Ādažu novads

Prieks, ka Kadagas iedzīvotājiem tagad pieejamāki kļuvuši aptiekas pakalpojumi, jo Kadagā atklāta aptieka “Aptieka 1”!

Otrdien, 8. oktobrī plkst.13.00, domes Ceriņu zālē notiks Attīstības komitejas sēde. Sēdes darba kārtība: ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS SĒDES DARBA KĀRTĪBA

Vecāki kopā ar bērniem aicināti apmeklēt Kadagas bērnudārza baseinu otrdienās, trešdienās, ceturtdienās un piektdienās no 16:00 līdz 18:00
Pieteikties var, iepriekš pierakstoties pie iestādes dežuranta pa tālruni 67511522, vai mob. 26137715
Nepieciešamās lietas –
• peldkostīms vai peldbikses (maziem bērniem autiņbiksītes peldēšanai)
• peldcepure
• gumijas čībiņas
• dvielis

Cena:
. 1 pieaugušais ( ilgums 60 minūtes) 3.63 EUR
. 1 pieaugušais un bērns ( ilgums 60 minūtes) 6.36 EUR
. ģimene (1 pieaugušais un 2 nepilngadīgi bērni) 7.72 EUR
Cena, neieskaitot PVN

Ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu projekta “Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai Ādažu novadā” ietvaros š.g. oktobrī plānotas vairākas aktivitātes un pasākumi:

01.10., 08.10., 15.10., 22.10., 29.10. – Breakdance nodarbības 7-11 gadus veciem skolas vecuma bērniem, Gaujas 16, 2.stāva zālē.

03.10., 10.10., 17.10., 24.10., 31.10. – Breakdance nodarbības 10-18 gadus veciem skolas vecuma bērniem, Gaujas 16, 2.stāva zālē.

04.10., 11.10., 18.10., 25.10. – Ritmikas nodarbības pirmsskolas vecuma bērniem mūzikas pavadībā Kadagas pirmsskolas izglītības iestāde “Mežavēji”.

07.10., 14.10., 21.10., 28.10. – Vīspārattīstošā vingrošanas – kalanētikas nodarbības skolas vecuma bērniem Ādažu vidusskolā,

08.10. un 29.10. – atbalsta grupu nodarbības vecākiem, kuriem ir bērni ar īpašām vajadzībām, sniedzot morālo un psiholoģisko atbalstu atbalstu bērnu vecākiem. Nodarbības notiek Sociālā dienesta telpās praktizējošās psiholoģes vadībā. Nodarbības turpināsies līdz š.g. beigām. Pieteikšanās uz nodarbībām pa tālr. 67997977 vai e-pastu: ieva.roze@adazi.lv

21.10.-25.10. – Izglītojoši radošā darbnīca veselības veicināšanai 7-9 gadus veciem bērniem Ādažu jaunās sākumskolas telpās.

21.10.-25.10. Dienas nometne 10-13 gadus veciem bērniem veselības veicināšanai Ādažu jaunās sākumskolas telpās.

Break dance nodarbība 7-11 gadus veciem bērniem

Lūdzu sekojiet līdzi projekta aktivitātēm, pasākumiem un jaunumiem Ādažu novada domes tīmekļvietnē un facebook.com kontā.

Aktivitātes tiek īstenotas projekta “Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai Ādažu novadā”, Nr.9.2.4.2/16/I/001, ietvaros.

Līdz 4.oktobrim vietnē mana.latvija.lv, pirmajā lapā zem augšējā bannera, pieejama īpaši akcijai “Dienas bez rindām” sagatavota viktorīna, kurā ir iespēja pārbaudīt savas zināšanas un uzzināt vairāk par dažādām e-iespējām. Pareizi atbildot uz 20 jautājumiem, iespējams iegūt BALVU!

NĀC UN PIEDALIES!

No 1.oktobra līdz 31. decembrim noteikts lašveidīgo zivju saudzēšanas laiks. Jau tagad Gaujā, bet vēlāk arī tās pietkupēs, iepeld laši un taimiņi gatavojoties ikgadējam rudens nārstam, kas atkarībā no laika apstākļiem parasti notiek no oktobra vidus un ilgst aptuveni mēnesi. Šai laikā Gaujā, no ietekas jūrā augšpus pret straumi līdz šosejas tiltam Strenčos, aizliegta visa veida makšķerēšana ar mākslīgo ēsmu. Tāpat šai laikā noteikti dažādi makšķerēšanas ierobežojumi daudzās Gaujas pietkupēs, un ar detalizētu informāciju iespējams iepazīties izlasot Ministru kabineta noteikumu Nr.800 3.pielikumu.

Lašu (Salmo salar) izplatības areāls un nārsts noris galvenokārt Gaujā un tās lielākajā pietekās Amatā un Braslā. Pēdējos gados, pateicoties Valsts zivju atražošanas programmai, kuras gaitā zivju mazuļi tiek izlaisti upes augštecē ap Virešiem, vērojams, ka zivju migrācijas ceļš uz nārsta vietām kļuvis daudz tālāks, un ja vēl pirms dažiem gadiem lašu koncentrācija bija posmā līdz Cēsīm, tad pēdējos gados aizvien biežāk lašu nārstu var vērot Sikšņu krācēs un citviet upes augšējos posmos. Laši dzīvo jūrā 1-6 gadus, tad dodas nārstot upēs. Mazuļi upēs pavada 2 gadus, sasniedzot 11-18 cm garumu. Lašiem novērota līdz 3000 km tāla migrācija, pārvietošanās ātrums 100 km diennaktī. Jūrā galvenokārt barojas ar zivīm (brētliņām, reņģēm, trīsadatu stagariem u.c.); saldūdeņos pieaugušās zivis nebarojas, bet mazuļi – ar ūdens kukaiņu kāpuriem. Latvijā laši sasniedz 10 gadu vecumu.

Gauja ir īpaša ar to, ka šeit uz nārstu ierodas arī īpaši lieli eksemplāri. Pēdējos gados gan “zivis izcilnieces”, svarā virs 20 kg, novērot izdevies reti, bet ir dokumentāli pierādījumi, ka vēl pirms 15 gadiem Gaujā noķerts 32 kg smags lasis. Tomēr arī šodien 10 – 15 kg smagi laši nav retums.

Taimiņu (Salmo trutta) izplatība Gaujas baseina upēs ir daudz plašāka kā lašiem. Taimiņi, kuru svars var sasniegt pat līdz 10 kg (pārsvarā no 1,5 kg – 4 kg), par nārsta vietām izvēlas galvenokārt Gaujas pietekupes un pat nelielus strautus. Līdzīgi kā ar lašiem, bet daudz kuplākos pulkos, pēdējos gados taimiņi mēro ceļu uz Gaujas augšteci. Taimiņi dzīvo jūrā 1-7 gadus, tad dodas nārstot upēs. Mazuļi upēs pavada 2 gadus, sasniedzot 10-19 cm garumu. Upēs sastopama taimiņa saldūdens pasuga – strauta forele. Novērota līdz 600 km tāla migrācija, pārvietošanās ātrums 28 km diennaktī. Pamatbarība: zivis un vēžveidīgie. Sasniedz 7 gadu vecumu.

Saskaņā ar zivju resursu mākslīgās atražošanas plānu 2017. – 2020. gadam Valsts programmas ietvaros Gaujas baseinā ik gadus tiek ielaisti ap 180000 lašu un 80 taimiņu smolti un 160000 lašu un 160000 taimiņu vienvasaras mazuļi. Tātad kopumā valsts programmas ietvaros Gaujas baseinā ik gadus tiek ielaistas 520000 jaunas lašu un taimiņu dzīvības. Un pateicoties tam, ka pēdējos 5 -6 gadus liels šo zivju resursu daudzums tiek ielaists upes augštecē, Gauja atgūst savu lašupes statusu līdz pat Paideru HES aizsprostam.

Kaut arī valsts ik gadus iegulda prāvus resursu zivju resursu atražošanā, tomēr lašveidīgo zivju īpatsvars Gaujā ir tikai ~28% no potenciāli iespējamā. Šādai situācijai ir daudzi iemesli, kas meklējami ne tikai pašas Gaujas ekosistēmā, bet visā Baltijas jūras areālā. Tomēr arī mūsu rokās ir palīdzēt upei atgūt tās kādreizējās zivju bagātības, un šeit svarīgi rūpēties gan par zivju resursu aizsardzību, īpaši nārsta periodā, gan dzīvotņu un nārsta vietu atjaunošanu.

Šogad Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība, sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un Gaujas upes baseina pašvaldībām, koordinē kopējas darbības, lai lašveidīgo zivju nārstu netraucētu maluzvejnieki. Plānots, ka nārsta laikā, apvienojot Valsts vides dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes un Gaujas upes baseina pašvaldību resursus, tiks rīkoti plaši reidi un apsekotas potenciālās maluzvejnieku darbošanās vietas. Lai nodrošinātu efektīvu upes uzraudzību, Gaujas baseins ir sadalīts četrās nosacītās zonās no Carnikavas līdz Virešiem. Katrai zonai ir piesaistīts atbildīgais koordinators, kas organizēs preventīvo darbu un maksimāli īsā laikā reaģēs uz saņemto informāciju par iespējamiem likumpārkāpumiem.

Aicinām sabiedrību būt neiecietīgiem un nekavējoši informēt par novērotajiem pārkāpumiem vai aizdomīgām rīcībām, kuru mērķis var būt nelegāla zivju ieguve. Uz nozīmīgākajiem Gaujas pievadceļiem ir izvietotas informatīvās zīmes, kur norādīti konkrētās zonas koordinatora telefona numurs. Tāpat līdz 31. decembrim darbosies diennakts informatīvais tālrunis – 25442000, uz kuru zvanot vai sūtot īsziņu iespējams informēt par novērotiem vai konstatētiem pārkāpumiem.

Lašu un taimiņu resurss ir Gaujas un mūsu kopējā bagātība, kuru saudzēšana un sapratīga izmantošana var veicināt labklājību daudziem Gaujas upes baseina iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Mēs visi kopā varam paveikt daudz!

“Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība”

Kā ziņots iepriekš, ir spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr.97 “Publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumi”, kas nosaka iznomāšanas kārtību, izņēmumus, nomas maksas noteikšanas metodiku, līguma saturu, kritērijus pretendentu tiesībām uz telpu nomu. Piemēram, prioritāri jānodrošina sociālās aizsardzības, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, veselības aprūpes, vides un dzīvnieku aizsardzības funkciju. Ar Noteikumiem var iepazīties šeit: https://likumi.lv/ta/id/297295-publiskas-personas-mantas-iznomasanas-noteikumi

Iela tiks atbrīvota no papelēm, kam ir īpaši sausa un viegli lūstoša stumbra struktūra. Papeļu nozāģēšanu veica SIA “Arborists”. Papeles mūžs nav ilgs – 40 līdz 50 gadi. Kad sasniegts šis vecums, papeles koksne noveco un rada bīstamību apkārtējo drošībai. Pagājušā gadsimta 70. gados apstādījumos daudzviet stādīja ātraudzīgās papeles, bet tolaik stādmateriāls tika izvēlēts slikts, kā arī koki tika stādīti blīvi un haotiski. Papeles aug ļoti ātri, tāpēc tās izmantoja, lai ātros tempos apzaļumotu dzīvojamos rajonus un teritorijas ap rūpnīcām. Papeles stādītas pārāk tuvu ēkām, ietvēm, elektrības vadiem un kanalizācijas šahtām. Tā kā papeles atradās grāvja malā, to vietā nav plānots stādīt jaunus kokus, un to arī nedrīkst darīt saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.714 “Meliorācijas sistēmas ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi”. Proti, noteikumu punkts 7.1. noteic, ka ūdensnoteku, novadgrāvju, kontūrgrāvju un susinātājgrāvju gultnēs un nogāzēs novāc kokus, koku un krūmu atvases, kas traucē ūdens plūsmu gultnē vai meliorācijas sistēmas uzturēšanas darbus [..]” Vairāki iedzīvotāji jautājuši par pašvaldības iespējām atjaunot ietvi Rīgas gatvē. Teritorija no ietves līdz grāvja vidum atrodas pašvaldības īpašumā, bet ietve Rīgas gatvē atrodas valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) īpašumā, un atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” – pašvaldība nedrīkst veikt ietves atjaunošanu, kas atrodas svešā īpašumā. Tas ir pretlikumīgi. Pirms 2 gadiem pašvaldība VAS “Latvijas Valsts ceļi” aizsūtīja domes lēmumu un līguma projektu ar lūgumu nodod šo vietu apsaimniekošanā, bet līdz šim šajā jautājumā nav virzības.