Ādažu novads

21.februārī Rīgā, Rīgas Tehniskās universitātes Zinātniskajā bibliotēkā norisinājās projekta “SUNShINE” noslēguma konference par mājokļu drošību un energoefektivitāti. Tās mērķis bija ar klātesošajiem spriest ne tikai par to, kāpēc esošais ēku atjaunošanas temps ir zems, bet arī par to, kā panākt ēku atjaunošanas procesa nepārtrauktību, kā būt par drošiem par būvniecības kvalitāti un sasniegto enerģijas ietaupījumu un citiem jautājumiem. Konferenci apmeklēja vairāk kā 90 dalībnieki no ministrijām, pašvaldībām, namu apsaimniekošanas uzņēmumiem, būvniecības uzņēmumiem un citām institūcijām.

Konferenci atklāja RTU profesore un projekta “SUNShINE” koordinatore Marika Rošā ar īsu ieskatu piecu gadu laikā sasniegtajā un galvenajiem izaicinājumiem. Viens no galvenajiem projekta partneru secinājumiem ir tāds, ka mūsu sabiedrība vēl nav gatava runas par kvalitatīvu ēku atjaunošanu pārvērst darbos. Tam traucē gan valdošie aizspriedumi, gan iesīkstējušais domāšanas veids, kā arī motivācijas trūkums.

Valsts kontroles pārstāve Aleksandra Bērziņa konferences dalībniekus iepazīstināja ar galvenajiem Valsts kontroles veiktās revīzijas rezultātiem par ēku drošumu, kas tika publicēts gada sākumā. Revīzijas laikā tika konstatēts ne tikai tas, ka bieži pašvaldībās noteiktā apsaimniekošanas maksa sedz vien administratīvās un zālāja nopļaušanas izmaksas, bet arī to, ka vairāk nekā 60% no apsekotajām daudzdzīvokļu ēkām pastāv ar ugunsdrošības prasību neievērošanu saistīti bojājumi. Viens no secinājumiem ir tāds, ka savlaicīgas ēkas uzturēšanas neveikšana izmaksā dārgāk, t.i. vidēji līdz 100 tūkst. eiro nekā gadījumā, ja tiek veikta pareiza ēkas apsaimniekošana.

RTU profesors Gatis Bažbauers sniedza apkopojumu par to, kādi faktori pēdējo 10 gadu laikā ir ietekmējuši ēku atjaunošanu Latvijā. Viņš apgāza vienu no biežāk dzirdētajiem argumentiem, ka savas ēkas atjaunot var atļauties tikai to pašvaldību iedzīvotāji ar labiem ienākumiem. Balstoties uz informāciju par atjaunotajām ēkām, ēkas atjauno ne tikai Pierīgas pašvaldības, bet iedzīvotāji arī Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē. Lai nodrošinātu atjaunošanas procesa nepārtrauktību Latvijā un pārvarētu visas zināmās barjeras ēku atjaunošanas procesā, G.Bažbauers uzskata, ka ir nepieciešams izstrādāt stratēģisko dokumentu 10-15 gadu perspektīvai.

Konferences turpinājumā Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas vadītājs Ģirts Beikmanis sniedza atskatu par to, kas ir noticis mājokļu sektorā pēdējo 25 gadu laikā, kā arī savu vīziju par to, ko mēs varam atļauties ilgtermiņā. Viņš arī norādīja uz pārāk lielo atkarību no Eiropas Savienības finansējuma ēku atjaunošanā, kas rada problēmas ne tikai iedzīvotājiem, bet arī namu apsaimniekotājiem.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis ieskicēja četrus galvenos izaicinājumus mājokļu jomā, starp tiem minot zemo iedzīvotāju pirktspēju un novecojošo dzīvojamo fondu. Lai atjaunotu visas daudzdzīvokļu ēkas līdz 2050.gadam, Ekonomikas ministrija lēš, ka būs nepieciešami vismaz 19 miljardi eiro. Līdz 2030.gadam būtu nepieciešams investēt aptuveni 5,5 miljardus eiro, tomēr skaidras vīzijas ministrijai šobrīd nav, kā šo mērķi sasniegt, jo līdz 2027.gadam plānots sniegt atbalstu no ES fondiem tikai 450 miljonu eiro apmērā.

Konferences turpinājumā Harijs Švarcs no Funding for Future uzsvēra, ka SUNShINE projekta ietvaros ir izveidots fonds LABEEF, kas nākotnē Latvijā ļautu nodrošināt ēku atjaunošanas procesa nepārtrauktību. Tomēr viņš uzskaitīja virkni darāmo darbu, lai šāda veida fonds varētu būt funkcionāls. To starpā ir likumdošanas bāzes pilnveidošana, saistošu politikas mērķu izvirzīšana, piemēram, līdz 2035.gadam visām daudzdzīvokļu ēkām jāatbilst noteiktiem energoefektivitātes rādītājiem, kā arī pastāvīga finansēšanas mehānisma izveide un citi pasākumi.

Finanšu institūcijas ALTUM pārstāve Dina Kaupere sniedza ieskatu, kādi ir sasniegumi esošās programmas apguvē un šajā laikā iegūtās galvenās mācības, kā arī uzskaitīja galvenās problēmas šobrīd ar ēku atjaunošanas projektu iesniegšanu. Viena no tām ir projektu iesniedzēju pieredzes un kompetences trūkums, kā arī bieži laika trūkums.

Savukārt Swedbank pārstāve Olga Sīle dalījās ar bankas pieredzi un skatu uz nākotni daudzdzīvokļu ēku atjaunošanā. Šobrīd banka ir sniegusi atbalstu 95 projektiem ar ALTUM grantu par kopējo summu 22,3 miljoni eiro, finansējot gan attiecināmās, gan neattiecināmās izmaksas. Bankas pārstāve uzsvēra, ka arī turpmāk finanšu atbalsts granta formā vēl būtu nepieciešams, kā arī minēja, ka ir nepieciešams aktīvāk veicināt biedrību dibināšanu, nodrošināt standartizētu dokumentāciju un veikt citus pasākumus.

Konferences noslēgumā Agris Kamenders no SIA “Ekodoma” dalījās ar SUNShINE projekta galvenajām rekomendācijām, kā virzīties tālāk. Viņš uzsvēra, ka ir vismaz divi scenāriji: viens ir virzīties tāpat, kā to esam darījuši jau pēdējos 10 gadus ar 2-3 gadu pārtraukumiem (bet ar uzlabojumiem), vai arī izstrādāt ilgtermiņa stratēģiju un plānot grantu izmantot ilgtspējīgu finanšu instrumentu attīstībai, noteikt minimālās drošības un energoefektivitātes prasības ēkām, kā arī aktīvāk iesaistīt pašvaldības ēku atjaunošanas procesa organizācijā.

Konference “Mājokļu drošība un energoefektivitāte: kopīgais un atšķirīgais” organizēja Rīgas Tehniskā universitāte un SIA “Ekodoma” sadarbībā ar SIA “Salaspils Siltums”, SIA “eco.NRG”, SIA “Renesco”, Funding for Future un NVO “ESEB” projekta SUNShINE ietvaros (līguma nr. 649689).