28. martā Ādažu novadā Baltezera apkārtnē pēc autoavārijas pazudis kaķis. Atsaucas uz vārdu Bossa. Saimnieki lūdz, ja esat redzējuši vai atraduši, zvaniet pa tālr.: 28459008
„Bērnu sporta zālē būs divas ģērbtuves, inventāra glabātuve, dušas un tualetes,” stāsta šā projekta vadītājs, Ādažu novada domes priekšsēdētāja otrais vietnieks Artis Brūvers un turpina: „Šobrīd sagatavotas inženierkomunikācijas – ierakta kanalizācija un pārcelts ūdensvads. Sācies darbs pie būves pamatu iebūvēšanas.” Pašlaik plānots, ka ārpus Ādažu bērnudārza mācību darba laika skolas sporta zāli varēs izmantot arī skolēni no citām novada izglītības iestādēm, kā arī bērni ar īpašām vajadzībām.
„Pēdējo gadu pieredze rāda, ka bērnu veselība nav tādā līmenī, kādai tai vajadzētu būt. Pašvaldība ir padomājusi par to, lai vairāk varētu rūpēties par Ādažu novada pašas jaunākās paaudzes fizisko veselību un attīstību,” stāsta Anita Šaicāne, Ādažu pirmsskolas izglītības iestādes vadītājas vietniece izglītības jomā. Ja līdz šim esošo sarīkojumu zāli pirms katras sporta nodarbības speciāli katru reizi nācās pielāgot sporta stundas vajadzībām, tad tagad tam būs īpaša, atsevišķa telpa. Ja šobrīd rīta vingrošana bērniem notiek viņu grupiņās, turpmāk varēs izmantot tam atbilstošu telpu un sporta inventāru. Anita Šaicāne stāsta, ka jaunā sporta zāle dos iespēju dažādos sporta un citos pasākumos iesaistīt arī bērnu vecākus.
“Ādaži jau izsenis varējuši lepoties ar kvalitatīvu izglītības infrastruktūru. Tikko mūs iepriecināja jaunā energoefektīvā sporta halle Valdorfa skolā, kas uzlabos sportošanas apstākļus lielākiem bērniem. Tagad blakus top sporta zāle pašiem mazākajiem ar atbilstošu labiekārtojumu viņu vajadzībām. Tās nav tikai investīcijas ēkās, tās ir investīcija bērnos, ieliekot pamatu bērnu veselīgam dzīvesveidam. Jaunā piebūve bērnudārzam radīs arī iepējas Ādažos uzņemt lielāku bērnu skaitu un atvērt jaunas grupiņas,” pauž Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks.
No 1.aprīļa līdz 3.aprīlim jau astoto reizi notiks pasākums "Satiec savu meistaru!". Visā Latvijā mācekļus pie sevis aicinās muzikanti, tautas lietišķās mākslas meistari un teicēji. Ādažos šī pasākuma ietvaros 3.aprīlī iespējams apgūt latviešu šūpuļdziesmas un kokles spēli kopā ar Ādažu kultūras centra tradīciju kopu „Ābols". Tikšanās Ādažu kultūras centra Ceriņu zāle, Gaujas iela 33a, Ādaži, no plkst.12.00 līdz 16.00.
Maksimālais dalībnieku skaits – 30
Meistari: ANDA ĀBELE, tradīciju kopas „Ābols" dalībnieki
Informācija: Inese Krūze, tālr.: 29289859; e-pasts: pasaule@latviskadziveszina.lv
No 14.marta līdz 28.martam Ādažu pašvaldības policijā saņemtas 117 ziņas, saistītas ar sabiedriskās kārtības pārkāpumiem. Pašvaldības policijas darbinieki aizvadīto nedēļu laikā sastādījuši administratīvā pārkāpuma protokolus gan par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu un par dzīvnieku nereģistrēšanu Ādažu novada domē, gan par smēķēšanu neatļautā vietā, sīko huligānismu un tirdzniecību bez pašvaldības izsniegtas tirdzniecības atļaujas. Noformēti arī divi administratīvo pārkāpuma protokoli – paziņojumi par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Veterinārajā klīnikā nogādāti divi kaķi, lai veiktu nepieciešamās manipulācijas.
Ādažu pašvaldības policija atrodas Depo ielā 2 un jebkurā diennakts laikā reaģē uz iedzīvotāju sūdzībām un lūgumiem pēc palīdzības. Pašvaldības policijas diennakts tālruņi 67997005; 27762020.
Ādažu pašvaldības policijas priekšnieks O.Feldmanis
Dome lēma izdarīt grozījumu Ādažu novada domes 2010. gada 23. februāra saistošajos noteikumos Nr.3 „Saistošie noteikumi par Ādažu pašvaldības materiālo atbalstu aprūpes vai kopšanas pakalpojuma nodrošināšanai”. Grozījumi nosaka, ka pabalstu aprūpei (99,60 euro mēnesī) vai pabalstu kopšanas pakalpojuma nodrošināšanai (213,43 euro mēnesī), neizvērtējot ģimenes materiālo situāciju, var piešķirt personām ar I un II grupas invaliditāti, kuru vienīgie ienākumi ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts invaliditātes gadījumā un kuriem nav Civillikumā noteikto likumīgo apgādnieku, ja personai ir īpaši smagi funkcionālie traucējumi un persona neapmeklē dienas centru.
Neizvērtējot materiālo ģimenes situāciju, pabalstu piešķir arī bērna invalīda no pusotra gada vecuma vecākam (aizbildnim), ja bērnam ir īpaši smagi funkcionālie traucējumi, nepieciešama īpaša terapija vai aprūpe un bērns veselības stāvokļa dēļ nevar apmeklēt izglītības iestādi vai dienas centru. Neizvērtējot ģimenes materiālo situāciju, aprūpes pakalpojuma līmeni nosaka Sociālais dienests.
„Aicinu atbildīgos, kas modelē kadastrālās vērtības pieaugumu par 200-300% un Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli“ grozīšanu, ieklausīties pašvaldībās. Pašvaldības ir tuvāk iedzīvotājam, redz reālo situāciju un darīs visu, lai jaunās ģimenes pasargātu no nodokļu sloga pieauguma un tālāk paredzamās emigrācijas,“ pārliecināts Pierīgas pašvaldību apvienības vadītājs, Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks.
„Kadastrālās vērtības pieaugums, saglabājoties līdzšinējai nekustamā īpašuma nodokļa likmei (1,5% zemei un 0,2-0,6% ēkām no kadastrālās vērtības), izraisīs būtisku nodokļa sloga pieaugumu un sāpju sliekšņa pārkāpšana radīs iedzīvotāju pretreakciju – sadzīves ēku, vasarnīcu vai piebūvju nojaukšanu, īpašuma piespiedu pārdošanu, zemes sadalīšanu, zonējuma maiņu, detālplānojumu atcelšanu, ēku atkārtotu inventarizēšanu, lai uzrādītu lielāku nolietojumu utml. darbības, lai tikai glābtos no izmaksām,“ akcentē Māris Sprindžuks.
„Kopš 2008. gada NIN ir nemitīgi kāpis un vidējas savrupmājas (ap 30-40 gadu vecas) maksājums par īpašumu (zemi un ēku) Ādažu novadā un citur Pierīgā gadā šobrīd veido ap 300 EUR, bet vidusmēra sērijveida dzīvokļa maksājums – ap 50 EUR. Saprotams – jaunam dzīvoklim un jaunai savrupmājai nodoklis jau šodien ir 1,5–3 reizes augstāks. Diemžēl kadastra vērtību sistēma valstī ir ļoti nepilnīga un diviem šķietami vienādiem īpašumiem, neskatoties uz to līdzīgo ģeogrāfisko novietojumu un tirgus vērtību, kadastrālā vērtība var atšķirties vairākkārtīgi. Tas nav ne loģiski no sistēmas viedokļa, ne sociāli taisnīgi,“ uzskata Māris Sprindžuks un turpina: „Kaut arī kadastra vērtību sistēma valstī ir vienota, atšķirības nodokļu piemērošanā valsts mērogā ir milzīgas, piemēram, kopējie NIN ieņēmumi 2015. gadā Ādažu novadā ir lielāki nekā Valmierā, kaut arī Ādažos iedzīvotāju skaits ir 2 reizes mazāks nekā Valmierā. Savukārt Mārupē NIN ieņēmumi 2015. gadā ir lielāki nekā Daugavpilī, kaut arī Mārupes iedzīvotāju skaits ir pat 6 reizes zemāks nekā Daugavpilī. „Tas nav samērīgi!“ uzsver Māris Sprindžuks.
„No pašvaldības viedokļa samazināt nodokļa likmi vai pieškirt nodokļu atlaides saviem iedzīvotājiem ir ļoti dārgi, ja Pašvaldību izlīdzināšanas sistēmā konkrētās (donora) pašvaldības neieņemtie nodokļu ieņēmumi no NIN tiek atņemti no šīs pašas pašvaldības Iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumiem un pārdalīti citām pašvaldībām. Tas nozīmē, ka donorpašvaldības zaudējumi faktiski ir dubultā apmērā, t.i. neieņemtie nodokļu ieņēmumi + aizmaksātā summa pašvaldību izlīdzināšanas sistēmā. Turklāt saņēmējas nav dažas trūcīgās pierobežas pašvaldības, bet 6 (no 9) republikas nozīmes pilsētas, 21 attīstības centrs un pāri 70 novadu pašvaldības.
Tādēļ vienlaicīgi ar kadastra vērtību pārskatīšanu jāmaina arī pašvaldību izlīdzināšanas sistēma, kuru nosaka Likuma par Pašvaldību finanšu izlīdzināšanu 14. panta otrā daļa un Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli“ 5. pants, kas paredz, ka arī nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi un šī nodokļa atlaides kalpo iemaksām izlīdzināšanas fondā.
Nesamērīga NIN sloga radīšana Pierīgai būs nepanesama ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, kas šeit dzīvo paaudzēs, bet arī citiem valsts iedzīvotājiem, kuri, meklējot labākus dzīves un darba apstākļus Latvijā, iegādājušies mājokli Pierīgā. Piedodiet, bet Pierīga daudziem ir pēdējā pietura, tālāk seko Lielbritānija un Īrija,“ paredz Māris Sprindžuks.