Šī gada 10. decembrī plkst.19.30 Ādažu Kultūras centra Skatītāju zālē notiks Valsts kamerorķestra SINFONETTA RĪGA koncerts.
Normunds Šnē (diriģents)
Kristīne Balanas (vijole)
Programmā:
Antonio Vivaldi – GADALAIKI
Pēteris Čaikovskis – STĪGU SERENĀDE
Biļetes: Ls 2,00-4,00
Kultūras centra kasē katru dienu no 9.00 līdz 20.00
Kristīne Balanas (1990) dzimusi Dobelē un sākusi spēlēt vijoli septiņu gadu vecumā Dobeles mūzikas skolā Olitas Melderes klasē. Vēlāk pārcēlusies uz Rīgu un turpinājusi mācības pie Romana Šnē Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā. Patlaban Kristīne studē Londonas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā pie profesora Ģerģa Pauka. Jaunā vijolniece piedalījusies Vadima Gluzmana, Viktora Pikaizena, Petru Munteanu, Tomasa Brendisa, Pamelas Frenkas meistarklasēs. Ieguvusi I vietu vairākos starptautiskos konkursos, toskait 12. starptautiskajā Klosteršēntāles konkursā (Vācija), Sauļus Sondecka konkursā (Lietuva), 7. Dolni Kubīnas konkursā (Slovākija) u. c. 2009. gadā Kristīne ieguva Karaliskās Mūzikas akadēmijas Džona Voterhausa balvu, savukārt 2010. gadā tika pie Londonā dzimušās leģendārās baroka vijolnieces un pedagoģes Mikas Komberti (1952-2003) balvas Karaliskās Mūzikas akadēmijas un vijoļu nama J & A Beare rīkotajā starptautiskajā Baha konkursā Londonā.
Kristīne Balanas uzstājusies ar Sinfonietta Rīga, Vidzemes kamerorķestri, Polijas filharmonisko kamerorķestri, Slovākijas kamerorķestri, Kauņas simfonisko orķestri, Royal Society Orchestra u. c. Kristīne bieži muzicē Apvienotajā Karalistē, Francijā, Igaunijā, Lietuvā, Šveicē, Vācijā. Kaislīga kamermūziķe; nesen viņas kvartets Londonā ieguva Volfes Volfinzona stīgu kvartetu balvu.
Krisīne spēlē 1808. gadā būvētu Kremonas meistara Džovanni Rotas vijoli, ko viņai aizdevusi Karaliskā Mūzikas akadēmija.
1880. gadā, kad komponēta Serenāde Do mažorā, Pēteris Čaikovskis jau ir četru simfoniju, vairāku operu (toskait “Sniegbaltīte” un “Jevgeņijs Oņegins”), baleta “Gulbju ezers” un citu vairāk vai mazāk populāru darbu autors. Komponists ir paspējis pārtraukt darbu konservatorijā, neveiksmīgi apprecēties un pēc divu mēnešu kopdzīves izšķirties, pārciest nopietnas veselības problēmas (uz nervu pamata) un izdarīt vairākus mēģinājumus pamest Maskavu, gan dodoties uz Krievijas laukiem, gan uz Vakareiropu. Serenāde Do mažorā, pēc krievu muzikologa Borisa Asafjeva domām, ir skaņdarbs “pusceļā starp svītu un simfoniju”. Te skaidri dzirdama Čaikovska tieksme uz klasicismam raksturīgu domāšanas skaidrību, kā arī vēlme rietumniecisku pieeju mūzikai savienot ar krievu tautas mūzikas elementiem (serenādes pēdējā daļā).
Slavenajā un iemīļotajā vijolkoncertu ciklā “Gadalaiki” apvienoti četri vijolkoncerti, kas izdoti 1725. gadā krājumā. Gadalaiku koncerti ir agrīns programmatiskās mūzikas paraugs – komponists sirsnīgi izpriecājies, zīmējot dažādas ainas iz dabas un sadzīves, turklāt šīs ainas ar patiku ierakstīdams partitūrā. Uzliekot šīs rindas uz papīra, izveidojas četri soneti vai vismaz sonetam līdzīgi veidojumi, kas sastāv no četrpadsmit rindiņām ar noteiktu atskaņu sistēmu. Solistam te ir visplašākās iespējas parādīt gan sapņainu lirismu, gan superspožu virtuozitāti.
Vairāk informācijas Kultūras un radošās izglītības centra mājas lapā: www.adazikultura.lv
Ādažu Kultūras centrs
tālr. +371 67997764
+371 67997171
e-pasts: info@adazikultura.lv