Ādažu novads

Trešdien, 24.augustā, Carnikavas Novadpētniecības centra pagalmā pie “Cēlāju” klāts sirsnīgā gaisotnē tika aizvadīts pasākums “Sarunas par Gunāru Astru un Latviju”.

Pasākumā tika runāts gan par Gunāra Astras drosmi un nebaidīšanos savulaik, gan par personisko baiļu pārvarēšanu katrā no mums.

Pasākumā piedalījās pieminekļa Gunāram Astram “Nebaidies” autors Gļebs Panteļejevs, Okupācijas muzeja vadītāja Solvita Vība,  biedrības “Daugavas Vanagi” priekšsēdētājs Aivars Sinka un citi.

“Sarunās par Gunāru Astru un Latviju” bija plānota arī Astras brāļa Leona piedalīšanās, taču veselības apsvērumu dēļ viņš neieradās. Tomēr Leons Astra bija sagatavojis uzrunu, kas pasākuma viesiem tika nolasīta.

“Esmu gandarīts, ka nav dzisis no tautas atmiņas tas trauksmainais laiks, kas iezvanīja Latvijas atmodu un kura aktīvs liecinieks bija mans brālis. Šis dažādu notikumu tik ļoti piesātinātais laiks vēl nav beidzies: kaut Gunāra Astras pravietiski paredzētās izmaiņas ir iestājušās, mēs nedrīkstam atslābt un zaudēt modrību, jo interese par mūsu zemi – un ne tikai par to – nav zudusi un arī nezudīs, kamēr vien Latvijas lielā austrumu kaimiņtauta ļausies būt noziedzīgas kliķes vadīta. Tās globāli teritoriālie tīkojumi minēti arī  Gunāra Astras pēdējā runā 1983.gada tiesas sēdes parodijā,”  norādīja Leons Astra.

1983.gada uzstāšanās Latvijas PSR augstākajā tiesā bija Gunāra Astras slavenākā runa, kurai par godu šogad iznāca grāmata “Pēdējais vārds”. Tāpat šī gada sākumā tika atklāts tēlnieka Gļeba Panteļejeva radītais piemineklis “Nebaidies”. Savā vēstulē pasākuma dalībniekiem nebaidīties aicināja arī Leons Astra.

“Kā  toreiz Latvijas neatkarības idejas nesēji nebaidījās no padomju varas represīvajiem dienestiem, tā Gunārs Astra mūs aicinātu nebaidīties arī tagad, kad dažādi pasaules mēroga saviļņojumi skar arī mūsu zemi. Viņš aicinātu mūs katru uzturēt savu dzīvi saskaņā ar savu sirdsapziņu, lai pusgadsimtu ilgais garīgās un arī  materiālās  vērtības devalvējušais uzslāņojums gaist un netraucē mūsu valstij atgriezties pie pamatvērtībām, kas noteica tās attīstības ceļu pirms okupācijas.

Šādos grūtos dažāda veida ierobežojošos apstākļos ir veidojies gars. Un to uzturēt savā tautā – likteņa aicināts – bija ARĪ Gunārs Astra. Viņš konsekventi noraidīja tā brīža varas turētāju uzspiesto ideoloģiju un ar savu gaišo, atklāto, godīgo un patieso attieksmi pret līdzcilvēkiem uzskatāmi rādīja piemēru, cik viegli ir dzīvot garīgi brīvam – brīvam no domu paverdzinošas ideoloģijas un meliem. Brīvam no jebkura konformisma. Viņš centās ap sevi radīt vidi, kurā tāds varētu justies un aicināja uz to arī citus. Tas arī ir galvenais iemesls, kura dēļ viņam uz safabricētas apsūdzības pamata atņēma brīvību uz gandrīz 20 gadiem, un pilnīgi droši var apgalvot – arī iemesls viņa dzīves traģiskajam noslēgumam tikai 57 gadu vecumā.”

2021.gada 22.oktobrī Astram būtu apritējuši 90 gadi. Kopš pagājušā gada nogales un visa šī gada garumā tiek organizēti pasākumi viņa piemiņai, pasludinot šo posmu par Gunāra Astras gadu. Leons Astra tic, ka viņa brāļa īso, taču piesātināto dzīvi, kas upurēta uz Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas altāra, pieminēs arī turpmāk.

Savas runas noslēgumā Gunāra Astras brālis Leons uzsvēra: “ Nezaudēsim cerību un gaišu skatu nākotnē, uzturēsim ideālus, ar kādiem tikai pirms 34 gadiem šajā saulē dzīvoja mans brālis un uz ko viņš aicinātu mūs šodien. Nešaubos, ka šobrīd viņš, kādā citā apziņas līmenī esot, seko mums un ir gandarīts, ka viņa ideāli par mūsu nacionālās neatkarības atjaunošanu turpina īstenoties. Ceru un ticu, ka šī bargā laika uzliktie apgrūtinājumi nenoslāpēs mūsu centienus un iespējas uzturēt svētā piemiņā tos, kas upurēja savu dzīvi  mūsu valsts brīvības vārdā un neļausim gadu uzslāņojumam nodzēst Latvijas neatkarības atjaunošanas vaduguņu gaismu arī tagad un vēl ilgi. DIEVS, SVĒTĪ LATVIJU!”

Pilna Leona Astras runa lasāma ŠEIT.