Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iemītniekiem, saņemot ikmēneša komunālos rēķinus, parasti jāsecina – atkal jāmaksā tik daudz! Īpaši tas ir vērojams ziemas mēnešos, kad maksājumu lielāko daļu veido maksājumi par siltumu. Turklāt ne visiem ir pārliecība, ka viņu mājā siltumenerģijas patēriņš ir ekonomisks un maksa par siltumu ir adekvāta saņemtajam siltumam: aukstā laikā siltums aizplūst caur neblīviem logiem un durvīm, nesiltinātajiem bēniņiem un sienām, sliktu pagraba pārseguma siltumizolāciju utt. Kā atzīst eksperti, tas tā noteikti ir mājās, kurās siltuma patēriņš apkurei gadā pārsniedz 100 kWh/m2.
Tomēr vairāku vairāk kā 30 gadus vecu daudzdzīvokļu māju piemēri visā Latvijā liecina, ka iespējams ne tikai samazināt ikmēneša maksājumus par apsaimniekošanu, noregulēt siltumenerģijas patēriņu visā mājā, bet arī savest kārtībā savu īpašumu. Kā tas tiek panākts? Dzīvokļu īpašniekiem sanākot kopā, kopsapulcē nolemjot, ka kaut kas ir jāmaina un īstenojot Eiropas Savienības finansētus projektus kompleksai mājas renovācijai ar ārējo konstrukciju siltināšanu. SIA „Ādažu Namsaimnieks" jau 2009. gada martā informēja iedzīvotājus par iespēju daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem pieteikties Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumam daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltināšanas pasākumiem.
Iespēja sagatavot projekta pieteikumu, iesniegt to attiecīgajā administrējošā iestādē un īstenot pašu projektu bija un ir aktivitātē „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi", ko pārrauga „Latvijas investīciju un attīstības aģentūra" (turpmāk tekstā – aģentūra). Finansējums tiek piešķirt energoaudita, tehniskās apsekošanas un būvprojekta sagatavošanai, būvuzraudzības un autoruzraudzības veikšanai un būvdarbiem dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esošajās daļās – ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltināšanai un nomaiņai, pagraba pārsegumu siltināšanai, kāpņu telpas remontam (ja tiek veikti energoefektivitātes darbi kāpņu telpā), siltumapgādes sistēmas renovācijai, ventilācijas sistēmas renovācijai vai rekonstrukcijai, ēkas strukturālo daļu atjaunošanai, kas nepieciešama energoefektivitātes darbu veikšanai, un citiem renovācijas darbiem, kas paaugstina ēkas energoefektivitāti un ir iekļauti energoauditā kā veicamie pasākumi.
Pēc renovācijas veikšanas siltumenerģijas ietaupījumam ēkā jābūt vismaz 20% gadā no siltumenerģijas patēriņa pirms projekta īstenošanas. Svarīgi saprast, ka ēkas kompleksas renovācijas gadījumā lielāki maksājumi par šobrīd esošajiem neveidojas – sasniegtais siltuma ietaupījums noteiktā laikā (apmēram 10-15 gados) ļauj apmaksāt visus izdevumus, kas saistīti ar ēkas renovāciju. Nav neviena piemēra, kur kopējā maksa par apsaimniekošanu (ieskaitot renovācijā ieguldītos līdzekļus) pēc projekta īstenošanas palielinātos! Īstenojot projektus, iedzīvotāji iegūst arī citus ieguvumus:
- nav nepieciešami lieli uzkrājumi avārijas situācijām;
- ir lētāka mājas koplietošanas daļu ekspluatācija;
- nodrošināts ilgāks mūžs mājai;
- sakopta apkārtējā vide u.c.
Par daudzdzīvokļu māju renovāciju visā Latvijā jau ir noslēgti vairāki desmiti līgumi, taču pieteikt savu projektu var arī šobrīd – projektu pieteikumi tiks pieņemti līdz brīdim, kad aktivitātes ietvaros pieejamais finansējums būs izlietots.
Svarīgi atzīmēt, ka kopš 2009. gada, kad tika izsludināti pirmie konkursa uzsaukumi aktivitātē „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi", Ekonomikas ministrija ir veikusi vairākas būtiskas izmaiņas atbilstošajos Ministru Kabineta noteikumos, lai vienkāršotu dokumentu iesniegšanu un samazinātu slogu projektu iesniedzējiem. Aktuālāko informāciju par nosacījumiem, kas jāievēro, gatavojot pieteikumu aktivitātē, atrodama aģentūras mājas lapā: www.liaa.gov.lv .
Atcerieties, ka ziema ir īstais brīdis, lai veiktu mājas energoauditu un noskaidrotu, ko nepieciešams darīt, lai uzlabotu dzīvojamo fondu.