Lielais nokrišņu ūdens daudzums šī gada sākumā būtiski palielināja slodzi arī polderu sūkņu stacijām Ādažu novadā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 72.7 mm, kas ir 44% virs mēneša normas (50.5 mm), bet februārī bija 71.6 mm, kas ir 78% virs mēneša normas (40.3 mm).
Nokrišņu daudzums Pāvilostā šajā februārī sasniedza 132 milimetrus, kas ir jauns Latvijas absolūtais februāra nokrišņu daudzuma rekords. Visvairāk lija un sniga Kurzemes rietumos un Vidzemes augstienē, kur nokrišņu daudzums pārsniedza 100 milimetru, kas gandrīz trīskārt vairāk par klimatisko normu, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.
Lielākā daļa no milzīgā ūdens daudzuma, kas nonāca Ādažu novada polderu teritorijās ievērojami palielināja slodzi polderu sūkņu stacijām un dažviet sūkņu stacijai vairākas dienas bija jāstrādā ar pilnu jaudu.
Atgādinām, ka polderis ir meliorācijas sistēma, kas veidota, lai aizsargātu teritoriju no applūšanas pavasara palu vai plūdu laikā, jeb nosusināta platība, kas ar aizsargdambi norobežota no uzplūstošiem ūdeņiem un no kuras ūdens noteci novada ar sūknēšanu. Poldera baseins ir teritorija, no kuras tiek novadīta virszemes un pazemes ūdeņu notece no poldera platības, kā arī no piegulošās platības. Ādažu novada polderu shēmā var redzēt polderu izvietojumu, to platību (kopā 4642 ha) un sūkņu staciju izvietojumu.
Polderu sistēmai normāla ir lēna darbība, kad nokrišņu vai kūstošā sniega un ledus radītais ūdens tiek sūknēts pakāpeniski un nerada strauju teritorijas applūšanu un gruntsūdens līmeņa celšanos. Diemžēl šoziem tā nenotika un daudzviet applūda pagalmi un paaugstinājās gruntsūdens līmenis pagrabos, garāžās un novadgrāvjos.
Polderu sistēmas darbību “Carnikavas komunālservisa” speciālisti nodrošina nepārtraukti, un visu polderu sūkņu staciju automātiskā darbība un iestatītais ūdens līmenis sūkņu staciju sateces baseinos tiek nodrošināts atbilstoši projektētajam. Lai mazinātu iedzīvotāju satraukumu par ūdens parādīšanos vietās, kur tas parasti nav vai parādās ļoti reti, skaidrojam, ka nokrišņu ūdenim vispirms ir jānonāk sūkņu stacijā, un tas nevar notikt, nepaaugstinoties gruntsūdenim un ūdens līmenim novadgrāvjos ,un ir nepareizi uzskatīt, ka ūdens līmenis kādā konkrētā garāžā pazemināsies tikai tādēļ, ka tiks ieslēgta vai pārregulēta sūkņu stacija. Ceram, ka tāda diena nekad nepienāks, bet polderu sūkņu stacijas būs pēdējais, kas tiks izslēgts. Šeit ir jāpaskaidro, ka sūkņu stacija strādā nominālā režīmā arī tad, ja vērīgais iedzīvotājs kādā brīdī nesadzird sūkņa dūkšanu. Sūkņu stacijas Līču ielā laika grafikā (attēlā zemāk) ir redzams, ka ūdens pieplūšana, līdz tas sasniedz sūkņa ieslēgšanās līmeni aizņem aptuveni diennakti, un šajā laikā sūknis nestrādā. Līdz sūkņa atslēgšanās līmeņa sasniegšanai sūknim jāstrādā dažas stundas. Tas skaidrojams ar projektēto sūkņu staciju ražības rezervi. Piemēram, sūkņu stacijas “Eimuri” trīs sūkņu kopējā ražība sasniedz 2 m3/sek. Iestatītie ūdens līmeņa diapazoni atbilst sūkņu stacijas projektā paredzētajām tehniskajām iespējām un to izmainīšana, tos pazeminot, var novest pie gaisa iekļūšanas sūkņu kamerā un novest pie sūkņu bojājumiem un nav pieļaujama.
Gruntsūdens līmenis pakāpeniski atgriežas pie ierastā aptuveni mēneša laikā ar nosacījumu, ka ir normālam pavasarim atbilstošs ūdens daudzums.
Turklāt jāņem vērā gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos Gaujas tuvumā arī teritorijās aizsargdambju “sausajā” pusē. Gaujā ūdens līmenis pirmo reizi kopš Dzirnupes slūžu uzbūvēšanas bija paaugstinājies virs Dzirnupes slūžu aizvēršanas robežas no 6.februāra līdz 5.martam, un attiecīgi slūžas bija aizvērtas veselu mēnesi. Pa šo laiku caur smilšaino grunti ūdens sūcās arī polderu teritorijās un attiecīgi bija jāpārsūknē atpakaļ, tērējot tam ievērojamu elektroenerģijas daudzumu.
Sūkņu staciju darbības kopaina, kādu to attālināti var redzēt “Carnikavas komunālservisa” speciālisti, tiek publicēta, lai iedzīvotāji varētu pārliecināties par iepriekš minēto polderu sistēmas darbības atbilstīgo nodrošināšanu.
Šajā polderu sūkņu staciju darbības grafikā nav redzamas nerekonstruētās sūkņu stacijas, kur nav uzstādīta attālinātās vadības un kontroles sistēma. Sūkņu stacijas “Laveri” divi sūkņi darbojas automātiski, izmantojot ūdens līmeņa sensora vadības sistēmu, bet sūkņu stacija “Mangaļi” darbojas, izmantojot laika intervāla releja vadību un to darbība tiek uzraudzīta, vizuāli pārliecinoties par ūdens līmeņiem.
Nerekonstruētā sūkņu stacija “Mangaļi” labākajās “sviestmaizes likuma” tradīcijās pievīla visnepiemērotākajā brīdī. 8.janvārī, veicot regulāro sūkņa apkopi, “Carnikavas komunālservisa” speciālisti konstatēja, ka sūkņa hermētiskajā korpusā ir iekļuvis ūdens. Lai neatgriezeniski nesabojātu sūkņa elektromotora tinumus, tika pieņemts lēmums apturēt sūkņa darbību un veikt nepieciešamo sūkņa remontu, jo sūkņu stacijas pilnīga rekonstrukcija ir atlikta uz nenoteiktu laiku.
Ņemot vērā to, ka sūkņus OPV-2500-4.2 ražo tikai Ukrainā (ārpus Eiropas Savienības), un jauna sūkņa izmaksas ar piegādi var pārsniegt sūkņu stacijas pilnīgas rekonstrukcijas izmaksas, vienīgais uzņēmums, kas piekrita veikt remontu bija SIA “Metālabūve”, kas pagājušogad sekmīgi atgrieza spēju darboties “Laveru” sūknim. SIA “Metālabūve” ir vienīgais uzņēmums, kas spēj veikt sūkņa un tā vadulu remontu un, izmantojot radošu pieeju, atjaunot blīvējumu starp sūkni un spiedvadu pienācīgā kvalitātē, ko ir pierādījusi iepriekšējā veiksmīgā sadarbība, veicot sūkņu stacijas “Laveri” sūkņa OPV-2500-4.2 remontu un nomaiņu.
Uzņēmums SIA “Riga Rent”, kas iepriekš veica sūkņu stacijas “Mangaļi” sūkņa vadulu remontu un sūkņa uzstādīšanu tolaik informēja, ka turpmāk vairs neveiks nekādus darbus minētajā sūkņu stacijā, jo visi tās elementi, tai skaitā sūkņa vadulas un spiedvads ir pilnībā nolietojušies un nepieciešama pilnīga sūkņu stacijas rekonstrukcija.
2022.gada 22.janvārī SIA “Metālabūve” speciālisti veica sūkņa demontāžu, bet SIA “Salas Company” – defektāciju. Defektācijas rezultātā konstatēts sekojošais:
1. Sūknim OPV-2500-4.2 ekspluatācijas laikā pastiprināts nodilums priekšējā un aizmugurējā motora daļā (nodiluši gultņi un blīvslēgi);
2. Elektrodzinēja tinumu daļā iekļuvis ūdens (motora aizmugures gultnī apskates laikā konstatēts ledus), kā rezultātā starp elektrodzinēja fāzēm var veidoties īssavienojums – turpmākā motora lietošana nav iespējama bez tinumu lakošanas;
3. Sūkņa dzenskrūvei liels nodilums (uz spārnu biezuma atlikuma);
4. Sūkņa daļā, kur atrodas pretturbulences spārni – pilnībā korodējis (fiziski neeksistē) turbulences difuzors (ūdens stabu novadošais).
5. Sūkņa blīvējums ar spiedvadu ir bojāts un korodējis, nepieciešams izgatavot un uzstādīt individuāli veidotu blīvējuma konstrukciju.
6. Sūkņa sateces baseinā zem ūdens pie spiedvada atvēruma un virs tā atrodas nogrimuši koka gabali, zari, koku lapas un dūņas, nepieciešama to izvākšana ar ūdenslīdēja un speciāla atsūkšanas sūkņa palīdzību.
7. Sūkņa uzstādīšanas vadulu izmērs neatbilst sūkņa vadulu ruļļu izmēriem, vadulas ir uzstādītas ar nobīdi un ir nepieciešams izgatavot un uzstādīt citus sūkņa vadulu ruļļus un koriģēt pieslēguma flanča novietojumu pret vadulām.
Bez tam jau iepriekš bija konstatēts, ka sūknim darbojoties ir novērojuma ūdens noplūde sūkņa un spiedvada savienojuma vietā, kas ievērojami samazina sūkņu stacijas efektivitāti un ļāva sūknim pazemināt līmeni sateces baseinā tikai par 1 cm stundā, vienlaikus patērējot vidēji 80 ampērus elektriskās strāvas.
Pēc sūkņu stacijas “Mangaļi” apturēšanas ievērojamais Mangaļu – Eimuru poldera ūdens daudzums bija jāpārsūknē ar sūkņu stacijas “Eimuri” sūkņiem. Februāra elektroenerģijas rēķins par novada jaudīgāko “Eimuru” sūkņu staciju pārsniedza 20000 eiro. Jau tagad ir skaidrs, ka jāparedz visu polderu sūkņu staciju automātikas audits un pilnveidojumi, kas frekvenču pārveidotāju uzstādīšanas rezultātā ievērojami uzlabotu energoefektivitāti un izslēgtu avārijas situācijas sūkņu staciju vadības automātikas dēļ.
“Mangaļu” sūkņu stacija pēc remonta tika ieslēgta 1.martā.
Sūkņa OPV-2500-4.2 un avārijas vadulu remonta un uzstādīšanas izmaksas sasniedza 14000 eiro.
Edgars Sliede, “Carnikavas komunālserviss”