Jaunumi novadā
-
Pabeigts Saules ielas remontdarbu pirmais posms. No Attekas līdz Ķiršu ielai ieklāts bruģis un vietējiem iedzīvotājiem tagad ir iespēja atkal brīvi pārvietoties šajā posmā, nu jau, izmēģinot jauno un ērto ceļa segumu.
Remontdarbi Saules ielā turpinās posmā no Ķiršu ielas līdz Draudzības ielai, tādējādi šis posms slēgts braukšanai būs līdz 17.jūnijam. Aicinām iedzīvotājus apbraukšanai izmantot Attekas un Dārza ielas.
-
Informējam iedzīvotājus, ka Lielajā un Mazajā Baltezerā šobrīd tiek realizēta z/i “Bior” Zivsaimnieciskā programma 2016.gadam pavasarī nārstojošo zivju vaislinieku zvejai un ikru ieguvei. Zveju ar valsts pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR un Valsts vides dienesta saskaņojumu veic SIA “K3K” un z/i “Bior”. Šīs programmas ietvaros ir plānots nozvejot 510 zandartu vaislinieku. Pēc domes priekšsēdētāja otrā vietnieka Arta Brūvera iniciatīvas, piesaistot Pašvaldības policiju, pašvaldība veic pastiprinātu zvejas uzraudzību.
-
Ādažu novada dome aicina iedzīvotājus izmantot izdevību un atbrīvoties no nevajadzīgiem LIELGABARĪTA SADZĪVES ATKRITUMIEM – bez maksas nodot mēbeles un elektropreces (kopā līdz 100kg vienai personai) 18.jūnijā pārvietojamā atkritumu savākšanas punktā.
Vietas un laiki ŠEIT .
-
Ņemot vērā, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprinājusi SIA „Getliņi EKO” sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifa kāpumu no 2016.gada 5.maija – 28,32 EUR/t (neieskaitot PVN) par atkritumu noglabāšanu poligonā, Ādažu novada dome 2015. gada 26.aprīļa domes sēdē apstiprināja jauno SIA „Eco Baltia vide” sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifu novadā, kas stāsies spēkā 2016.gada 1.jūnijā.
SIA “Eco Baltia vide” informē, ka Ādažu novada pašvaldības administratīvajā teritorijā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifs turpmāk būs 5.84 eiro bez PVN par 1 m3 (vienu kubikmetru).
Turpmāk iedzīvotājiem viena 240l sadzīves atkritumus konteinera izvešanas maksa pieaugs par 0,15 eur, kas ir 1,40 eiro bez PVN par vienu sadzīves atkritumu izvešanas reizi līdzšinējo 1,25 eiro bez PVN vietā.
Lai samazinātu savus izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu, SIA „Eco Baltia vide” aicina iedzīvotājus šķirot stikla, plastmasas un kartona iepakojumu.
Digitālā šķirošanas konteineru atrašanās vietu karte: http://ej.uz/EBV-Adazi-skirosana. -
Vērojot Ādažu BJSS grieķu – romiešu cīņas pārstāvju, senā dzīvesveida un cīņu kluba “Heiligenberg” seno cīņu paraugdemonstrējumus, iejūtoties cīnītāju tēlā, vīriem velkot virvi un piedaloties pantāga gatavošanā uz ugunskura, aizvadīta Ūsiņdiena Ādažu novadā. Tāpat aizsākta tradīcija – amatnieku un zemnieku tirdziņi, kas ik mēnesi arī turpmāk priecēs apmeklētājus Ādažu tirgus laukumā. FOTO
-
Ar 2.maiju Valsts meža dienests ir noteicis meža ugunsnedrošā laika posma sākumu visā Valsts teritorijā.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 17.02.2004. noteikumu Nr.82 „Ugunsdrošības noteikumi” 34. punktu, meža ugunsnedrošajā laika posmā aizliegts:1. kurināt ugunskurus mežā un purvos, izņemot īpaši ierīkotas vietas, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas;
2. atstāt ugunskurus bez uzraudzības. Ugunskura vietu atstāj, kad uguns nodzēsta un gruzdēšana pilnīgi beigusies;
3. nomest mežā, purvos vai uz tos šķērsojošiem ceļiem degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus un citus priekšmetus;
4. veikt mežā un purvos spridzināšanas darbus un organizēt šaušanas nodarbības, izņemot atbilstoši ierīkotas vietas;
5. medībās un šaušanas nodarbībās mežā un purvos lietot trasējošas lodes, deglodes un prapjus no viegli uzliesmojoša un gruzdēt spējīga materiāla;
6. braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purviem ārpus ceļiem, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams ugunsgrēka dzēšanai, palīdzības sniegšanai nelaimes gadījumos un meža apsaimniekošanai;
7. ekspluatēt mežā, purvos vai uz tos šķērsojošiem ceļiem transportlīdzekļus un citus mehānismus ar bojātu iekšdedzes dzinēja gāzu izplūdes sistēmu;
8. bez saskaņošanas ar VMD mežniecību veikt jebkuru dedzināšanu, kas, radot dūmus, var maldināt uguns novērošanas darba veicējus.Meža ugunsnedrošajā laika posmā dedzināt ciršanas atlikumus atļauts tikai ar VMD mežziņa ikreizēju rakstisku atļauju.
Saskaņā ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 10.1 pantu meža īpašniekam (valdītājam) ir pienākums nodrošināt ugunsdrošības prasību ievērošanu mežā, kā arī pēc Valsts meža dienesta amatpersonu pieprasījuma veikt meža ugunsgrēka vietas uzraudzību pēc meža ugunsgrēka likvidācijas.Kur zvanīt Meža degšanas gadījumā?
• Rīgas reģionālās virsmežniecības operatīvajam dežurantam – 20290468;
• vai meža ugunsapsardzības inženierim – 29358889;
• vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam – 112. -
Maija sākumā Nacionālā veselīgo pašvaldību tīkla koordinācijas komisija apstiprināja Ādažu novada pašvaldības pieteikumu dalībai Nacionālajā veselīgo pašvaldību tīklā.
Mūsu pašvaldībā jau daudzus gadus tiek īstenotas dažādas veselības veicinošās aktivitātes, tajā skaitā veselīga uztura jomā, fizisko aktivitāšu jomā, atkarību vielu profilakses jomā, kā arī drošības jomā. Lielākā daļa no veselības veicinošajām aktivitātēm tiek īstenotas Ādažu vidusskolā un Ādažu bērnu un jauniešu sporta skolā, kā arī citās Ādažu novada struktūrvienībās un iestādēs kā, piemēram, Ādažu bibliotēkā.
Ādažu novada pašvaldības iekļaušana veselīgo pašvaldību tīklā kalpos kā apstiprinājums līdz šim paveiktajam veselības veicināšanas jomā, kā arī veicinās pašvaldības turpmākas attīstības iespējas, tostarp Eiropas Savienības struktūrfondu piesaistei dažādiem ar veselības infrastruktūras attīstību saistītiem projektiem mūsu novadā!
Nacionālā veselīgo pašvaldību tīkla mērķis ir sekmēt labās prakses piemēru, pieredzes un ideju apmaiņu starp pašvaldībām, atbalstīt pašvaldības un sniegt metodoloģisku atbalstu dažādu sabiedrības veselības un veselības veicināšanas jautājumu risināšanā lokālā līmenī un paaugstināt pašvaldību darbinieku izglītotību sabiedrības veselības un veselības veicināšanas jautājumos, tādējādi atbalstot veselības, labklājības un vienlīdzīgu iespēju attīstību reģionālajā līmenī. -
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) 5.maijā apstiprinājusi AS “Sadales tīkls” iesniegto elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu (sadales tarifu) līdzsvarošanas projektu. Plānots, ka līdzsvarotie tarifi varētu stāties spēkā ar 2016. gada 1. augustu, tādējādi pirmos rēķinus atbilstoši SPRK pieņemtajam tarifu projektam klienti no elektrības tirgotājiem saņems septembra sākumā.
Līdzsvarotie sadales tarifi lielākajai daļai mājsaimniecību par 22% samazinās elektroenerģijas piegādes maksu, vienlaikus ieviešot fiksētu maksu par pieslēguma nodrošināšanu neatkarīgi no elektroenerģijas patēriņa apjoma. Aptuveni 700 tūkstošiem mājsaimniecību šādas izmaiņas elektrības gala rēķinu būtiski neietekmēs vai tas pat samazināsies. Savukārt juridiskajiem klientiem sadales tarifu struktūra tiks līdzsvarota, samazinot elektroenerģijas piegādes maksu un palielinot no pieslēguma jaudas atkarīgo fiksētās maksas īpatsvaru. Rezultātā juridiskajām personām, kas efektīvi izmanto pieslēguma jaudu, kopējais rēķins par elektroenerģiju nemainīsies vai samazināsies.
“Regulatora lēmums apliecina, ka AS “Sadales tīkls” sadales tarifos iekļautās elektrotīklu uzturēšanas un atjaunošanas izmaksas ir ekonomiski izsvērtas un tarifu līdzsvarošana ir nepieciešama un pamatota. Līdztekus bojājumu skaita un elektroenerģijas piegādes pārtraukumu samazināšanai un pieslēguma jaudas izmantošanas efektivitātes veicināšanai, sadales tarifu struktūras līdzsvarošana palīdzēs mazināt nevienlīdzību ikmēneša izmaksu ziņā starp klientiem. Tas nozīmē, ka turpmāk tiem, kas tērē elektrību, vairs nebūs jāmaksā arī par tiem, kas to netērē, bet kuriem tik un tā mums ir jānodrošina elektroenerģijas pieslēgums, nepārtraukta elektrības piegāde un skaitītāju apkalpošana,” uzsver AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.
Šobrīd aptuveni 120 000 klientu objektu ir tā dēvētie „nulles” un ļoti zema patēriņa pieslēgumi, turklāt pretēji mītiem un pieņēmumiem tie neatrodas tikai lauku reģionos – puse no šiem objektiem ir dzīvokļi pilsētās. Gaisvadu elektrolīniju kopgarums līdz šiem objektiem ir ap 3 000 km. Lai nodrošinātu efektīvu elektrotīklu un iekārtu darbību, arī šīs elektrolīnijas līdz “tukšajiem” pieslēgumiem ir savlaicīgi jāatjauno un pastāvīgi jāuztur darba kārtībā. Tās ir būtiskas izmaksas AS “Sadales tīkls”, kuras pašlaik sedz tikai tie, kas patērē elektroenerģiju.
Esošajos sadales tarifos ir ietvertas elektroenerģijas piegādes izmaksas, un turpmāk visiem iedzīvotajiem līdzšinējā pakalpojuma cena par elektroenerģijas sadali veidosies no 2 daļām: nelielas fiksētas ikmēneša maksas par pieslēguma nodrošināšanu un samazinātas cenas par elektroenerģijas piegādi atbilstoši patērētajām kilovatstundām. Lielākai daļai mājsaimniecību kopējais rēķins par elektroenerģiju būtiski nemainīsies, lietotājiem, kas elektroenerģiju patērē efektīvi, gala elektrības rēķins pat samazināsies, savukārt tā sauktajiem „0” pieslēgumiem, kas elektroenerģiju nepatērē, vai neefektīvajiem patērētājiem būs rēķina pieaugums.
Piemēram, mājsaimniecībām vienfāzes pieslēgumos, kurās elektroenerģija netiek patērēta, turpmāk rēķins pieaugs par fiksēto mēneša maksu 1,50 eiro (ietverot PVN). Savukārt pie salīdzinoši maza elektroenerģijas patēriņa – 85 kilovatstundas (kWh) mēnesī – kopējais rēķins pieaugs par 0,13 eiro. Pie 115 kWh patēriņa mēnesī, gala rēķins samazināsies par 0,21 eiro, bet ar patēriņu 300 kWh mēnesī kopējais rēķins samazināsies par 2,97 eiro mēnesī.
Mājsaimniecībām trīsfāžu pieslēgumos fiksētās ikmēneša maksas apjoms būs atkarīgs no pieslēguma jaudas. Piemēram, 20A trīsfāžu pieslēgumos, kuros elektroenerģija netiek patērēta, turpmāk rēķins pieaugs par fiksēto mēneša maksu 4,84 eiro (ietverot PVN). Savukārt ar salīdzinoši mazu elektroenerģijas patēriņu – 100 kWh mēnesī – kopējais rēķins pieaugs par 3,35 eiro. Ar patēriņu 400 kWh mēnesī gala rēķins samazināsies par 1,13 eiro, bet pie elektrības patēriņa 600 kWh kopējais rēķins samazināsies par 4,10 eiro mēnesī.
Sadales tarifiem, saskaņā ar kuriem iedzīvotāji un uzņēmumi norēķināsies atbilstoši elektrotīkla pieslēguma jaudai un patēriņam, ir jāsedz elektrotīkla uzturēšanas un atjaunošanas izmaksas. Ilgtspējīga tīkla attīstības minimālā prasība ir to modernizēt atbilstoši klientu vajadzībām un katru gadu pilnībā atjaunot vismaz 2% no kopējā elektrotīkla apjoma. Tādējādi tiek uzlabota valsts elektroapgādes kvalitāte un nodrošināta elektrības piegādes nepārtrauktība. Ik gadu nepieciešams rekonstruēt un atjaunot elektrolīnijas vidēji 1600 km garumā. Tas ir minimālais apjoms, kuru AS “Sadales tīkls” ir izstrādājis kā kompromisa variantu starp iedzīvotāju un uzņēmumu maksātspēju un objektīvu nepieciešamību tīkla atjaunošanā, lai līdz 2024. gadam sasniegtu ES vidējo elektroapgādes drošuma un kvalitātes līmeni. -
18.aprīlī noslēdzās pieteikšanās Ādažu novada domes projektu konkursā iedzīvotāju iniciatīvu atbalstam „Sabiedrība ar dvēseli”.
Konkursa mērķis ir uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti Ādažu novadā, veicināt novada iedzīvotāju līdzdalību savu iniciatīvu īstenošanā un dzīves vides kvalitātes uzlabošanā. Konkursa ietvaros tiek atbalstīti projekti teritorijas labiekārtošanas, ēku remonta un izglītojošu, kultūras, sporta, sociālo pasākumu attīstības vai uzlabošanas jomās.Ņemot vērā, ka konkursā ir iesniegti 23 projektu pieteikumi par kopējo pieprasīto finansējuma apjomu 29 631 eiro, kas pārsniedz pieejamo Ādažu novada domes finansējums, t.i., 20 000 eiro, redzams, ka projektu iesniedzēju starpā būs konkurence un visas idejas pašvaldība nevarēs atbalstīt. Principam „darīsim paši” būs prioritāte – jo projekta grupa pati vairāk darīs, lai īstenotu projektu, jo lielākas būs izredzes projekta apstiprināšanai.
No iesniegtajiem projektu pieteikumiem 12 projekti plānoti teritoriju labiekārtošanas pasākumiem ar pieprasīto finansējumu 18 744 eiro, 4 projekti – ēku remontiem ar pieprasīto finansējumu 3 546 eiro un 7 projekti – izglītojošo, kultūras, sporta un sociālo pasākumu attīstības jomā ar pieprasīto finansējumu 7 341 eiro.
Vislielākais iesniegto projektu pieteikumu skaits, t.i., 16 projektu pieteikumi ir no Ādažu ciema iedzīvotājiem, kam seko 5 projektu pieteikumi no Garkalnes ciema iedzīvotājiem, 1 projekts plānots Baltezera un Ādažu ciemā un 1 projekts Kadagas ciemā.
Konkursā iesniegto projektu pieteikumu vērtēšanā ir noslēdzies vērtēšanas pirmais posms, kura ietvaros lielākā daļa no projektu iesniedzējiem ir iesnieguši nepieciešamos precizējumus projektu pieteikumos, 1 projekta iesniedzējs ir atteicies no tālākas dalības konkursā.
Š.g. 2. maijā projektu pieteikumu vērtēšanas komisijas tikās ar visām projektu grupām, lai klātienē uzklausītu projektu idejas un novērtētu projektu īstenošanas vietu pašreizējo stāvokli. Konkursa vērtēšanas komisija apskatīja 18 projektu īstenošanas vietas Ādažu ciemā un Garkalnes ciemā, 4 projektu iesniedzēji pastāstīja par sava projekta idejām, tiekoties klātienē ar vērtēšanas komisijas locekļiem Ādažu novada telpās.
Maija vidū ir plānota nākamā projektu vērtēšanas komisijas sēde, kurā vērtēšanas komisijas locekļi veiks projektu gala izvērtējumu.
Par konkursa rezultātiem projektu vērtēšanas komisija informēs projektu iesniedzējus, tiklīdz vērtēšanas komisija būs pabeigusi projektu pieteikumu vērtēšanu.
-
Latvijas biškopji Ādažu poligonā katru gadu ved ganībās apmēram 800 bišu saimju, pastāstīja Latvijas Biškopības biedrības (LBB) pārstāvis Juris Šteiselis. Viņš informēja, ka Ādažu poligona teritorija bišu ganībām izmantota jau padomju laikos, kad tur izvietoja apmēram 4000 bišu saimju.2011.gadā biškopjiem vairs neļāva iebraukt poligonā un nolikt bišu stropus, kur vēlas, jo tas sāka traucēt poligonā notiekošās militārās apmācības. Patlaban LBB ar poligonu noslēgusi līgumu, lai koordinētu bišu izvietošanu. Līgums paredz, ka katru gadu aptuveni mēnesi no 25.jūlija līdz 10.septembrim biškopji uz poligonu ved ganībās bites un stropus novieto ar poligona pārstāvjiem saskaņotās vietās. Ap poligonu esošajos mežos biškopji izvieto vēl 1000-2000 bišu saimju.
Ādažu poligons bišu ganībām izvēlēts, jo tajā aug daudz viršu. Sila virši aug gan smilšu augsnē, gan purvos, kas ir poligona teritorijā – sausā vasarā vairāk medus iegūst no purva viršiem, bet mitrā vasarā – no sila viršiem. Šteiselis pavēstīja, ka “poligons ir labas bišu ganības, bet tas negarantē labu medus ražu. Daļa biškopju uzskata, ka laba medus raža ir reizi trijos gados, daļa sauc citus laika periodus, bet īstenībā tas ir saistāms ar laikapstākļiem”.
Avots: aprinkis.lv