SKOLU VĒSTURE ĀDAŽOS
Pirmās ziņas par skolu veidošanos ir atrodamas 16. gadu simtenī, kad sāk rasties vajadzība pēc skolu dibināšanas zemniekiem. Lai gan patiesais iemesls tam bija gana prozaisks – vecie mācītāji pakāpeniski devās aizsaulē, bet jaunu, kas nāktu viņu vietā sludināt pastāvošo kārtību, diemžēl nebija. Sākoties zviedru laikiem, no 1629. gada līdz 1721. gadam, zemniekiem kļuva pieejama izglītība, veidojās skolas un sāka attīstīties latviešu valoda. Ādažu skolas vārds pirmo reizi pavīd ap 1684. gadu un 1731. gadu, kad revīzijas protokolos tiek pieminēts, ka skolai ir dažas pūrvietas zemes. Dokumenti vēsta, ka 1731. gadā Ādažos ir bijis skolmeistars Jānis Poršins. Lai uzlabotu skolu lietas, 1735. gadā Ādažos zemnieki paši piedāvāja visādus pabalstus skolai. 1766. gadā bijusi jau sava skolas ēka, celta apmēram 1755. gadā. Šī skolas ēka atradās blakus Baltezera baznīcai. Pagasta bērni skolā bija jāsūta sākot no 10 gadu vecuma, katru dienu no Mārtiņiem līdz Jurģiem vai Lieldienām. Galvenie mācību priekšmeti bija lasīšana, rakstīšana, rēķināšana, garīgo dziesmu dziedāšana, katķisma mācība. Mācību kurss parasti bija trīsgadīgs. Bija arī izņēmumi un daudzi skolēni skolā gāja četrus, sešus un pat vairāk gadus, mācīdamies vairāk nekā prasīja toreizējā mācību programma. 19. gadsimtā, pēc pašvaldību likuma pieņemšanas un Ādažu pagasta dibināšanas, radās nepieciešamība pēc sabiedriskiem darbiniekiem, kuri prot lasīt un rakstīt. Līdz ar to skolām tika pievērsta lielāka uzmanība.
Skola Ādažu draudzē pastāvējusi kopš 1684. gada. Zviedru vadības deva pavēli muižniekiem dibināt un uzturēt skolas latviešu zemnieku bērniem.
Foto: 1870.gadā celtā Ādažu pamatskola (tagadējā Attekas ielā).
Latvijas Republikas laikā no 1918. gada līdz 1940. gadam, kad Ādažu pagasta teritorija platības ziņā bija lielākā Pierīgas teritorijā, pagastam ar saviem līdzekļiem bija jāuztur 4 pagastskolas: Ādažu, Berģes, Carnikavas un Garkalnes pamatskolas. Šajā laikā no jauna tika uzceltas divas skolas ēkas. Viena no tām bija Ādažos un otra skolas ēka, kas tika uzcelta, bija Carnikavā. 1927. gadā tika iesvētīta jaunceltā Ādažu 6-klasīgā pamatskolas ēka, tā celta pēc arhitekta Kundziņa projekta.
Prof. P.Kundziņa projektētā jaunā Ādažu pamatskolas ēka.
Foto 1927.gads.
Īpašu uzslavu saņēma tā laika Ādažu pagasta vecākais Jānis Kalniņš par dalību jaunceltnes tapšanā. Pagasta vecākais savai pirmajai skolai uzdāvināja radioaparātu. Līdz 1926. gadam pagastā darbojās arī Ādažu Jaunciema 1. pakāpes pamatskola, līdz Jaunciema teritoriju pievienoja Rīgai. Šo skolu gandrīz par saviem personiskajiem līdzekļiem uzcēla kokrūpnieks J. Mulmanis. Uzceltā skola bija ļoti plaša un būvēta pēc tā laika jaunākajām tehnoloģijām.
Ādažu Jaunciema 6. klašu pamatskolas nams
Pēc kara Ādažos mainījās iedzīvotāju sastāvs un ieplūda darbaspēks no Austrumiem. Tolaik te mācījās 116 skolēni, 1956. gadā izveidoja arī krievu valodas plūsmu.
Ar 1961./ 62. gadu septiņgadīgās skolas tiek pārveidotas par astoņgadīgām skolām.
Avots: Bauere, Inguna “Ādaži : novads un ļaudis”
PIEEJAMIE RESURSI PAR ĀDAŽU SKOLU VĒSTURI
ĀDAŽU NOVADS CAURI GADU SIMTIEM BILDĒS
https://adazubildes.blogspot.com/search?q=SKOLA
http://galerija.adazikultura.lv/index.php/1918-1940/baznicas
![email](mailto:?subject=SKOLAS ĀDAŽOS&body=<strong>SKOLU VĒSTURE ĀDAŽOS</strong>
Pirmās ziņas par skolu veidošanos ir atrodamas 16. gadu simtenī, kad sāk rasties vajadzība pēc skolu dibināšanas zemniekiem. Lai gan patiesais iemesls tam bija gana prozaisks – vecie mācītāji pakāpeniski devās aizsaulē, bet jaunu, kas nāktu viņu vietā sludināt pastāvošo kārtību, diemžēl nebija. Sākoties zviedru laikiem, no 1629. gada līdz 1721. gadam, zemniekiem kļuva pieejama izglītība, veidojās skolas un sāka attīstīties latviešu valoda. <strong>Ādažu skolas vārds pirmo reizi pavīd ap 1684. gadu un 1731. gadu</strong>, kad revīzijas protokolos tiek pieminēts, ka skolai ir dažas pūrvietas zemes. Dokumenti vēsta, ka 1731. gadā Ādažos ir bijis skolmeistars Jānis Poršins. Lai uzlabotu skolu lietas, 1735. gadā Ādažos zemnieki paši piedāvāja visādus pabalstus skolai. 1766. gadā bijusi jau sava skolas ēka, celta apmēram 1755. gadā. Šī skolas ēka atradās blakus Baltezera baznīcai. Pagasta bērni skolā bija jāsūta sākot no 10 gadu vecuma, katru dienu no Mārtiņiem līdz Jurģiem vai Lieldienām. Galvenie mācību priekšmeti bija lasīšana, rakstīšana, rēķināšana, garīgo dziesmu dziedāšana, katķisma mācība. Mācību kurss parasti bija trīsgadīgs. Bija arī izņēmumi un daudzi skolēni skolā gāja četrus, sešus un pat vairāk gadus, mācīdamies vairāk nekā prasīja toreizējā mācību programma. 19. gadsimtā, pēc pašvaldību likuma pieņemšanas un Ādažu pagasta dibināšanas, radās nepieciešamība pēc sabiedriskiem darbiniekiem, kuri prot lasīt un rakstīt. Līdz ar to skolām tika pievērsta lielāka uzmanība.
<img class="alignnone wp-image-99322" src="https://old.adazi.lv/wp-content/uploads/2022/05/2_vecaa_skolas-eka_Ad_centra_1870-700x394.jpg" alt="" width="475" height="267" />
<strong>Skola Ādažu draudzē pastāvējusi kopš 1684. gada. Zviedru vadības deva pavēli muižniekiem dibināt un uzturēt skolas latviešu zemnieku bērniem.</strong>
<em><strong> Foto: 1870.gadā celtā Ādažu pamatskola </strong>(tagadējā Attekas ielā).</em>
Latvijas Republikas laikā no 1918. gada līdz 1940. gadam, kad Ādažu pagasta teritorija platības ziņā bija lielākā Pierīgas teritorijā, pagastam ar saviem līdzekļiem bija jāuztur 4 pagastskolas: Ādažu, Berģes, Carnikavas un Garkalnes pamatskolas. Šajā laikā no jauna tika uzceltas divas skolas ēkas. Viena no tām bija Ādažos un otra skolas ēka, kas tika uzcelta, bija Carnikavā. 1927. gadā tika iesvētīta jaunceltā Ādažu 6-klasīgā pamatskolas ēka, tā celta pēc arhitekta Kundziņa projekta.
<img class="alignnone wp-image-99327" src="https://old.adazi.lv/wp-content/uploads/2022/05/5_skola_1927-700x428.jpg" alt="" width="471" height="288" />
<strong>Prof. P.Kundziņa projektētā jaunā Ādažu pamatskolas ēka. </strong>
<em><strong>Foto 1927.gads.</strong></em>
Īpašu uzslavu saņēma tā laika Ādažu pagasta vecākais Jānis Kalniņš par dalību jaunceltnes tapšanā. Pagasta vecākais savai pirmajai skolai uzdāvināja radioaparātu. Līdz 1926. gadam pagastā darbojās arī Ādažu Jaunciema 1. pakāpes pamatskola, līdz Jaunciema teritoriju pievienoja Rīgai. Šo skolu gandrīz par saviem personiskajiem līdzekļiem uzcēla kokrūpnieks J. Mulmanis. Uzceltā skola bija ļoti plaša un būvēta pēc tā laika jaunākajām tehnoloģijām.
<img class="alignnone wp-image-99328" src="https://old.adazi.lv/wp-content/uploads/2022/05/xxxxx-700x430.png" alt="" width="465" height="286" />
<strong>Ādažu Jaunciema 6. klašu pamatskolas nams </strong>
Pēc kara Ādažos mainījās iedzīvotāju sastāvs un ieplūda darbaspēks no Austrumiem. Tolaik te mācījās 116 skolēni, 1956. gadā izveidoja arī krievu valodas plūsmu.
Ar 1961./ 62. gadu septiņgadīgās skolas tiek pārveidotas par astoņgadīgām skolām.
<em>Avots: Bauere, Inguna “Ādaži : novads un ļaudis” </em>
<strong>PIEEJAMIE RESURSI PAR ĀDAŽU SKOLU VĒSTURI</strong>
<strong>ĀDAŽU NOVADS CAURI GADU SIMTIEM BILDĒS</strong>
<a href="https://adazubildes.blogspot.com/search?q=SKOLA">https://adazubildes.blogspot.com/search?q=SKOLA</a>
<a href="http://galerija.adazikultura.lv/index.php/1918-1940/baznicas">http://galerija.adazikultura.lv/index.php/1918-1940/baznicas</a>){kind=link}