DI mērķis ir personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem, kuri atrodas ārpusģimenes aprūpē, aizstāt ilgstošas sociālās aprūpes iestādes, to vietā piedāvājot ģimeniskai videi pietuvinātus apstākļus un sniegt nepieciešamos sociālos pakalpojumus personas dzīvesvietā.
Pierīgas pašvaldību apvienības (PPA) sanāksmē piedalījās arī pārstāvji no Labklājības ministrijas un Rīgas plānošanas reģiona, kas Pierīgā koordinē DI procesu un Eiropas fondu finansējuma piesaisti. Raisoties karstām diskusijām, klātesošie novadu mēri speciālistiem norādīja uz virkni jautājumu, par kuriem pagaidām skaidrības nav. Piemēram, kā tiks novērtētas to cilvēku vajadzības, kuri pārtraukuši uzturēšanos aprūpes iestādēs; kā piesaistīt papildus sociālos darbiniekus, kuru trūkst; kā plānot grupu dzīvokļi izveidi u.c. Pašvaldību pārstāvji arī pauda bažas, ka tad, kad vairs nebūs pieejams Eiropas finansiālais atbalsts, sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēma gulsies tikai uz pašvaldību pleciem.
PPA priekšsēdētājs Māris Sprindžuks tikšanās laikā informēja par ieceri ierosināt grozījumus “Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”, kas liegtu iespēju deklarēt nepilngadīgu bērnu īpašumā, kurā nav deklarēts neviens no bērna vecākiem vai aizbildņiem. M.Sprindžuks skaidroja, ka šobrīd Pierīgā ir ļoti liels pieprasījums pēc vietām izglītības iestādēs, tādēļ, lai nodrošinātu šo pakalpojumu sava novada iedzīvotājiem, priekšroka ir deklarētajiem novadniekiem, kuru samaksātais iedzīvotāju ienākumu nodoklis nonāk pašvaldības budžetā.
Šo un citu jautājumu turpmāku virzību plānots pārrunāt jau nākamajā PPA sanāksmē, kas aprīlī norisināsies Mārupē. Pierīgas pašvaldību apvienībā par trešo valdes locekli ir ievēlēts Ainārs Mežulis.
Pierīgas pašvaldību apvienība
2015. gada rudenī 13 Pierīgas pašvaldības – Ādažu, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Inčukalna, Ķekavas, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Sējas un Mārupes novadu domes nodibināja savu apvienību, lai kopīgiem spēkiem īstenotu Pierīgas pašvaldību tiesisko interešu aizsardzību, veicinātu to ekonomisko un sociālo attīstību, kā arī sadarbību savstarpēji un ar citām Latvijas un ārvalstu institūcijām.
Termiņš, kad tiks uzsākta projektu iesnieguma pieņemšana |
20.04.2016.-20.05.2016. |
Sludinājuma kopsumma |
284 439 EUR 1. Rīcība 1.1. – 71 110 EUR 2. Rīcība 1.2. – 28 444 EUR 3. Rīcība 1.3. – 42 666 EUR 4. Rīcība 1.4. – 28 443 EUR 5. Rīcība 2.1. – 71 110 EUR 6. Rīcība 2.2. – 42 666 EUR |
Projektu īstenošanas termiņš |
Būvniecības gadījumā projekta īstenošanas termiņš būs 2 gadi, pārējo projektu īstenošanas termiņš 1 gads |
Vispārīgiem jautājumiem: gaujaspartneriba@inbox.lv
Droša vide visiem satiksmes dalībniekiem
“Gaujas ielas atjaunošanas vīzija paredz izveidot Gaujas ielu un Ādažu centru par drošu, ērtu un skaistu vidi gājējiem, auto braucējiem un arī velo entuziastiem,” stāsta Gaujas ielas rekonstrukcijas projekta vadītājs, Ādažu novada domes Saimniecības un infrastruktūras daļas vadītājs Valdis Ligers.
Ko mēs iegūsim, rekonstruējot Gaujas ielu?
“Pirmkārt, drošību. Drošu vidi iegūs gan pensionāri, gan bērnu vecāki, gan skolēni, gan velo braucēji, nebūs arī vairs bīstamo bedru. Nebūs peļķes, jo līdz ar ielas remontu, izbūvēsim lietus ūdens kanalizāciju, kas Gaujas ielas posmā no Rīgas gatves līdz vecajai domei nav vispār. Ja šodien, lai tiktu Līgo parkā, jāiet pa zāli vai dubļiem, kā arī pēc lietus vai sniega izveidojas lielas peļķes, pēc projekta realizācijas šādas problēmas vairs nebūs jāpieredz.
Neredzamā daļa, kas iedzīvotāju acīm paliek nemanāma, ir nekvalitatīvās komunikācijas, kas tiks mainītas. Pēc lietus un sniega šobrīd paliek peļķes, iedzīvotāji pilnvērtīgi nevar izmantot ietves, jāiet pāri ielai, bet pēc remonta brauktuve un gājēju celiņi tiks pilnīgi rekonstruēti, kā arī izveidoti veloceliņi. Paredzētas reljefās pārejas, lai nodrošinātu augstāku drošību, tādējādi autobraucējs būs spiests tomēr nedaudz piebremzēt. Gājēji Ādažu centrā pamatoti varēs justies daudz drošāk. No visām trim grupām – velobraucējiem, gājējiem un autobraucējiem, pēdējā ir visaizsargātākā. Mums ir jārūpējas par to, lai velobraucējs un gājējs justos tikpat droši, tādēļ Gaujas ielas rekonstrukcijas projektā prioritāra ir gājēju un velobraucēju ērtība. Izvērtējot perspektīvās autosatiksmes, velosatiksmes un gājēju plūsmas, kļuva skaidrs, ka jāveido rotācijas apļi Gaujas ielas – Pirmās ielas un Gaujas ielas – Attekas ielas krustojumos.
Kā viens no svarīgākajiem kritērijiem krustojumu tipu izvēlē ir konfliktpunktu skaits. Apļveida krustojumos ir vismazākais konfliktpunktu skaits, līdz ar to – vismazākais iespējamais nelaimes gadījumu skaits. Lai cik ļoti mēs vēlētos, visus negadījumus 100% nevarēsim novērst, bet mūsu galvenais mērķis ir samazināt iespējamo negadījumu skaitu līdz minimumam.
Ja pie autobusu pieturvietām veido izkāpšanas platformu un sašaurina veloceļu, arī šāda autobusa pieturvieta mazina konfliktus starp riteņbraucējiem un gājējiem. No pārejas uzreiz varēs nonākt autobusu pieturā, kas, protams, arī paaugstinās satiksmes drošības līmeni. Gan vizuāli, gan tehniski gājēju celiņi būs atdalīti no velo celiņiem, un abi divi no brauktuves.
Gaujas ielā ir ievērojams skaits publisko objektu, tāpēc brauktuves abās pusēs būs stāvvietu josla, kuru kombinēsim ar apgaismojumu, apzaļumojumu un citiem labiekārtojuma elementiem.
Autobraucējiem, mēģinot apbraukt bedres, nebūs jāizdangā apmales. Iela būs apgaismota ar modernām, energoefektīvām LED spuldzēm. Tumšajos gada laikos iela būs gaiša un vieglāk tīrāma. Iegūsim apgaismotu, modernu, sausu ielu jaunā estētiskā kvalitātē,“ pārliecināts projekta vadītājs Valdis Ligers.