Latvijas Republikas Tiesībsargs organizē aptauju par valsts un pašvaldību iestāžu darbu. Aptauja pieejama šeit: http://ej.uz/labaparvaldiba
Piemiņas pasākumā Baltezera kapos šodien bija pulcējušies ap trīsdesmit cilvēku, lai kopīgi pieminētu komunistiskā genocīda upurus. Svētbrīdi vadīja NBS kapelāns Raimonds Krasinskis, uzrunu klātesošajiem teica Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks un Ādažu novada politiski represēto kluba vadītājs Ivans Graudiņš.
No 8. līdz 14. augustam Kuldīgā norisināsies starptautiskā mediju nometne «Young Media Sharks», kur 50 spējīgākie un visvairāk motivētie jaunieši no Baltijas nedēļas garumā gūs unikālas zināšanas un praktiskās iemaņas labāko Vācijas, ASV, Ukrainas, Igaunijas un Latvijas mediju speciālistu pavadībā.
«Šāgada «Young Media Sharks» nometnes tēma būs: nozīmīga satura radīšana jauniešiem 21. gadsimtā – kā attīstīt ideju, rast finansējumu, kā veidot saturu, kas ne tikai iegūst popularitāti, bet ir arī sociāli nozīmīgs. Īpaša uzmanība šogad tiks vērsta uz jaunu multimediju formātu izveidi, kurus būtu iespējams realizēt arī citās valstīs, veidojot ilgtspējīgu sociālās uzņēmējdarbības modeli, kurā darbosies paši jaunieši. Īpaši aicinām pieteikties jauniešus, kas nav pārliecināti vai šaubās par savām spējām. Pieredze rāda, ka tieši šie jaunieši ir vislielākie apslēptie talanti! Iedrošiniet pieteikties arī savus draugus vai paziņas, par kuriem jūs redzat – ir ķēriens rakstīšanā, fotografēšanā, pasākumu organizēšanā, ideju radīšanā, filmēšanā vai pat vienkārši spriedelēšanā,» saka nometnes idejas autore «Avantis» radošā direktore Ilona Bičevska.
Nometnē pasniegtās lekcijas un darbnīcas norisināsies angļu valodā. Jauniešiem būs unikāla iespēja praktiski apgūt jaunas zināšanas spilgtāko Latvijas un ārzemju profesionāļu vadībā, uzzināt viņu pieredzi un gūt ieskatu nozaru aizkulisēs. Šogad «Young Media Sharks» nometnes pasniedzēji būs producenti Ilze Ūdre (TV3, «X-Faktors») un Uldis Cekulis (Vides filmu studija, producents: «Atbrīvošanas diena», «Ukraiņu šerifi» u. c.), TV formātu izveides speciāliste no Ukrainas Asia Batayeva (televīzijas kanāls «New Channel Ukraine»), žurnāliste Inga Spriņģe («Re:Baltica»), režisori Uģis Olte (Vides filmu studija, režisors TV raidījumiem «Karaliste», «Adreses» u. c.) un Indulis Pelnēns (Ghetto TV), reklāmas izpildproducents no ASV Kris Mathur («Backyard Productions»), Pauls Ķesteris (reklāmas aģentūra «TBWA\LATVIJA»), televīzijas žurnālists un dokumentālo filmu veidotājs Sandijs Semjonovs (LTV un «SKUBA films»), mūzikas autortiesību speciāliste Guna Zučika («Every Little Thing») un daudzi citi.
Pateicoties galvenajam projekta atbalstītājam – Vācijas Federālajai Ārlietu ministrijai –, jauniešiem dalība nometnē būs bez maksas. Tiks nodrošināts arī transports no Rīgas un atpakaļ, dzīvošana un ēdināšana nometnes norises vietā, kā arī filmēšanas un montāžas tehnika praktiskajiem darbiem.
Pieteikties nometnei var projekta mājaslapā YoungMediaSharks.eu līdz 9. jūlijam. Jauniešus izvērtēs pēc radošā uzdevuma un motivācijas.
Vācijas vēstniecības Latvijā vadītāja vietniece Manja Kliese par šo nometni saka: «Jauniešiem ir iespēja ienest jaunas vēsmas mediju kopainā, tādējādi stiprinot daudzveidīgas sabiedrības izaugsmi. Vācijas vēstniecība Latvijā jau otro gadu atbalsta un dod savu ieguldījumu projekta «Young Media Sharks» attīstībā, jo ir pārliecināta, ka tas pilnībā atbilst 2015. gada 17. aprīļa ārlietu ministru Kopīgā paziņojuma garam, ar ko Latvija un Vācija paudušas nodomu stiprināt divpusējās attiecības un sadarbību ES jautājumos, jo īpaši plašsaziņas līdzekļu, kultūras, izglītības, duālās profesionālās izglītības un iedzīvotāju savstarpējo kontaktu jomās.»
Izglītojošā nometne ir tikai daļa no kopējā jauniešu mediju izglītības projekta. Rudenī plānots skolu mediju konkurss un jauniešu meistarklases reģionos. Šobrīd tiek attīstīta ideja un meklēti partneri jauniešu radošā mediju centra izveidei.
No 13. jūnija Valmierā, Liepājā, Alūksnē, Kuldīgā un Daugavpilī notiks infodienas, kur varēs sīkāk uzzināt par «Young Media Sharks» nometnes iespējām un iztaujāt iepriekšējo gadu dalībniekus.
«Young Media Sharks 2017» partneri ir Gētes Institūts Rīgā un lielākais finansētājs – Vācijas Federālā Ārlietu ministrija. Nometni atbalsta Izglītības un zinātnes ministrija, Kuldīgas pilsēta, Baltijas-Amerikas Brīvības fonds, augstskola RISEBA un citi.
Video no 2016. gada nometnes: https://vimeo.com/179571801
«Avantis» jau kopš 2002. gada īsteno sociālus sporta, kultūras, kino un mediju projektus jauniešiem. Līdz šim lielākie īstenotie projekti – Latvijā lielākās skolēnu sporta spēles «ZZ Čempionāts», filma «Atrasts Amerikā», grupas «Astro’n’out» producēšana, Grīziņkalna skeitparka izveide, žurnāla «Izvēlies» izdošana u. c. Kopš 2013. gada tiek attīstīta kustība «Young Media Sharks», kas šobrīd apvieno 230 jauniešus no piecām valstīm un 23 Latvijas pilsētām.
Pēdējo reizi 27 profesionālās izglītības iestādēs visā Latvijā var pieteikties bezmaksas mācībām Jauniešu garantijas izglītības programmās. Jaunieši vecumā no 17 līdz 29 gadiem, kuri nestrādā un nemācās, bez maksas var iegūt kādu no 34 darba tirgū pieprasītām profesijām viena gada laikā, mācību laikā saņemot dažāda veida atbalstu.
75% absolventu atraduši darbu
“Jauniešu garantijas programma noslēdzas 2018. gadā, tāpēc šī ir pēdējā iespēja jauniešiem tik īsā laikā iegūt Latvijas tautsaimniecībā noderīgas profesijas, kuras izvēlētas sadarbībā ar darba devējiem, tātad gaidītas mūsu uzņēmumos. Līdz šim Jauniešu garantijas diplomus ir ieguvuši jau vairāk nekā 4000 absolventu. 2014. un 2015. gadā programmā uzņemto jauniešu aptauja liecina, ka 75% no viņiem pusgadu pēc mācību pabeigšanas ir veiksmīgi atraduši savu vietu darba tirgū, turklāt gandrīz puse no absolventiem strādā tieši Jauniešu garantijas mācību laikā apgūtajā profesijā,” uzsver Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās.
Profesiju klāsts – ēdināšanā, metālapstrādē, būvniecībā un citās nozarēs
Pēdējā uzņemšanā var pieteikties apgūt tādas līdz šim populāras profesijas kā pavārs, konditors, lietvedis, frizieris, lokmetinātājs, dārzkopis un autoatslēdznieks, kuras iepriekšējās uzņemšanās ir bijušas jauniešu iecienītas. Profesiju klāstā ir arī kuģa pavārs, māsas palīgs, zobārsta asistents, drēbnieks, šuvējs, aušanas iekārtu operators, atslēdznieks, virpotājs, frēzētājs, elektromontieris, ķīmiskās produkcijas ražošanas operators, manikīra un pedikīra speciālists, vizāžists un fotogrāfs.
Izglītības iestādes piedāvā apgūt arī tādas darba tirgū vajadzīgas specialitātes kā mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, pasta operators, apdares darbu strādnieks, mūrnieks, guļbūves ēku celtnieks, sausās būves montētājs, motorzāģa operators, kokvedēja automobiļa vadītājs, galdnieks, kokkopis (arborists) un gaļas produktu izgatavotājs.
Nestrādājošiem jauniešiem no 17 līdz 29 gadiem
Liepājniece Sandra Plostniece savulaik ar Jauniešu garantiju ieleca pēdējā vilcienā – 29 gadu vecumā sāka apgūt drēbnieka profesiju. “Laba motivācija bija tas, ka man tā bija “pēdējā iespēja” šajā programmā, jo otrreiz vairs nevarētu mācīties vecuma ierobežojuma dēļ. Mācību laikā Liepājas Valsts tehnikumā bija lieliska atmosfēra, bet praksē ieguvu praktiskas zināšanas konstruēšanā, mēru noņemšanā un praktiskajā šūšanā,” atceras Sandra.
“Salīdzinot ar iepriekšējo izglītošanos, kad par iegūto izglītību daļēji maksāju pati, nemaz nerunājot pār pārējiem izdevumiem, bija ļoti komfortabli, ka Jauniešu garantijā viss bija nodrošināts,” mācību priekšrocības uzsver S. Plostniece.
Lai apgūtu profesiju Jauniešu garantijas profesionālās izglītības programmās, jaunietim jābūt vecumā no 17 līdz 29 gadiem ar pamatskolas, vidusskolas vai vidējo profesionālo izglītību.
Jaunietis nevar strādāt algotu darbu, būt pašnodarbināts vai atrasties bērnu kopšanas atvaļinājumā. Jauniešu garantijas programmās nevar mācīties arī tie, kas studē pilna laika augstākās izglītības programmās vai atrodas akadēmiskajā atvaļinājumā, izņemot jauniešus, kuri studē nepilna laika studiju programmās augstskolās. Mācībām var pieteikties vakarskolu audzēkņi un ikviens, kurš iegūst vidējo izglītību tālmācībā.
Stipendija, bezmaksas kopmītne, prakse un citas priekšrocības
Mācības Jauniešu garantijā ļauj saņemt dažāda veida atbalstu, tai skaitā stipendiju no 70 līdz 115 eiro mēnesī. Audzēkņi saņem nepieciešamos mācību līdzekļus, bezmaksas dzīvošanu dienesta viesnīcā un karjeras atbalsta pasākumus. Mācības ietver 15 nedēļu ilgu kvalifikācijas praksi, kuras laikā programma apmaksā ceļa izdevumus un naktsmītni, ja tas pamatoti nepieciešams.
Dokumentus izvēlētajā profesionālās izglītības iestādē var iesniegt līdz augusta beigām. Ar visām Jauniešu garantijas profesijām, izglītības iestādēm, uzņemšanas noteikumiem un priekšrocībām var iepazīties VIAA mājaslapā: www.viaa.gov.lv/jauniesugarantija.
Projekta Jauniešu garantija aktivitāti “Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros” finansē ar Eiropas Savienības Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas un Eiropas Sociālā fonda atbalstu, kā arī no Latvijas valsts budžeta.
Lai gan Latvija tiek uzskatīta par vienu no zaļākajām valstīm pasaulē, arī mūsu valsts dabas bagātības ir ierobežotā daudzumā. Lai šos resursus efektīvi pārvaldītu kā arī, lai plānotu teritoriju saimniecisko darbību, maija beigās plānots uzsākt Latvijas dabas vērtību apzināšanas projektu.
Projekta “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” jeb vienkāršāk – “Dabas skaitīšanas” mērķis ir iegūt informāciju par mūsu valsts dabas vērtībām, to apjomu un kvalitāti. Projektu līdzfinansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds.
Projekta izpratnē dabas vērtības ir dabas ainavas ar zālājiem, mežiem, purviem, jūras piekrasti un kāpām, upēm, ezeriem, iežu atsegumiem un sugu daudzveidību tajās. Dabas skaitīšanas projekta uzdevums ir noskaidrot, cik un kādi dabas vērtību veidi sastopami Latvijā.
Dabas vērtību apsekošana jeb biotopu kartēšana
Projekta ietvaros tiks veikta ES nozīmes aizsargājamo biotopu apsekošana gan valsts, gan privātajās zemēs. Biotops ir viendabīga teritorija, kuru apdzīvo kādas konkrētas dzīvnieku vai augu sugas, kuras piemērojušās noteiktiem dzīves apstākļiem.
Apsekošanu veiks eksperti Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) uzdevumā. Apsekošana turpināsies trīs gadus. Eksperti pārbaudīs tikai tās teritorijas, kurās potenciāli iespējama īpašu dabas vērtību esamība.
Apsekojamās teritorijas sadalītas pa kvadrātiem, un katru gadu paredzēts apsekot noteiktu kvadrātu skaitu. Šogad apsekošanu plānots sākt daļā Vidzemes, Latgales un Kurzemes, tai skaitā aizsargājamās dabas teritorijās – Gaujas Nacionālajā parkā, Ķemeru Nacionālajā parkā, Lubāna mitrājā, aizsargājamo ainavu apvidū Augšdaugava, Dvietes palienē un Vidzemes akmeņainajā jūrmalā.
Dabas aizsardzības pārvalde ir noteikusi platības, kur ekspertiem nav nepieciešams izvērtēt dabas vērtību esamību, piemēram:
• intensīvi apsaimniekotās lauksaimniecības zemēs;
• apdzīvotās vietās, izņemot konkrētas teritorijas, kas noteiktas kā obligāti apsekojamas, piemēram, kāpu zona pilsētā;
• teritorijās, kurās pēdējo 3 gadu laikā jau ir veikti izpētes darbi un izsniegti saskaņojumi un atļaujas dažādu darbību veikšanai (karjeri, kūdras ieguves platības u.c.).
Kā zemju īpašnieki uzzinās par gaidāmo dabas vērtību apzināšanu?
Gan pašvaldībām, gan zemju īpašniekiem (tiesiskajiem valdītājiem) katru gadu pirms biotopu kartēšanas uzsākšanas uz to deklarētajām adresēm tiks izsūtītas informatīvas vēstules, lai informētu par aptuveno ekspertu apmeklējumu un eksperta atpazīšanas zīmēm. Vēstules tiks izsūtītas tiem īpašniekiem (tiesiskajiem valdītājiem), kuru īpašumos obligāti paredzēta eksperta vizīte.
Kā atpazīt ekspertu?
Visiem ekspertiem, dodoties dabā, ir jābūt līdzi Dabas aizsardzības pārvaldes izdotām noteikta parauga eksperta apliecībām, kas jāuzrāda zemes īpašniekam pēc to lūguma. Apliecībā būs iekļauts arī Dabas aizsardzības pārvaldes kontakttālrunis, kur nepieciešamības gadījumā iegūt papildu informāciju.
Eksperta apliecības paraugs:
Vai zemes īpašnieks var atteikties no dabas vērtību apzināšanas?
Zemes īpašnieks nevar atteikties no apsekošanas savā īpašumā. To nosaka Latvijas Republikas likumdošanu – Sugu un biotopu aizsardzības likuma 9.pants. Zemes īpašniekiem un pastāvīgajiem lietotājiem ir pienākums neierobežot īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izpēti, uzskaiti un kontroli.
Kā zemes īpašnieks uzzinās, ka viņa īpašumā atrasta nozīmīga dabas vērtība?
Ja teritorijas apsekojama laikā tiks atrasts ES nozīmes biotops, zemes īpašnieks (tiesiskais valdītājs) tiks rakstiski informēts. Informāciju par savā īpašumā esošajām dabas vērtībām zemes īpašnieks varēs iegūt arī dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols (ozols.daba.gov.lv).
Ja īpašumā tiks konstatēts bioloģiski vērtīgs zālājs, informācija tiks nodota Lauku atbalsta dienestam un būs pieejama arī Lauku atbalsta dienesta lauku informācijas sistēmā.
Ja zemes īpašnieka īpašumā tiks atrasts īpaši aizsargājams biotops, vai tiks noteikti kādi ierobežojumi saimnieciskajai darbībai?
Bažas par kartēšanas ietekmi uz saimniecisko darbību visbiežāk nav pamatotas. Īpaši aizsargājama biotopa atrašana noteiktā teritorijā nenozīmē automātisku ierobežojumu noteikšanu.
Dabas skaitīšanas mērķis ir iegūt informāciju nevis palielināt vai samazināt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju skaitu.
Lai gan termins “īpaši aizsargājams” daudziem asociējas ar saimnieciskās darbības aizliegumu vai ierobežojumu, tomēr praksē šādu biotopu aizsargā vien tad, ja tam ir izveidots mikroliegums, vai tas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Mikroliegumi ir teritorijas, kas tiek īpaši noteiktas, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamas sugas vai biotopa aizsardzību. Savukārt īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās saimnieciskās darbības aizliegumus vai ierobežojumus nosaka Ministru kabineta noteikumi. Jāņem vērā, ka vislielākā iespējamība atrast dabas vērtības ir teritorijās, kurām jau ir noteikts īpaši aizsargājamo dabas teritoriju statuss vai kādi citi ierobežojumi intensīvai saimnieciskajai darbībai (piem., aizsargjoslas, “zaļās zonas” pašvaldību teritoriju plānojumos, izteikts reljefs u.c.).
Lēmumus par sava īpašuma apsaimniekošanu Dabas aizsardzības pārvalde aicina nebalstīt uz baumām, bet šaubu gadījumā sazināties ar Dabas aizsardzības pārvaldi: skaitamdabu@daba.gov.lv; +37126107005.
Kā notiks dabas vērtību noteikšana?
Biotopu apsekošana tiks veikta pēc vienotas Metodikas (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas apstiprināta un Zemkopības ministrijas saskaņota “ES nozīmes biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas un darbu organizācijas metodika”). Biotopu apsekošanu veiks eksperti, kuri dabā apsekos teritoriju, aizpildīs speciālu apsekojama anketu un kartē iezīmēs precīzu konstatētā biotopa robežu. Katram ekspertam apsekojama laikā līdzi jābūt globālās pozicionēšanas sistēmai (GPS), kas fiksē arī eksperta pārvietošanās maršrutu, lai šaubu gadījumā būtu iespējams veikt kvalitātes pārbaudi.
Kāds ir dabas vērtību apzināšanas ieguvums?
Pēc dabas vērtību apzināšanas tiks iegūta informācija par Latvijā sastopamajām dabas vērtībām (ES nozīmes biotopiem), to stāvokli un daudzumu valstī.
Daudzos gadījumos zemju īpašniekiem nevajadzēs tērēt privātos līdzekļus ekspertīzēm, lai pieteiktos atbalsta/kompensāciju maksājumiem, saņemtu būvatļaujas vai tehniskos noteikumus.
Projektā īstenotās aktivitātes palīdzēs samazināt administratīvo slogu un laika resursu patēriņu dažādu atļauju sagatavošanā un izsniegšanā, jo ievadītie dati dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols būs savietoti ar citām valsts informācijas sistēmām, piemēram, www.geolatvia.lv. Izmantojot datu bāzēs iekļauto informāciju, būs iespējams mērķtiecīgāk plānot uzņēmējdarbību, rēķinoties ar īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izplatību.
Projekta ietvaros iegūtie dati palīdzēs daudz efektīvāk sabalansēt dabas aizsardzības un tautsaimniecības attīstību, kā arī apzināt konkrētās teritorijas unikalitāti, kā arī būs atbalsts teritorijas plānojumam un no tā izrietošajiem ekonomiskajiem ieguvumiem.
Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un sugu aizsardzības plānu izstrāde
Dabas vērtību apzināšana jeb biotopu kartēšana ir tikai viena no projekta “Dabas skaitīšana” aktivitātēm. ” Dabas skaitīšana” ietver arī 20 esošo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju plānu izstrādi un 5 sugu aizsardzības (apsaimniekošanas) plānu izstrādi.
Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju plānu izstrāde
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāns ir dokuments, kurā apkopota informācija par konkrēto teritoriju un aprakstīti teritorijas apsaimniekošanas un izmantošanas pasākumi.
Projekta ietvaros īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plāni tiek izstrādāti tādā secībā, kā to nosaka īpaši aizsargājamo dabas teritoriju plānu izstrādes saraksts. Izstrādājot īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānus, ikviens iedzīvotājs ir aicināts izteikt savus priekšlikumus teritorijas izmantošanai un apsaimniekošanai.
Plānu izstrādes rezultātā, nosakot atšķirīgas aizsardzības un apsaimniekošanas prasības, daļai īpašnieku un uzņēmēju var tikt atvieglota saimnieciskā darbība vai arī rasties iespēja saņemt kompensācijas par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem un bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošanu.
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāns dod iespēju saskaņot dabas aizsardzības un teritorijas attīstības intereses.
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Latvijā ir dabas rezervāti, nacionālie parki, dabas parki, dabas pieminekļi, dabas liegumi, aizsargājamās jūras teritorijas un aizsargājamo ainavu apvidi.
Sugu aizsardzības plānu izstrāde
Projekta “Dabas skaitīšana” ietvaros uzsākta sugas aizsardzības plāna izstrāde dīķa naktssikspārnim, platsausainajam sikspārnim, sugu grupai “Roņi” un sugu grupai “Pūces. Sugu aizsardzības plānu izstrāde, tāpat kā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plāna izstrāde, notiek saskaņā ar noteikto sarakstu. Sugu aizsardzības plānu izstrādes procesā tiek organizētas sabiedriskās apspriedes.
Rūpes par dabu nav jāuzskata par kavēkli un slogu ekonomikas attīstībai, bet gan iespēju plānot ilglaicīgu un sabalansētu valsts attīstību, nodrošinot dabas kapitālu kā ilgtermiņa ienākumu avotu valstij un iedzīvotājiem.
Papildu informāciju par projektu “Dabas skaitīšana” var iegūt, sūtot e-pastu uz skaitamdabu@daba.gov.lv, mājaslapā www.daba.gov.lv un www.skaitamdabu.gov.lv vai zvanot +37126107005 (darba dienās 8:30-17:00).
Projekts “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” jeb “Dabas skaitīšana” tiek īstenots ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu. Projekta īstenošanas ilgums ir līdz 2020. gada novembrim, biotopu izplatības un kvalitātes noteikšanas jomā – ne ilgāk kā līdz 2019. gada 31. decembrim.
Elīna Prikule,
Projekts “Dabas skaitīšana”
Ādažu pašvaldības policija ir realizējusi projektu „Zivju resursu aizsardzības pasākumi Ādažu novada ūdenstilpēs”. Projekta ietvaros iegādātas divas nakts redzamības iekārtas un vieni elektroniskie svari.
Lai nodrošinātu zivju resursu aizsardzības pasākumus Ādažu novada ūdenstilpēs, maijā un jūnijā ar Zivju fonda finansiālu atbalstu Ādažu novada dome iegādājās aprīkojumu un nodeva to pašvaldības policijai, kas veic nelikumīgas makšķerēšanas apkarošanas reidus. Kā policijas prakse rāda, nelikumīgi zivju zvejas tīkli tiek izlikti naktī un izņemti ļoti agri no rīta, un līdz šim pašvaldības policijai nebija iespējams tumšajā diennakts laikā notvert pārkāpējus. Lai to varētu operatīvi izdarīt, bija nepieciešams iegādāties nakts redzamības iekārtas, ar kā palīdzību iespējams tumsā saskatīt pārkāpējus rādiusā līdz 1800 metriem un gaisa temperatūrā no -25C līdz +50C. Projekta kopējās izmaksas veidoja 5625,00 eiro, kas ir 100% Zivju fonda finansējums.
Par iespējamiem likumpārkāpumiem lūdzam Ādažu novada iedzīvotājus informēt Ādažu pašvaldības policiju pa tālr. 67997005 vai 27762020.
Aicinām visus novadniekus paraudzīties apkārt! Nekautrējieties un piesakiet savus skaistos dārzus! Kaimiņi un draugi, piesakiet konkursam īpašumus, ko ir vērts apskatīt, iecelt saulītē, kuru saimnieki ieliek sirdi un dvēseli savas apkārtnes uzkopšanā. Arī uzņēmumi, neaizmirstiet pieteikt savu īpašumu šim konkursam! Lai katra radītais košums ir labs piemērs un motivācija līdzināties, lai veselīgais sacensību gars veicina čakli pastrādāt savos dārzos un Ādažu novads kļūtu par vienu no skaistākajiem un sakoptākajiem novadiem Latvijā!
Konkursa mērķis – noskaidrot sakoptākos īpašumus novadā, veicināt Ādažu novada teritorijas sakopšanu, motivēt iedzīvotājus būt atbildīgiem par īpašuma sakārtošanu.
Konkursa rīkotājs ir Ādažu novada domes Attīstības un investīciju daļa. Pieteikt īpašumus konkursam var līdz šā gada 10. jūlijam. Ādažu novada domes izpilddirektora izveidota neatkarīga konkursa rezultātu izvērtēšanas komisija vismaz 5 locekļu sastāvā veiks pieteikto īpašumu apskati dabā laikā no 24. jūlija līdz 18. augustam.
Konkursam var pieteikt fizisku un juridisku personu īpašumus Ādažu novada administratīvajā teritorijā šādās nominācijās:
Konkursa nolikums un pieteikuma anketas atrodamas Ādažu novada mājaslapā www.adazi.lv sadaļā Pašvaldība/Konkursi, kā arī te: NOLIKUMS, PIETEIKUMS, VĒRTĒŠANAS LAPA
Siesim sieru, iesim rotaļās un mācīsimies Līgo dziesmas!
Lai plānotu Ūdensrožu parka attīstību, dome aicina Ādažu novada un īpaši Kadagas iedzīvotājus, tai skaitā Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjus, paust savu viedokli par vēlamo attīstību Ūdensrožu parkā. Iedzīvotāju vēlmes uzklausīs arhitekti, kas tālāk veidos Ūdensrožu parka attīstības vīziju. Domi interesē dažādu iedzīvotāju viedoklis – gan vecāka gada gājuma cilvēku, gan jauniešu, gan vidējās paaudzes vēlmes par to, kā būtu jāattīstās Ūdensrožu parkam Kadagā. Ūdensrožu parks vairākkārt ticis sakopts, pateicoties arī NBS karavīriem. Šobrīd Ūdensrožu parkā uzstādīta šķēršļu taka un rotaļu elementi bērniem.
Problēma:
– Kadaga – strauji augoša Ādažu daļa bez izteiktas organizētas publiskas rekreācijas zonas;
– Parka kā pilsētbūvnieciska centra izveides nepieciešamība (funkcionalitāte, gājēju plūsmas, objektu izvietojums);
– Civilās un Ādažu poligona infrastruktūras ietekme uz Kadagas centra attīstību, dažādu attīstības scenāriju ietekmes nākotnē modelēšana.
Plenēra mērķis – iegūt pieredzējušu nozares profesionāļu viedokli par iespējamiem attīstības virzieniem, dažādu scenāriju + un -, prioritāri un sekundāri risināmie jautājumi.
Plenērs notiek Ādažu Kultūras centrā, Vēstures un mākslas galerijā, Gaujas ielā 33A, Ādažos.
Iedzīvotāji paust viedokli aicināti 9. jūnijā plkst. 10.00 Gaujas ielā 33A, Vēstures un mākslas galerijā, Ādažos.