Ādažu novads

 Decembra sākumā Ādažu novada Būvvalde saņēma Alderu ciema iedzīvotāju vēstuli, lūdzot būvvaldi publiski informēt par kājāmgājēju pārvietošanās iespējām atjaunotā Gaujas – Baltezera kanāla abos krastos, kā arī lūdzot izvērtēt Gaujas – Baltezera kanālā veikto būvdarbu ietekmi uz iedzīvotāju interešu aizskārumu un nepieciešamības gadījumā paredzēt aizsargjoslas un tauvas joslas korekciju aprakstu.

Ādažu novada būvvalde publiski (ar “Ādažu Vēstis” starpniecību) informē, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “virszemes ūdensobjektam, kura krasts mākslīgi pārveidots (uzbērts, nostiprināts ar mākslīgiem nostiprinājumiem), aizsargjoslu nosaka no pārveidotā krasta vai nostiprinājuma ārējās malas ne mazāk kā 10 metru platā joslā.”[1] Tāpat kanālam, pamatojoties uz Zvejniecības likumu, ir noteikta 10m plata tauvas josla. Tā ir sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kājāmgājējiem. Kājāmgājēji tauvas joslā var pārvietoties bez iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku.

Kanāls – valsts nozīmes meliorācijas sistēma

Atbilstoši Meliorācijas likumam Gaujas − Daugavas kanāls ir arī valsts nozīmes meliorācijas sistēma, kam noteikta 10m plata ekspluatācijas aizsargjosla, lai nodrošinātu piekļuvi tā kopšanai, remontam vai pārbūvei. Tās uzturēšanu un ekspluatāciju šobrīd nodrošina valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”, kas arī veica kanāla pārbūvi, izmantojot tam  3 372 849.17 eiro lielu budžeta finansējumu, no kā 2 866 921.79 eiro bija Eiropas Savienības Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta līdzekļi. Projektu paredzēts pabeigt 2021. gada martā. Pēc tā pabeigšanas vēl 5 gadus valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” nodrošinās būves uzraudzību un apsaimniekošanu.

20m plata aizsargjosla

Tāpat atbilstoši Aizsargjoslu likumam un Ādažu novada domes saistošajiem noteikumiem Gaujas – Baltezera kanālam ir noteikta 20m plata virszemes ūdensobjekta aizsargjosla.[2] Aizsargjoslu likums[3] nosaka arī to, ka 10 metru platā joslā papildu aizliegts “būvēt un izvietot jebkādas ēkas un būves, tai skaitā nožogojumus (izņemot esošo būvju atjaunošanu; kultūras pieminekļu restaurāciju). Tāpat tas nosaka, ka “vietējā pašvaldība pieņem attiecīgu lēmumu par jebkādu nelikumīgu nožogojumu nojaukšanu virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās. Vietējā pašvaldība veic vai organizē nožogojumu nojaukšanu, ja īpašnieks vai tiesiskais valdītājs pēc pašvaldības lēmuma pieņemšanas nožogojumu viena mēneša laikā nav nojaucis. Ar nojaukšanu saistītos izdevumus sedz nožogojuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.”[4]

Kopumā secinām, ka :

• 10m platā joslā no kanāla nostiprinājuma ārējās malas ir aizliegts likt žogus;
• Bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku ir atļauta kājāmgājēju pārvietošanās 10m platā joslā;
• Gar kanālu jābūt piekļuvei, lai veiktu tā uzturēšanu un kopšanu.

 

Žogs – ne tuvāk par 10m no kanāla ārējās malas!

! Piegulošo zemju īpašniekiem nav atļauts nožogot savu īpašumu tuvāk par 10m no kanāla ārējās malas! Žoga novietojums ir saskaņojams Ādažu novada Būvvaldē. Aizsargjoslu likums arī paredz, ka ūdensobjekta 10m aizsargjoslu grafiski attēlo pašvaldība un aizsargjoslas robežu datus iesniedz Valsts zemes dienestam. Tiklīdz pašvaldībai būs pieejams kanāla izpilduzmērījums, tā noteiks arī 10m aizsargjoslu, kas vienlaicīgi būs arī tauvas joslas platums, un minētos datus iesniegs Valsts zemes dienestam.

Ingūna Urtāne

 

 

————————————————————————————————————————————————

[1] Ministru kabineta 2008. gada 3. jūnija noteikumi Nr. 406 “Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika”.

[2] Ādažu novada saistošo noteikumu Nr.7 “Ādažu novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” (apstiprināti ar Ādažu novada domes 27.03.2018. lēmumu Nr 49 “Par Ādažu novada teritorijas plānojuma un Vides pārskata projekta apstiprināšanu un par saistošo noteikumu Nr.7 “Ādažu novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” izdošanu”, 13.04.2018. publicēti Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” Nr.74).

[3] Aizsargjoslu likuma 37.panta Pirmās daļas 5.punkts.

[4] Aizsargjoslu likuma 37.panta Trešā daļa.