daksis un Momend) sniegumā. 20:30 -21:30 no izlietajām svecēm veidosim simbolisko Zemes stundas 60+ zīmi pie Brīvības pieminekļa un vērosim apgaismojuma izslēgšanu nozīmīgiem objektiem Rīgā. Pasākums ir bezmaksas. Ogres novadā tiks organizēts pasākums pie Ogres kultūras centra – spēles, akustiski muzikāli priekšnesumi, dažādi priekšlasījumi sveču un lāpu gaismā, novada domes priekšsēdētāja uzruna un citas aktivitātes. Liepājā muzicēs folkloras kopa “Vēlavas” un “Saknes”, svecīšu stundu ar dziesmām pieskandinās “Austras bērni” un citi muzikanti. Cēsīs, pilsētas centrā, tiks cepta īpašā maize, skanēs dzīvā mūzika, pirmo reizi gaisma tiks izslēgta arī Vienības piemineklim.
Daudzi cilvēki Latvijā un pasaulē izvēlas organizēt savu Zemes stundu – veidot kādu kopīgu pasākumu sveču gaismā ar draugiem un ģimeni, doties vērot zvaigznes, priecāties un būt kopā. Arī vairāki restorāni un kafejnīcas Rīgā iedegs sveces un piedāvās īpašu Zemes stundas atmosfēru – piemēram, restorāns Kaļķu vārti un Kamadena Rīgā, SPA Hotel Pegasa pils Jūrmalā.
Akciju Zemes stunda ar savām aktivitātēm atbalsta arī uzņēmumi, izslēdzot apgaismojumu biroju ēkām un reklāmām. Latvijā Zemes stundai atbalstu apstiprinājuši Swedbank, Aldaris, Tele2, Latvenergo, Latvijas Dzelzceļš, Madara cosmetics, Nordea banka, Rīgas nami, viesnīca Radisson Blu Daugava, citylight.net, kā arī SEB banka, kas speciāli akcijai kopā ar grupu “Instrumenti” izveidojuši īpašu Zemes stundas video klipu.
Šogad akcija Zemes stunda aicina katru apņemties kādu videi draudzīgas rīcības īstenošanu, ko varētu paveikt ikdienā. Ja kaut vienu nelielu lietu skolnieks var mainīt savā klasē, darbinieks darba vietā, pašvaldība savā teritorijā, tad, savienojot tās kopā visā pasaulē, iespējams mainīt ļoti daudz. Citu pasaules iedzīvotāju apņemšanos var redzēt un savu pievienot mājas lapā: http://www.beyondthehour.org/
Akcija Zemes stunda aizsākās 2007. gadā Sidnejā, kad 2 miljoni cilvēku izslēdza apgaismojumu savos mājokļos uz vienu stundu, lai tādējādi demonstrētu attieksmi pret klimata izmaiņām. 2008. gadā akcijā piedalījās jau vairāk kā 50 miljoni cilvēku no visas pasaules. 2009. gadā Zemes stunda vienoja simtiem miljonu cilvēku, vairāk nekā 3900 pilsētas 88 valstīs, bet 2010. gadā Zemes stunda bija kļuvusi par lielāko globālo akciju, pārspējot visu iepriekš cerēto – akcijā piedalījās simtiem miljonu cilvēku vairāk nekā 120 valstīs 4000 pilsētās, kuru vidū arī daudzas Latvijas pašvaldības.
Zemes stundas 2011 draugi Latvijā ir reklāmas aģentūra Leo Burnett Riga, TV3, TV6, 3+, Star FM, Draugiem.lv, laikraksts „Diena”, portāls diena.lv, portāls TVnet, Zaļā josta, pilna servisa kopētava CopyPro, Latvijas Universitātes Studentu padome, Fotoakadēmija, MADARA Drinks un MADARA Cosmetics.
Vairāk informācijas meklējiet Pasaules Dabas Fonda mājas lapā: http://www.pdf.lv/
Visu jaunāko ātri iespējams uzzināt, sekojot Pasaules Dabas Fondam: http://twitter.com/pdf_latvija
Informāciju sagatavoja:
Edīte Husare
Akcijas “Zemes stunda” projekta vadītāja
Pasaules Dabas Fonds (sadarbībā ar WWF)
67505640, 29509672
Šīs nedēļas izskaņā, sestdien, 26.martā, plkst. 20:00, Rīgas Olimpiskajā sporta centrā norisināsies Latvijas atklātā florbola čempionāta 1. līgas spēle par godalgoto trešo vietu, kurā uz laukuma tiksies FK „Ādaži” un Rubene-1.
Šosezon, FK „Ādaži” debitēja Latvijas atklātā čempionāta 1.līgā, regulāro čempionātu aizvadot ļoti veiksmīgi, to noslēdzot 3.vietā, 10 komandu konkurencē. Sezonas laikā, 18 spēļu ietvaros, tikai 5 spēlēs, ādažnieki bija spiesti atzīt pretinieku pārākumu, taču šis cīņas spars komandu aizveda līdz pusfinālam, kurā divu spēļu summā, diemžēl atzina līgas sīvākā pretinieka FK „Valmiera” meistarību.
Tā kā šī „bronzas” spēle tehnisku iemeslu dēļ netiks aizvadīta Ādažu sporta centrā, aicinām visus sestdienas vakarā uz Rīgas Olimpisko sporta centru, lai savējos atbalstītu!
Par spēli! Par uzvaru! Par Ādažiem!
P.S. Papildus informācija par FK „Ādaži” sasniegumiem – Latvijas Florbola savienības mājaslapā – http://www.floorball.lv/lv/2010/viriesi/v1/komanda/188.
Informāciju sagatavoja:
Edgars Ikstens
Florbola kluba „Ādaži” pārstāvis
Amatierteātris „Kontakts”, trešdien, 2011. gada 30. martā, plkst.19:00, aicina uz teātra sportu smieklu dienas noskaņās.
Norises vieta: Ādažu Kultūras centra Ceriņu zālē.
Ieeja brīva
Ādažu kultūras centrs
Tālr.: (+371) 67997764
Tālr. Fakss: (+371)67997171
linda@adazikultura.lv
www.adazikultura.lv
Laikā no 22.marta līdz 15.aprīlim Lielās Talkas organizatori aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju brīvprātīgi līdzdarboties Lielās Talkas organizēšanā un iesaistīties akcijā „Nāc talkā Latvijai!".
Akcijas laikā ikvienam interesentam ir iespēja kļūt par Talkas brīvprātīgo palīgu, apzinot savā pilsētā vai novadā piesārņotās vietas, kuras Lielās Talkas laikā, 30.aprīlī, būtu nepieciešams satīrīt un sakopt. Tāpat brīvprātīgie palīgi tiks aicināti arī atzīmēt savas tuvākās apkārtnes skaistākās, gleznainākās vietas, kur ikviens varētu gūt prieku, iedvesmu un labas emocijas. Papildus akcijas dalībnieki, atbildot uz āķīgiem anketas jautājumiem, varēs bagātināt savas zināšanas dažādos vides jautājumos.
Lai piedalītos akcijā, Lielās Talkas mājas lapā www.talkas.lv, sadaļā „Nāc talkā Latvijai!" ir jāaizpilda anketa: jāatbild uz 10 jautājumiem par atkritumiem un vidi, kā arī interaktīvā kartē jāatzīmē piesārņotā un skaistā vieta savā pilsētā vai novadā, pievienojot arī situāciju dokumentējošas fotogrāfijas.
Lielās Talkas vadītāja Vita Jaunzeme norāda, ka „iesaistīšanās akcijā „Nāc talkā Latvijai!" ir kā došanās piedzīvojumā – gan meklējot atbildes uz jautājumiem, gan izejot reāli dabā, atzīmējot piesārņotās vietas un skaistos dabas nostūrus. Turklāt šos uzdevumus var veikt vienatnē, kā arī komandā, iesaistot savu ģimeni, draugus, kaimiņus, klasesbiedrus. Piesārņoto vietu atzīmēšana un fotogrāfiju publicēšana ir īpaši nozīmīgs ieguldījums Lielās Talkas organizēšanā, jo tas palīdzēs noteikt 30.aprīļa talku norises vietas.".
Pirmie 1000 akcijas dalībnieki, kuri būs pareizi atbildējuši uz konkursa jautājumiem, kā arī interaktīvajā kartē atzīmējuši nepieciešamos punktus, saņems dāvanu – īpašu akcijas T-kreklu.
Tā kā Latvijā un visā Eiropas Savienībā tiek atzīmēts Eiropas Brīvprātīgā darba gads, brīvprātīgo aktivitātes tiek īpaši ievērotas un novērtētas. Lielā Talka kopš saviem pirmsākumiem ir brīvprātīgo kustība, jo ikviens talcinieks darbus veic no brīva prāta, nesaņemot par to samaksu. Taču šogad Lielās Talkas organizatori cer piesaistīt papildus brīvprātīgos palīgus jau pirms paša pasākuma, kuri palīdzēs atklāt piesārņojumu dabā un noteikt 30.aprīļa talku norises vietas visā Latvijā. Akciju „Nāc talkā Latvijai!" īpaši atbalsta Eiropas Komisijas pārstāvniecība un Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā.
Šogad talkot aicina Rīgas Brīvostas pārvalde, SIA „Skonto Būve" un Latvijas valsts meži.
Talku atbalsta arī LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, zīmols „Garnier", RIMI, DHL Latvija, LASUA, L&T un būvniecības nams „Kurši".
Papildus informācija:
Indra Soika, Lielās Talkas mediju koordinatore,
aģentūras "EKO Media" projektu direktore
Tālrunis: 67804066, mob.tālr.: 26455823
E-pasts: prese@talkas.lv
Mājas lapa: www.talkas.lv
Ceturtdien, 2011. gada 14. aprīlī plkst.16:00 Ādažu Kultūras centra Ceriņu zālē notiks Ādažu mākslas un mūzikas skolas ansambļu koncerts.
Ieeja brīva
Ādažu kultūras centrs
Tālr.: (+371) 67997764
Tālr. Fakss: (+371)67997171
linda@adazikultura.lv
www.adazikultura.lv
2011. gada 26. martā plkst. 20:30 pasaule svinēs Zemes stundu, kuras laikā katrs ir aicināts uz vienu stundu izslēgt apgaismojumu, lai simboliski parādītu savu apņemšanos planētas labā. Šī gada akcijas Zemes stunda mērķis ir rosināt ikvienu padomāt par savu ikdienas rīcību, lai kopīgi veicinātu vides ilgtspēju.
Zemes stundas 2011 aicinājums:
Kas ir Zemes stunda?
Kad notiek Zemes stunda?
Kā Zemes stunda norisinājusies iepriekš?
Pievienojies Zemes stundas atbalstītājiem, seko līdzi!
Veicamie pasākumi plūdu draudu periodā:
– Sekojiet līdzi meteoroloģiskajiem apstākļiem un prognozēm, kā arī situācijas attīstībai savu mājokļu tuvumā.
– Saglabājiet savā mobilajā tālrunī un piezīmju grāmatiņā tālruņu numurus, uz kuriem jāzvana, lai ziņotu par plūdu sākšanos un saņemtu palīdzību – operatīvo dienestu un pašvaldības tālruņa numurus.
– Izvērtējiet apdraudējumus saimniecībai. Pārvietojiet mantas no pagrabtelpām un pirmajiem stāviem uz augšējiem stāviem vai bēniņiem, nostipriniet pagalmā un mājas tuvumā esošos priekšmetus. Esiet gatavi atvienot elektrisko strāvu.
– Savlaicīgi parūpējieties par vecāka gadagājuma cilvēkiem, bērniem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī slimniekiem, atrodot viņiem plūdu laikā drošāku mājvietu pie radiem, draugiem, kaimiņiem. Ja tādas iespējas nav jau savlaicīgi griezieties pēc palīdzības pašvaldībā.
-Apziniet vietu, kur nepieciešamības gadījumā evakuēt mājlopus, mājdzīvniekus un kā tos nodrošināt ar barību. Ja tādas iespējas nav, jau savlaicīgi griezieties pēc palīdzības pašvaldībā.
– Sagatavojiet evakuācijai izmantojamos transporta līdzekļus (automašīnas, traktorus u.c.) un peldošos līdzekļus (laivas, plostus u.c.).
– Sagatavojiet līdzi ņemšanai evakuācijas gadījumā personiskos dokumentus, naudu, vērtslietas, kabatas lukturīti, pārtiku, medikamentus, apģērbu un apavus, kā arī citas pirmās nepieciešamības lietas.
– Pieejamā vietā turiet kabatas lukturīšus, ar kurām var dot signālu par savu atrašanās vietu plūdu gadījumā. Savlaicīgi nodrošinieties ar rezerves baterijām kabatas lukturītim un radio aparātam.
– Savlaicīgi uzlādējiet mobilos tālruņus, lai nepieciešamības gadījumā paziņotu glābšanas dienestam par nepieciešamo palīdzību.
– Nodrošiniet sevi ar pārtiku ( kas nebojājas un iespējams pagatavot arī tad, ja mājā nav elektrības), dzeramo ūdeni, medikamentiem, apģērbu, apaviem un citām precēm plūdu periodam, gadījumiem, ja māja applūst, bet uzskatāt, ka evakuēties vēl nav nepieciešams.
Veicamie pasākumi plūdu gadījumā:
– Par tiešu apdraudējumu informējiet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, policiju vai pašvaldību.
– Ja iespējams, brīdiniet un informējiet savus kaimiņus par plūdu sākšanos.
– Evakuējoties ņemiet līdzi personiskos dokumentus, naudu, vērtslietas, pārtiku, medikamentus, nepieciešamo apģērbu un apavus, kā arī citas pirmās nepieciešamības lietas.
– Atstājot ēkas un būves, atslēdziet elektroenerģijas padevi, gāzes padevi, noslēdziet ūdens apgādes ierīces un vietējās apkures ierīces un iekārtas.
– Aizveriet ēku un būvju durvis, logus, lūkas, slēģus un, ja iespējams, aizsitiet ar dēļiem ēkas logus un durvis.
– Neaizmirstiet par mājdzīvniekiem!
– Ja pašu spēkiem nav izdevies tikt prom no plūdu skartās vietas, informējiet operatīvos dienestus pa tālruni 112, uzkāpiet mājas augšējā stāvā vai uz bēniņiem, līdzi ņemot kabatas lukturīti, lai signalizētu par savu atrašanās vietu. Palieciet uz vietas un signalizējiet par savu atrašanās vietu, līdz ierodas palīdzība.
Drošības pasākumi evakuācijas laikā:
Pirms iekāpšanas peldošajā līdzeklī un mantu novietošanas tajā, pārliecinieties, vai tas ir pietiekami labi nostiprināts:
– iekāpšanu un izkāpšanu veiciet bez drūzmēšanās;
– braukšanas laikā nepārvietojieties pa peldošo līdzekli, lai neizraisītu tā apgāšanos;
– evakuējoties ar laivu, ievērojiet, lai laivas borta augstums virs ūdens līmeņa būtu ne mazāks kā 20 cm un vižņu laikā laiva pārvietotos perpendikulāri viļņiem;
– uzmanieties, lai laiva neuzbrauktu zemūdens priekšmetiem;
– neizmantojiet evakuācijai laivu stipra vēja un aktīvas ledus iešanas laikā.
Atsakoties evakuēties, nodrošiniet sevi ar pārtiku, dzeramo ūdeni, medikamentiem, citām visnepieciešamākajām lietām. Atteikums evakuēties personai jāapstiprina rakstiski, uzņemoties atbildību par iespējamajām sekām.
Nepieciešamības gadījumā par plūdu briesmām (strauju ūdens līmeņa celšanos) vietās, kur uzstādītas trauksmes sirēnas (pilsētās), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests iedzīvotājus brīdinās, ieslēdzot trauksmes sirēnas – iedzīvotājiem, izdzirdot sirēnas, jāklausās informācija, kas tiks pārraidīta radio un televīzijā.
Jūsu veselība un dzīvība lielā mērā ir atkarīga no Jūsu pašu pareizas rīcības!
Neļaujieties panikai!
2010.gadā uzsāktā tradīcija – skrējiens pa dubļiem, ūdeni, pāri mākslīgiem un dabīgiem šķēršļiem jeb pirmie divi masu ekstrēmo izturības skrējieni ir vēl labā atmiņā, bet tuvojas jauns pavasaris un tradīcijas turpinājums – Stipro Skrējiens 3.
Šoreiz šo skrējienu mēs organizēsim 4.maijā, tādējādi uzsākot Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienai veltītu skrējiena tradīciju. Turpmāk katru gadu skrējiens varētu notikt tieši 4.maijā – ikviens dalībnieks ar savu gribasspēku, mērķtiecību, neatlaidību, izpalīdzību u.c. īpašībām, kas palīdzēs finišēt pašam un citiem dos ieguldījumu pilsoniskas sabiedrības veidošanā.
Šīgada skrējiens notiks kinopilsētā Cinevilla Tukuma rajona Slampē. Mēs strādājam pie jaunas trases izveides, nebijušiem šķēršļiem distancē, lai sacensības padarītu vēl aizraujošākas un neaizmirstamākas. Tiek plānots trases šķēršļus integrēt arī filmu „Rīgas sargi” un „Rūdolfa mantojums” dekorācijās.
Lai pasākumu padarītu vēl aizraujošāku, šajā skrējienā esam nolēmuši izaicināt uz sacensībām Latvijas novadus un aicinām veidot novadu komandas. Ja Jūsu novada sportiskajiem ļaudīm patīk aktīvi atpūsties un piedalīties atraktīvos pasākumos, šis skrējiens Jums neliks vilties. Komandā jāpiesaka 4 dalībniekus un jābūt pārstāvētiem abiem dzimumiem. Var pieteikt arī vairākas komandas.
Kura novada komanda būs vissaliedētākā skarbajā Stipro Skrējienā? Kurā novadā ir stiprākie ļaudis, pārliecināti par savām spējām, apveltīti ar spēcīgu gribasspēku un gatavi pieņemt izaicinājumu? Kura novada komanda spēs pretoties dažādajām grūtībām, pārvarēt šķēršļus un sevi, tādejādi attiecinot šo skrējienu uz visu to, kas notiek apkārt? Vai vienkārši – kurš būs stiprākais?
Novads – uzvarētājs saņems īpašo Stipro Skrējiena karogu – stiprākais novads 2011. Protams, būs balvas no skrējiena atbalstītājiem. Novadu komandas piedalīsies arī kopējā komandu ieskaitē, tādējādi piedaloties Skrējiena galvenās balvas izcīņā.
Katrā no iepriekšējiem skrējieniem piedalījās gandrīz 1000 dalībnieku no dažādām Latvijas pilsētām un novadiem.
Sacensības organizē sporta biedrība „Par stipru Latviju”, kas agrāk ir organizējusi arī 24 stundu stafeti Daugavas stadionā, kuras laikā visi kopā sasniedzām Ginesa rekordu, kā arī citas sacensības un pasākumus.
Aicinām arī Jūsu novadu, pilsētu, pagastu pievienoties Stipro Skrējienam un kļūt par daļu no Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienas jaunās tradīcijas!
Vairāk informācijas – mājas lapā www.stiproskrejiens.lv
Mēs bijām stipri, mēs esam stipri, mēs būsim stipri! Kopā!
Sporta biedrība „Par Stipru Latviju” vārdā
Raimonds Bergmanis
