Apstiprinot grozījumus “Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā”, Ministru kabinets un Saeimā atbalstīti vairāki atbalsta instrumenti energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto elektroenerģiju, dabasgāzi, koksnes briketes, koksnes granulas un malku, kā arī centralizētās siltumapgādes pakalpojumu.
Malkai, kas iegādāta līdz š.g. 31. augustam un kurai nav maksājuma apliecinoša dokumenta, valsts kompensēs fiksētu atbalstu 60 EUR uz vienu mājokli. Ja uz šo pašu mājokli papildus tiks iesniegts malkas atbalsta pieteikums ar maksājumu apliecinošu dokumentu, atbalsta summa tiks aprēķināta no jau izmaksātā 60 EUR sliekšņa (tiks izmaksāts atbalsts par summu, kas pārsniedz 60 EUR) Pieteikumus atbalsta saņemšanai pašvaldībā būs jāiesniedz no 2022. gada 1. oktobra līdz 30. novembrim.
Malkai, kas iegādāta no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim, noteikts cenu līmenis, no kura sāks sniegt atbalstu – 40 EUR/ber.m3 (aptuveni 35 EUR/MWh). Valsts kompensēs izmaksu pieaugumu 50% apmērā (t.i., ja izmaksas pārsniegs 40 EUR/ber.m3), bet ne vairāk par 15 EUR/ber.m3. Maksimālais atbalsta apjoms, par kuru varēs saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai būs 35 ber.m3. Atbalsta periods noteikts no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim. Pieteikumus atbalsta saņemšanai pašvaldībā būs jāiesniedz no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim.
Koksnes briketēm un koksnes granulām cenu slieksnis noteikts 300 EUR par tonnu (aptuveni 65 EUR/MWh). Arī šeit izmaksu pieaugums tiks kompensēts 50% apmērā (t.i., ja izmaksas pārsniedz 300 eiro/tonnā), bet ne vairāk kā 100 EUR/tonnā apmērā. Maksimālais atbalsta apjoms, par kuru varēs saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai būs 10 tonnas. Atbalsta periods noteikts no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim.
Mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto elektroenerģiju, atbalsts tiks piešķirts tiem elektroenerģijas lietotājiem, kuru patēriņš ir lielāks par 500 kWh mēnesī, bet ne vairāk kā 2000 kWh, ja elektroenerģija tiek izmantota apkurei, balstoties uz apkures sistēmas ar elektroenerģiju pašdeklarācijas principu. Valsts kompensēs 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniegs 0,160 EUR/kWh, bet ne vairāk kā 100 EUR/MWh. Jebkurai mājsaimniecībai pirmās patērētās 500 kWh būs jāapmaksā atbilstoši elektroenerģijas tirgotāja noteiktajai elektroenerģijas cenai, bet tiks kompensēts patēriņš, kas pārsniedz šo slieksni. Atbalsta periods noteikts no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim, pašvaldībā pieteikumus jāiesniedz no 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. maijam.
Mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto elektroenerģiju, koksnes granulas, koksnes briketes vai malku, ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem būs jāvēršas pašvaldībā, kas pieņems lēmumu par kompensācijas piešķiršanu. Savukārt valsts atmaksās šīs kompensācijas izmaksu pašvaldībai.
Mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto dabasgāzi, kompensācijas apmērs noteikts 30 EUR/MWh (t.i., 0,030 EUR/kWh) tiem lietotājiem, kuru mēneša patēriņš pārsniedz 221 kWh/mēnesī (21 m3/mēnesī). Atbalsta periods noteikts no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. aprīlim. Atbalsts tiks piemērots automātiski mājsaimniecību rēķinos.
Būtiski uzsvērt, ka attiecībā uz dabasgāzes un elektroenerģijas lietotājiem, kas maksā par pakalpojumu pēc izlīdzinātā maksājuma principa, regulējumā noteikts pienākums dabasgāzes un elektroenerģijas tirgotājiem veikt izlīdzinātā maksājuma pārrēķinu, ņemot vērā faktisko mājsaimniecību patēriņu un veicot maksājuma korekcijas par iepriekšējiem mēnešiem.
Tāpat laika periodā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim tiks sniegts atbalsts arī centralizētās siltumenerģijas pakalpojuma maksas kompensācijai. Arī šajā gadījumā kompensācijas apmērs siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai noteikts 50% apmērā no cenas, kas būs robežās no 68 līdz 150 EUR/MWh. Savukārt no tās daļas, kas pārsniegs 150 EUR/MWh, kompensēs 90%. Atbalstu piemēros automātiski mājsaimniecību rēķinos.
Mājokļa pabalsts ir paredzēts mājsaimniecībām, kuru ienākumi ir nepietiekami, lai norēķinātos par izdevumiem mājoklim.
Pašvaldības no 1. oktobra, piešķirot mājokļa pabalstu (jau par septembra rēķiniem, kas tiks iesniegti oktobrī), pabalsta aprēķinam piemēros koeficientu 3.
Palielinājuma rezultātā garantētā minimālā ienākuma (GMI) slieksnis mājokļa pabalsta aprēķinam būs 327 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 228 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.
Kā rēķina mājokļa pabalstu?
MĀJOKĻA PABALSTS = Garantētā minimālā ienākuma (GMI) sliekšņu summa visiem mājsaimniecības locekļiem plus izdevumi par mājokli mīnus mājsaimniecības ienākumi (tai skaitā GMI pabalsts)
Paaugstināts koeficients dod iespēju kvalificēties mājokļa pabalstam mājsaimniecībām ar nedaudz augstākiem ienākumiem nekā iepriekš, līdz ar to saglabāt mājsaimniecības rīcībā vairāk līdzekļu ikdienas izdevumu apmaksai, tai skaitā pārtikas iegādei.
Pašvaldības aģentūra “Carnikavas komunālserviss” saņēmusi virkni jautājumu par centralizētā karstā ūdens dārdzību jūlija rēķinos, kurus lietotāji saņēma šā gada augustā.
Pašvaldības aģentūra “Carnikavas komunālserviss” jau iepriekš informēja, ka, sākot ar 2022. gada 1. jūliju, stāsies spēkā līgums par dabasgāzes piegādi ar tirgotāju SIA “Ignitis Latvija” par mainīgu dabasgāzes cenu. Tas nozīmē, ka gāzes cena mainās atkarībā no biržas cenām, sekojoši ietekmējot arī maksu par siltumu un karstā ūdens sagatavošanu un piegādi. Uzsveram, ka siltumtarifā gāze veido 73-80% no izmaksām, kas nozīmē, ka gāzes cenas pieaugums būtiski ietekmē siltumtarifu un maksu par karsto ūdeni. Atlikušo daļu veido katlu māju uzturēšanas izmaksas, darbinieku algas, dabas resursu nodoklis un citas izmaksas.
Salīdzinot 2022.gada jūniju ar 2022. gada jūliju dabasgāzes cena pieauga 11,17 reizes, un jūlijā vidējā cena bija 113,16 EUR/MWh, bet jūnijā spēkā bija līgums par nemainīgo cenu, kas bija 10,13 EUR/MWh.
!!! Arī šī brīža nākotnes cenu prognozes liecina, ka dabasgāzes cena ziemas mēnešos saglabāsies esošajā cenu līmenī vai pat pieaugs. Nepārprotami dabasgāzes cenas pieaugums ietekmēs siltumtarifu, maksu par siltumu un karsto ūdeni Carnikavā.
Lai mazinātu maksu par centralizēto karsto ūdeni, lietotājiem ir jāmaina savi paradumi. Piemēram, ik reizi mazgājoties dušā, tiek patērēts līdz 80 litriem ūdens. Dušā tiek izlietoti aptuveni 60% no visa mājsaimniecības karstā ūdens patēriņa. Samazinot dušā pavadīto laiku, katru gadu var ietaupīt līdz 20 000 litriem karstā ūdens.
!!! Svarīgi karstā ūdens cauruļvadiem uzlikt siltumizolāciju mājas stāvvados un pagrabtelpās, tādā veidā mazinot siltuma zudumus.
Kā nākamos soļus karstā ūdens uzsildīšanai nepieciešamā siltuma patēriņa samazināšanai var minēt cirkulācijas atslēgšanu nakts stundās. Daudzdzīvokļu ēku mājsaimniecības vienojoties mājas kopsapulcē var lemt par laikiem, kad to darīt.
Nākotnē siltumenerģija kļūs arvien dārgāka, un vienīgais veids, kā būtiski samazināt izmaksas, ir pēc iespējas mazāks patēriņš.
Carnikavas komunālserviss
Aprēķinos par 2022.gada jūliju maksa par ūdens uzsildīšanu un karstā ūdens pastāvīgā maksa tika piemērota saskaņā ar jūlijā spēkā esošo 20.10.2010. Carnikavas novada domes saistošo noteikumu Nr.2010/32 “Saistošie noteikumi par pašvaldības aģentūras “Carnikavas Komunālserviss” sniegtiem maksas pakalpojumiem siltumenerģijas apgādē un ūdensapgādē Carnikavas novadā” 2.pielikumu “Siltumenerģijas un ūdens uzsildīšanas cenrādis pie attiecīgās dabasgāzes tirdzniecības cenas bez PVN, Carnikavas novadā”.
2022.gada 30. jūnijā beidzās dabas gāzes piegādes par nemainīgu cenu līguma darbības termiņš, kas līdz šim ļāva būtiski nepalielināt maksu par siltumapgādes pakalpojumiem. No 1.jūlija dabas gāze tiek iepirkta par biržas cenu un, salīdzinot ar jūniju, tās cena pieaugusi vairāk nekā 10 reižu, kas radīja milzīgu cenu lēcienu.
2022.gada 3.augustā stājušies spēkā Ādažu novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 61/2022 “Par pašvaldības aģentūras “Carnikavas komunālserviss” maksas pakalpojumiem siltumenerģijas apgādē un ūdensapgādē”, kas tāpat kā iepriekš paredz maksas par siltumapgādes pakalpojumiem atkarību no gāzes gala tirdzniecības cenas. Šajos noteikumos noteiktā maksa aprēķinos tiks piemērota no šī gada 1.oktobra.
Carnikavas komunālserviss
Valdības pieņemtais lēmums kompensēt pusi siltumenerģijas, elektrības un dabasgāzes cenu sadārdzinājuma ļaus gaidāmo ziemu pārdzīvot vieglāk, tomēr vienlaikus tas būs periods, kas jāizmanto lietderīgi, gatavojoties nākotnes izaicinājumiem.
Gaidāmajā ziemas sezonā energoresursu cenas būs nepieredzēti augstas. Lai šo cenu kāpumu amortizētu, jūnijā valdība lēma par atbalstu mājsaimniecībām, kompensējot pusi jeb 50% no energoresursu sadārdzinājuma. Tie, kas izmanto centrālo apkuri, rēķinus ar samazinātu cenu no siltumapgādes uzņēmuma vai apsaimniekotāja saņems automātiski, savukārt pārējiem būs ar izmaksas attaisnojošiem dokumentiem jāvēršas pašvaldībā, kas pieņems lēmumu par kompensācijas izmaksāšanu.
Jāņem vērā, ka valsts kompensēs granulu, taču ne malkas vai brikešu iegādi, lai gan arī to cenas šogad pieaugušas aptuveni divas reizes. Ekonomikas ministrijas atskaites punkts ir cena par megavatstundu, bet atbalsta slieksnis, virs kura plānots kompensēt sadārdzinājumu, ir 68 eiro. Malkas cena par megavatstundu ir aptuveni 50 eiro, tāpēc arī atbalsts nav paredzēts, taču, ja tā pieaugs un pārsniegs minēto slieksni, ministrija reaģēs un domās par atbalstu arī šim kurināmā veidam. Neatkarīgi no apkures veida iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem būs iespēja pieteikties mājokļa pabalstam, norāda Labklājības ministrija.
Valsts piešķirtais atbalsts ļaus gaidāmo ziemu aizvadīt ar mazākām izmaksām, nekā tās būtu bez atbalsta, taču vienlaikus jāatceras, ka tas ir arī laiks, kad jāpadomā par mājasdarbiem pirms 2023. – 2024.gada ziemas sezonas, proti, energoefektivitātes pasākumiem. Piemēram, veikt siltumtīklu atjaunošanu un modernizāciju, kas ļaus būtiski samazināt siltuma zudumus ēkā. Taču ir virkne citu energoefektivitātes pasākumu – siltuma regulatoru uzstādīšana dzīvokļos, saules kolektoru uzstādīšana apkurei un ūdens sildīšanai, efektīvāku apkures katlu uzstādīšana, apgaismes ķermeņu nomaiņa, apgaismojuma automātiskās kontroles ieviešana un citi.
Gads, ko pateicoties valsts atbalstam, iegūst sabiedrība, ir arī īstais laiks, lai daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji lemtu par māju siltināšanu, turklāt par to jādomā tieši tagad. Kā norāda speciālisti, renovācijas process nav sarežģīts, taču laikietilpīgs. Dažādu dokumentu sagatavošana, saskaņošana, kā arī iepirkuma procedūru veikšana prasa vismaz pusotru gadu, līdz sākas reāli būvdarbi renovācijā. Tāpat šis būtu laiks, kad nosacīti ieekonomēto naudu jeb līdzekļus, ko ietaupām, pateicoties jau pieminētajiem kompensācijas mehānismiem, iekrāt un ieguldīt nākotnes projekta izstrādē. Šobrīd Ādažu pagastā ir 13 (Ādažos – 6, Kadagā – 7), bet Carnikavā 29 nerenovētas ēkas.
Nupat renovāciju uzsākušas vēl divas ēkas Ādažu novadā – Pirmajā ielā 31 un Alderu ielā 30, Baltezerā. Pateicoties savlaicīgai rīcībai, šīs mājas jau gaidāmajā apkures sezonā saņems mazākus apkures rēķinus un būs mazāk atkarīgas no energoresursu svārstīgajām cenām.
Energoefektivitātes paaugstināšanai dzīvojamajās ēkās posmā no 2016. līdz 2023.gadam pieejami 166.5 miljoni eiro, savukārt visiem valdības plānā ietvertajiem pasākumiem būs nepieciešami aptuveni 350 miljoni eiro, tātad vairāk nekā divas reizes lielāka summa. Ja šajā periodā šie līdzekļi būtu investēti renovācijā, jau šobrīd mēs būtiski varētu ieekonomēt uz siltumenerģijas patēriņu.
! Ja jums ir interese par daudzdzīvokļu ēkas renovāciju, sazinieties ar savas mājas pārvaldnieku vai vērsieties pie “Ādažu Namsaimnieks” projekta vadītājas Sarmas Novicānes Lazdānes e-pastā sarma.novicane.lazdane@adazi.lv vai tālruni 29457989.
Savlaicīgi jādomā par visiem iespējamiem taupības pasākumiem, ieskaitot zemāku telpu temperatūru. Kā veidojas siltumenerģijas patēriņš ēkās un kā to samazināt ar mazu investīciju pasākumiem? Galvenais faktors, kas nosaka siltumenerģijas patēriņu, ir siltuma zudumi – jo lielāks zudums, jo lielāks patēriņš. Ēku renovācija palīdz samazināt siltuma zudumus. Vislielākie siltuma zudumi veidojas caur ārsienām – 45%. Būtiski siltuma zudumi rodas arī caur ventilācijas šahtām un infiltrāciju (23%), kā arī logiem (18%).
Ēku energoefektivitāte ir tā, kas nodrošina gan komfortablus dzīves apstākļus, gan lietderīgu siltumenerģijas izmantošanu. Salīdzinot siltumenerģijas patēriņu starp renovētām un nerenovētām mājām Ādažu pagastā, redzams, ka renovētās mājas tērē uz pusi mazāk siltuma nekā nerenovētās. Pie salīdzinoši zemas siltumenerģijas cenas cilvēki to tik būtiski neizjuta, taču jauno tarifu ietekmē šī starpība būs krietni jūtamāka.
“Ādažu namsaimnieks” veicis vispārējās atjaunošanas un energoefektivitātes pasākumus 13 daudzdzīvokļu mājās Ādažos un Carnikavā. Pirmajā ielā 31 un Alderu ielā 30 (Baltezerā) iedzīvotāji nobalsojuši par ēku atjaunošu un tiek gatavoti līgumi ar komercbanku un Attīstības un finanšu institūciju “Altum”. Ēkas atjaunošana tiek plānota arī Pirmā ielā 35.
Šobrīd Ādažos ir 45 daudzdzīvokļu ēkas, no kurām 28 ēkām ir veikta vispārēja atjaunošana, vai arī ēkas atbilst energoefektivitātes prasībām (63%), bet 17 ēkām nav veikti vispārējās atjaunošanas pasākumi, vai arī ēkas neatbilst energoefektivitātes prasībām (37%). Vissliktākā situācija ir Kadagā, kur ir renovētas tikai divas no deviņām daudzdzīvokļu ēkām.
Viena no nerenovēto māju problēmām ir tā, ka ir grūti nobalansēt vienmērīgu un komfortablu temperatūru visos dzīvokļos. Ņemot vērā, ka nav uzstādītas termogalviņas un stāvvadu balansieri, regulēšana notiek pēc aukstākā dzīvokļa. “Ādažu namsaimniekam” visos dzīvokļos jānodrošina vismaz 18-21 grādu temperatūra. Tātad, ja aukstākajā dzīvoklī tie ir 20 grādi, tad citā (siltākajā) var būt pat 25.
Siltumapgādi Carnikavas pagastā nodrošina 13 katlu mājas, no tām 6 centralizētās apkures katlu mājas un 7 lokālās katlu mājas. 12 no tām kurināmais dabas gāze, 1 koksnes granulas. Tabulā apvienoti siltuma avoti, to kopējā jauda, kurināmais.
Siltumavots | Jauda, MW | Kurināmais |
Stacijas iela 11a | 0.54 | Dabas gāze |
Rīgas iela 12a | 0.84 | Dabas gāze |
Jūras iela 8a | 0.46 | Dabas gāze |
Jūras iela 9a | 0.84 | Dabas gāze |
Jūras iela 15a | 0.52 | Dabas gāze |
Tulpju iela 5 | 1.4 | Dabas gāze |
Nākotnes iela 1 | 0.6 | Dabas gāze |
Nākotnes iela 2 | 0.442 | Dabas gāze |
Jūras iela 1 | 0.08 | Dabas gāze |
Jūras iela 4 | 0,1 | Dabas gāze |
Cīruļu iela 10 | 0,1 | Dabas gāze |
Garā iela 20 | 0.2 | Dabas gāze |
PII Piejūra | 0.3 | Granulas |
Šobrīd Ādažu pagastā ir 13 (Ādažos – 6, Kadagā – 7), bet Carnikavā – 29 nerenovētas ēkas.
Carnikavas pagasta iedzīvotājiem, kuru mājas nav nosiltinātas, līdz nākamajai apkures sezonai būtu jāveic mazu investīciju pasākumi, lai maksimāli samazinātu siltumenerģijas izmaksas. Galvenie no tiem ir:
– atbrīvot radiatorus no aizklāšanas (ietaupījums 1-5%)
– uzstādīt siltuma atstarotājus aiz radiatoriem (5-10%, ja veic visi mājas iedzīvotāji)
– uzstādīt termostatus radiatoriem, kas ļauj regulēt temperatūru katram radiatoram atsevišķi (10-20%)
– noblīvēt logus un durvis (4-9%)
– salabot ūdens (īpaši karstā) krānus.
Tāpat svarīgi būtu veikt vēl virkni pasākumu, piemēram, pārdomāt trauku mazgāšanas paradumus – vai vienmēr jāmazgā karstā un tekošā ūdenī. Vannas vietā vajadzētu apsvērt iespēju izmantot dušu ar regulējamu galviņu, tādējādi samazinot patēriņu. Svarīgi būtu ar pārējiem ēkas dzīvokļu īpašniekiem vienoties par temperatūras iestatījumiem ēkā, piemēram, uzturamo temperatūru naktīs.
Ikmēneša siltumenerģijas patēriņam jāseko līdzi arī tad, ja ēka ir atjaunota, jo tam ir tendence palielināties, īpaši gadījumos, ja tas netiek kontrolēts. Ja ēka nav atjaunota, sasauciet kopsapulci, lai par to lemtu.
Beidzoties līguma termiņam par dabasgāzes piegādi, kas pēdējos divos gados noteica nemainīgu cenu par gāzes megavatstundu, sākot ar 1.augustu būtiski pieaug siltumenerģijas cena Carnikavas pagastā.
2020. gadā pašvaldības aģentūras “Carnikavas komunālserviss” noslēgtais līgums noteica fiksētu cenu par megavatstundu (MWh) – 10.13 eiro. Atbilstoši gāzes cenai piegādātās siltumenerģijas cena svārstījās ap 38-40 eiro/MWh. Līguma termiņam beidzoties, norēķini par gāzi tiks veikti pēc noteiktās biržas cenas katrā konkrētajā mēnesī. Pie gāzes cens 105 eiro/MWh – siltumenerģijas cena sasniegs 160,09 eiro/MWh.
Pēdējā gada laikā gāzes cena ir pieaugusi vairākas reizes, rekordaugstu līmeni sasniedzot šī gada aprīlī, kad tā maksāja 130 eiro/ MWh. Šobrīd cena ir samazinājusies, svārstoties aptuveni 90-110 EUR/MWh robežās. Kā norāda “Latvijas Gāze”, tad šā brīža tirgus prognozes liecina, ka šajās robežās gāzes cena būs arī līdz nākamā gada pavasarim.
Carnikavas centralizētās siltumapgādes tarifā gāzes izmaksas veido 73–80%, līdz ar to prognozētais gāzes cenas pieaugums būtiski ietekmēs mājsaimniecību izdevumus par apkuri un karstā ūdens sagatavošanu. Jāuzsver gan, ka jūnijā valdība pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu, kas paredz, ka apkures sezonā no 1. oktobra līdz 1.aprīlim valsts kompensēs pusi no siltumenerģijas, elektrības un dabasgāzes cenu pieauguma. Pēc Ministru Kabineta noteikumu stāšanās spēkā “Carnikavas komunālserviss” informēs iedzīvotājus par kompensācijas ietekmi uz tarifu izmaiņām.
Aicinām daudzdzīvokļu ēku dzīvokļu īpašniekus un māju apsaimniekošanas uzņēmumus veikt pasākumus ēku siltumefektivitātes uzlabošanai. Tūlītējie pasākumi būtu:
Ja ēkā siltummezgls ir jau modernizēts:
Ja ēkā nav uzstādīts modernizēts vecais siltummezgls:
Piemērs siltummezgla nomaiņai Zvejnieku iela 11
“Carnikavas komunālserviss” ir iesniedzis pieteikumu dalībai Centrālās finanšu un līgumu aģentūras izsludinātajā projektu konkursā, kas paredz katlu mājas Tulpju ielā 5 modernizāciju, pārejot uz granulu apkures katliem un saules kolektoriem. Šī katlu māja ir visjaudīgākā un saražo aptuveni trešdaļu no kopējā apjoma Carnikavā.
Renovācijas process nav sarežģīts, taču ļoti laikietilpīgs. Uzsākot renovācijas procedūru šodien, jārēķinās, ka pati renovācija notiks, visticamāk, 2024., bet varbūt pat 2025.gadā. Dokumentu sagatavošana, saskaņošana ar iedzīvotājiem, būvvaldi un ALTUM, kopsapulces, kā arī iepirkumi ir faktori, kas procesu paildzina. Paiet vismaz pusotrs gads, līdz sākas renovācijas būvdarbi.
Ja kādas mājas iedzīvotāji vēlas veikt renovāciju, ir jāsazinās ar mājas pārvaldnieku. Pēc tam mājas pārvaldnieks organizē informatīvo sapulci, pastāstot, ar ko jārēķinās un cik ilgstošs varētu būt process. Lai īstenotu renovāciju, nepieciešama biedrība, ko izveidojuši vairāki dzīvokļu īpašnieki.
Veicamie soļi (veic dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona):
– pieteikties dalībai programmā;
– nodrošināt tehniskās dokumentācijas izstrādi;
– pieteikties aizdevumam, grantam, garantijai;
– veikt piegādātāju atlasi.
Lai izstrādātu tehnisko dokumentāciju (energoaudits, tehniskās apsekošanas atzinums, tehniskais projekts), svarīgi, lai mājai būtu uzkrājums, jo tas vidēji maksā ap 8000-12000 eiro. Kad tehniskais projekts ir izstrādāts, iedzīvotāji tiek aicināti uz sanāksmi, kurā tiek pārrunātas šādas tēmas: ventilācijas sistēma, ēkas fasādes krāsa un citas.
Svarīgi, kāda ir dzīvokļu īpašnieku maksāšanas disciplīna, jo no tās atkarīga bankas procentu likme. Ja maksāšanas disciplīna ir ap 99%, tad procentu likme būs zemāka. Šobrīd trīs bankas kreditē renovācijas projektus. Pēc tam, kad tiek izvēlēta banka, notiek dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, kurā skaidri zināms:
– cik izmaksās renovācija;
– cik liels būs grants no ALTUM;
– cik liels būs aizņēmums kredītiestādē;
– uz cik gadiem būs aizņēmums;
– cik liels būs ikmēneša maksājums.
Kopsapulcē īpašnieki pieņem lēmumu par vai pret renovāciju.
Ir kāds salīdzinoši lēts risinājums, kas ļauj padomju laikos būvētajos daudzdzīvokļu namos siltuma patēriņu samazināt par 20%, iztiekot bez ēkas siltināšanas. Ir nepieciešams sakārtot ēkas kopējo apkures sistēmu un visos dzīvokļos uzstādīt alokatorus, kurus var uzstādīt arī ar “Altum” aizdevuma palīdzību. Būtiskākais – visiem dzīvokļiem vienoties par to.
Alokators ir maza ierīce, kas uzstādāma uz radiatoriem. Tā stimulē daudzdzīvokļu namu iedzīvotājus regulēt siltumu telpās, tādējādi reāli samazinot patērētās siltumenerģijas daudzumu. Alokatorus iespējams uzstādīt arī padomju laikos būvētajos daudzdzīvokļu namos. Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība “Bāka-2” šo tehnoloģiju savās apsaimniekotajās ēkās izmanto jau no 1999. gada. “Bāka-2″ priekšsēdētājs Sergejs Sidorko norāda, ka ar šo tehnoloģiju ietaupījums vai siltuma patēriņa samazinājums ir ne mazāks kā 20%. Pie tam komforta līmenis paliek tāds pats vai labāks, jo nav noslēpums, ka katrā mājā ir savs aukstais un karstais gals. Tur, kur ir karsts, cilvēki var apturēt lieku siltuma padevi. Tur, kur ir auksts, tur šis siltums aiziet un lieks siltums netiek ņemts no ārējiem tīkliem.” Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) skaidroja – alokators pats par sevi ietaupījumu nedos, jāuzstāda arī regulators. Tomēr tieši alokators ir stimuls cilvēkiem kontrolēt temperatūru telpās. Piemēram, dodoties uz darbu, dzīvoklī nav nepieciešams uzturēt 23 grādu temperatūru. RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes docents Aleksandrs Zajacs skaidroja – ja ir 20 vai 19 grādi, tas var dot līdz piecu procentu ietaupījumu. Lai sistēma strādātu, alokatori ir jāuzstāda visos ēkas dzīvokļos un uz katra radiatora. Uzskaitītie dati tiek nolasīti attālināti, iedzīvotājiem rādījumi apsaimniekotājam nav jāiesniedz. Vidējās izmaksas uz vienu radiatoru ir ap 200–250 eiro, ņemot vērā, ka viss ir jātaisa pa jaunu – jauni pieslēgumi, jauni radiatori, jauna regulējošā aparatūra. Ja radiatori dzīvoklī nav jāmaina, tad izmaksas ir krietni mazākas. Eksperti arī aicina iedzīvotājus prasīt no sava apsaimniekotāja sakārtot apkures sistēmas pagrabā, uzstādot iekārtas, kas automātiski regulē temperatūru atkarībā no laikapstākļiem. “Tas arī nav tik dārgi. Daži tūkstoši uz visu māju,” pauda Sidorko. Siltumapagādes sistēmas sakārtošanai un alokatoru uzstādīšanai pieejams valsts attīstības finanšu institūcijas “Altum” aizdevums. ”Altum” Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece: “Viss sākas ar iedzīvotāju lēmumu, vienošanos, ka viņi vēlas šo aizņēmumu ņemt, lai apkures sistēmu uzlabotu. Kaut vai rītdien droši vērsieties “Altum”, vaicājiet pēc remonta aizdevuma.” Salīdzinot ar ēkas siltināšanu no ārpuses, alokatoru uzstādīšana un apkures sistēmas sakārtošana ir salīdzinoši lēts risinājums, ko var paspēt realizēt līdz nākamajai apkures sezonai.
Pēc Lsm.lv
Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā izraisījis strauju cenu pieaugumu ne tikai dažādiem produktiem un izejvielām, bet arī energoresursiem. Gatavojoties nākamajai apkures sezonai, īpaši jādomā par energoefektivitātes veicināšanu daudzdzīvokļu ēkās. Pašreizējos apstākļos energoresursu cenu kāpums var turpināties, būtiski ietekmējot arī iedzīvotāju norēķinus, tāpēc šobrīd svarīgi taupīt esošos energoresursus, lai ziemā varētu nodrošināt nepārtrauktas piegādes par samērīgu cenu. Ikvienā mājoklī iespējams veikt vienkāršus pasākumus siltumenerģijas taupīšanai, noblīvējot vai nomainot logus, veicot stāvvadu aprīkošanu ar automātiskās regulēšanas ierīcēm, kā arī apkures vidējās diennakts temperatūras samazināšanu. Piemēram, pazeminot temperatūru telpās par vienu grādu, siltuma patēriņš un arī rēķins par siltuma patēriņu samazinās provizoriski par 5%.
Pašlaik ir pieejams atbalsts no Altum remonta fonda daudzdzīvokļu ēku remontiem un apkārtējās teritorijas labiekārtošanas darbiem – inženiersistēmu (tai skaitā apkures sistēmu) atjaunošanai, pārbūvei vai izveidei, logu nomaiņai, apgaismojuma izbūvei, pārbūvei vai atjaunošanai, uzstādot energoefektīvus LED gaismekļus, kā arī citiem daudzdzīvokļu ēku remontdarbiem un apkārtējās teritorijas labiekārtošanas darbiem. No remonta fonda pieejami aizdevumi no 10 000 līdz 400 000 eiro vienai mājai uz termiņu līdz 20 gadiem ar fiksētu procentu likmi 3,5% gadā. Aprīļa beigās “Altum” uzsāka pieņemt projektu pieteikumus arī no privātmāju īpašniekiem atbalsta saņemšanai energoefektivitātes uzlabošanai vai elektroenerģijas ražošanai, uzstādot saules paneļus vai nelielus vēja ģeneratorus. Informācija par atbalsta programmu pieejama, skatot šo QR kodu:
Lai pēc iespējas efektīvāk sagatavotos nākamajai apkures sezonai, aicinām iepazīties ar Ekonomikas ministrijas sagatavotajiem materiāliem, saite uz tiem pieejama pašvaldības tīmekļvietnē, skatot šo QR kodu.
Tīmekļvietnē atradīsiet papildu informāciju un materiālus par:
• Apgaismojums publiskās ēkās;
• Daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka. Dažādos rakursos;
• “Publiskas ēkas uzturēšana pēc atjaunošanas”;
• “Dzīvokļa īpašniek, to Tev vērts zināt!”;
• “Valsts atbalsts īres un vēsturisko namu atjaunošanai”.