Smeļoties zināšanas latviešu tautas tradīcijā, senču atstātajā mantojumā, aktualizējot tā nozīmi un lomu šodienas sabiedrībā, 28. novembrī, Ādažu kultūras centrā pulcējās latviskās dzīvesziņas pārstāvji, tradīciju kopas un latviešu kopienas Latviskās dzīvesziņas paSaules SADARBĪBAS SAIETĀ.
Sadarbības saiets bija viens no jaunā latviešu sadarbības tīkla Latviskās dzīvesziņas paSaule pasākumiem, kas vienoja latviešus ar mērķi nostiprināt latviešu tautai raksturīgo tradīciju, kultūru un dzīvesziņu, tautas ilgtspējas un attīstības stiprināšanai.
Saietā dalībnieki savstarpēji dalījās gan savā pieredzē, gan smēlās gudrību senču atstātajā mantojumā. Roberts Šilings biedrības „Saulesrits” pārstāvis uzsvēra, ka svarīgi ir mūs senču mantojumu padarīt aktuālu, norādot: „Mantojums ir svēts, taču tam jābūt ir praktiski pielietotam. Zināšanas, bez to praktiskā pielietojuma, ir pilnīgi bezjēdzīgas.”
Runātāju vidū bija tādas personības kā Maruta Voitkus – Lūkins, Aina un Gvido Tobji, Jānis un Dace Vītoli, Valdis Celms. Saietā ģimeņu folkloras kopa Garataka, Druvienas cilts, kustība Spēkozols, etnobotānikas pārstāvis Ingus Zālītis un Kaspars Strazdiņš, kurš savu dzīvi vada saskaņā ar dabu dalījās pieredzē, rosinot būt aktīviem, atbildīgiem un domāt ilgtermiņā, balstot savu rīcību latviskajā dzīvesziņā.
Mūsu senču atstātajā mantojumā mēs varam smelties zināšanas, kurās balstīt savu dzīvi. Tradīcija ir kā latviešu tautas ilgmūžības ceļazīme. Latviskā dzīvesziņa māca lepnumu par piederību senai un nozīmīgai kultūrai un garīgai tradīcijai. Palīdz saprast savas dzīvošanas dziļāko jēgu, paaudžu paaudzē mantotās sakrālās dzīves vērtības un laimes formulu ģimenē, tautā, cilvēcē.
Valdis Celms, uzrunājot Sadarbības saieta dalībniekus uzsvēra, ka „Tradīcija ir tā, kas palīdz nenomaldīties, tā rāda ceļu”, norādot, ka visvērtīgākais ir tas, ko mēs paši caur savu pieredzi esam pieņēmuši kā savas zināšanas, šādā veidā turpinot Baltu un cilvēces pastāvēšanas ceļu. „Mēs bijām, mēs esam, mēs būsim”, ar šādiem iedvesmojošiem vārdiem, V. Celms noslēdz savu uzrunu.
Sadarbības saiets ir solis tuvāk mērķim, kuru izvirzījuši jaunā sadarbības tīkla Latviskās dzīvesziņas paSaule veidotāji, proti, Latvijas 100. gadā dāvāt Latvijai latvisku Latviju, ilgtermiņā nodrošinot latviešu tautas pastāvēšanu. Lai sasniegtu šo mērķi latviskās dzīvesziņas pārstāvji tiek aicināti pievienoties sadarbības tīklam, kas redzamā formā izpaudīsies, ka Latviskās dzīvesziņas notikumu un kopienu karte, kas sniegs visaptverošu informāciju, par kopienām, kopām un notikumiem. Karti varēs lietot ikviens, kurš grib veidot savu dzīvu caur latvisko dzīvesziņu. Vairāk par sadarbības tīklu informāciju var meklēt mājaslapā www.latviskadziveszina.lv .
Sadarbības saietu rīkoja Ādažu Kultūras centra tradīciju kopa „Ābols”, sadarbojoties ar Radošo apvienību DZĪVOTPRIEKS un Latviskās dzīvesziņas paSauli.
Saieta norise bija iespējama pateicoties sociāli atbildīgiem uzņēmumiem SIA „Kurbads un Ko”, SIA „Spilva”, SIA „Printmix”, grauzdētavai Rocket Bean un citiem.
Latviskās dzīvesziņas paSaule preses centrs
Tālrunis: 29289859; e-pasts: pasaule@latviskadziveszina.lv