30. oktobrī, ar klusuma brīdi godinot Aivaru Brīzi, Ādažu Kultūras centrā tika atklāta jauniestudējuma „Lāčplēsis” koncerttūre Latvijā.
Izrādes noslēgumā radošo trupu skatītāji godināja, pieceļoties kājās, sveicot ar ovācijām un applausiem. Uz skatuves kāpa arī rokoperas teksta un mūzikas autori Māra Zālīte un Zigmars Liepiņš.
Pēc izrādes izveidojās rinda, lai iegūtu jauno mākslinieku autogrāfus. Visaktīvāk autogrāfu vākšanā iesaistījās pati jaunākā paaudze.
„Prieka un skumju asaras. Tas viss vienā dienā. Tā dzīvē bieži negadās. Šodien mēs atvadījāmies no Aivara Brīzes, un šovakar uz skatuves kāpa jauns Koknesis. Sākumā šaubījos, vai šodien šo darbu varēs uztaisīt, jo 1988. gadā bija skaidrs, kas ir labie, kas ļaunie, bet šodien mēs esam dažādi. Mēs braucam prom no dzimtenes, mums ir Rīga, tāda, kāda tā ir, un mums ir jaunie talanti. Kad jaunos dzirdēju mēģinājumā, uzreiz bija skaidrs, ka izrāde būs!” pēc pirmizrādes atzīst leģendārās rokoperas komponists Zigmars Liepiņš.
Jautāta par izjūtām pēc rokoperas „Lāčplēsis” jaunā iestudējuma, libreta autore Māra Zālīte atzīst, ka katrai paaudzei vajag savu Lāčplēsi. „Jauniešiem pārmet, kā var ķerties klāt leģendai, ko izveidojām 1988. gadā, mums toreiz pārmeta gan to, ka izmantojam Pumpura eposu, gan to, ka pārvēršam to rietumnieciskā un modernā rokoperā. Liela daļa rakstīja niknas vēstules un sūdzējās, ka nedrīkst ļaut Pumpura eposu diskreditēt ar rokmūziku. 25 gadi ir pagājuši, pienācis laiks mūsdienu jaunatnei, viņu Lāčplēsim,” pārliecināta Māra Zālīte.
„Es biju droša, ka šo darbu var uztaisīt, bet man bija šaubas, vai šodien to skatītajam vajag. Laikā, kurā uzrakstīju libretu, šī rokopera bija kā sēkla uzartā un siltā zemē. Mūsdienu jauniešiem uzrunāt skatītāja sirdi ir daudz grūtāk, jo daudzi ir ļoti vīlušies un skeptiski – valstī, sabiedrībā, ideālos. Un daudzi nevēlas, lai ideāli un garīgās vērtības tiktu atgādinātas,” pārliecināta Māra Zālīte.
Rokoperas “Lāčplēsis” jauniestudējums pulcējis vienā komandā dziedātājus, mūziķus, dejotājus un aktierus – Daumantu Kalniņu, Juri Jopi, Martu Kristianu Kalniņu, Miku Dukuru, Jāni Kurševu, Paulu Dukuri, Ievu Sutugovu, Jāni Skani, Ati Ieviņu, Juri Vizbuli, Elviju Bušu, Miku Abaroniņu, Ēriku Zepu, Ivo Grīsniņu Grīsli, Jāni Ķirsi, Dāvidu Kalandiju, Annu Krauju-Čenu, Beāti Zviedri, Rūtu Dūdumu un citus.
Izrādes režisore – Inese Mičule, horeogrāfe – Olga Žitluhina, mūzika – Zigmars Liepiņš, teksts – Māra Zālīte, producents – Juris Millers.
Monika Griezne