Ādažu novads

Foto: Ojārs Jansons

No 2016.gada 28.decembra līdz 2017.gada 1.janvārim arī Ādažu evaņģēliski luteriskā draudze Baltezera baznīcā uzņēma 108 dažādu konfesiju jauniešus no Francijas, Polijas, Horvātijas, Lietuvas, Baltkrievijas, Krievijas, kā arī viņu vidū dažus Vjetnamas un Sīrijas bēgļus.

Lai Rīga varētu uzņemt 15 000 svētceļnieku, vajadzēja iesaistīties arī Rīgas apriņķa baznīcām, draudzēm un novadu cilvēkiem. Baltezera baznīca bija viena no daudzajām vietām, kur tika uzņemti svētceļnieki. Mums tas bija iespējams, pateicoties Ādažu un tuvējo novadu iedzīvotāju atsaucībai un sadarbībai. Uzņemt viesus palīdzēja gan ar baznīcu saistīti, gan nesaistīti cilvēki. Vislielākais paldies visām 35 viesģimenēm, kuras nenobijās un uzņēma svētceļniekus savās mājās, rūpējoties par tiem kā par saviem ģimenes locekļiem. Tāpat paldies Ādažu ev. lut. draudzes komandai, kas visu organizēja un rūpējās par viesu labklājību pasākumu laikā. Ādažnieku un carnikaviešu viesmīlība tika ļoti augstu novērtēta. Daudzi viesi, kas bija apmeklējuši vairākas citas Tezē tikšanās pilsētas, atzinās, ka šī viņiem ir bijusi viena no skaistākajām un īpašākajām reizēm. Arī pašas viesģimenes jutās lielas ieguvējas.

“Tā ir neaprakstāma sajūta, ka kādam esi darījis labu. Man ir patiess prieks dzīvot Ādažos. Es ticu, ka tas, ko esam paveikuši kopīgiem spēkiem, padarīja pasauli nedaudz gaišāku..” Tā Baltezera baznīcas Facebook lapā savu prieku par šo pasākumu pauž Viktors Judins, kurš arī uzņēma viesus savās mājās.

Tezē ir ekumēniska dažādu kristīgo konfesiju brāļu kopiena, kas dibināta 1940.gadā pēc brāļa Rožē iniciatīvas. Tā atrodas Francijas dienvidos mazā ciematiņā ar nosaukumu Taizé, kur nepārtraukti plūst svētceļnieki no visas pasaules, tai skaitā arī no Latvijas. Kopš 1978.gada Tezē kopienas brāļi rīko gadumijas ekumeniskās tikšanās dažādās Eiropas pilsētās: Parīzē, Romā, Barselonā, Prāgā, Štutgartē, Vīnē, Milānā u.c. Šajā gadā tas notika Rīgā – pilsētā pie Baltijas jūras. Tik tālu uz Eiropas ziemeļiem pirmo reizi.

Lai arī tās bija tikai četras dienas, laiks bija ļoti intensīvi pavadīts. Rīts iesākās Baltezera baznīcā ar kopīgām lūgšanām, pēc tam notika darbs grupās, kurās jaunieši dalījās savā pieredzē. Tad viņi devās uz citiem pasākumiem Rīgā. Naktsmītnēs viņi atgriezās tikai ap deviņiem vakarā. Valodu zināšanas nebija šķērslis. Smaids un sirsnīgs rokasspiediens ir saprotams ikvienam, tāpat piedāvātās sviestmaizes un silta tēja lika sajusties mīlētiem un vēlamiem. Lūgšanas un dziesmas izskanēja poļu, franču, lietuviešu, baltkrievu, krievu, angļu un latviešu valodās.

Pie mums viesojās arī 20 kurlmēmi jaunieši no Polijas, kuriem bija savs tulks. Arī viņi piedalījās diskusijās, lūgšanās un dziedāšanā, kas mums vairāk izskatījās kā ar rokām rādītas zīmes. Taču tas gaišums, kas plūda no šiem jauniešiem, bija visiem acīmredzams un izjūtams. Viņi bija īpaša dāvana, kas ļāva novērtēt mums dotās spējas ar pateicību un kopā ar viņiem priecāties par mazām un lielām lietām. Neaizmirstams mirklis bija tad, kad visi klātesošie kādā brīdī aplaudēja kurlmēmo zīmju valodā!

Jaunā gada sagaidīšana bija jautra un pārsteigumiem pilna. Pēc kopīgas lūgšanas, baznīcas zvanam zvanot, ar brīnumsvecītēm rokās un neviltotu prieku tika sagaidīts Jaunais gads. Pēc tam sākās ,,Tautu svētki”, kurā katras valsts grupa vai indivīds iepriecināja pārējos ar kādu dziesmu, spēli vai deju. Naktī piedzīvojām skaisto poļu polonēzi, baltkrievu jautrās spēles, franču šarmanto dziedājumu, sirsnīgās krievu tautas dziesmas, vīrišķīgo horvātu dejas soli un dziedājumu, neparasto vjetnamieša tautas dziesmu, lietuviešu jautrās dejas un dziesmas, pat “klusos telefonus” kurlmēmo izpildījumā, kā arī noslēgumā latviešu maigo šūpuļdziesmu.

Uzņemt viesus no citām zemēm ir liela atbildība, jo tiekam vērtēti ne tikai kā indivīdi, bet kā mūsu tautas pārstāvji, kas nes vēsti par Latviju tālu pasaulē. Mūsu bagātība ir cilvēki – viesmīlīgi, radoši, sirsnīgi un dāsni. Mēs varam būt patiesi lepni, ka Ādažos un tās apkaimē dzīvo ļaudis, kuri, neskatoties uz atšķirībām, spēj sadarboties un paveikt lielas lietas kopā.

Mācītājs Ivars Jēkabsons uzsvēra, ka šis bija laiks, kad mēs visi taustāmā veidā kļuvām par daļu no Dieva svētības un klātbūtnes mūsu vidū, jo Bībelē par kristīgo viesmīlību ir sacīts: “Svešiniekus uzņemdami, daži, pašiem nezinot, ir uzņēmuši eņģeļus.” (Ebr.13:2)

Lai visiem ādažniekiem ir labiem darbiem svētīts, mieru un cerību nesošs Jaunais gads!

Ādažu evaņģēliski luteriskās draudzes vārdā Marika Hudobkina