Arī šogad, lai gan apvienoto sauszemes un gaisa spēku starptautisko militāro mācību „Saber Strike” vadošā valsts ir Igaunija, mācību praktiskā daļa – lauka taktiskais vingrinājums no 11. līdz 22.jūnijam notiks Latvijā, Ādažu poligonā un tam pieguļošajā novada teritorijā.
Īpaša vērība šajās mācībās būs veltīta aizsardzības nozares un civilo valsts un pašvaldību institūciju sadarbības pilnveidošanai uzņemošās valsts atbalsta operāciju laikā, realizējot atbilstošu sabiedroto militāro un atbalsta vienību uzņemšanu un izvietošanu Latvijā. Mācībās iesaistīti pārstāvji no Satiksmes ministrijas, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas un Valsts robežsardzes.
Pastāstīt par militāro mācību „Saber Strike” norisi Latvijā aicināju brigādes ģenerāli Juri Zeibārtu, kurš ir šo mācību vadītājs no Latvijas puses.
Kāda šogad būs Latvijas loma militārajās mācībās „Saber Strike”?
Militārās mācības „Saber Strike” no iepriekšējām atšķiras ar to, ka tās notiek divās Baltijas valstīs – Igaunijā norisināsies štāba vingrinājums, savukārt Latvijas galvenais uzdevums šogad ir organizēt un uzņemt šo mācību lauka taktisko vingrinājumu. Latvijas bruņotie spēki ar savām vienībām piedalīsies visās mācību fāzēs, tai skaitā arī štāba vingrinājumā Igaunijā.
Īpaši vēlos uzsvērt, ka mācības jau nav tikai karavīri, kuri pārvietojas un izpilda dažādus kaujas vingrinājumus. Arī personāls, kas nodrošina mācību norisi – rūpējas par to, lai ikviens karavīrs būtu paēdis, apgādāts ar visu nepieciešamo, tiktu ievērotas visas higiēnas prasības un sanitārās normas, sniedz medicīnisko atbalstu, transporta nodrošinājumu, ir ļoti svarīga mācību sastāvdaļa.
Salīdzinoši ar „Saber Strike 2010”, šajās mācībās Latvijas pienesums būs lielāks. Latvijas karavīri piedalīsies štāba vingrinājumā Igaunijā, trīs rotas – divas no Sauszemes spēku kājnieku brigādes un viena no Zemessardzes, piedalīsies lauka taktiskajā vingrinājumā, kurā ir iesaistīts arī Gaisa spēku aviācijas bāzes Pretgaisa aizsardzības divizions, Nodrošinājuma pavēlniecība, Militārā policija, Zemessardzes mīnmetēju vads. Faktiski mācībās ir iesaistītas visas bruņoto spēku regulārās vienības.
Kādu valstu bruņotie spēki mācībās piedalīsies un kāds ir plānotais militāro mācību dalībnieku skaits?
Štāba vingrinājumā, kas notiks Igaunijā, piedalīsies vairāk nekā 370 mācību dalībnieku no Baltijas valstīm un ASV. Igaunijā nelielā skaitliskā sastāvā būs pārstāvēti arī Francijas un Lielbritānijas bruņotie spēki.
Savukārt lauka taktiskajā vingrinājumā piedalīsies karavīri no piecām valstīm – ASV, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Kanādas. ASV bruņotie spēki mācībās piedalīsies ar divām, Igaunijas Aizsardzības spēki ar vienu, Latvijas Nacionālie bruņotie spēki ar jau pieminētajām vienībām un Lietuvas bruņotie spēki ar vienu rotu. Savukārt, Kanādas bruņotie spēki – vada sastāvā – šajās mācībās piedalīsies pirmo reizi. Tādējādi mācības „Saber Strike” kļūst starptautiski atpazīstamākas.
Kopējais mācību dalībnieku skaits būs aptuveni 1700 karavīru, no tiem Latvijas bruņoto spēki pārstāvji būs gandrīz 700.
Kas ir tās svarīgākās iemaņas un prasmes, kam šajās mācībās jāpievērš īpaša uzmanība?
Mācību mērķis būtiski neatšķiras no „Saber Strike 2010”.Tomēr, kā jau teicu, šogad mācības ir daudz plašākā – izvērstākā veidolā.
Mācību galvenais mērķis – uzlabot dažādu valstu bruņoto spēku sadarbību, koalīcijas spēku savietojamību un koordinācijas starp Baltijas valstu, ASV un citu mācību dalībvalstu bruņotajiem spēkiem.
Igaunijā mācību dalībnieki pilnveidos un „noslīpēs” lēmumu pieņemšanas procedūras, štāba darbu un starptautisko sadarbību. Piemēram, štāba vingrinājumā Igaunijā Simulācijas centrā Tartu mācību dalībnieki izspēlēs mākslīgu krīzes scenāriju, trenējot lēmumu pieņemšanas procedūru, starptautiskā vidē pilnveidos sadarbību starp dažādiem spēku un vienību veidiem. Latvija štāba vingrinājuma fāzē imitēs divus štābus – kājnieku un artilērijas vienības štābu. Arī šīs fāzes vadības štābā būs personāls no Latvijas, kopumā Latviju štāba mācību fāzē pārstāvēs 30 dalībnieki.
Savukārt lauka taktiskā vingrinājuma fāze Latvijā vairāk būs praktisko iemaņu pilnveidošana un nostiprināšana. Viens no mācību mērķiem ir gatavot vienības starptautiskajai operācijai Afganistānā. Plānots, ka 2013.gadā viena no Sauszemes spēku kājnieku brigādes rotām, kas piedalīsies mācībās, dosies uz Afganistānu. Pieņemts lēmums, ka arī Zemessardzei jāsagatavo viena rota dalībai Eiropas Kaujas grupā 2013.gadā.
Protams, mācībās klāt nākuši papildu uzdevumi. Šajās mācībās būs iesaistīts arī gaisa atbalsta elements. Plānota reāla mērķu apšaude no gaisa, kas ir lieliska iespēja mūsu gaisa kontrolieriem trenēties un pilnveidot savas iemaņas, vadot militāro lidmašīnu darbību no zemes.
2010.gadā arī Latvijas sabiedrībai bija iespēja daļēji vērot šo mācību norisi un zināmā mērā kļūt par mācību dalībniekiem.. Šīs mācības nebūs izņēmums, jo arī šogad daļa no lauka taktiskā vingrinājuma notiks pilsētā. Mācību dalībnieki Ādažos, imitējot reālo situāciju starptautisko operāciju rajonā, patrulēs pilsētā, veiks atsevišķu objektu pārmeklēšanu, tiksies ar pašvaldības pārstāvjiem. Tas ir ļoti svarīgi – mācību darboties reālā vidē, kur līdztekus karavīriem ir civilais transports, vienkārši garāmgājēji, kas dodas savās ikdienas gaitās, jo arī starptautiskajās operācijās karavīri pārsvarā saskaras ar šādām situācijām. Tāpēc jau iepriekš pateicos Ādažu iedzīvotājiem par izpratni.
Kāpēc arī šogad mācību taktiskā fāze notiek Latvijā, ja uzņemošā valsts ir Igaunija, un vai arī turpmāk tiek plānots, ka šīs mācības notiks Latvijā?
Ādažu poligons ir ļoti laba mācību vieta. Ne velti Igaunijas kolēģi brauc pie mums uz Ādažiem, lai trenētos. Viņiem fiziski nav tik liela un dažādiem dabas apstākļiem piesātināta poligona. Līdz ar to tas ir racionāls lēmums un loģisks secinājums, ka mācības norisinās Baltijas valstu vidienē.
Jau šogad septembrī sāksies nākošais šo mācību plānošanas cikls, kur vadošā, jeb uzņemošā valsts būs Lietuva. Un ir ļoti liela iespēja, ka arī turpmāk mācību lauka taktiskās fāzes vingrinājums notiks Ādažos. Uzskatu, ka tas vienlaikus ir zināms izaicinājums un liels gods. Savā ziņā to var dēvēt ari par NATO dalībvalstu solidaritāti. Tā ir iespēja mūsu sabiedroto spēkus parādīt Latvijas iedzīvotājiem. Ir svarīgi, lai sabiedrība saprot, ka dalība NATO nav dalība tikai kaujas operācijās kaut kur tālu, bet dalība NATO nozīmē arī kopīgas mācības un sadarbību jebkurā dalībvalsts teritorijā, pirmkārt jau sadarbība ar uzņemošās valsts iedzīvotājiem. Un tas ir pats galvenais.
10. maijā, pavadot kārtējo Latvijas Nacionālo kontingentu dalībai starptautiskajā operācijā Afganistānā, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis uzsvēra, ka ikviens no mums, īpaši jau ikviens karavīrs, ir savas valsts labākais diplomāts un labākais sūtnis, tādējādi mēs prezentējam sevi citās valstīs un arī citu valstu karavīri ir savas valsts ziņu nesēji mums.
Jūsu vēlējums mācību dalībniekiem?
Mums izdosies!