Katru gadu kūlas dedzināšana nodara kaitējumu ne tikai videi (rada gaisa un ūdens piesārņojumu, noplicina zemi un apdraud dabas daudzveidības saglabāšanu), bet arī cilvēku īpašumiem, veselībai un pat dzīvībai. Sen ir zināms, ka dedzināšanas laikā sadeg ne tikai kukaiņi, vardes un cita dzīva radība, kas tuvojoties pavasarim kļūst aktīva, bet cieš arī cilvēki, viņu saimniecības ēkas, mājas un mežs. Ja uguns iekļūst sausajās niedrēs, mirt nākas daudziem putniem, kuriem niedrājs ir ligzdošanas vieta. Visapkārt esošie gruzdošās zāles izraisītie kodīgie dūmi spēcīgi piesārņo gaisu. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās, jo uguns kļūst nekontrolējama.
Viens no ugunsbīstamākajiem periodiem Latvijā ir pavasaris, kad ik dienas tiek reģistrēts desmitiem un pat simtiem kūlas ugunsgrēku, kuros izdeg zeme, sadeg ēkas un gūst apdegumus vai pat iet bojā cilvēki. Kūlas ugunsgrēki nereti pāriet pamežā un mežā, kur to dzēšana ir ļoti apgrūtināta. Sausās zāles degšana nesakoptās ceļmalās un dzelzceļa tuvumā dūmu un miglas dēļ bīstami apdraud ceļu satiksmes dalībniekus.
Kūlas ugunsgrēku dzēšana ir fiziski smaga un pat bīstama ugunsdzēsējiem – nav ūdens un piebraucamo ceļu, ugunsdzēsēji ir spiesti lauzt mašīnas, braucot pāri arumiem un grāvjiem, strādāt garas stundas tiešā uguns tuvumā un stipros dūmos. Intensīvas kūlas dedzināšanas periodos Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) izsaukumu skaits pārsniedz 300 reizes diennaktī (parasti ap 30), kas nopietni apdraud ugunsdzēsēju palīdzības savlaicīgu saņemšanu citās nelaimēs.
Kūlas ugunsgrēku dzēšanai VUGD 2010. gada pavasarī iztērēja 11725 latus, kas ir par 1869 latiem vairāk nekā līdz 2009. gada 27. aprīlim.
Kūlas ugunsgrēki var izcelties tur, kur ir nesakopti lauki, rudenī neappļautas ceļu un dzelzceļu malas, zālē ieaugušas mājas. Kūlas ugunsgrēku nav vai arī to skaits ir neliels, ja teritorija ir sakopta un zāle ir nopļauta. Katrs zemes īpašnieks vai lietotājs ir atbildīgs par savā īpašumā notiekošo, arī tad, ja normatīvo aktu pārkāpumu viņa īpašumā ir izdarījis kāds cits. Tāpēc īpašniekiem (lietotājiem) pašiem vajadzētu pievērst lielāku uzmanību sava īpašuma uzraudzībai, lai citu personu dēļ nerastos kaitējums īpašumam.
Vēršam uzmanību, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz administratīvo atbildību par kūlas dedzināšanu (naudas sodu no divsimt līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm), kā arī par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos (naudas sodu fiziskām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskām personām no piecsimt līdz divtūkstoš latiem). Turklāt, par ugunsdrošības noteikumu tīšu pārkāpšanu ir paredzēta kriminālā atbildība (naudas sods, arests, piespiedu darbs, brīvības atņemšana).
Ņemot vērā minēto, VUGD Rīgas reģiona pārvalde atgādina, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. Objekta teritoriju sistemātiski jātīra no dīgtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām10 metrus platu joslu attīra no sausās un nenovākto kultūraugu atliekām. Zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests